Mēs tiešām nesaprotam, kā mūsu māju siltināt un kam vēl vaicāt, jo arī viens RTU profesors iesaka nevis siltināt no ārpuses, bet spraugā pūst ekovati vai granulas, ja vien varam to atļauties.

Mīļie cilvēki... ēku taču var salīdzināt ar mūsu pašu organismu. Ja jums salā roka vai seja ir kaila, tad ģērbiet kaut 3 kažokus, bet rokas un seja sals.
Es taču nesaku, ka spraugu nedrīkst aizbērt, bet ēkai taču turpinās salt - zaudēt siltumu caur savienojumu posmiem, kuri savieno iekšējo mūri ar ārējo. Es nesaku , ka nepaliks drusciņ labāk, bet ....
Ja ēkai nav būtisks ārējais izskats, piemēram Cesvaines muiža ir apšuta ar plēstu laukakmeni, kas tai piešķir izskata vērtību, tad es neredzu iemeslu, kapēc aprobežoties ar puspasākumiem.

Ivaram 100% taisnība!

Man ir līdzīgas dabas dilemma, tikai māja ir 80-to gadu produkts ar pilno gaisa spraugu 2-5cm platumā. Sākotnēji biju domājis HK35 + 50mm vate ārpusē, bet tagad domāju varbūt uzlikt ārā 100mm vati un miers. Gaisa spraugas augšējā daļa ir aizdarīta ar celtniecības putām, tā kā caurvējiem vairs nav kur rasties.
Vienīgais mezgls, kas satrauc ir pie mūrlatas, kas balstās uz pamata mūri - tātad gaisa sprauga ar pusķieģeli ir aiz mūrlatas, bet bēniņu siltinājums ir tikai līdz mūrlatai ieskaitot. Varētu būt, ka šis pusķieģelis caur gaisa spraugu uzsils un siltumu novadīs vēja kastē ar izrietošām sekām. Kamēr ēka nav siltināta nekāda sniega kušana nav novērota, jo dziest visa sienas plakne, bet siltinājums siltuma noplūdei var likt koncentrēties tieši vēja kastē.

Izskatās ka būvinženieris Ivars Brinkmanis ir kārtējais pārgudrais spečuks.
Gribētu redzēt kā viņš hērmētiski noslēgs visas spraugas starp abiem mūriem, tai skaitā ap logiem.
Granulas sevi jau ir pierādījušas Vācijā, no kurienes viņas principā arī nāk. Ideālais variants ir iepūst granulas, piemēram HK 35 un no ārpuses cieši pie fasādes pieskrūvēt 5cm putiku, tikai ne kādā gadījumā nelikt putiku uz kļockām, jo atkal veidojas gaisa sprauga.

Putiks māju padara pilnīgi neelpojošu. Tas ir tas pats, kas spraugā iepūst termoputas. Pēc pāris gadiem māja no iekšpuses sāk pelēt.

Jautājums, vai dekoratīvais apmetums, kas uzvilkts vatei, nepadara fasādi tikpat neelpojošu? Kādas domas par šo?

Specs, - nē, šāds pīrāgs būs "elpojošs", ja vien neizmantos pilnīgi nepiemērotu armēšanas kārtu, dekoratīvo apmetumu un krāsu.


Būvienženiera kungs, ā, tad vati uz arī nevajag rūpīgi iestrādāt, lai nepaliek gaisa kabatas, bet var samest kā pagadās?

Glupības tas vis ar to elpošanu ir ....
:D
caur putuplastu arī tvaiks iet cauri tikai 30-40 reizes lēnāk kā caur minerālvati

Ivar!
"
Jo ja ēka tiek nosiltināta no ārpuses, tad viss iekšējais masīvais materiāls uzsilst un tiek uzsildīts arī gaiss spraugās.Ja no ārpuses pateicoties siltinājumam un vēja barjerai aukstais gaiss spraugā ieplūst nevar, tad uz kā rēķina tas tur spraugā sāks kustēties.
"

1)Gaiss kustēsies, atdziestot konvekcijas veidā ceļoties un atdziestot no apakšas uz augšu.

2) Ja tu esi tik gudrs, tad paskaidro kāpēc visi muļķi, kas strādā pie siltumizolācijas materiālu ražošanas, cenšas uzlabot vienu faktoru - samazinināt noslēgtās gaisa poras izmēru, palielinot to skaitu materiālā.

3) Nu nevar vecai mājai noslēgt visus caurumus un spraudziņas ap/ gar logu ailām, mūra augšu bez dzegas mezgla kārtīgas pārbūves pie atsegšanas.

4) Un vēl tev pirms iemigšanas, ko padomāt- Kāpēc cilvēkiem, kas ir izvēlējušies savu mūra māju apšūt ar ģipškartonu uz karkasa no iekšpuses (nevis apmetumu), neuzstādot siltinājumu un tvaika izolāciju, apkures sezonā "pūš" no rozetēm ?