par gaisa spraugu zinātbiskiem pētījumiem...
šādas spraugas ir nopietni pētītas, var pat veikt zinātnisko analīzi, jo tās ļoti būtiskas citās nozarēs - kosmosa izpētē u.t.t.. Literatūrā par norobežojošo konstrukciju siltumpāreju var atrast tabulas, kur praktiskām vajadzībām ir šīs siltumpretestības vērtības uzrādītas.
Tikai pkarksē būvējot ēku ir jāsaprot... vai spraugas izveide ir ieguvums vai lieka greznība... piemēram, agrāk smago būvmateriālu transports bija daudz dārgāks prieks nekā šobrīd un tapēc sienu izbūve ar gaisa spraugām sevi ataisnoja... šobrīd šis princips labākā izpratnē pārnests uz efektīvo ķieģeli vai Keraterm blokiem... vai gārbetonu...keramzītbetonu... gaisa spraugas ir poras paša materiāla apjomā.
No prakses jāsaka, ka katra liela sprauga drīzāk rada problēmas nekā ieguvumus...

būvinženierim Ivaram Brinkmanim

Ja viss jau sen ir izpētīts, tad kāpēc no mācītu būvinženieru un praktiķu puses nav vienota, bet ir pilnīgi pretēji viedokļi - pūst siltinājumu spraugā vai siltināt no ārpuses?
Ekovate spraugā esot elpojoša, bet vai RigiPerl spraugā vasarā neradīs siltumnīcas efektu? Tad jau gan labāk siltināt no ārpuses.

Nu nē! Te jau domas dalās pat mācītu būvinženieru starpā!

Informācija no [www.termopor.lv]
Oponējiet, kam ir pieredze vai zināšanas!

Sienas ar tukšām gaisa spraugām. Ko darīt?
Daudzi jau ir sapratuši, ka mājas ārsienās esošās gaisa spraugas ir kā “skurstenis” ap māju, kas „izvelk” no telpām lielu siltuma daudzumu.

Kas notiek sienās?

Tukšā gaisa spraugā no iekšējās sienas daļas sasilušais gaiss ceļas uz augšu un iznes no telpām ap 80% siltuma, kas tiek zaudēts caur sienām, atstājot vietu aukstajam gaisam, kas caur dažādām spraugām spraucas no apakšas.

Šī procesa intensitāte tikai nelielā mērā ir atkarīga no sienā esošās gaisa spraugas biezuma.

Siltais gaiss, kas nav paspējis izplūst caur bēniņiem, saskaras ar aukstajiem ārsienu ķieģeļiem, atdod tiem siltumu un, kļūstot aukstāks, laižas uz leju, līdz atkal saņem siltumu no iekšējās sienas daļas.

Šāds konvekcijas aplis kļūst par iemeslu tiem aptuveni 20% siltuma zudumiem, kuri rodas caur sienām. Tādēļ, nosiltinot sienas no ārpuses, gaisa cirkulācija tukšās gaisa spraugās tikai nedaudz palēninās, bet siltums vienalga izplūst.

Agrāk jau tādas spraugas taisīja, tradicionāli ap koka māju apmūrējot ķieģeļus, kas arī ir pareizi, citādi, ja ķieģeļi kontaktētu ar koku, tā koka kostrukcija sapūtu. Bet siltumizolātors jau ir tikai nekustīgs gaiss, plika šķirba nekāds siltumizolātors nebūs. Siltumtiltu pārtraukums gan. Ķieģeļu apmūrējums drīzāk jāuztver kā pretvēja barjera mājai, bet ne kā siltinājums. Tāds tas nekad nav bijis un tam nav arī paredzēts, pat apmūrēto gāzbetona ēku gadījumā. Lai būtu laba vilkme, kas tik šausmīgi to siltumu izvelk, būtu jābūt arī apakšai vaļā, kas gan parasti tā nav. Bet protams, ja grib siltināt no ārpuses to ķieģeļu mūri, tad sprauga ir ar kaut ko jāaizber, lai gaisu padarītu mazkustīgāku. Parasti šādu mūrējumu iekšpusē ir asi javas pikuči starp ķieģeļiem (jo ar ķelli jau iekšpusi nevarēja nogludināt), tāpēc kaut ko iepūst ir ārkārtīgi problemātiski. Tur normāli iepildāms ir tikai kaut kas pavisam brīvi birstošs, kā jūrmalas smiltis, bet mazāk blīvs, a ļa smalkais keramzīts, rigiperls utml. Ar pūšanu pilnīgi noteikti būs tukšumi. Ekovate man liekas pilnīgi nederīgs materiāls šim procesam - viņa ir pūkaina un aizķersies izveidojot "trombus" kvalitatīvai spraugas piepildīšanai. Man gan liekas, ka galvenais ir aiztaisīt ciet spraugas augšpusi, lai tam gaisam, kas ceļas augšup, nebūtu kur likties. To var viegli pats izdarīt no augšas nojaucot daļu vējkastes un aizbāžot šķirbu blīvi ar lokšņu akmensvati.
Man gan liekas, ja ēka ir no koka vai gāzbetona un vidū vēl ir sprauga, tad tādai sienai parasti siltumcaurlaidība ir pietiekami slikta, lai to vēl vajadzētu kā siltināt. Principā lauvas tiesa mājas siltuma iziet caur pārsegumu un jumtu. Vispirms jāpievērš uzmanība šim mezglam.

Tieši koka māja ar ķieģeļu mūri ir mums un ziemā tā ir kā suņu būda. Saliekot kopā šeit izlasīto rodas apskaidrība, ka viss ir slikti un jāsalst tālāk. No reāliem stāstiem arī dzirdēts, ka tās putas 2 gadu laikā peles izgrauž.

2/3 šīs diskusijas uzreiz atkristu, ja cilvēki vispirms pacenstos sev atbildēt uz jautājumu, kapēc tāda gaisa spauga būvējot vispār atstāta!

----- turklāt kāds varēja sadalīt būvmateriālus tādos kas elpo un tādos kas neelpo. Tātad mūra materiāla mitruma&gaisa caurlaīdība KOMPLEKTĀ ar termiskajām īpašībām. Tas katrā individuālā gadījumā noteiks nepieciešamos biezumus un kondensāta veidošanās iespēju.

bern Wrote:
-------------------------------------------------------
> 2/3 šīs diskusijas uzreiz atkristu, ja cilvēki
> vispirms pacenstos sev atbildēt uz jautājumu,
> kapēc tāda gaisa spauga būvējot vispār
> atstāta!

Mūra mājām šī gaisa sprauga tika atstāta kā siltumizalators. Kā šīs zināšanas palīdz?
Es spraugā iepūtu HK35 vai, vienkāršā valodā sakot, ar grafītu apstrādātas putuplasta lodītes. Kombinācijā ar ārējo siltinājumu efekts ir manāms. Salīdzinājumam radinieks veica tikai ārējo siltināšanu, bet efekts ir ļoti vājš. Viņš saka, ka vienīgais ieguvums, ka māja dziest vienmērīgi, t.i. visos stūros vienādi, bet dzišanas ātrums īsti nav mazinājies. Pirms siltināšanas abi kārtīgi noslēdzām gaisa spraugas augšējo daļu un iepūtām bēniņos ekovati. Var teikt, ka objekti ir diezgan salīdzināmi, tādēļ var apgalvot, ka spraugas aizpildīšana dod efektu.

Sveiki, vai kads varetu ieteikt, ko isti darit ar stavbuves eku,kura apmureta ar kiegeliem? Pati stavbuve ir siltinata ar skaidu un kalka maisijumu, kurs visticamak ir kapitali sasedies pa 43 gadiem. Ir gaisa sprauga, ventilacijas atveres pirmaja stava nedaudz virs pamatiem. Ta sprauga noteiki ventilejas labi, ziemas laika maja ir ka skunis, normali sakurinat nevar ne pirmo, ne otro stavu. Ja vajadzetu aizpildit so spraugu es labak izveletos putas, bet ir jautajumi:
1) Gaisa sprauga veidojas kondensats, kurs veejojoties izkalst. Sini spraugaa ir ta saucamais rasas punkts (cik es saprotu), ja iepush putas, tad sanak ka kondesats, kad veidosies, paliks ieksha un saks puudeet stavbuvi, jo nevares izvejoties ?
2) Ja aizputis ar putam gaisa spraugu un no ara vel kiegeli nosiltinas ar 100mm vati, vai tas mainis situaciju attieciba pret vietu, kur veidosies kondensats? Varbut, kad iepush putas, uzreiz ari vajag uzklat vati, lai parvietotu rasas punktu talak no koka konstrukcijas?
3) Augstak kads rakstija par to ,ka peles izgrauzh tas putas, vai kads ir saskaries ar shadu problemu?

Shis ir tikai manas pardomas (atvainojos ja tie ir murgi),veletos dzirdet jusu domas, varbut te ir kadi cilveki, kas ir ieputushi putas starp koka un mura spraugu paris gadus atpakalj un tagad var padalities ar pieredzi (it seviski par kondensatu) ? Runajot ar pazistamiem celtniekiem par sho temu, dzirdu tikai to, ka es sapudeshu stavbuvi, jo ir nepiecieshama ventilacija, bet no otras puses ja nosiltina tikai arsienu, efekta nav gandriz nekada, jo gaisa sprauga tapat siltumu aizlaidis veja, ko jus ieteiktu darit mana situacija, manas lielakas bazhas ir par to, ka iepushot putas es sapudeshu stavbuvi.