par tēmu delfos raksts:
[www.delfi.lv]

Atļaušos pacelt senu tēmu, taču man tā kļuvusi ļoti aktuāla. Izlasīju visu internetā pieejamo par gaisa spraugas siltināšanu un esmu tajā pašā strupceļā, kā pirms šī visa izlasīšanas. Tajā skaitā šeit forumā.
Tad nu tā - 2 ar pusi stāvu ēka ar gaisa spraugu. Jūtams, ka gaisa sprauga nestrādā kā izolācija, bet gan pamatīgi dzesē. Vasarā viss forši. Ziemā lieli zudumi un pat reģipsis iekšā dažās vietās ir auksts. Vēl bažas, ka starpstāvu pārsegumu gali nav kārtīgi aiztaisīti un vējo ne tikai gaisa sprauga, bet arī betona pārsegumu dobumos. Termogrāfija no iekšpuses daļu manu bažu apstiprināja.
Apkopojot visu info saprtu, ka vissiltākā un lielākais efekts būtu no termoputām, bet inžinieri tās gāna, ka neelpo utt. Protams, tā tas varētu būt, zinot putu tehnoloģiju, bet vai kādam ir reālas negatīvas atsauksmes? Mājā ar mitrumu nav problēmu. pat bez īpašas vēdināšanas mitrums mājā 40-60%, bet esmu par kvalitatīvu ventilēšanu, nevis siltuma zudumiem no sienām. Cik nu man saprašanas, ja es iepūšu termoputas un ierīkoju ventilāciju - rekuperatoru, tad problēmām nevajadzētu būt? Vai ir kādi būtiski apstākļi, kādēļ būtu jāpārdomā siltināt ar termoputām?

Cik noprotu, tad vati nevar iestrādāt tik labi un nepieciešami vismaz 5cm diametra caurumi - skāde fasādei.
granulas, izklausās labi, bet atsauksmes par vēlamo-faktisko efektu tomēr nav iepriecinošas, turklāt bail, ka mainot nākotnē logus 1.stāvā granulas izbirs.

Nav tā labākā situācija siltnāšanai. Tu vari ar kalkulatoru aprēķināt ko tu vari panākt nosiltinot gaisa spraugu. Es pieņemu, ka tā nav pārāk plata, līdz ar to neiedziļinoties siltinājuma materiāla izvēlē, varētu būt situācija, ka tas tik un tā ir stipri tālu no vēlamās izolācijas. Caurmērā vecajām būvēm būtu jāliek klāt ap 15cm siltinājuma, lai iekļautos mūsdienu minimālajā standartā. Būtisks jautājums ir par pašu ēku - tā ir mūris-mūris, vai koks-mūris, apmūrēta vai jau no dzimšanas tāda konstrukcija izbūvēta?

Manā skatījumā lielākais risks, siltinot ar putām uz vietas, ir iespējamie ķīmiskie blakusprodukti. Risku palielina darbinieku un iekārtu neprofesionāls un neprecīzs darbs.

Parasti putas rodas, sajaucot divas (vai vairāk) indīgas vai kā minimums neveselīgas ķimikālijas. Gala produks gan ir nekaitīgs. Taču probllēma ir tā, ka uz vietas (ne rūpnīcas apstākļos) ir grūti panākt 100% izejas komponentu izreaģēšanu. Tātad var palikt indīgu vielu atliekas siltinājumā, kas lēnāk vai ātrāk izdalīsies, tai skaitā uz iekštelpu pusi.

Es sāktu ar to, ka paprasītu precīzu ķīmisko sastāvu konkrēto putu izejas komponentēm, lai saprastu, kādas indes tās ir. Uzsveru - izejas komponentēm, jo paredzu, ka siltinātāji stāstīs par to, cik ekoloģisks ir viņu (gala) materiāls. Tad internetā sameklētu iespējamās indes, ko tās putas izdala dzīves laikā sabrūkot.

Ja siltinātāji turpina kaut ko vāvuļot par ekoloģiskumu, pajautā, vai viņi putu iestrādi ir gatavi veikt bez respiratoriem (un pilniem aizsargtērpiem).

Normāla ventilācijas sistēma inžu problēmu daļēji atrisinās, tās neuzkrāsies lielā apjomā.

No tā, ka ir betona pārsegums, saprotu, ka māja ir no mūra, nevis koka. Koka māju, siltinot ar siltinājumu, kas ir tvaika necaurlaidīgs (vai kuram tvaika caurlaidība ir sliktāka par koku), noteikti būtu jārēķina, lai rasas punkts būtu sisltinātājā (tam jābūt biezam, 5cm diez vai pietiks), pretējā gadījumā kondensāts var rasties kokā un ja temperatūra mitrajā koka daļā būs pozitīva un labvēlīga sēnēm un pelējumam, tad mājai būs vakars (tvaika izolācija no iekšpuses tādai vecai mājai nebūs taisīta celtniecības laikā vai arī tā būs nekvalitatīva). Mūra mājai ar pārāk plānu tvaika necaurlaidīgu siltinājumu arī varētu būt problēmas ar kondensāciju, taču tam sekas nav tik trakas kā koka mājām.

Šausmu stāsti par spray foam (ir dažādi sastāvi, tāpēc jāprasa konkrētā uzņēmuma piedāvātais)
[www.youtube.com]
[www.buildinggreen.com]

P.S. Ja kāds var ieteikt kādas pūšamās putas, kuru izejas kompontes nav indes, lūdzu, dodiet ziņu. Savā laikā es meklēju ērtu siltinājuma risinājumu neregulāru dimensiju elementu siltināšanai, kur putas būtu labākas nekā pūšamā vate, bet kaut kā apstājos tieši izejas komponenšu indīguma dēļ.



Labots 2 reizes. Pēdējo reizi labots 03/01/2020 17:52, labojis Ambrosio.

Mana pēdējā pieredze ar putām ir pavisam bēdīga. 2gadu laikā pēc iepūšanas tās sarāvās un saplaisāja kā zirnekļtīkls,turklāt sarāvās no visām pusēm-tas ir- nebija kontaktā ne arvienu no plaknēm.
Lieki piebilst,ka siltumpretestības vienādojuma beigās sanāca apaļa NULLE, neņemot vērā iztērēto naudu un radušos problēmu-ko darīt tālāk?
Ja fasādē ir silikāta ķieģelis,tad nav ko daudz gudrot-tas salīdzinoši viegli demontējams atbrīvojot vietu normālam siltinājumam. Man fasādē bija Lodes caurumotais ķieģelis-elle apvienojumā ar termoputu paliekām. Bet ko nu vairs .....

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> 2gadu laikā pēc iepūšanas tās sarāvās un saplaisāja kā zirnekļtīkls

Varētu būt, ka man ir tāda pat bēda. Divas sezonas efektu no tām putām juta, tagad vairs nemanu. Īpaši vējā ir tāpat, kā bija pirms putu pūšanas - jūtami vēsākas tās telpas, kuras vēja pusē.
Tūkstotis pa pakaļu un labuma nekāda. :(

Man tēvam perlīta lodītes sapildīja gaisa kārtā pirms kādiem 3-4 gadiem.
Vai siltāks kļuva, nezinu. Normāli kā bija, tā ari palika :)

mājas būvkonstrukcijās koka nav. ir tikai gāzbetons un betona pārsegumi un tas viss apmūrēts ar ķieģeli.
par ekoloķiskumu dikti nesatraucos, jo neizprotu, kā tie savienojumi var nākt uz iekšpusi, ja visa gaisa plūsma notiek uz ārpusi.
No ventilācijas pamatprincipiem saprotu, ka mitruma nokļūšana sienās var notikt tikai tad, ja māja ir nopakota un vēsais āra gaiss nokļūstot ēkā uzsilst, izplešas (aukstu saplacinātu aiztaisītu plastmasas pudeli ievietojot siltātelpā, tā nedaudz piepūtīsies) un ja tam nav kur sprukt, jeb samazināt spiedienu, tad tas sāk saur sienām virzīties uz āru. Ja mājā ir kaut viens ventilācijas caurums, kur gaisam vieglāk iziet laukā, kā caur sienām, tad tas ies pa šo ventilācijas caurumu. Šādā gadījumā tapetes blīvums būs pirmais lielais šķērslis gaisam.
Tieši šī iemesla dēļ neredzu problēmu ar rasas punktu un sienu ''elpošanu".
Par putu saplaisāšanu jūs mani pārsteidzāt. Neko tādu nebiju ne dzirdējis ne iedomājies. Kad biju taustījis tās putas izkaltušā veidā, tās likās nereāli mīkstas un elastīgas un škita, ka par 1-2cm nobīde šīm putām netraucē palikt viengabalainām. Šo noteikti pētīšu.

Sveiki.
Palasīju diskusijas un tā arī netiku līdz galam gudrs kura no metodēm un vai šī gaisa spraugas siltināšana būs efektīvs risinājums?
Pagaidām māja renovācijas stadijā. Būvēta tādā pašā stilā kā minēja ''iris'' - gāzbetons un apmūrēts ar ķieģeli, gaisa sprauga ~8cm (konstatēts izzāģējot, montējot lielāku logu). Pirmais stāvs betona pārsegums bet otrais stāvs koka pārsegums, kas nozīmē ka vietās, kur sija iet cauri gāzbetona mūrim iespējami caur spraugām tiks dzesēts starpstāvs.
Pagaidām kamēr iekšējās sienas nav sašpaktelētas, un dažviet ir nelielas plaisas ir jūtama vilkme, tātad gaiss nestāv uz vietas turpretim dzesē un pat ļoti. Arī no ārpuses šur tur ķieģelim pa šuvēm ir spraudziņas/plaisas.
Pagaidām vēl no ārpuses nav doma siltināt, tāpēc gribu risināt jautājumu par spraugas aizpūšanu. Dēļ visām mazajām spraudziņām un plaisiņām domāju, ka efektīvākais varētu būt pūšamo putu paņēmiens, taču kas ar to elpošanas efektu? Tā arī neesmu ticis gudrs.
Un pie reizes varbūt kāds var padalīties ar izcenojumu? putas/ekovate-EUR/m^3?

Ganjau no iekspuses ari var urbt caurumus
Ziema var uztausit termografiju un saprast kur caursalst