Sveicināti būvniecības eksperti,

Man ir sekojoša situācija. Koka māja (1929.gads, guļbūve, apšūta ar dēļiem). Pirms 3 gadiem izbūvēju bēniņus, pirms tam tie bija neapdzīvoti. Siltināju ar ekovati. Par otro stāvu nesūdzos, ir gandrīz vai OK. Tomēr jau pirmajā ziemā konstatēju būtisku būvniecības kļūdu - nenosiltināju "melnos griestus", man liekas tā tos sauc, starpu starp 1.stāvu un 2.stāva grīdu, tur ir palicis ~ 20 cm tukšums. Tas izpaužas aukstā grīdā gar ārsienām 2.stāvā. Vienlaicīgi sāk rasties nepieciešamība siltināt pirmo stāvu, jo izteikti jūt temperatūras atšķirības, kad temperatūra nokrītas zem -10... Pašlaik domāju kādu ceļu izvēlēties. Ko Jūs esiet dzirdējuši par kokšķiedras izolācijas plāksnēm, siltinot no ārpuses? Man patīk, ka dabīgs materiāls un neprasa aizrauties ar plēvēm. Pie viena, tas ļautu ar ekovati piepildīt arī tukšumu starp stāviem - gar mājas ārsienu.

Paldies jau iepriekš par komentāriem!!!

Tāda tipa mājam gad izbūvē bēninus un nosiltina jāpaliek vismas 2x siltākai (uz apkuri jatere 2x mazāk neka citus gadus).
Ja pirms bēninu izbuves nejuta atskiribu -10, tad problema ir jumta izbuve

Ar otro stāvu pa lielam viss ir OK. Jumts ir nosiltināts uz godu. Taču problēmas ir tieši ārsienas - tieši pirmajam stāvam. Pilnīgi jūt, kā nāk aukstums (ja temperatūra ir zem -10). Tā kā otrais stāvs ir mansarda tipa, tad faktiski pirmā stāva ārsienas sastāda lielāko daļu no ārsienām. Tieši tādēļ es sāku skatīties uz kokšķiedras plāksnēm...

Pa lielam - kakāšana; Pa mazam -čurāšana. Taču tas tikai attiecībā uz valodas lietošanu.
Problemātisks ir mezgls - spāres, mūrlata, griestu sijas. Mūrlata jau bez mūra tā kā nav, bet doma apmēram tāda. Funktieris, ka vietās, kur sijas sēž, ir spraugas, pa kurām svilpo vējš starp stāviem. Nosiltinot starpstāvu daļu varētu iegūt lēnāku gaisa kustību, bet aizblīvējot spraugas, siltinājums nebūtu nepieciešams. tikai akustika jomā, kur gan vajadzīgi materiāli ar lielāku blīvumu...

man bija savulaik līdzīga situācija- ēka daudzkārt pārbūvēta, daļa koka, daļa gāzbetons, viss šķībs un greizs un tas viss apšūts ar silikāta ķieģeli. vējš svilpoja uz nebēdu...+laukos žurkas grauza to visu...es izbūvēju ēkai perimetru no betona vienā līmenī(žurciņām). nakamais apšuvu ēku līdz vējkastei visu ar akmens vati( jumts tika renovēts pareizi), uzvilku dekoratīvu apmetumu. šādi ieguvu reāli siltu ēku. talāk jautājumi par aukstumu/karstumu nebija aktuāli, un varēju mierīgi risināt skaņas/dizaina lietas. iesaku darīt nevis no pakaļas gala, bet no primārā, tad finansiāli būs divtik letāk nekā topika autora gadījumā. ja pa lielam naudas nav, tad pirmais ar ko sākt ir tieši EET padoms, kaut vai iepirkt 20 putu balonus un pūst visur kur vien var to izdarīt( tieši salaidumvietās un citās ) ...kokskaidu plātnes? par OSB iet runa? ja vien ir iespēja, tad paņem kādu plānāku OSB gabalu un pakļauj lielam ūdens spiedienam...redzēsi ka ūdens tek cauri kā caurdurim...domā būs vēja/siltuma necaurlaidība?( es šo piedzīvoju dambī zem ūdens ievietojot OSB 28mm biezu 1m dziļumā...kā dušā izskatījās:D:) lai veicas!

Es pašlaik domāju par līdzīgu tēmu, jāsiltina vecas koka mājas fasāde. Esmu nonācis līdz fibrolītam - likšu pa tiešo virsū esošajam dēļu apšuvumam 100 mm plāksnes, tad siets un dekoratīvais apmetums. Jāpietiek.

Mulsina tikai tas, ka amatnieku ir gūzma, bet ar firolītu neviens nav strādājis... Viens pat iesēja šaubu sēklu - vai ir prātīgi izvēlēties materiālu, kuru tikpat kā neviens nepazīst un neizmanto...

Fibrolīts ir divas reizes sliktāks siltuma izolātors kā vate. ( 100mm fibrolīta ekvivalents ir 50mm vate!). Tam ir liela siltuma ietilpība ( uzkrāj lielu enerģiju, ko pēc tam atdod.). Smags. Tas nozīmē, ka sasilstot, ilgi silts, sasalstot, ilgi auksts. Jeb, ziemā caursalstot, pēc atkušņa iestāšanās vēl būs ļoti auksta siena un vajadzēs kurināt pastiprināti. Vasarā, sasilstot saulē, naktī neatdziest un telpā karsts. ja to lieto iekšpusē, tad labi: patstāvīgāka telpas temperatūra uz nosacīti straujām temperatūras izmaiņām- labas akumulācijas īpašības. Virsma ļoti negluda. Pielīmēt sietu ( ar sieta līmi) tieši virsū būs ļoti dārgi, jo ļoti daudz vajadzēs līmes, kas ir dārga. Virsma nebūs "patīkami" lielā laukumā gluda, jeb tā var būt liela problēma. Tāpēc fibrolīta plāksnes jāapmet ar kaļķa javu 1-1,5cm biezumā, kā rekomendē. Ja sienas šķības, tad siltinājums arī būs šķībi, ja nepielietos kādas izlīdzināšanas metodes...( ar ko taisīt ciet šķirbas?). Tā ka Fibrolīta pielietošana šādā gadījumā ir ļoti jāapsver.

Tad tomēr akmens vate?! Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas, jeb jo vairāk par šo lietu runājos, jo vairāk mulstu. Uz fibrolītu sliecos dēļ tā, ka tas elpojot un neesot jāsatraucas par koka konstrukciju apakšā. Par akmens vati ir dzirdēti visādi komentāri...

Ko nu katrs saprot ar "elpo", bet akmens un arī stikla vates ūdens tvaikus laiž cauri vairāk kā fibrolīts. Būtu interesanti dzirdēt, kādi pekstiņi ir sastāsti par vates "neelpošanu". Nesen lasīju viena siltumizolācijas materiāla ražotāja pašreklāmu, kuri nolika gan vati, gan putuplastu, vate neesot lietojama, jo spējot uzsūkt vairākus kilogramus ūdens, pēc tam samirkusi sašļūkot kaudzē un viss esot slikti - pie tam raksts bija saistība ar mūra māju siltināšanu no ārpsues:)))

Par to jau es arī runāju. Internets ir pilns ar pilnīgi pretrunīgu informāciju. Šī diskusija pati par sevi ir spilgts piemērs. Trakums vēl ir tanī apstāklī, ka arī amatnieki bieži vien runā viens otram pretī...

Tad lietpratēji tomēr saka, ka akmensvatei nav ne vainas uz koka mājas? Un to var likt pa tiešo virsū uz dēļu sienas, pēc tam vienkārši apmetot?