Sveicināti!

Rēķinu projektā paredzētā jumta konstrukcijas izmaksas un aizdomājos par konstrukcijas efektivitāti attiecībā karstuma izolāciju vasarā. Zinu vairākas jaunbūves, kurās otrajā stāvā vasarā ir stipri siltāks, nekā gribētos. Pats arī šobrīd dzīvoju mājā, kurā vasarā otrajā stāvā ir *piiip*.
Pēc projekta konstrukcija ir sekojoša - no iekšpuses uz ārpusi:
Ģipškartons 12mm uz 40x60šķērslatām ar soli 40cm, kuras turās pie jumta spārēm
60mm minerālvate starp šķērslatojumu
Klimata membrāna
200mm starpspāru izolācija (spāres 100x200 solis 60cm)
Difūzijas vaļēja plēve
Gaisa sprauga uz šķērslatojuma 30x100
OSB 12mm mitrumizturīgs
Bitumena apkakšklājs
Bitumena dakstiņi.

1.Vai palielinot gaisa spraugu starp OSB un jumta siltumizolāciju līdz 90mm netiktu iegūta labāka vasaras karstuma novadīšana?

2.Vai kāds var nosaukt piemēru jumta konstrukcijai, ar kuru zemjumta stāvā arī karstā vasarā ir ok, ja māja stāv pilnīgi atklāti pret sauli no rīta līdz vakaram.

Pieļauju, ka betona dakstiņi šo problēmu mazliet palīdz atrisināt, bet tas ir jumta seguma izmaksas reiz divi. To es droši vien nevaru atļauties.

Neviens ražotājs nerekomendē likt tik mazu izolācijas slāni - 260mm, jo jumts ir daļa pa kuru notiek vislielaķa siltuma nolūde. Pieņemu, ka stiprā saulītē notiek pretējais process.

Nepieminēju ar kādu minerālvati tiek plānots siltināt. Šajā biezumā ir plānota vate ar siltumvadītspēju 0.033 W/mK, ja ņem lētākās, kurām ir 0.042, tad lai sasniegtu vienādu izolāciju, jāņem 34cm. Vēl neesmu ticis tik tālu, lai sarēķinātu vai lētāk ir biezāka konstrukcija ar lētāku vati, vai plānāka ar labāku. Bet manuprāt siltuma uzņemšanas spēja arī biezākajai labāk siltumu vadošai vatei nebūs jūtami lielāka, protams, rādītājus var pārbaudīt. Bet praksē manas vecās mājas jumts ir siltināts ar 30cm paroc, vairs nezinu ar kādiem rādītājiem, tas notika pirms 7 gadiem un vasarā otrajā stāvā ir karsti. Kā visefektīvāk un izdevīgāk samazināt šādu otrā stāva karšanu?

visticamāk siltums nāk iekšā staru veidā pa logiem. Pat ja ortajā stāvā nav lieli logi vai ir biezi aiskari vai kāds atstarojošs materiāls, tad siltums nāk no pirmā stāja. Siltumam ir tāda īpašība, ka tas ceļas uz augšu. tāpēc, ja pirmajā stāvā tiešie saules stari silda telpu, tad nevajag brīnīties, ka otrajā būs cepiens.
Principā variants vasarā ir iziet ar to pašu termokameru un tad tev pateiks vai siltums tiešām nāk no jumta sienas.

Ja majai daudz logi saprojektēti uz dienvidiem saulainā vasarā telpās ir karsts + ļoti saulains

Runājot par otrā stāva izolāciju.
Izolācijas biezums ir viena lieta, bet otra, lai vasaras svelmē nekarstu otrais stāvs ir svarīgāk nodrošināt jumta plaknes pietiekošu ventilāciju.
Savā laikā, būvējot sev māju, risinājumu meklēju gan Latvijas informatīvajos materiālos, gan plašajās interneta dzīlēs. Un risinājums ir salīdzinoši vienkāršs.
Pirmkārt. Pat Paroc iesaka difūzijas plēves vietā izmantot pretvēja plāksni, jeb PAROC WAS 25t, manā gadījumā tika izmantota 13mm bieza pretvēja plāksne. Jo ar difūzijas plēvi ir tā, kad montējot lokšņu siltumizolācijas materiālu nav iespējams nogarantēt to, ka difūzijas plēve netiks piespiesta tuvāk jumta segumam, tādējādi samazinot vēja skreju.
Otrkārt šī pretvēja plāksne jāmontē pa visu jumta plakni, lai izolētu jumta plakni no pārējās bēniņu telpas, tādējādi tiek nodrošināta uzkarsušās jumta plaknes ventilācija.
Treškārt. Jumta korē jābūt pietiekošai ventilācijas skrejai, jeb ventilācijas korei. Vislabāk, ja tā ir pa visu jumta koti.
Ceturtkārt. Jumta vēja kastēs jābūt pietiekošām spraugām, lai nodrošinātu gaisa kustību pa vēja skreju. Jo ja, kaut viens gals šai skrejai būs ar mazu gaisa pieplūdi vai noplūdi, tad pēc elementāriem fizikas likumiem ventilācija nestrādās.
Piektkārt. Ja ir atsevišķa bēniņu telpa, tad tai jānodrošina atsevišķa ventilācija, piemēram ar whirlybird ventilatora montāzu jumtā.
Ja tas viss tiks pareizi sakārtots, tad otrais stāvs nepārkarsīs.

Un ventilācija, pārkarsusi telpa vispār nav labākā vieta kur uzturēties

Domāju, ka to tomēr nevar uz logiem velt. Jā, mums otrajā stāvā uz dienvidiem ir terase ar 3.2x2.10m lielu logu, tas arī otrajā stāvā ir vienīgais logs uz dienvidu pusi. Taču tam "logam" ar viena metra pārlaidi ir jumts, kā rezultātā saules stari vasarā praktiski istabā neienāk. No pirmā stāva siltums noteikti uz otro sāvu mums netiek, jo pirmā stāva koridoris ir vēsākā vieta mājā, no turienes nav siltuma kam nākt. Turklāt, siltums istabā ienāk ar laika nobīdi, tas vien liecina, ka tas nav tiešas saules starojuma siltums. Paliek tikai jumts.

Knauf [www.knaufinsulation.de] prezentē savu siltuma izolāciju Ferrari World centram Abu Dhabi - pie āra temperatūras 50C un 210 000kvm jumta platības, jumts nodrošina 25C temperatūru telpās, attiecīgi ar kondicionēšanu temperatūra jāsamazina tikai par dažiem grādiem. Diemžēl Knauf nepadalās ar projekta detaļām, kādi biezumi, kādas gaisa spraugas utt. Ja man būtu zināms, ka papildus 10cm minerālvate pilnībā atrisina karstumu caur jumtu, tad noteikti tos liktu klāt.

Knauf tur ir lietojis DDP un DPF izolējošās plāksnes. Būs jāpapēta siltumauzņemšanas spēja dažādām vatēm. Varbūt tur ir lielas atšķirības.

Paldies nokij. Nu tas arī bija mans jautājums, vai palielinot ventilācijas spraugu starp OSB un jumta siltumizolāciju šī problēma netiktu jau lielā mērā atrisināta. Spriežot pēc Jūsu komentāra tas tiešām palīdzētu.

Metāla dakstiņu segums pie identiska jumta pīrāga ir ilgmūžīgāks un lētāksi nekā OSB+bitumena apakšklājs+bitumena dakstiņi gan materiālu, gan darbietilpības ziņā.
Difūzijas membrāna ir jāstiprina 50x50 ar latām paralēli spārēm lai izveidotu vēdināšanas zonu, tad šķērslatojums ar mazāku soli nekā spārēm (60cm) uz kura tiek siprināts OSB vai arī metāla dakstiņi.
Ja difūzijas membrānu stiprina pie spārēm pa tiešo ar šķērslatojumu, nebūs nodrošināta vēdināšanas sprauga, nenotiks OSB vēdināšana no apakšanas un tas var sapelēt/sapūt.
Andris.