Nu es papildināšu/oponēšu jtdesign.
Betona cena pret bruģi var manuprāt sanākt ļoti pat konkurētspējīga.
Bruģim nelaime ir tāda, ka spēcīgi jāstrādā pie pamatnes un arī tad ar laiku tā izļogās un rezultātā jau ir kūkumi un to remontēt kļūs par sezonas vai katras otrās regulāru pasākumu. Ja ir kājāmiešanai tad problēmu nav, bet tiklīdz cik ne cik smagāka tehnika, tad viss - risas praktiski neizbēgamas rudens/pavasaris. Vasarā lielā grants krava, vai bumbieris arī ietaisīt var mierīgi risas. Daudz tonnas uz asi. Betona plāksnēm laukums ir liels un tāpēc svārstības nenotiek tādas.
Kopšana bruģim tomēr ir sarežģītāka, jo spraugās krājas gruži, mitras lapas grūti slaucīt, intensīvi jābirstē, lai izsukātu visu tīru. Sūna, zāle arī var parādīties. Jāslauka ar lielāku piepūli kā betons, kur virsmai nav spraugu un lielākoties vējš visu nopūš pats.
Ūdens krāšanās. Kāpēc jādomā, ka betona plāksnei būs obligāti bļodveida profils? Ja tai ir taisna virsma un tādu parasti vienmēr normāls cilvēks cenšas taisīt, tad ūdens notek pats no sevis, kur un kādā virzienā to jau īpašnieks pats var domāt, ja tā ir problēma. 8x8 m kvadratūrā tam manuprāt nozīme nav nekāda. 8x8m kvadratūra protams būtu jādala sekcijās, jo āra apstākļos zeme staigā, arī mobilitātes nolūkos, lai vēlāk to var izcelt un pārvietot. Var taisīt lielākas, kuras vajadzības gadījumā pārvietot ar tehniku. var taisīt mazākas, kuras ar zināmu piepūli varētu rokām un kaut kādu civiltehniku kustināt.
Par štetiem runājot - ne tikai šosejas būvē no betona plāksnēm - arī privātmāju rajonos ceļus, piebrauktuves, stāvvietas. Nevar arī apelēt pie cita klimata, jo ziemeļdaļā klimats līdzīgs kā LV, turklāt paaugstināts mitrums tur, bet betonu izmanto tikpat plaši. Tādas vienkārši ir celtniecības tradīcijas.

Patiesībā betonu var arī uzliet gana atraktīvu. Iemetiet googlē conrete stamping.

Ja plāno braukt ar transportu, tad betona plātnes biezumu nevajadzētu plānāku par kādiem 15-20 cm, savādāk saplaisās. Armatūra nav vajadzīga. Max izmērs, lai neplaisātu, 5x5 m, ja taisi lielāku, tad jau prasās kompensācijas šuves. Var betonēt pa taisno uz noblietētas smilts, sablīvējums 99-100%. Betona marka C30/37 salizturība F300 būs ok. Kas sanāk lētāk - hvz, tad jārēķina. Bruģis transporta slodzēm ir mēsls, ko ļoti labi var redzēt Venstpilī, kur visas ielas ir kā amerikāņu kalniņi :)

Man bruģēja Uzars.lv
Kontakts bija A. Skadiņš:
[uzars.lv]
Par cenu - jārunā.

Bruģa pluss manā gadījumā būtu tāds, ka salikt nav problēmu, pāris dienu darbs vienam cilvēkam, brigādi negribās ņemt.

Ar betonēšanu ies grūtāk, jādomā kur mešalku nomāt, arī ar bedres sagatavošanu neies viegli, entos gadus tajā vietā ir braukts/staigāts pāri, pagāšgad kabeli vajadzēja ieguldīt, lāpstu iedurt bija neiespējami, jēdzos vienīgi ar ķirku.

Kā jau Vilnis rakstīja, jābetonē pa sekcijām, pa kvadrātmetram lēnām un pŗātīgi uz priekšu.

Klinkera bruģis Liepājā:

[goo.gl] - Palmu iela

[goo.gl] - Bārtas iela

Par betona plāksnēm iesaku papētīt sludinājumus pie paneļiem, pamatu blokiem utt., kas ir jūsu novadā. Galu galā ja laba cena var atvest saprātīgā attālumā. Tas būs lētākais. Laiku pa laikam kādu objektu novāc un tad tie paneļi parādās tirdzniecībā. Tā rupji runājot lidlauka plāksne maksāja kādi 60 ls, šķiet 2x4m? Gatavās plātnes ir labi uztaisītas, labs betons, armatūra, regularitāte. 8x8 lien mierīgi uz standarta vedēja ar manipulatoru. Iespējams rentējas pat no Rīgas aizvizināt. Rīgā ir kantori, kuri nodarbojas tieši ar lietotajiem paneļiem. Tur jārēķina. Tad nebūs maisītājs utt. Atliek sagatavot virsmu, līdzināt, bliete ļoti vēlama - būs laba plakne.

Par betona salturību te nu gan ir pilnīgas un galīgas muļķības sarakstītas. Tieši salturības dēļ bruģakmeņus taisa no sausā betona, jo šķidrais lejamais tur klāt nestāv un agrāk vai vēlāk sprēgās un drups - un jo lielāki gabali, jo vairāk plaisās. Paši amerikāņi taisa pa nelielam gabalam, kaut kur tiku manījis izmērus 1.5x2m, ko viņi rekomendē, lai nebūtu plaisas. Jāmeklē Jūtjūbā, tur ir simtiem video par to kā amerikāņi tos savus laukumus un celiņus betonē. Jā arī Vācijā zem bāņiem ir betons, tikai neaizmirsīsim, cik tas ir biezs un to, ka virsū ir totāla hidroizolācija un asfalts, ūdens pašam betonam klāt netiek. Par to, ka bruģi uzlikt ir pāris dienas - nu gud lak, tikai uzreiz saku, tu vecīt pilnīgi nemaz nesaproti ne kā tiek sagatavota pamatne, ne kā tiek likts bruģis. Ja man 4 profesionāļu komanda bruģēja nedēļu, tad nu nav tā nekāda pastaiga parkā-tas ir smags un grūts darbs, turklāt vajadzīgas zināšanas - tak skaties netā, par bruģa likšanu ir gan pamācības, gan bildes, gan video, bet uzreiz saku - bruģa gadījumā 99% sekmīga rezultāta ir pamatnes sagatavošana un tas, ka Ventspilī ir iebrauktas risas, ir nevis bruģa vaina, bet tikai un vienīgi zīmogs nepareizi sagatavotai pamatnei.

Negribu uzmesties par betonēšanas ekspertu, bet salturību mēra ar ciparu un tad ir jāsalīdzina ko ražotājs raksta savam produktam. Pa diagonāli skatot dažādus bruģus es atšķirību neredzu, arī klinkeram pret betonu.
Ļoti apšaubu, ka salizturību nosaka sausā vai slapjā metode. Pasausu bruģi taisa tāpēc, manuprāt, ka ja taisītu slapju (kas neapšaubāmi labāk izvibrējas), tad dienā fabrika varētu saražot labi ja paleti ar to bruģi. Sausu maisījumu saber formā, ar hidrauliku iespiež un izvibrē, noņem formu un taisa nākamos blokus. Tad nu lūk ir jautājums, kā katra fabrika savibrē un sapresē.

Pareizi sagatavotam betonam sals neskādē daudzus desmitus gadu, ja to speciāli ar ķīmiju, vai citādi nebendē. Tāpiemēram, 1915 gadā ražotas betona flīzes 600 reiz 600 reiz100 stav vēl joprojām salā, lietū... Kaļiņingradā vāciešu ceļš no betona arī stāv. Rekomendācijas betona liešanā ir arī te: [leroymerlin.ru]