Nezinu par salizturību, bet sausā metode nosaka gan zināmu mehānisko izturību. Jebkurš lieks slapjums betona saķeršanās procesā samazina izturību. Pēc tam jā, nākamajā dienā var likt kaut zem ūdens lai nocietē. Tas tikai nāks par labu. Galvenais, lai priekšlaicīgi neizžūst.

Ja man uznāktu doma pašam kaut ko darīt šajā virzienā, tad droši vien sataisītu kādas pāris interesantas formas , kur izliet plāksnes. Tādas, lai malas sapasētu viena pret otru kā puzle. Izmēros, kurus varētu pēc tam viens vai divatā pacelt. Pamzām izlietu vajadzīgo daudzumu plākšņu un tad organizētos uz izlikšanu.

Pēc manas sapratnes, betona maisījumam ūdeni vajag pievienot tikai tik daudz, lai sāktos reakcija un sekmīgi noritētu betona cietēšanas process. Viss parējais ūdens izžūstot atstāj poras, kuras pēc tam atkal var piepildīties ar ūdeni tam sasalstot betons tiek sagrauts !
Tieši ar "sauso" metodi tiek izgatavoti žoga stabi, brugakmens un kāpņu pakāpieni u.t.l.

Diemžēl "sauso" betonu nevar transportēt ar sūkni un to ir grūtāk iestrādāt, tāpēc lieto speciālss piedevas, lai padarītu to blīvāku plastiskāku un neveidotos poraina struktūra, ir arī citi paņēmieni kā dabūt no betona ārā lieko ūdeni, piemēram vakumēšana !

Viesturs taisnību glagoļit. Faktiski salturību nosaka poru neesamība betonā. Protams, tas nozīmē, ka ūdens jāņem tik, cik to vajag cementa ķīmiskai reakcijai ar ūdeni. Un normālas grants/cements attiecības gadījumā gatavais betons līdzinās viegli mitrai zemei - faktiski brīvi birstošs pulveris. Tiešī šī iemesla dēļ bruģi, balustrādes, pakāpienus, skulptūras taisa ar presēšanas metodi no nevis sausā betona, bet pareizās attiecībās sajaukta betona, ko citādi kā ar presēšanu iestrādāt formā nav iespējams. Ja to pašu poru neesamību grib panākt ar šķidro betonu, tad ūdens jāņem tik, cik nepieciešams, kas faktiski nozīmē tikai vienu - cementa daļas palielināšana šķidrajā betonā. Cik tas būtu attiecībās, lai betons būtu labi iestrādājams - nepateikšu, bet ir aizdomas, ka uz 1:1 pusi pavilks. Skaidrs, ka tādā gadījumā tas betons sanāks zelta vērtē un tādu neviens netaisa. Tieši šīs ūdens minimēzašanas dēļ modernam betonam pievieno superplastifikatorus, kas ļauj iestrādāt betonu lejot pie minimāla ūdens daudzuma. Bet salturības ziņā sausais presētais betona izstrādājums nav salīdzināms ar parastu šķidro betonu, i ne tuvumā. Sausā betona izstrādājumi gan ir krietni trauslāki par parasto, bet nu ne laušanai tāds domāts.
Es nesaku, ka nevar uztaisīt smuku betona lējumu pagalmā, bet tas ir jāmāk un jāievēro pareizā tehnoloģija par kārtu labāk kā liekot gatavu bruģi.

Mēģināšu kautko izrakt par tiem paneļiem savā galā, šaubos gan vai te kāds tādus pārdod, bet jāmēģina.

Šķiet, daudzi manu domu kapitāli pārpratuši, man nevajag viņu ideālu, modes skati uz viņa nerīkošu, viņa pamat uzdevums būs novadīt ūdeni, lai pavasaros un lietus laikā neveidojas dubļi...
Ar tiem betona blokiem būtu vispŗatīgāk, laikam

Kungi, vēlos atgādināt arī par 1. republikas laikā taisītiem betona dakstiņu jumtiem, kuri kalpo vēl šodien. Tos formās taisīja uz vietas objektā , bet nedomāju, ka tur bija baigie vibrogaldi un 500. markas cements

Vēl pastāv polimēru piedevas, kuru rekomendējamās devas cena ekvivalenta cementa dubultošanai.

Šaubos vai ūdens izžūšanas rezultātā rodas poras. Poras rodas no ieslēgtā gaisa betonēšanas brīdī, tieši tāpēc izmanto vibrēšanu, gan sausajam, gan slapjajam betonam. Tas ir attiecībā uz gaisa porām, par kurām te ir satraukums, ka sals plēsīs.
Ūdens daudzums savukārt nosaka mehānisko izturību un tam ar gaisa porām maz tā sakara būtu.
Tieši tāpēc es redzu, ka bruģa salturības koeficients ir tāds pats kā atbilstošam betonam - abi tiek izvibrēti. Sausā metode attiecas galvenokārt tikai un vienīgi uz ātro atveidoņošanu un iespēju ražot lielus apjomus efektīvi. Protams mehāniskā izturība arī patīkams blakus rezultāts. Tomēr nevajag aizmirst vēl vienu lietu, ka betons nozīmē lielu frakciju klātbūtni, piemēram, šķembas un arī armatūru. Lielā frakcija nodrošina, ka jālieto mazāk cements, lai iegūtu līdzīgu stiprību, ja lieto smalku frakciju. Ja atgriežamies bie bruģa, tad tur rupjo frakciju izmantot nevar. Rezultātā viss beigu beigās izlīdzinās.
Lietot vārdu salikumu - "salturības ziņā sausais presētais betona izstrādājums nav salīdzināms ar parastu šķidro betonu, i ne tuvumā" ir manuprāt ļoti nepareizi.

Starp citu man saimniecības ēkai ir tieši tādi dakstiņi kā ints minēja. Noteikti metodes bija vienkāršas un tas nebija sausais betons. To ka lēja uz vietas vecvecāki stāstīja.

Kaut gan visticamāk bija tā pati sausā metode, jo kā gan tik daudz dakstiņu sataisīja.

Viens onka stāstīja/rādīja, kā mājās taisa (taisījis) ķieģeļus no grants-cementa maisījuma (resp. betona). Viņam bija sakabināmas formiņas priekš 4 ķieģeļiem, kuros stampāja, blietēja sauso masu un uzreiz pēc sastampāšanas atveidņoja un lika žāvēties. Pats viņš dzīvo viņa tēva no šādiem ķieģeļiem Latvijas laikos būvētā mājā, kurai pat skurstenis ir no šāda materiāla.