Aldiss, izklausās prātīgi. Bet tad gribi teikt, ka katru gadu pie tādiem mīnusiem man iekšā būs tas slapjums (iedomājos, kā špaktelētās sienas pūs un pelēs)? Tad jau daudzas gāzbetona jaunbūves no tā regulāri ciestu, bet tā gan jau nav!

Jeb ja iekšā kurinās, siltās grīdas visu laiku darbosies, tad ar to būs pietiekami, lai izsildītu arī pamatus?

Tagad pēc grīdas ieiešanas tev ir paaugstināts mitrums - 80%,nokritīsies uz 50-60 kondensāts mazāk vai nemaz veidosies. - 20 grādi arī nav katru gadu.

Bet aukstuma tilts paliks.
Ja uz gāzbetona no ārpuses vēl ir paredzēts siltinājums, tad palaid to kādus 5 cm pāri cokolam/savienojuma vietai un problēma būs novērsta.

Vēl risinājums ir no iekšpuses gāzbetona savienojuma vietā ar pamatu veidot tvaika/mitrumu izolējošu pārklājumu, lai kondensāts, kas kaut kādā brīdī izsēžas uz sienas vai sienā iekšā, nepasliktinātu tās siltumizolāciju, kas izraisa vēl lielāku kondensāta veidošanos.

Pareizāk no aukstumu tiltu veidošanās viedokļa grīdu būtu likt sākot no pirmā gāzbetona bloka....

Neesmu speicālists tajās ūdens noteku sistēmās, bet kaut kādu drazu ķērāju jau arī tā kā prasītos, savādāk rudens lapiņas no jumta visas nonāks drenāžā. Parasti man šķiet taisa tādu kā kontrolaku ar iespēju nosēdumiem un tikai tad tas aiziet drenāžā. Principā jau ja tev tur ir grants josla, tad lietusūdeņi tāpat labi novadīsies. Es laikam tik sarežģīti nebūvētu tieši tādēl, ka tur tā draza var parādīties un ja ir akas, tad viņas arī jāapkalpo. Bet nu tas tā.
Cokola daļā betons noteikti iesalst pie šādiem mīnusiem. 5 cm putuplasts ir labi, bet tik un tā cokols būs vēss. Parasti jau taisa, lai cokols vispār nesaskartos ar telpas gaisu. Ja būs normāla apkure, tad viss būs ok es domāju, bet nu rasas punkts tur tik un tā paliks. Man mājā arī ir dažas vietas tādas - bet tā kā ir laba apkure, tad kondensāts neizkrīt kaut kā. Mitrums no būvniecības arī ir noteikti.
Pamatus tu nesasildīsi un tie arī nav jāsilda. Viņus nemaz nevar tā sasildīt kā varētu iztēloties.

Nebiju izlasījis, ka gāzbetons jau ir nosiltināts ar vati.
Vate ir kaprīzs materiāls attiecībā uz kondensātu.

Sienas tev ir svaigi būvētas, pieņemu no iekšas vēl nav apmestas vai nupat apmestas. Grīdas svaigi ielietas.Mitruma, tvaika daudz, tas virzās cauri gāzbetonam un tā šķirbām (ja ir) uz vati. Ārā liels sals, mitrums kondensējas un tad sasalst- veidojas vatē tāda kā sarma. Uznākot atkusnim atkūst un strauji pil uz leju,kur sastop nevis metāla pannu ar novadīšanu uz āru, bet gan Dobeles paneļa putuplastu un tad mitrums sūcās tur kur tas sūcās.

Ir redzētas daudzdzīvokļu mājas, kur pēc siltināšanas ar vati pūst pirmā stāva sienas....

Iekštelpu relatīvais mitrums (85%) būtībā izsaka visu. Nav vajadzīgi nekādi izteikti aukstuma tilti ,lai lokāli veidotos rasa. Ar gaisa pūtēju mājas stūrus arī nav iespējams izsildīt- ja nu vienīgi speciāli to pavērš pret konkrētu vietu. Visdrīzāk gāzbetons pats ir mitruma avots ,jo pat pie normālas apkures tas žūst 1 gadu ļoti intensīvi izdalot mitrumu arī uz telpas iekšpusi.

Par drenāžu , domāju, ka tā nav laba doma laist iekšā lietus notekūdeņus- ja kaut kur pārplūst vai aiziet ciet= tad pamati peldēs. Arī par kanalizācijas cauruli ar ģeotekstilu nevajadzētu eksperimentēt- ģeotekstils ļoti lēni laiž cauri mitrumu. -ar tādu niecīgu virsmas laukumu tas 160 mm caurulē pat mazu strautiņu neveidos.
Ir nopērkamas kokosa drenāžas caurules arī virs 100 mm diametrā- vairāk nekā pietiekami.

Daudz būtiskāk par drenāžu ap māju izveidot normālu kritumu prom no mājas, kur virszemes ūdeņiem noskriet.
Lai nesanāk tā, ka visi apkārtnes ūdeņi tiek savākti pie mājas ar granti pildītajās tranšejās un pamati visu laiku mirkst ūdenī.

Interesanti viedokli, vīri!

Praktiķi, Par cauruli - negribu iet pretrunā ar ražotāja ideju, radot speciālās gofrētās drenāžas caurules, taču mana loģika saka, ka pa gofrētu cauruli, kurai ir caurumi visapkārt ūdens tik labi neskries kā pa gludu cauruli, kurai caurumi ir tikai augšā! Parastā kanalizācijas caurulē pa augšu man ūdens ieplūdīs un tur arī paliks, smuki tekot pa caurules apakšējo daļu, kam;ēr gofrētā caurulē ūdens pa augšu var ietecēt un mierīgi pa apakšas caurumiem izsūkties atkal ārā. Nē, nu gan jau tā visa lieta ir pārdomāta un tur ir citi plusi, bet es kaut kā šaubos, vai mans variants būtu daudz sliktāks. Dārgāks noteikti un varbūt tieši tāpēc arī efektīvāks.

Par lietus ūdens laišanu vienotajā caurulē baigi nesatraucos - uzliks kādus papildu sietiņus un labi būs. Pie tam tādu oranžo trubu varētu būt samērā viegli izskalot, ja nu kāds bloķītis parādās!

Aldiss, par to, ka krituma veido'šana būtu labākais risinājums, vispār nav ko iebilst, bet manā gadījumā īsti nav izdarāms. Man apkārt ir 3 īpašumi un es jau esmu viszemākais. Ja taisīšu visam zemes pleķim kritumu uz tuvēko grāvi gar ceļu, kaimiņu ūdeņi vēl labprātāk caur mani plūdīs. Redzu variantu, kur noņemās mālainais sūdīgais virsslānis savi 20cm, vietā uzberot 10cm melnzemi! Kad tur sadīgs zāle, visam tam vajadzētu palikt daudz labākam un stabilākam.

Par gāzbetona sienām jāpiekrīt, ka noteikti viņas man ir pilnas ar mitrumu. Diemžēl man visu pagājušo ziemu (ne šo, bet iepriekšējo), vasaru un daļēju rudeni mūris nostāvēja bez jumta un pat īsti nesasegts. Viss, kas krita no gaisa, to arī gāzbetons uzņēma. Tas izkaidro, kāpēc tik liels gaisa mitrums, ja neaizmirst arī tikko betonētās grīdas, taču ne to slapjumu no pamatiem. Kaut gan tiešām neesmu nekāds fiziķis līdz ar ko esmu tālu no tā, lai saprastu visus tos aukstuma, karstuma, rasas, kondensāta veidošanās principus. Manā gadījumā visdrīzāk tas ir vesels apstākļu sakritību kopums, tāpēc atliek vien mēģināt labot to, ko vēl var labot, kā arī cerēt, ka viss nokārtosies līdz ko siltās grīdas pilnvērtīgi varēs sākt darbināt