Iegādājos ideālu zemesgabalu (10m virs jūras līmes, līdzens, priežu sils).
Būvēšu 2 stāvu dzīvojamo ēku (lentveida pamati, gāzbetona mūris, dzelzsbetona pārsedze, piebērts fundaments un betona un armēta siltināta ar ekstrudēto grīda).

Pētot un domājot par racionālu pamatu izveidi nonācu pie vienkāršu risinājuma. Tomēr, gribētu vēl uzklausīt citu pieredzējušu būvnieku viedokļus.
Tā kā smilts ir sausa un līdzena pamatus esmu iecerējis likt tikai virs zemes. Traktors nostums meža faunu un, tad uz dzeltenas smilts taisu formu un leju pēdu 0.1m X 0.4m platumā + uz tās 0.3m X 0.2m platumā. Pamats pavisam kopā h=0.4m, virs zemes paliks 0.25m, jo 15 cm pēc tam piebēršu.
Pamatu siltināšu no ārpuses ar 5cm estrudēto puķiku + pa perimetru 70 cm platumā betona amali pret nokrišņiem.

Tā kā cilāšanai neredzu iespēju notikt, tad uzskatu, ka šāda pamatu konstrukcija ir pietiekama šādai vienkāršai būvei. Ko saka zinātāji?

Neesmu baigais spec šajā jomā,bet zināma pieredze tomēr ir.Domāju,ka esi nolēmis pārāk vienkāršot šo procesu.Ja negribi rakt pamatus dziļumā-tad tos vajadzētu sasaistīt ar ar grīdu(ar stiegrām)-kautko līdzīgu plātņveida pamatiem,jo māja plānojas pietiekoši svarīga.

Parasti šitajās smilšainajās, līdzenajās vietās ir ļoti augsts gruntsūdens. Es pats tādā dzīvoju - vasarā viss čab un brakšķ, kā Atakamā, bet vēlu rudenī un īpaši jau agri pavasarī gruntsūdens ir 10cm no zemes virsas. Pirms nolemt drošai pamatu izcilāšanai un mājas saplēšanai tik seklus pamatus, jābūt 100% skaidrībai par pazemes ūdeņiem. Turklāt sausa tā smilts ir tikai tad, ja no jumta tā netiek mērcēta. Vai vari garantēt, ka pirmajā ziemā, kad varbūt notekas vēl nebūs pieliktas un nebūs uz kurieni novadīt nokrišņu ūdeņus, tev seklā zempamatu smiltiņa netiks izmērcēta? Jebkurā gadījienā tik sekliem pamatiem horizontālais puķiks vismaz 10 cm un vismaz 1m platumā ir obligāts!

Iteiktu racionālajam ieskatīties projektā, lai gūtu vairāk info par projektētāja paredzēto pamatu risinājumu saskaņā ar zemes ģeoloģijas datiem.
Ja ir vēlme optimizēt, labāk pakonsultēties ar konstruktoru par optimālāko pamatu risinājumu. Tas būs lētāk, nekā labot mājai radītos defektus.

Uztaisīju primitīvu skici. Tā kā attēlu te nevar ielikt, tad bildes aplūkošanai jāspiež uz linka [failiem.lv]

Par tiem ūdeņiem un to ka pavasari slapjš. Domāju, ka tas ir vietās ar sliktu grunti vai bez krituma. Tad jā, bet par cik pats esmu nodzīvojis privātmājā kur līdz gruntsūdenim ir 4 m un kritums prom no mājas tad fiziski tas ir nereāli. Zem mājas ūdens netiek, turklāt tur būs sausa un >0 ziemā smilts.
Sausā vietā ūdens augsnē ir atrodams tikai nedaudz virskārtā. Pārējais notek pa kritumu un virspuse izžūst. Cita lieta, ja ciemats ir uz meliorācijas, pļavu, upju ielejās zemes vai piem. Mārupes apkaimē, kur ir purvains.

Manā gadījumā ģeoloģijai neredzu vajadzību. 100Ls var lietderīgāk izmantot. Skatījos kā blakus kaimiņam pamatus pagrabam lika. Tīra dzeltenbaltā priežu smilts.

Par seklajiem pamatiem aizdomājos brīdī, kad atcerējos par māju, ko vectēvs būvējis pirms 40 gadiem. Māja būvēta ļoti līdzīgos apstākļos. 500m no jūras, tās pašas dzeltangaišas priežu smiltis. Pamatus licis vienā kārtā. Parastie māju pamatu bloki h-600x1200x300, ko krievu laikā dabūja no tā arī cēla. Rezultātā, 30cm zem zemes un 30cm virs. Nekādās betona pēdas vai šķembas. Tālāk jau gāzbetona mūris, iekšā grīda uz pamatu blokiem un pa vidu uz stabiņiem (uz zemes uzlikti ķieģeli un koka gulšņi, uz tiem koka sijas). Kritums no mājās kādi 3-5 %. Ar ūdeni problēmas nekad nav bijušas. Pa perimetru ap māju ap 50cm platumā nobērti olīši (5-15mm frakcijas). Pamatu galos vasarā atstāja vaļā ventilācijas lūkas. Sienā un pamatos plaisu nav bijušas. Pirms 2 gadiem nosiltināja ēku un pamatus.

Salīdzinot ar pamatiem ko mūsdienās liek dzīv.mazstāvu ēkam - uz tādiem varētu celt 5 un vairāk stāvu ēkas. Tiem, kas zin, tad betons spiedē ir tik izturīgs ka par plaisām nevajadzētu domāt. Plaisas rodas vai nu žaušanas procesā vai pie horizontāla sprieguma. Turklāt pamatu bloki ir bez armējuma.
Saliekot visu šo kopā es domāju, ka ar labu jumtu konstrukcijai vajadzētu nostāvēt 200gadu bez problēmām.

Žēl, ka tagad par virszemes pamatiem neko nevar atrast, tāpēc arī domāju pačekot, kas notiek mūsdienās. Galvenokārt viss fokusējās ap monolītajiem PERI veidņu pamatiem.
Pārlasīju vecās būv. grāmatas. Ja salīdzina to kā tagad vairums saliek armatūras ar nepieciešamo, tad būvniekiem darbs ir garantēts. Saimniekam - domāju, ka ir labāki veidi kā naudu ieguldīt.

Man domāt, ka tādas bezpamatu mājas kādreiz pārsvarā taisīja priekš guļbaļķu mājām. Esmu redzējis 2 gab tādas, kuras ar domkratu var mierīgi pacelt pa 5-10 cm augšā vienu galu, izņemt ārā veco baļķi un ielikt jaunu. Attiecīgi ir skaidrs, ka šādai mājai šķiebšanās turp šurp neskādē. Lai kaut ko tādu darītu mūra mājai, man vajadzētu 150% pārliecību gan par tehnoloģiju, gan vietu.
Un starp citu - tas ka kādreiz kaut ko darīja pa lēto ne vienmēr bija tikai dēļ zināšanām un pārliecības, bieži iemesli bija tādi paši kā šodien - naudas, materiālu un darbaspēka trūkums.

Vismaz armētu katru rindu...

Gints__ Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man domāt, ka tādas bezpamatu mājas kādreiz
> pārsvarā taisīja priekš guļbaļķu mājām.
> Esmu redzējis 2 gab tādas, kuras ar domkratu var
> mierīgi pacelt pa 5-10 cm augšā vienu galu,
> izņemt ārā veco baļķi un ielikt jaunu.
> Attiecīgi ir skaidrs, ka šādai mājai
> šķiebšanās turp šurp neskādē. Lai kaut ko
> tādu darītu mūra mājai, man vajadzētu 150%
> pārliecību gan par tehnoloģiju, gan vietu.
> Un starp citu - tas ka kādreiz kaut ko darīja pa
> lēto ne vienmēr bija tikai dēļ zināšanām un
> pārliecības, bieži iemesli bija tādi paši kā
> šodien - naudas, materiālu un darbaspēka
> trūkums.

Domāju, ka šodien ir tā pat kā agrāk. Būvē pēc iespējām un zināšanām.
Vairāk pat pēc zināšanām, ar to domāju, ka vismaz agrāk zināja ka māju palu vietās un meliorācijas laukos būvēt nav ieteicams. Tādās vietas lentveida pamati neglābs un pavasaros būs problēmas ar ūdens novadīšanu.

khe Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vismaz armētu katru rindu...


Tehniski tas nav vajadzīgs. Pareizi saliek armatūru pamatā un darīts.
Starp citu, vācieši vispār nearmē.
Ja pamats ir pareizi uztaisīts un, tas nedrīkst staigāt, tad ko tu armē? Lieces jau nav! Bloki ir savstarpēji salīmēti.

Ja jau tu tik gudrs un zini, ka nekādas balstu reakcijas un momenti nerodas, tad bliez augšā. Ko prasi padomu, ja pats visu zini? Gudrie pasmiesies muļķie nesapratīs.