UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Ārdarbi :  Building.Lv Forums

Pašreizējā: 4 no 8
Re: betona stiprības palielināšana
Autors: Praktiķis ()
Datums: 29/03/2015 17:46

Ar cementa bārstīšanu pa virsu jāuzmanas-ja par vēlu-lobīsies nost,ja par daudz-slapjā laikā būs glumš-kā Vilnis minēja. To dara tajā brīdī,kad betonu var sākt rīvēt (+- 2stundas-atkarībā no laikapstākļiem). Uzber max 1mm,nedaudz samitrina un norīvē. Svarīgi,lai sajauktos virskārta ar pašu betonu. Man ir aptuveni 20 gadu kalpojušas šādas betona plāksnes. Atlobās arī tieši tās,kurās cements par daudz. Nākamajā dienā ierīvēts cements ar garantiju noleks nost.

Re: betona stiprības palielināšana
Datums: 29/03/2015 22:06

Tehniķi tev ir švaka nojausma, lai neteiktu, ka nav vispār - par betona maisīšanu un iestrādi. Ar rokas mikseri var maisīt apmetumu vai līmi, bet ne jau m3 priekš segumiem. Pat ar maisītāju jau tas viss iet lēnām, kur nu vēl mikseri. Ar mikseri principā nevarēs uzjaukt 45% sausu betonu ar šķembu, tas ir pilnīgs bezcers un tur vispār nav vērts pat sākt domāt. Ar maisītāju arī tā būs pietiekoši liela problēma.
Arī izvibrēšanā tev nav priekšstata - doma, ka varētu ļurināt gar formas sienām un kaut ko izvibrēt ir tas pats kas nedarīt neko un ietaupīt laiku. Kaut kādai miniatūrai formai ar max izmēru 30x30cm un pašķidru betonu gar bortu ļurinot varbūt arī kaut ko var panākt, bet ne jau tādiem izmēriem kā pamatnēm.
Kā es stādos priekšā šajā gadījumā ar ūdeni 45% pret cementu - visticamāk ar visiem plastifikatoriem konsistence būs kaut kas līdzīgs mazliet mitrai birstošai zemei. To saber veidnī un konkrēti vibrē ar salīdzinoši jau jaudīgu plāksnes vibratoru (ņūtonus nepteikšu, bet nu motors tas varētu būt jau ap 0.8kw ekvivalents). Es teiktu, ka 10cm biezuma gadījumā ir jāvibrē 2 piegājienos 5+5. Rezultāts būtu tāds, ka pa svaigu novibrēto var stabili staigāt, braukt ķerru un nepaliek pēdu nospiedumi.
Ja tu neplāno izmantot tādus štrumus, tad lej vienkārši šķidro betonu un kā būs tā būs, vismaz ir cerības, ka laukumu aizliesi.

Re: betona stiprības palielināšana
Autors: raivo12345 ()
Datums: 29/03/2015 23:01

kur tu to armatūru liksi plāksnes augšpusē vai apakšpusē?

Re: betona stiprības palielināšana
Autors: binary ()
Datums: 30/03/2015 10:03

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Radzes un augstpapēži kā problēma jāatmet, jo
> tas iespaidu neatstāj.

Ir idejas, kas varētu būt izmantots Riga Plaza daudzstāvu autostāvvietas seguma izveidei? Tur dažviet riepas gana labu iespaidu ir atstājušas (nav ne jausmas, kādas riepas un kādos apstākļos).


tehnikis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Betons, arī šķidrs, labi vada vibrācijas.
> Tātad, ja es pēc ieliešanas stundu ar āmuru
> klapēšu pa formas ārpusi, gaisa burbuļi
> maksimāli iznāks no vidēja izmēra klājuma,
> piem. tos 11 metrus garumā sadalot nosacīti 3
> daļās - nu, teiksim 4m x 3,6m.

Vai tiešām betons vibrācijas vada TIK labi, lai štrunta āmura vibrācija vienmērīgi izietu cauri tiem vairākiem metriem? Vārdu "vienmērīgi" domāju burtiski - tā, lai tā gabala vidū vibrācija būtu tik pat efektīva kā pie formas ārpuses. Un vai tāda dauzīšana ar āmuru tiešām ir salīdzināma ar vienmērīgu vibrēšanu (efektivitātes ziņā)?
Man ir aizdomas, ka pie formas malas būs mega dauzīšana ar visām no tā izrietošajām sekām, 20cm attālumā būs kaut kādas nevienmērīgas, retas vibrācijas, metra attālumā un tālāk jau būs kaut kāda knapi jūtami tikšķi. Ja maisījums sausāks, tad tie attālumi sarūk. Nu tas tā - bez pieredzes, vienkārši cenšoties iedomāties, kā tie vibrāciju viļņi varētu izplatīties…


tehnikis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ūdens novadīšana - garāža apm. 30-40 cm
> augstāk par vārtiem, vot i visa gudrība. uz
> tiem 11 metriem tāda augstuma novadīs ūdeni ka
> prieks.

Tad tas būs pagalms vai garāžas grīda?


tehnikis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Par biezumu. Zem klājuma šķembas, nobērt
> līdzeni nav iespējams. Līdz ar to - kur būs
> 15, kur 23 cm neizsekosi, un nevajag. Galvenais,
> lai nav par maz. Man liekas dīvaini, ja tu savas
> mājas pagalmā uz visu dzīvi lej cementu un
> taupi 5 vai 10 cm par cenu, kas ir 100-150 EUR
> starpība. Izdalot uz kalpošanas ilgumu loģika
> zūd, ne? VIsmas vajadzētu.

Kā šāds "kaut kur 15cm, kaut kur 23cm" ietekmē plāksnes izturību? Protams, ar "plāksni" šeit domāju nevis kaut kādus 50x50 cm gabalus, bet to visu tavu 4m x 11m gabalu (vai kaut vai tajās 3 daļās sadalītu). Vai nav tā, ka kaut kāda daļa varētu sākt sēsties un vienkārši pārlauzt visu to plāksni tikai tāpēc, ka esi sākotnēji noslinkojis un neesi pastrādājis stundu vairāk, lai sagatavotu daudz maz gludu pamatni? Kaut kā šķiet neloģiski, ka vēlies uztaisīt kaut ko, kas nevainojami kalpos 20+ gadus, bet tai pat laikā neesi gatavs pat kaut cik kvalitatīvu pamatni sagatavot.


Tā starp citu, jautājums zinātājiem (autoru tas, protams, neinteresē, bet es gan gribētu zināt) - kā betona biezums ietekmē tā izturību? Vai nav kaut kāda robeža, pie kuras šāds plāksnes tipa lējums iegūst kaut kādas negatīvas īpašības no stiprības viedokļa?


Autoram par virsmas apstrādi - varbūt ir vērts padomāt par noklāšanu ar kaut kādām gruntīm, lakām, epoksīdiem?

Re: betona stiprības palielināšana
Autors: Rakaris ()
Datums: 30/03/2015 12:13

Stiklšķiedras armējums jeb fibra, iegādājams: [www.materiali-buvei.lv]

Par gaisa piesaisti betonam: to dara Vincenta Winmix. Šis betona plastifikātors "saputo" betonu, veidojot gaisa burbulīšus, kas betonā darbojas kā amortizatori. Pie tam, svarīgs ir šo gaisa burbuļu izmērs. Tam nevajadzētu būt lielākam par 2 mikroniem, jo ūdens piliens līdz 2 mikronu izmēram nesasalst.

Virsmas blīvēšanai, kā jau iepriekš izsecināts, var lietot cementu, pareizā brīdī to iestrādājot.

Re: betona stiprības palielināšana
Autors: tehnikis ()
Datums: 30/03/2015 17:18

Praktiķi, kā reiz pagaidām izskatās, ka neleks gan. Šahtam pielējumam izmantoju pašķidru putru, pa virsu pēc saliešanas ūdens kārta. Jaucu krietni daudz cementa (5 lāpstas grants pret kārtīgām 1.5 a to 2), pie tam tur stiprībai otršķirīga nozīma, savukārt augsta un šaura iestrādei paredz. vieta un diezgan blīvs armatūras tīkls nozīmē, ka putru taisīju šķidru. Gaisu izvibrēju, klapējot pa formu OSB plātnēm, kas pagaidām pie atraktas grunts ļāva piekļūt tam lējumam praktiski visā augstumā. Vakardien palaistīju, apsedzu ar plēvi, šodien par laistīšanu rūpējas jau kā teikt māte daba. Virskārta reāli cieta un kā iepriekš rakstīju, ar saciet. kunkuļiem, kuri arī tāpat cieti. Kopumā ok, nekas nost nelec, bet vietā, kur nenāks latu vai jebkāds cits segums, paskats būs cūcīgs. Rezultātā - lai pagalmam šito izmantotu, kā jau iepriekš rakstīju, apstrāde veicama agrāk, sekojoši noglancējot. Par betona "glumumu" nestraucos. Man domāt, tieši otrādāk - jo glumāks, jo mazāk poras, jo smukāk notek ūdens. Par savu un pārējo kāju veiklību neuztraucos un kaklu lauzt netaisos.

Radio kgs, par rokas maisīšanu man vari nestāstīt. Uzjaukti un salieti vairāki m3, t.sk. ar šķembām. Viena problēma - urbjmašīnai jābūt puslīdz normāla izmēra un ar normālu patronu (ne t.s. rokas fiksācijas). Nekādu sabiezējumu, neizjauktu cementu vai grants nav. Jā, izklausās aizdomīgi - bet piedod, nav. DOmāju, pie vainas jaucēju viltīgā forma un jaukšanas ilgums - katru spaini apm. 10-12 min jaucu, tas ir pēc tam, kad masai jau vienmērīgi pelēka krāsa.

Par vibroblieti jādomā. PIe jau tā ne mazajām izmaksām papildus tehn. īre (3-4 dienas) un transports diez ko kruta neizklausās, bet jādomā. Iespējams, lasot arī pārējos rakstītājus, bez blietes neiztikt.

Tātad vēlreiz. Attālums no garāžas durvīm līdz vārtiem apm. 10,50 - pusmetru riktīgi slīpu "snīpi" uz ielas aiz vārtiem. Pārējais slīpums līdz "snīpim" uz tiem 10,50 m sastāda ~30 cm, attiecīgi ūdens notecēs ka prieks. Armatūra, protams, pa vidu tam slānītim, pēc gatavas metināšanas apstrādāta ar rūsas pārveidotāju. Pamatnes šķembās ieskalošu smiltis, visu izlīdzināšu ar 2,5 m līmeņrādi, vadīklu, vai taml. verķi.

Par gaisa burbuļiem, skaidrs. Tātad Winmix meklējams. Da ko tur meklēt, Depo bodē plaukti lūzt. Ar burbuļiem gan viens "bet" - jo tie lielāki, jo ūdens viņos čiks iekšā, un čiks sasalst. A vot to jau vairs galīgi nevajag. PIeņemu, ka gudrinieki iekš tādu ķīmiju rūpnīcām apmēram kā teikt "fišku rubī" un negaida, ka kāds mājas apstākļiem pirks viņu ķīmiju un mērīs burbuļus.

Par stiklašķ. fibrām skaidrs - kā izskatās, pat negrib 9 ādas par tādām.

Par epoksīdu u.tml. - cenas zvērīgas. Man domāt, tas gudrinieks, lai viņam kā teikt vieglas smiltis, kas manu māju reiz būvējis, nekādas augstākās ķīmijas kā epoks. u.tml. neizmantoja, bet ielietais betons stāv vairāk par 40 g un pie ikdienas pāri staigāšanas netaisās ne putekļot, ne drupt, ne plaisāt, ne jukt. Pieņemu, ka pareiza apstrāde ar cementa pulveri.

Re: betona stiprības palielināšana
Autors: Praktiķis ()
Datums: 30/03/2015 17:33

Tehniķi,nepriecājies par ātru-nākošpavasar būs nost...

Re: betona stiprības palielināšana
Datums: 30/03/2015 18:56

Vibrators un bliete ir divas dažādas mašīnas. Bliete domāta pamatnei, bet vibrators betonam. Vibratori ir 3 veidi - lata, plāksne un vāle. Tavā gadījumā it kā vajadzētu plāksni, bet reāli tev nevajadzēs nevienu no tiem, jo ar rokas mikseri strādājot tev tur nebūs ko vibrēt. Esi reāls.

Re: betona stiprības palielināšana
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis ()
Datums: 30/03/2015 20:50

?... binary () jautā..."Tā starp citu, jautājums zinātājiem (autoru tas, protams, neinteresē, bet es gan gribētu zināt) - kā betona biezums ietekmē tā izturību? Vai nav kaut kāda robeža, pie kuras šāds plāksnes tipa lējums iegūst kaut kādas negatīvas īpašības no stiprības viedokļa? "
Tā, ka betons iestrādājot ir ķīmiski nesasaistījies, kur sākotnējā sasaiste sākas no 2 stundu robežas ar aktīvu cietēšanu parastam betonam līdz 28 diennaktīm un hidrobetonam 128 diennaktis, tad cietēšanas laikā izdalās siltums. Siltums kā zināms palielina tilpumu apjomam, bet tā, ka paralēli notiek cementa gela kristalizācija šajā siltuma ietekmētajā apjomā, tad betona masai atdziestot pieaug rukuma izraisītie sprieguma defekti - veidojas plaisas apkomā. Tādas ļoti bīstamas hidrobvēm - aizsprostiem. Piemēram Brazīlijā betonējot aizsprostu, kur betona biezums bija vairāki metri,inženieriem nācās šo betona masu mākslīgi dzesēt, lai samazinātu sprieguma defektus. Tapēc ir izgudroti tādi cementi, kas cietēšanu uzsāk lēni vai arī tiek izmantoti cietēšanas palēninātāji.
Taču mūsu interesentu "tehniķi" dotā problēma diezin vai skars.

Re: betona stiprības palielināšana
Autors: binary ()
Datums: 30/03/2015 22:35

Būvinženieri Ivar Brinkmani, interesanta info, paldies!

Pašreizējā: 4 no 8


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
       **   *******   **     **  **     **   *******  
       **  **     **  **     **  **     **  **     ** 
       **  **     **  **     **  **     **  **     ** 
       **   ********  *********  **     **   ******** 
 **    **         **  **     **   **   **          ** 
 **    **  **     **  **     **    ** **    **     ** 
  ******    *******   **     **     ***      *******  

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727