Plāns bruģa vietā privātmājas pagalmu "labiekārtot" ar liela izmēra cementētu laukumu. Zemes virskārta nost, grants, šķembas, ieskalojam smilti, iesitam armatūras stieņus, starp tiem armatūras siets, kopējas betona kārtas biezums 15-20 cm pie cementa salīdzinoši zemajām izmaksām. Tik tālu viss skaidrs. Jautājums par cementa stiprību. Pagalms pakļauts ļoti nelabvēlīgiem apstākļiem. Mitrums, saule, sals, radžu riepas, ķerras metāla rati, augstpapēžu kurpes utt. Gribu, lai tur gadus 20+ bez vajadzības pārcementēt, "pieliet" vai tamlīdzīgas bezjēdzības. Lasīju gudros ārzemju forumos, ka maksimālai cementa cietībai izmanto silīcija dioksīda putekļus (silica fumes, frakcija apm. 10x mazāka par cementu) un stiklašķiedras šķiedru. Ne vienu, no otru neatradu, kur iegādāties. Silīcija dioksīds nepieciešams nedaudz, tā kā tiek piejaukts attiecībā 7-8%, līdz ar ko lai kaut dārgs, būs vajadzīgs maz. Stiklašķiedras šķiedra - tievas šķiedras "nūdeles", kas palielina cementa saistspēju. Kur tādus brīnumus Latvijā dabūt? Tad vēl. Piedevām tam visam vecs meistaru ieteikums esot gandrīz sacietējušu betonu apstrādāt ar svaigu cementa pulveri, uzberot plānu kārtu un ierīvējot. Lūdzu sīkāk par šo.

Ir ap 20gadu vecs betonēts klājums, kam ne vainas, izņemot dažas plātnes, kur tīši nohalturēts sastāvs. Cik atceros, tad jaucu betonu 1:3,5 ar parupju granti. Lēju uz zemes(smiltīm), bet tika sadalīts 50x50cm. Iekšā metinātais armatūras siets katrā atsevišķi. Biezums gan tikai ap 10cm. Virsa pēc laiciņa nogludināta ar ķelli un stūrīši nedaudz nokantēti.

Pabiezs tas betoniņš. Tur ar bumbieri jāved un tā tas būs jādara, jo tilpums būs ļoti liels. Parēķini tilpumu un cenu vēlreiz - varbūt nemaz tik lēti nesanāk.
Par silīciju un stiklašķiedru pagaidām vari nedomāt. Silīcijs manuprāt dod cietību virsmai (bet sliktāks par litiju) un šķiedra mehānisko. Pagalmam ne viens ne otrs tā īsti nav vajadzīgs. Pagalmam svarīgākais būtu salizturīgs tas betons un tāds kurš nesūc iekšā ūdeni. Par to būtu jālasa info. Jo, man ir dažas no pārpalikumiem kā khe lietās plāksnes, bet 5 gads laikam un dažas sāk jukt ārā dēļ sala. Tāpat ir vēl daži lielāka vecuma betoni, kuri sāk drupt un tādi kas pie tāda pat vecuma turas jēdzīgi, turklāt kā izskatās no viena lējuma. Šiem visiem izstrādājumiem armatūras tml lietas nav kritiskais parametrs. Tur ir kaut kas cits, bet ļoti svarīgs - iestrāde, ūdens daudzums, vibrēšana un virsmas apstrāde. Nu kaut kas no šī. Nu protams arī sastāvs tomēr betonam. 1:3.5 var būt arī par švaku, khe it kā 20 gadi turas, bet man aizdomas, ka manas jūkošās 5gadnieces varēja būt no 1-3.5 operas.

Vēl pārdomām. Ja pavēro padomju laika plāksnes, tad dažas ir riktīgi sadrupušas, bet daudzas ir nu gandrīz kā jaunas. Kaut kāds knifs tajā pasākumā ir. Plākšņu taisītāji pieļauju, ka vibrēja savus materiālus un pie kam labi. Man piemēram bija telfonstabs ārēji nošņurcis, vajadzēja sagarināt. Tik cietu un blīvu betonu otro reizi dzīvē klapēju, nedrupa ne pa kam, gaisa caurumus neredz, aizpildīts ar granīta šķembu. Un kad līdz armatūrai, tad tā pilnīgi zila kā svaiga no lietuves. Domāju, ka viennozīmīgi vibrēts bija tas izstrādājums, vēl jo vairāk, ka viņam dobumi svara samazināšanai. Stabam nu varēja būt 30-40 gadi.

Ja kas arī pildviela ir no svara - ķieģelu lauskas un dolomīts lab sūc mitrumu, granīts nē.

Salizturīga un ūdensnecaurlaidīga betona - cements+ūdens+plastifikatori; grants un šķembu iegūšanai mepieciešami sekojoši apstākļi. Ūdensnecaurlaidība nodrošināma ar vismaz 300kg cementa iejaukšanu uz 1m3 masas, kur attiecīgi ūdens daudzums maisījumā jānodrošina zem 45% no cementa svara. Plastifikatori vai superplastifikatori tam paredzēti, taču sastāvs jaucams mehāniskos maisītājos. Pildviekām - grantij un šķembām jābūt tīrām un šķembas nedrīkst uzsūkt mitrumu - granīts notekti labāks par kaļķakmeni. Stiegrojuma nozīme betonā ir samazināt iespējamo rukumu izžūstot liekajam ūdenim, taču ja ūdens sastāvā nepārsniedz 0,4 cementa daļas, tad var teikt, ka rumua tkpat kā nebūs, taču var būt termiskas deformācijas (iespējams, ka tas viens no cēloņiem Stradiņu būves plaisāšanai) . Tapēc literatūrā pausts uzskats, ka viendabīgas plātnes izmēram nevajadzētu pārsniegt 16..20m2 un vēlama kvadrātiska forma starp temperatūras šuvēm.... līdzīgi, kā 30..40 gados tika būvētas betonētās šosejas Turaidas apkārtnē.
Taču svarīgākais... kapēc to pagalmu nevar bruģēt?...Lodes klinkers vai pirkt kaltu granīta bruģi!

Bruģis vai cements? Sagatavot bruģi dārgāk (tas pats cements, krāsvielas, formas, elektrība, algas, transports, peļņa). Biezums tāpat 15-20 cm, tā ka cementa daudzums apmēram vienāds. Protams rupjā frakcija (dolom. šķembas) cenu tam visam vēl pazemina. Runa iet par maksimums 100 EUR atšķirību būves elementam, ko nāksies ikdienā izmantot nākamos 20-30 gadus. Laba bruģa ieklāšana (lai pie zemes sala staigāšanas "neizkurkst") maksā vēl dārgāk. Pie tam bruģim tizla īpatnība - spraugas. Pa tām sūksies ūdens, sals, augs nezāles. Pēc šādiem apsvērumiem izvēlējos cementu.
Par ūdensnoturību (līdz ar to salizturību). Kāpēc jautājums par silīcija dioksīda putekļiem un stiklašķiedras "šķiedrām". Ūdens pats par sevi nevienam cementam nav kaitējis, pie nosacījuma, ka līdz salam izžūst. Praksē protams tas nekad nenotiek. Lai sals cementam nekaitētu, tajā nedrīkst ielaist ūdeni. Kā reiz to arī nodrošina blīva augškārta, un iespējams - ķīm. piedevas ūdensnecaurlaidības paaugstināšanai (tas pats vietējais Proof vai tml.) Ūdens cementā nonāk caur tā "neblīvajām" daļām - vietās, kur ir poras, gaisa burbuļi, ko novērš vibrējot, bet arī ar mazāku graudu izmēru. Jebkurā, arī nevainojami izvibrētā cementā pie noteikta spiediena sūksies ūdens. Silīcija dioksīds sīkās frakcijas dēļ poras un mikroburbuļus samazina, līdz ar ko tiek panākts precīzi tas, ko cien. kungi uzskaita - sal- un ūdensizturība.
Tagad par citu "operu". Tieši cementa virskārtas stiprību palielina, uz svaiga, nedaudz mīksta cementa virsmas uzberot cementa pulveri un ierīvējot. Cietējot - zilganpelēka virsma. Pārfrāzējot gudros avotos lasīto - ciets kā akmens. Lūk šāda gluda, cieta virsma papildus aizsargās pret ūdens iesūkšanos un veicinās tā notecēšanu un peļķu neveidošanos. Papildus pret drupšanu (līdz ar to virskārtas noārdīšanos) sīki 3-10 mm plāni stiklašķiedras gabali. Ja metāla armatūra, lai cik svaiga un zila nebūtu, aizsargā tikai pret plaisāšanu, tad no drupšanas paglābs kā reiz smalks saistmateriāls. Tātad vēlreiz. Kur Latvijā nopērkams silīcija dioksīda pulveris (cik saprotu cenai jābūt pat zemākai par cementa cenu) un stiklašķiedras "vermišeļi"?

Izlasot pēdējo ierakstu.
Jaukšana cementa maisītājā. Cik saprotu 1m3 portl. cementa svars apm. 1500 kg. Tas nozīmē vismaz 1:4 ar pārējām daļām gatavai javai. Mazākiem projektiem (iekšt. grīdām, kanal. šahtai un tml.) izmantoju jaukšanu spaiņos, 5 lāpstas grants un 1,5-2 lāpstas cementa. Attiecīgi par attiecību neuztraucos un uz cementu taupīt negribu. Tomēr jautājums saglabājas. Ja par stiklašķiedras "matiem" iespējams pie Valmieras stiklašķiedras, tad par silīciju Latvijā neatrodu ne vārda. Vēlreiz - pēc gudriem avotiem cenai jābūt zem cementa cenas. Atsevišķi minēts sausagregāta apjoms līdz 40% tilpuma. Pie zemākas cenas tas būtiski palētinās kopējās izmaksas. Bet ne jau izmaksu palētināšanai meklēju, un nebūt ne 40%. Pieņemu, ka Latvijā industriāli ražojot betonu tām pašām būvēm, tiltiem kā reiz tiek izmantots minētais materiāls, kā nekā - pasaulē izmanto kopš 50ajiem, neba mēs sliktāki vai atpalikušāki. Noteikti izmanto un pārdod. Jautājums - kur?
Par svaiga betona ierīvēšanu ar cementu. Vakardien vēlu salēju 10 spaiņus nelielu papildinājumu kanaliz. šahtai - ventilācijas caurules stiprinājumam. Šodien ierīvēju ar cementa pulveri. Pārējā šahtas virsma - bez šādas papildapstrādes. Pēc nedēļas - divām ziņošu, kas tas par brīnumu.

Manuprāt, nav tev tehniķi visi apsvērumi izdarīti tomēr.
Kāpēc tik zvērīgs 15-20cm betons? Cik m3 tev sanāk apjoms un attiecīgi aprēķini cik maisījumi ar maisītāju tev sanāks!? 5x5 metri ar biezumu 15cm tev sanāk 3.75m3, kas pie 150l maisītāja veidos 68 maisījumus. Nu tāds konkrētais darbiņš tikai pie 5x5.

Šķiedras un silīcijs neatrisina sala un izsūkšanas problēmas. Silīcijs ir cietinātājs nevis blīvētājs (sealant). 6-8% piemaisīšana visam (priekš kam visam, ja reāli tas vajadzīgs būtu tikai virskārtai), 6% no tiem kubiem būs daudz. Šķiedra protams uzlabotu sala problēmu, bet reāli sals drupina no augšas pa centimetram nost un tur šķiedra neko daudz nepaglābs, ja tas notiks.

Ja jau tu gribi tik ļoti labu āra betonu, tad dolomīta šķembas atkrīt, granīts.

Iesaku koncentrēties uz plānākām plāksnēm (ņemot vērā IB ieteikumu par izmēriem, lai nebūtu nekontrolēto plaisu), labāku pamatni un precīzi saprast saladroša betona iestrādes tehnoloģiju.

Plus tam visam vēl apdomāt par virsmu. Ir kaut kāda gluduma pakāpe (ne pilnīgi gluda, bet kaut kas pa vidu), kad lietainā laikā tas betons ir kā ziepes slidens. Man pie mājas ir pāris plāksnes uz kurām lietus laikā man jāstaigā kā cirkā, lai nepaņemtu uz acīm. :)

Radzes un augstpapēži kā problēma jāatmet, jo tas iespaidu neatstāj.

Iesaku šito visu rūpīgi pārdomāt. Betons ir labs materiāls, bet pareizi jāuztaisa, lai būtu labs rezultāts un neizniekotu darbu un materiālu.

Vīri pirms 20gadiem uztaisīja betonēto plātni ap 2*5metri zem iebraucamajiem vārtiem un gājēju vārtiņiem, bija dabīgā smilts pamatne, tad šķembu slānis, armatūras stieņi un no rūpnīcas atveda betona masu kravas kastē, slānis bija 10cm, varbūt 15. Un šī plātne ir izturējusi gan vieglo auto radžotās riepas, gan smagās kravas mašīnas. Betona plātnē tik palika daudz pēdu nospiedumi, jo suņuks pa nakti bija ticis laukā no voljēra un gaidījis mūs pie vārtiņiem.