Paldies par viedokļiem.
par to vertikālo brusiņu(100x50) stiprināšanu vai nevarētu stiprināt ar līmeņojošajām skrūvēm kuru min garums būtu 160mm-200mm ar soli 400-600mm? jo par to sēšanos nu nez vai 50gadus veca guļbūve var daudz sēsties, ja ir nosiltināta no ārpuses , un atradīsies sausumā līdz ar to. [content4-foto.inbox.lv]
otrs variants ir veida skava (distancers) ko izmanto reģipša profiliem, jo šis variants minimāli sienām staigāt. un vēl piebildīšu kad šai guļbūvei jau šobrīd vairākās telpās reģipsis uz profiliem kas arī itkā nav nekāda slīdošā konstrukcija.
Par to vates sēšanos tas mani īsti nebiedē, domāju kad tieši varētu karkasam nelikt nekādus šķēršļus horizontālos jo sienām pēdējie kādi 3 baļķi sanāk otrajā stāvā kas nav apdzīvots takā tā vate var sēsties labāk augšā tikai nevis riskēt kad sienas vidū var kas sasēsties.?
hmm preskartonam kautkā nav baigās uzticības. bet par to kūdru gan ieintresēja, jo te apkārtnē ir kūdras purvi, telpas būtu kaltēšanai un pat tehnika ja varētu atrast riktīgu kūdru, par šādu siltinājumu nebiju dzirdējis, tikai tad kārtīgi grauzēju sieti jāsaliek.
nu vēl jau ir variants karkass tas pats akmens vate un pretvēja plēve isooplat vietā.?
[content4-foto.inbox.lv]

Ārsienas konstrukcijas apšuvums atšķiras no iekšējiem riģipša karkasiem. Ja tiem slodze no pašsvara 2,5m augstai telpai labi ja 30kg m, tad ārsienai tie būs savi 150...200 kg m. Un ārsiena papildus tiks pakļauta vēja un mitruma slodzēm. Stiprinājumos izmantot skrūves var, bet skrūves ir trauslāks tērauds nekā naglas - naglas liecas, taču nolauzt sarežģīti. Guļbūves deformācijas - 50 gadi - katrā ziņā sastopoties ar vecām ģuļbūvēm lielākās problēmas ir sākotnēji ieliktā nelaime - pirmo vainagu trupe rasas punkta rezultātā uz aukstās pamata balstvirsmas.Taču tā, ka pieredzējuši galdnieki saka, ka pat 150 gadus veca žuvusi koksne cieš no mitruma izraisītām problēmām - taču siena nav durvju vērtne vai logs... mitruma izmaiņas saistāmas ar koksnes hidroskopisko samirkšanu vasarā un žūšanu ziemā. Pieļauju, ka siltinot ārsienas iekšējās sienas paliks (jāpaliek) nedaudz sausākas.
Agrāk pretvēja vietā izmantoja papi - koka darvas piesūcinātu kartonu, šodien var likt pergamīnu.
Grauzēji - forumā spriests, ka tie praktiski dzīvos jebkurā vidē, taču pieļaujum ka sausā birstošā kūdrā tas mazāk iespējams nekā ekovatē vai akmens vatē - tās nebirst. Taču peles var veidot horizontālas ejas guļbaļķu sadurplaknēs. Vai koka ēkās, kur tuvumā uzturas lopiņi, no tiem var izvairīties - nezinu..

Varam padalīties praktiskā pieredzē

[www.facebook.com]
[www.facebook.com]
[www.ss.lv]

tātad pēc taviem ieteikumiem, ieinteresēja variants par kūdru. varētu likt, karkasu no 150x50mm sprauga būtu kādi 180mm apmēram, isoplaat vietā pergamīnu un iekšā kūdru, tikai par to iestrādi kūdras. varbūt paša spēkiem var kā iestampāt to kūdru? jo kā jau teicu sēšanās nebūtu problēma jo kādi 60-80cm sienām augša jau sanāk neapdzīvotā otrajā stāvā, kas arī varētu sēsties.

Karkasam der dēļi 32...40...50/h150...h200. Karkasa apakšējo balstu vēlams antiseptizēt - kaut vai spainī. Kā minēju dēļus vēlams stiprināt patapināti - caur tērauda 2mm plāksnīti ~30/L100mm ar diviem vai trīs caurumiem - solis 80cm vai vismaz 3 gb uz stāvu. Plāksnīte labāka ar to, ka tev guļbaļķu sienas taisnums -? problemātisks. Taču pielocot plāksnīti tu spēsi radīt kvalitatīvu kontaktu. Manuprāt to vieglāk veikt ar naglām.
Aizbēruma izveidei jau nav jāpiestiprina visa sienas plakne. To var darīt pa 80..100cm vertikāliem tvērieniem. Tādā gadījumā jebkura birstoša materiāla iestrāde un pieblietēšana ar rokām nebūtu problēma. To var darīt arī ekovatei izmantojamai pūtējs - taču tad racionālāk apšūt visu plakni - jo pūtēja jauda pietiekoši liela. Ja aizbērums tev pacelts vismaz 40..50cm virs 1.stāva pārseguma aizbēruma(siltinājuma) augšas - tad visticamāk tas nenosēdīsies zem tā robežas.
Lielākā ņemšanās noteikti būs ap ailēm. Te virs logailes starp statiem iestrādājams dēlis, kuram virsū uzgulda stiklaaudumu ( veci izbalējuši aizkari, polipropilēna maisa audums), kas ar līstīti pienaglojams pie guļbaļķa sienas - lai veidotos kabatas. Stata vertikālā piestrāde - noteikti liela ņemšanās. Zem loga rūpīgi izveidojama palodze, kur elementa pieblīvēšanai šodien var izmantot montāžas putas. Palodzes dēlim labāk mitrumdrošu OSB3 vai saplākšņa loksni ar vismaz 5cm pārlaidumu virs apšuvuma. Un tad skārda detaļu ar lietus degunu. Arī pamata nosegumam ieteicams skārds, ar 15 grādu slīpumu.
Jo, kā minēju guļbaļķu konstrukcijas kvalitatīva sasaiste ar vertikāliem elementiem ir samērā komplicēta lieta - jo koksnes šķiedra ir anizatrops materiāls - tā briest un deformējas atšķirīgos lielumos.

IB - priekš kam loga palodzes koka detaļai būtu jāiziet ārpus fasādes? Es to redzu kā lieku risku. Manuprāt, racionālāk ir šo palodzi taisīt pilnīgi vienā līmenī ar visu karkasu, resp. visa loga aile ir vienā vertikāles līmenī ar pārējo karkasu. Logs atrodas vienā līmenī ir pēdējo segumu, piem. isoplate vai arī paliek karkasa līmenī ja tur ir plānie materiāli - pretvēja plēve utml. Tālāk aiziet apšuvums, kas vagondēlī sastādītu 2.5cm latojums + 1.8cm latojums = 4.3 cm. Mūsdienu loga klasiskais palodzes risinājums - skārda palodze ieķeras loga montāžas plastmasas sliedē, smuki ar slīpumu guļ uz latojuma un fasādes un tad katrs pēc vēlmēm ar skārda platumu uztaisa pārkari virs fasādes cik nu vēlas. Tādā konstrukcijā palodzes dēlim lietus reāli netiek klāt - es vismaz nevaru iedomāties kādā veidā tur varētu ūdens tikt - jā ūdens gāžas virsū logam tad pa plakni tas nekur citur nevar nonākt kā tikai uz skārda palodzes, loga sānu apdares latas arī ir virs skārda.

Par pažobeli un 60-80cm rezervi piebēršanai. Izklausās vienkārši, bet vai dzīvē arī tā būs? Pirmkārt, vajadzētu praktiski uzkāpt pie sienas, paņemt 15 cm šablonu un paskatatīties cik reāli ir bērt no tā punkta. Tas tāpēc, ka jumta slīpums reāli traucē kaut ko darīt, fasāde izbīdās un tur paliek viena ļoti neērta šaurība. Tur vispār ir problēmas kaut ko ienaglot vai ieskrūvēt dēļ jumta, bet tas mezgls kaut kā ir jānobeidz civilizēti. Vēja kaste viens no variantiem. Ja nav plānota vēja kaste, tad baigais čakars, lai glīti nobeigtu.

Pergamīns un siltinājums. Jāsaka, ka man šie plānie materiāli pie birstoša siltinājuma šķiet liels risks. Sieti protams dod kaut kādu cerību, bet viss kas var notikt un ja to pretvēju izloba, tad tur viss ir čau un pie vagondēļa ir pavisam čau.

Nu, jā loga konstrukciju var apspriest tad, kad ir galīgā skaidrība - vai interesentam ir jauni logu rāmji vai saglabājušies vecie - tas ir logu aplodu koki veido sastāvdaļu ar guļbaļķu iesējumu tajos.
Papildināšanai no pažobeles puses. Ja ar ekovates pūšamo ierīci to var veikt arī uz augšu, tad roku darbam, tas iespējams tikai no iekšpuses. Parasti jau jumta segumu neiedūra augšējā vainagā, bet starp spārēm ieķīlēja atsevišķu dēlīti. To izvācot vai izurbjot caurumus, rastos iespēja pēdējās kārtas pildīt no iekšpuses.
Moments par guļbaļķu stūra iesējumiem. Ievērojamā gadījumu skaitā tie ir uz āru vērstas radzes. Un stūros starp radzēm manuprāt lietderīgāk iestrādāt minerālvates lokšņu pakojumu .

Ieliec savu e-pastu, aizsūtīšu reāli bildes ar izzāģētu šķērsgriezumu. Redzēsi kā izskatās.
Pats sev siltināju šādu ēku pēc Tevis pieminētā pirmā apraksta.

Ja nu tas vēl ir aktuāli.
Pagājušā rudenī tieši tika siltināta veca guļbūve. Pirms tam gan nolīmeņota, sabetonēti pamati un nomainīti bojātie vainagi.
Mūsu sienas pīrāgs ir tieši tāds kā aprakstīts: guļbaļķis, latiņas, ekovate, isoplaat pretvēja plāksne 12 mm, distanceri un apdares dēļi.
Izmaksāja ~4000 EUR bez PVN. Mājas izmēri 12*8m

fizz - vai varu dabūt kontaktu darbu veicējiem?