Teorētiķi - kaitīgs jau nav. Lēts mūsdienu materiāls, mūsdienu ātrajam dzīves ritmam, kur visi grib ātri, lēti, šodien un tagad. Mitruma gadījumā ideāls perēklis sēnītei.

Ainarsk, atstāj savu epastu.
Ir uz vietas kādi 80m2, 1,2mx1,2m izmērā.
Bezzaru.
Pēc senām tehnoloģijām bija plēstie skali.
Manā gadījumā ir zāģētie.
Varu notirgot, bet pa lēto nekādi nesanāks.

Autentiski varbūt, bet nepareizi gan. Ruberoīds tajā vietā ir kaitīgs. Un droši vien tas pusmetrs ne jau dēļ dobēm nopuva, bet tieši dēļ tā ruberoīda. Bet ja saimniekam patīk risks un autentiskums, tad tik jāņem nauda rokā un jātaisa ar prieku.

Vispār savā ziņā pašsuģestija ir eleganta - visam jābūt veselīgi ar skaliņiem un aliņiem, bet uzbliezt neelpojošu koka māju ar ruberoīdu pa ārpusi ir baigi super. Varbūt iesākumā būtu vērts kādu zinošāku būvnieku paaicināt.

Brīžiem jau liekas, ka teorija neiet kopā ar praksi.

Man pašlaik mežaparkā arī ir objektiņš, tas pats scenārijs, ka ēka apšūta ar ruberoīdu no ārpuses, bet nav sapuvusi. Bet ēkai vairāk kā 100 gadi.

Pēc teorijas, mitrumam kas nāk no iekšas uz āru nav kur palikt un vajadzēja būt puveklim, bet nekā.
Ietīt plēvēs māju nav prāta darbs, tas gan tiesa.

Teorētiķis
Pie zināmiem nosacījumiem - nepareiziem konstruktīviem risinājumiem, palielināta mitruma, neefektīvas vēdināšanas, reģipsis var kļūt "kaitīgs". Runa ir par visdažādāko pelējuma un citu sēnīšu kolonijām gan pašā reģipsī, gan lielākoties aiz tā. Tā teikt, reģipša neredzamajā pusē. Šajā pašā forumā pirms dažiem gadiem vairākas reizes ir vai nu publicēti pētījumi par šo problēmu, vai dotas saites uz tiem. Problēma ir tajā, ka no fasādes puses viss ir it kā kārtībā, bet gaisā nemanot nokļūst alergēni un smagu slimību izraisītāji...

normuc
Pat teorētiski saules un laika maiņas iespaida tas ruberoīds vai jumta pape sen nav ne tvaiku, ne ūdens necaurlaidīgs. Līdz ar to viņš pilda tikai vēja barjeras funkcijas, kuras dēļ viņš principā arī ir likts. Problēmas ar papi uz koka būves lielākoties ir tur, kur pa virsu ir likts apmetums, kas aizsargā jumta papi vai ruberoīdu no vides ietekmes uz to.

Kādreiz vecāmāte teica, ka ulmaņlaiku māja apsista ar papi, domāju, ka tā nav gluži tas pats, kas ruberoīds, jo liekas, ka tas tomēr ir gaisu caurlaidīgs materiāls. Arī ar ruberoīdu apsistās vecās mājas ir ar koka logiem, kas blīvēti ar pakulām, ārdurvis bez blīvgumijām, skaidu siltinājumu bēniņos, tie galvenie tvaika plūšanas virzieni, tāpēc sienas zem ruberoīda nepūst. Ja putās iestiprinās plastmasas logus un durvis, ar vati uz plēves nosiltinās bēniņus, tad siltais gaiss meklēs citus ceļus un sienas zem ruberoīda cietīs vairāk.

Par ekoloģiskajiem un autentiskajiem veclaiku materiāliem- līdz apnikumam dzenāju un gribēju apšaut zīlītes un citus putnus, kas pat pa dažu cm šķirbām ielido jaunbūvē un izknābā putuplastu un akmens vati, nevis izklāj savas ligzdas ar viegli pieejamām ekoloģiskajām sūnām un sauso zāli. Viņas laikam nelasa šo forumu, kur nez cik reizes spriests, ka jāizvēlas dabas dotie materiāli. Nez kā putni bez jebkādas izglītības un reklāmas izvēlas šos neekaloģiskos materiālus, kurus redz pirmo reizi dzīvē?

Ar ko daba ir piesārņota, to arī izmanto ligzdu būvniecībai un pielāgojas. Vienīgais ko viņš nedara - savu mājokli neietin plēvē kā cilvēks to dara.

Pirms 100 gadiem tomēr zināja ko dara neba pirmo dienu ar pīpi uz jumta! Problēma ir kultūrslānis kas bija izaudzis pāri pamatiem un dobes uzbērtas jau skaisti pie apmetuma sienas. protams ka siena to mitrumu uzsūc un ziemā izsalst tad arī izdrūp apakšā apmetums un tad jau tālāk arī mirkst brusas. Kur pamati virs zemes tur viss daudz maz ok brusas veselas. Protams ka māja ventilējās caur koka logiem un griestiem. Ja māja pūtu no iekšpuses mitrā tad kapēc izpuvusi tikai pati apakšējā brusa? Brusas 7*30cm saliktas kopāar pamatīgām koka tapām un pusapaļu gropi viena uz otras. Liekās ka DEPO nopērkamais ruberoīds nav tas kas bijis pirms tam bet nu visiem jau skaidrs ka tā pat tās būdas max 10 gadus vēl stāvēs jo zemes gabala vieta un platība ir kā medus pods jauno projektu attīstītājiem un agrāk vai vēlāk tās tiks nojauktas, uzceltas 5 stāvigas "viesu mājas" kurās ievāksies investori no tuvākiem vai tālākiem austrumiem. Par skalu sietu vari rakstīt ainarsk uz inbox kas lv

Arī pirms 100 gadiem tāpat pieļāva kļūdas - ir redzētas dažādas, nevajag dzīvot ilūzijās.
Apakšējā sienas daļa vienmēr būs vairāk pakļauta mitruma un aukstuma riskam nekā augša, kas tur tik neskaidrs? Fasādes mitrums vairāk koncentrējas apakšā, ventilācija pie grīdas ir visvājākā, pamati dod vēsumu un izmet kondensātu, horizontālā izolācija arī nolietojas un zaudē spējas. Vertikāls ruberoīds tajā vietā visu pasākumu tikai pastiprina un naivi ir cerēt, ka viss ideāli izvēdinās caur logiem vai griestiem. Tehnoloģiski tā ir rupja kļūda. Ekoloģisks pelējums un puve.
Par ļaunajiem ēku nojaucējiem remonta kontekstā - savdabīga loģika.