Izklausās dīvaini. Brusa saskarē ar zemi burtiski mirkst ūdenī, bet vainīga pape...Turpat blakus dēļu grīda un brusas zem tā vienkārši smuki uzliktas uz baltām jūras smiltīm un veselas! Kapēc tad tās nepūst Izber zemes kaudzi pie mājas sienas apmetuma un pavēro kas notiks ar sienu!!! Ne jau tās mājas kas celtas pirms kara ir nopuvušas tapēc ka nepareizi celtas, bet tapēc ka nepareizi remontētas un uzturētas!! Bija gan viena tehnoloģiski rupja kļūda, kad daži "meistariņi" blakus mājā (pēc konstrukcijas identiska) nomainīja dēļa grīdu uzlika 4cm laminēto finieri un virs tā linoleju. Pēc 2 gadiem lamināts kā švamme un visas skrūves izlīda cauri linolejam. tas tikai pierāda to ka uz augšu nāk mitrums kurš tad arī ventilējās un pape tam nav nekāds šķērslis. Tiko tas ar linoleju tiek noklāts tā grīda sulo kā tiko saurbts bērzs pavasarī!

Puķu dobe un kaimiņu rīcība neatceļ būvniecības principus par to kā ir jāizskatās sienas konstrukcijai no tvaiku caurlaidības viedokļa. Apžēlojies labāk par savu pasūtītāju un piedāvā viņam izvēles iespējas.

Parasti nemeklēju problēmas kur tās nav! Ja vienā galošā ir ūdens tad jaskatās vai nav caurums nevis jamēra relatīvais gaisa mitrums. Saprotu ka tev nepatīk tā pape. Bet nu tās mājas tā tika būvētas un neredzu tur nekādu problēmu.Blakus vēl 4 tādas pašas. Vienu šovasar beidzām remontēt un zem papes visas brusas bija veselas. Nekas kopš 1924 gada nav sapuvis. Iekšējais mitrums labi ventilējās gar logiem un griestiem. No ārpuses pasargā koku no mitruma. Tā tomēr ir vasarnīca un ziemā neviens nekurina. Citreiz vēsākās naktīs vasaras sākumā vai rudenī. Tā kā speciālist iesaki ko darīt? Ja jau brusas apsistas ar papi, tad salmu vai skalu siets apmests ar kaļķa javu tev ir pret būvniecības principiem iesaki savu pareizo risinājumu kas noturētu tās būdas vēl 100 gadus?

Es neesmu speciālists un tāpēc ieteicu tev griezties pie speciālista nevis pašam izgudrot savu būvniecības ezotēriku tur, kur pareizā ceļā būtu jābūt būvinženiera parakstam. Problēmas tu īpaši neredzi, jo to ēku kurās bija problēmas vairs nav, bet pārliecība tev ir liela, neskatoties uz to ko būvinženieri ir secinājuši attiecībā par ruberoīda ēru koka ēkās Latvijā.

Apmetums uz koka ēkas nevienā variantā nebūs labākais, jo koka ēkai ideālākā ir ventilējamā fasāde. Nu un tad arī izejot no šī vari sākt domāt ko tu ar to visu gribi panākt, vari pa tiešo likt piemēram fibrolītu un apmest, vari izveidot ventilācijas spraugu ar to pašu fibrolītu un uzkraut savu dekoratīvo fasādi utt.

Ja sevi uzskati par profesionāli,un ar to pelni iztiku,tad pamatlietas būtu jāzina(tas ko minēja Vilnis par konstrukciju tvaika caurlaidību). Lai kaut ko saprastu teorija arī nedaudz jāzina,visu izgrauzt tikai caur praksi nav iespējams." Kāpēc nekas nav sapuvis zem papes?",tu jautā. Vai uz aci vari pateikt cik blīvi pape iestrādāta-varbūt zem tās zēģelē vējš un mitrumu izvada. Varbūt tā tomēr vada pietiekoši daudz mitruma -uz aci nepateiksi. kas notiktu ja sāktu kurināt pa ziemu? Arī uz aci nepateiksi. Ir daudzi faktori kas visu šo lietu iespaido. Tad kad gadās kāda šaize,kas ekspluatācijas laikā izlien ārā,tad tā parasti veidojas no vairāku neievērotu teorētisku un praktisku lietu kopuma.Praktiskās paviršības redzamas ar aci,bet teorētiskās ar saprašanu.

Kaut kā nobīdījāmies no tēmas! Es par skaliem bet mani sāk mācīt par tvaika caurlaidību. Tagad tik daudz gudru speciālistu apkārt un tik daudz māju ar parakstiem kur pēc gada jau sienas zaļas lai vai kādā krāsā krāsotas! Ja mēs necenstos izgudrot divriteni no jauna domāju ka mēs visi kopā ietaupītu daudz laika un naudas. Zinu ka pape ir piesista pie brusām ar naglām un ar drāti salmi klāt. vietām skali. Pieļauju ka skali tomēr maksāja dārgāk. Tā kā no mājas ir upe 100m tad noteikti nebija problēmu aizbrist līdz krastmalai un savākt niedres cik vien lien iekšā ratos! Tā kā ja es to pašu vai līdzīgu papi piesitīšu, pienaglošu sietu un apmetīšu nedomāju ka es izdarīšu kaut ko sliktāk nekā bija līdz šim. Un pieļauju ka ja jau tā māja ir noturējusies kopš Čakstes laikiem tad vēl pārdzīvos ne vienu vien prezidentu! Vidēji ap māju vecais izdrupušais apmetums tiek nosists. nu viss kas birst pats no sevis. kas ir ok to atstāju. Apmēram 1m augstumā. Citur vairāk . Ziemeļrietumpuse mazliet vairāk pabirusi. Viens ir pilnīgi skaidrs ka lielākie bojājumi ir dēļ eksplotācijas. izpuvusi brusa tur kur dobes pie sienas un visu laiku tās mirkst, ziemā izsalst izdrūp un kamēr jau plika brusa saskarē ar zemi. Vietā kur tika piebūvēta pirts bija arī sapūdēts, telpās kur tika ielikts linolejs. Ja šie faktori nebūtu tad visdrīzāk arī neko daudz te nebūtu jadara. Pieļauju ka pilnīgi normāli ja reizi 100 gados kaļķa apmetumu atjauno vismaz 1-1.5 m augstumā!Nekas jau nav mūžigs. Telpās visur izlīmētas tapete. nekas nost nav lobījies, gaiss patīkams, nekas nepelē nekādas smakas. Tā ka paldies par padomiem bet netaisos pārbūvēt konstrukciju! Neredzu tam ne mazāko vajadzību!

Jebkura vainagsija, kura nolikta uz auksta pamata virsmas cietīs no 'rasas punkta' izsauktā iekšējā tvaika kondensāta sadurplaknē. Te nav būtiski - ir vai nav hidroizolācijas materiāla - koksnē kondensāts no telpas gaisa mitruma. Jā ārpusē stiprinātais ruberoīds šo procesu var pastiprināt, bet principā to praksē grūti novērst. Vai nu jābūvē augsti virspamati - 50...80cm no zemes, rasas punkta ietekme sarūk, jo pamats labāk izsilst vai jāunā metode - guldīt cieto 2...3cm biezo siltumizolāciju - DOW Roofmate SL-A vai Floormate 500-A. Zināmā mērā te veidojas paradoks - jo pamatiem gludāka virsma, jo lielāka iespēja notikt šai kondensācijai. Taču ja pamatus būvētu no laukakmens, kur vainagsija balstītos atsevišķos punktos un vējš ap to zēģelētu rinķī, te gan ļoti auksta grīda, šis kondensāttrupes nebūtu. Manuprāt tapēc šie dažādie viedokļi - māja neapkurināma, auksts, bet labi vēdinās - koks nepūst, māja silta - gaisā daudz mitruma, ēkas vidējās koka sienas pūst.
Apmetums vai riģipsis. Man apmetums (kaļķu) liekas labāks ar to, ka kaļķis ķīmiski sargā koksni no trupes sēņotnes un ārsienās labāk aizsargā no vēja gaisa pārvietošanās plaknes virzienā - rezultātā sienas siltākas. Ar riģipsi - ja to pilnībā nelīmē pie sienas, to panākt nevar. Rezultātā arī ēka ir klusāka - gaiss, kas vada skaņu, nevar kustēties paralēli sienai un arī pati sienas masas svars lielāks - 2..2,5cm apmetumam svars 30..35kg/m2, kamēr riģipsim 12kg/m2.

Apmetums uz niedrēm būs senāks, bet tas uz skaliem būs vēlāk mests,jo pārbūvēts, vai lāpīts. Arī pasen vajadzēja skalus, bet nevarēja plēstos dabūt, tāpēc uz lentzāģa sazāgēju plānas strēmeles(bezzaru un daudz maz pa šķiedrai), tad izmērcēju un sapinu.
Par to ka agrāk ''zināja kā būvēja'' - arī dažām kaitēm kādreiz šo to ķīmisku izmantoja, pat arsēnu dzēra, lai acis spožas būtu un skaistas:) Nez vai tagad gribētu to atkārtot! Arī komforta temp iekšā nebija +24... Kurināja uz nebēdu un īpaši nesatraucās par neatjaunojamiem resursiem, globālām sasilšanām utt. - viss varēja vējoties caur šķirbām. Tagad turpretīm uzreiz ieliks negatīvu atsauksmi par logu firmu, ja kāda vaļīgāka gumija gadīsies:)

Bet cena, cena...!: [www.ss.lv]

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Bet cena, cena...!:
> [www.ss.lv]
> nishing-materials/other/bcihcl.html

Jesus! Par tādu cenu pats ar nazi sastērķelētu!