"Sākumā arī bijām nopirkuši atstarojošo plēvi, bet tad to samainījām pret elpojošo Tyvek un tagad, kad uz diagonālspāres sākās ūdens pilināšana, tā maiņa kaut drusciņ ir attaisnojusies." - tātad, tvaika barjeras vietā (minerālvates gadījumā tā tur ir absolūti nepieciešama) ielikāt elpojošu plēvi un tagad priecājaties, ka jums ir iespēja pamanīt pilēšanu. bet ja nu tā pilēšana ir tiešas sekas tam, ka nav tvaika barjeras?

Kā ir ar tām KNAUF brūnajām vatēm,vai nez tur ir kādas piedevas pret grauzējiem? Varbūt pašam iekaisīt borskābi vai ko citu varat ieteikt? gribētos ko izdarīt,lai grauzēji tur nebūtu lūgti

v_t Wrote:
-------------------------------------------------------
>- tātad, tvaika barjeras vietā
> (minerālvates gadījumā tā tur ir absolūti
> nepieciešama) ielikāt elpojošu plēvi un tagad
> priecājaties, ka jums ir iespēja pamanīt
> pilēšanu. bet ja nu tā pilēšana ir tiešas
> sekas tam, ka nav tvaika barjeras?

Mja, dīvaina ideja. Kas un kāpēc izdomāja nelikt tvaika barjeru? Ticamākais ka pil tieši tāpēc - vate mitrinās ātrāk, nekā spēj izžūt caur difūzijas membrānu, kondensējas uz spāres un pil. Turklāt - pretkondensāta plēve ar ventilācijas spraugu zem tā skārda būtu darbojusies labāk.

kungi es domāju, ka cilvēks ielika tvaika barjeru ar mainīgo sd vērtību, tādu tagad visi ražotāji iesaka 200mikronu plēves vietā un pat mitrajās telpās

daudzjautajumi Wrote:
-------------------------------------------------------
> kungi es domāju, ka cilvēks ielika tvaika
> barjeru ar mainīgo sd vērtību, tādu tagad visi
> ražotāji iesaka 200mikronu plēves vietā un pat
> mitrajās telpās

Priekškam?

Knauf brūnajai nav ne vainas, tikai koeficients draņķīgs - es viņu dēļ koeficienta izmantoju starpstāvu pārsegumā - pamatā skaņizolācijai. Starp spārēm ņēmu Ursa gold ar ar lambdu 0.035, bet tas bija jau pasen tagad droši vien daudz labākus koeficientus atrast. Kā jau te minēts koeficientam ir liela nozīme kopējā izolācijas spējā.
Mūsdienās labākais variants laikam ir likt kokšķiedras vati (piem. Steico) un neiespringt uz visādām tvaika plēvēm, taču variants ir padārgs.

Siltināju no apakšas, neredzu nekādu problēmu tā darīt.

Pīrāgs no augšas:
Šindelis
Osb 12mm
Latojums un ventilācijas sprauga 5cm
Vēja plēve
Ursa gold starp spārēm 25cm
Atstarojošā izolācija
Latojums 5cm ar Steico flex kokšķiedras vati
Vagondēlis

Baigais pārsteigums bija tas, ka Latvijā īsti nevar nopirkt kvalitātīvu priedes vagondēli. Pata sakasīja ar milzīgām grūtībām daļu no nepieciešamā apjoma, bet kvalitāte bija zema un gandrīz pusi nācās izsviest.

Tā elpojošā plēve, ko klājām uz vates no telpas puses, pavadzīmē skaitās kā Tyvek Airguard Smart, tā it kā esot elpojoša tvaika barjera, kas pasargā vati no telpas mitruma, savukārt vatē iekļuvušajam mitrumam ir iespēja difundēt uz telpas pusi.
Pilēšanas cēlonis visdrīzāk ir caurums difūzajā plēvē, kas kaut kādi ir mistiski parādījies pēc trim gadiem pēc jumta uzlikšanas (2014.gada novembrī), un taisni pēc šīm trakajām rudens lietavām. Jumta slīpums 27 grādi, varbūt ar brāzmaino vēju sapūta lietu zem apaļās kores???