Cik dzirdēts HK 35 ļoti labi iebirst spraugā un tikpat labi atrod mazāko caurumu, lai aizceļotu prom pie kaimiņiem.

Būvnormatīvi LBN 002-15 nosaka ar ko jāsiltina. 28 pants.
[likumi.lv]-

Nezinu, nezinu par tām siltināšanām...2012 gadā nopirkām māju. Sienas pīrāgs: ķieģeļu apdare, ar keramzītu aizpildīta gaisa sprauga, keramzīta bloki. Koka logi, bēniņos mazliet keramzīts. 200kvm. 90g būve.
Bēniņos sabērām ekovati 35cm. Pūtēji bļāva, ka 30% mazāk kurināsi.
Nomainījām uz pvc logus un durvis. Firma solijās, ka nu 20% bus ietaupijums
Tad nosiltināju pamatus ar 10cm putoplastu. Tur arī "eksperti" viena balsī stāstīja, ka protams, ka jutīsi atšķirību, un ja vēl 10cm nevis 5 liksi tad jau nu "tocna efekts būs"
Rezultātā iztērēti 5000e. Un kā es kurināju 18 kubus sezonā tā es viņus kurinu. Ietaupījums uz malku ir apaļa 0
Un uzminiet ko man nesen satikts celtnieks teica....jāsiltina fasāde, tad nu gan būšot tas efekts gaidītais.........

Pirms kaut ko darīt, vajag parēķināt, 18 kubi koksnes vai 18 "kubus" sakrautas malkas ir mazliet atšķirība, tomēr šā vai tā, ja mājā ir silti, tad par cauru vai slikti siltinātu to nevarētu saukt jau pašā sākumā.
Ja 2x mazākā mājā patērētu 2x vairāk malkas kā tev un kā pārstāj kurināt ir auksts vai lielos mīnusos kurini cik gribi nevar piekurināt (reāls piemērs), tad siltināšanai ir acīmredzama jēga.

Mans piemērs skaidbetons 50cm pagājušo gad nosuiltināju ar 10cm vati. Pirms siltināsanas aukstajā laikā [runa iet par vismaz -10 grādiem] atbraucot vakarā mājā bija 16 grādi šogad 22 atšķirība jūtama. Malkas patēriņš gan tāds pats, jo kurunu 1,7T akumulātorus. bet konforts daudz lielāks.

Man līdzīga situācija - skaidbetons, sprauga, pusķieģelis. Arī domāju par stiripora granulām tajā spraugā, tad ziemu paskatīties (varbūt pat vēl šo, ja vēl būs normāli mīnusi) un redzēt vai vēl vajag vati pa fasādi papildus vai būs jau labi.

Tiešām tas būtu nepareizi vai daudz sliktāk kā jaukt nost ķiegeli, daļēji jumta konstrukcijas, vējkastes utml? Nu tad jau varbūt nojaukt arī to skaidbetodnu un uzcelt no kaut kā mūsdienīgāka.
Runa, protams, par parastiem darba ļaužīm, kam 1 vai pat 2 darbi (nav naudas kaudzēm), ģimene (līdz ar to nav laika), un nav dziļu zināšanu un prakses būvniecībā. Nu vairāk tā praktiskāk nevis teorētiskāk kā būtu labāk.
Cik sliktāks šāds variants (ar spraugu aizpūšanu un pēc nepieciešamības vēl vate) ir salīdzinot ar hard core variantu - ķieģeļu u.c. demontāžu un siltināšana pa tiešo skaidbetonu?

Var arī nojaukt un uzbūvēt jaunu māju - tāds risinājums laiku pa laikam ir loģisks.

Aizpūšot ventilācijas spraugu diezgan reāla kļūst problēma ar kondensātu. Ja agrāk mitrums smuki izventilējās ārā, tad pēc aizpūšanas tas atduras vēsajā ķieģelī un paliek sienas konstrukcijā. Var jau būt ka tas mitrums nav daudz, bet ej tu sazini. Pūšanas procesi var aiziet ļoti strauji. Nu ir jau tas risks un neviens negrib bumbu ar laika degli.

Jautājums ko dod tas 5 cm papildu siltinājums pret eventuālo problēmu? 5 cm ir švaks siltinājums. Lipināt vēl klāt arī ir diezgan neloģiski, turklāt tad gan ir jasāk domāt par jumta pārkares pietiekamību.

Ja ķieģeli noņemt, tad esošā jumta pārkare varētu arī būt pietiekama. Darbs un finansases protams ir vairāk - noņemt ķieģeli un uzlikt adekvātu siltinājumu nekā iepūst hk.

Mana pieredze ir, ka pēc spraugas aizpūšanas 5-7cm + vates 5cm uzlikšanas, kurināmā patēriņš samazinājās par 40%. Griesti bija nosiltināti jau pirms sienu siltināšanas. Galvenais ir noblīvēt to gaisa spraugu arī no bēniņu puses. Ar visu 40% ietaupījumu atmaksāšanās velk uz gadiem 20...

kāda tev ir pamatmāja (no kāda materiāla) - jo Vilnis Radio norāda uz koka sapūšanas risku.

Neesmu būvnieks, tāpēc jautājumi būs naivi, bet:
1) tas HK35 vai tml taču nav hermētisks, tam patiesībā ir mazas spraugas (starp bumbiņām), tāpēc vai tad tajās spraugās nevar notikt mitruma ventilācija, t.i. pa šīm spraugām mitrums ventilējas un neveidojas kondensāts.
2) par kuru mitrumu tieši domā, ja no tā ka mājas iekšiene silta, bet līdzšinējā siena dēļ spraugas auksta, jā, var veidoties mitrums un kondensāts. Bet tad aizpūšot to spraugu, tad jau temperatūra pieaug, t.i. paliek siltāk arī tajā kontakta vietā – iekštelpai ar skaidbetona sienu (pirmā siena). Vai tad nesanāk, ka tad mitrums tur vairs neveidojas? Jā, pašas mājas mitrums (veļasmašīnas, cilvēku darbības, bezgaiss utml) tas mitrums ir, bet tas jau ir mājas iekšienē, un ja ir ļoti nelabvēlīgs, lielos apmēros, tad jādomā par piespiedu ventilāciju.
3) Attīstot ideju par vēl fasādes papildus siltināšanu ar vati – tad jau vēl vairāk – tā sprauga arī paliek siltāka, mājas iekšiene paliek siltāka, kāpēc lai tas mitrums līstu tajā spraugā un bojātu tieši koku? Kā 2 punktā minēju, ja tiešām tas būs pārlieku lielā apjomā, tad tas būs mājas iekšienē un jādomā par ventilācijas risinājumiem, bet kāpēc problēma varētu būt koka pūšana, nesaprotu.