Švāģer, tavs telpu mitrums ūdens tvaika formā migrē no iekšpuses uz ārpusi pa skaidbetona sienu. Mitrums no nokrišņiem uzsūcas ķieģeļu ārsienā. Abi mitrumi sastopas gaisa škirbā starp sienām, kur izvēdinās. Kas notiks aiztaisot to spraugu ciet - neviens tev precīzi nepateiks, jo tev dažādi materiāli ar dažādām īpašībām un vēl visādi faktori. Tāpēc dari, kā tev pirmajos komentāros ieteica RBM - siltini no iekšpuses ar kokšķiedras plāksnēm.

Jā, var arī siltināt no iekšpuses ar kokšķiedru piemēram un efekts noteikti būs, bet no iekšpuses parasti negribas bojāt apdari, sakārtās mēbeles, radiatori un zaudēta telpa.

Mjā, galva dulla, pilnīgi citā virzienā tagad jāsāk domāt.
No iekšpuses tiešām labāk nē, man jau tā ir salīdzinoši mazas tās istabiņas bet "iedzīvotāju" skaits tikai pieaug :)) Tāpat ir trepes gar sienu, radiatori, 2 stāvā jau laba koka apdare un daudz kas cits, kas to iekšdarbu padarīšanu baigi sarežģītu.Tāpēc vajadzētu no āra, jā.

Jāpadomā par to ķieģeļu demontāžu, ja tas tiešām nebūtu nekas neiespējams - bet nu tur ir 2 stāvi, jumts (skārda)/vēja kastes uz tās ķieģeļa sienas ... nu ok, kā jau te vislaik atkārtojos, kā būvnieks esmu, tikai sitot naglas sienā, tāpēc tāda demontāža izklausās kaut kas no kosmosa raķešu dzinēja darbības, bet nu jāpainteresējas pie būvniekiem, varbūt tiešām tas nav neizdarāms un cenu ziņā, jā hk iepūšana arī maksās.

P.s. un pēc tam, ja viss izdodas paliek skaidiniece, tā pavirši skatoties esmu redzējis, ka tai ko stiprināt ir pagrūti (skaidbetons drūpošs materiāls), bet tas ir izdarāms, vai ne ar kādām citām metodēm, vai ne? Un logu ienešana siltinājumā - jā, esmu par to lasījis un tā gribētu, bet vai to varēs izdarīt, ja māja no skaidbetona?

Es jau neārdītu to fasādi nost. Varbūt ar kroņurbjiem var izurbt atsevišķās vietās caurumus pa kuriem var ekovati iepūst.

nojaukt pusķieģeļa vai uz bada kantes likta ķieģeļa sienu.
kaimiņš sēnitei nolobīja tā, ka nemanīju pa kuru brīdi.
ja ir, kas palīdz nokrāmēt nojauktos ķieģeļus un nodauzīto putru, tad izprieca ne darbiņš. vienīgais, ka diviem stāviem vajag kārtīgas stalažas.
visādā ziņā tas gāja nesalīdzināmi ātrāk kā pēc tam vates dabūšana pie sienas un apmešana.

tas tad arī būtu kārtīgi paveikts projekts. kamēr spraugas aizpildīšana ar vienu vai otru materiālu pilnīgu sirdsmieru nesniegtu.

Vēl jāņem vērā, kāda līdzenuma siena ir zem šī pusķieģeļa, lai saprastu, cik komplicēta būs vates līmēšana. Ja zināja, ka būs ķieģelis apkārt, tad uz nelīdzenumiem neviens neiespringa. Vismaz, mūrējot gāzbetonu, visus bloku defektus lika uz gaisa starpas pusi.

Ja pastāv šaubas par skaidbetona izturību siltinājumu stiprinot, tad es ķieģeļu sienu noteikti nejauktu. Varbūt labāk līdzekļus ieguldīt logu nomaiņai uz trīskāršo stiklojumu un nosiltināt bēniņus ar 40-50cm vati.Vispār skolotāja kādreiz mācīja, ka nekustīgs gaiss ir labākais siltumizolators, tad varbūt mēģināt šo gaisa spraugu starp skaidbetona sienu un pusķieģeli aizblīvēt no augšas, no zem jumta, spraugā iespiežot cietās akmens vates strēmeles, mazinot gaisa plūsmu spraugā.

Hmm, neņirdz, neņirdz :) Pietiekami redzēti māju siltināšanas prodžekti, kur viss vatēs un noblīvēts, bet ventilācijai noskopojušies. Ja individuāli, tad nu paša izvēle - ielpot sēņu sporas, cerot, ka letāls iznākums ies secen, vai domāt ne tikai par staigāšanu pa māju peldbiksēs, bet arī par normālu elpošanu. Diemžēl šādi prodžekti ir arī daudzdzīvokļu mājām, kur penši taupīdami kapeiciņu par siltumu, pēc tam atstāj visu savu pensiju un radinieku atbalstu mūsu bezmaksas medicīnas aprūpes bezdibenī. Tagadiņās daudzdzīvokļu māju siltināšanas prodžektos vismaz papildus katrā istabā izurbj papildus gaisa pieplūdes caurumus ar regulējamiem vārstiem, bet daudzviet arī tas neglābj, jo nav jau kur tam gaisam izplūst - vannasistabām sabāztas durvis ar sliekšņiem, virtuvēs ventilācijai priekšā tvaika nosūcējs. Nupat gan jaunajos ugunsdrošības noteikumos attapušies, ka gāzes plītīm drošības dēļ vajag brīvu ventilācijas caurumu. Tad nu tā ekonomija siltināšanas nozarē it kā sanāk dīvaina - no vienas puses pilnvērtīga siltināšana paredz arī ēkas noblīvēšanu, pretējā gadījumā āra gaisam kopā ar tā temperatūru ir vieglāka pieeja ēkas iekšpusei, tādejādi apejot siltinājumu un padarot to par kārtu neefektīvāku. Ēkas blīvējums savukārt izslēdz dabīgu (šķirbu) ventilāciju. Parasta mākslīgā ventilācija ar mākslīgu pieplūdi un nosūci tikai aizvieto noblīvētās šķirbas un vēl patērē papildus energo resursus. Var jau protams salikt visādus taimerus, ņemot vērā, ka visi darbā vai skolā, bet ja nu tomēr kādi vecāki ļauži tur mīt pastāvīgi? Tad nu gudri cilvji ir izdomājuši šīs problēmas daļēju risinājumu rekuperatoru. Nu ne jau par pliku velti šamējs izdomāts, bet gan aiz konkrētas vajadzības. Galu galā arī pasīvo māju koncepts paredz, ka pirdiena izdalītais siltums ir jāatgūst :) Tas viss protams maksā savas naudiņas. Ar reklāmu vai bez...

Man tāds dīvaināks sienas pīrāgs. No iekšpuses - kaļķa apmetums, mūris viena ķieģeļu kārta, gaisa sprauga ķieģeļa platumā, mūris divas ķieģeļu kārtas, cementa-kaļķu apmetums. Paspēlējoties ar savulaik Rx ievietoto kalkulatoru http://теплорасчет.рф/ sanāca interesanti rezultāti. Ja gaisa spraugā ievietoju siltinātāju, tad pastāv risks ārējā sienas daļā iegūt rasas punktu. Ja nosiltinu no ārpuses, tad siltinājums nav diezko efektīvs. Toties, ja aizpildu gaisa spraugu un nosiltinu arī no ārpuses, tad sanāk efektīvs pīrāgs bez mitruma izkrišanas. Katrā ziņā manā gadījumā ieteikums nojaukt ķieģeļus līdz gaisa spraugai no jebkuras puses novestu līdz mājas sabrukšanai :) Varbūt arī kādos citos variantos ar ventilējamām ķieģeļu fasādēm ir apdomas vērts divu atsevišķu siltinājuma slāņu variants.

Tātad, apdomājot, nolēmu, ka lai iet, ārdīšu to ķieģeļu sienu nost, jo sprauga līdz ķieģelim nekāda, nekāda - siltinājuma tur tāpat nebūs un ja vēl risks ka aizpūšot ar bumbiņām viss sāks pūt un bojāties.

Sākotnēji vēl gan biedēja tas, kā noārdīšu to daļu, kas savienotas ar mūrētām piebūvēm. Tomēr šobrīd atklāju iespējams vēl sliktāku faktu: izrādās pati orģinālā skaidbetona māja ir tikai 1 stāvu, un tad tas otrais jumta stāvs jau uzbūvēts no ķieģeļiem (dīvaini gan tas ka 1959.gada PN aktā būvvaldē rakstīts, ka maja 1 1/2, tā kā pusotra stāva).

Divās (garākajās) pusēs it kā tas neko neietekmē (ja tas tā droši nogāzt 2 sienas, un atstāt vienas pašas savstarpēji nesaistītas sienas), jo tur nav sienu, bet jumts, bet atlikušajās divās sienas tad sanāk ir tikai ķieģeļu. Ir kādi risinājumi, ieteikumi ko šādos gadījumos dara?
Vai arī nav variantu, jāpaliek tam ķieģeļu apmetumam?