Es par to fasādi gan nebūtu tik drošs, īpaši tā kā vēl nav zināms sienas pīrāgs. Ja 150m2 divos stāvos, tad ēka piem. 10x7.5m - perimetrs 35m, augstums, teiksim 3m -> fasādes laukums 105m2. Vēl izmetam logus un durvis, būs, teiksim, 85m2. Pārsegums pat bez slīpuma ir 75m2, ar slīpumu var droši aizvilkt līdz 95-100m2. Manuprāt te ir par maz informācijas, lai pamatoti runātu par labāko price/performance.

Varbūt jumtu var rekonstruēt no augšas - noraujam segumu, latojumu, plēves, paaugstinam spāres ar latu līdz 200mm, no augšas siltinām, tad plēvi, vecās latas atpakaļ un varbūt kāds faķīrs var pat veco bleķi salikt atpakaļ :). Tas viss protams jāizdara nesamērcējot esošo vati utt...

Ja nav vēlmes mainīt fasādi un telpu platība ir pieteikama, tad siltinam uz iekšu - ārsienas ar kokškiedru 50mm un iegūstam siltumu plus kosmētisko remontu.

Šeit tiešām būtu jāredz energoaudita pārskats, ēkas fasādes un jumta bildes, zināt kāds ir abu mezglu ppīrāgs (vismaz aptuvens) un tad var sākt filozofēt.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Re: Slīpā jumta problēma
Posted by: Eisis ()
Datums: 29.01.2018 10:57

Šobrīd problēma, ka neskatoties, ka gāzes apkurei uzstādījums ir 21* (kad mājā atrodas cilvēki), tad tomēr pēc sajūtām ir auksti..................................... Tad kad pāris nedēļas bija tie lielie vēji, gāzes katls nespēja tikt vairāk par 19.5*. Tā vēlme ir it kā vienkārša, bet tai pat laikā nezinu kā to noformulet, it sevišķi, jūsu kā speciālistu terminoloģijā, vienkāršā valodā: lai mājā ir silti, nu ne jau tik utopiski, ka šortiņos un krekliņā, kas izceļ lielisko alus vēderu, bet nu tā lai visu laiku nav tāda aukstuma sajūta, lai bērniem brīžiem nav aukstas rokas, lai neizliedz viņiem spēlēties guļot uz grīdas, jo tā ir auksta u.tml....................
Lielākais rēķins par gāzi ir nedaudz virs 100 EUR (tajā cenā gan ir arī siltais ūdens), nav daudz, bet arī māja nav liela, apmēram 150 m2, tai skaitā otrā stāva jumta izbūve (slīpie griesti). Bet kā jau teicu, galvenais būtu nevis 40 EUR rēķins, bet lai ir silti.
........................................................................................................

Ļoti iespējams, ka aprēķināta nepietiekoša radiatoru (nevis katla) jauda. Banālākais komforta risinājums ir vienkārša radiatoru laukuma palielināšana.
Bieži nenovērtēta ir siltuma izplatīšanās infrasarkanā (starojuma) sastāvdaļa. Šeit būtiski ir palielināt tiešā redzamībā pret grīdu, telpu, cilvēku esošo sildelementu plakni. Protams, tas aizņem lielu laukumu, bet dažādus vertikālos radiatorus var ielikt diezgan šaurās vietās. [ktk.kiev.ua] , [technoteplo.com.ua] ,
Palielinot radiatoru tiešā starojuma un kopējo laukumu, vienlaicīgi var būtiski pazemināt siltumnesēja temperatūru, sabremzēt gaisa plūsmas ātrumu un siltuma atdošanu griestiem. Gāzes apkures gadījumā turklāt palielinās kondensācijas katla lietder'ības koeficients.
Rezumē; ja nams kopumā apmierina un vajadzīgs tikai papildus komforts, tad varbūt pilnīgi pietiek pielikt papildus radiatorus nekomfortablajās telpās. Uzsvars uz lielu tieši atklāti redzamo starojošo plakni (11. tips), nevis uz slēptajām papildus ribiņām (22., 33. tips), kas vairāk veicina konvekciju un siltuma transportēšanu uz griestiem.
Provizoriski pasākums varētu būt efektīgāks komforta ieguvums pat nedarot neko no saimnieka nosauktajiem būvdarbiem.
Pārliecības iegūšanai var sākt kaut vai ar vienu telpu. Gaidīsim atskaiti.

Es 2012 gadā arī noticēju un nomainīju čuguna radiātorus uz 11 sārijas tērauda. Viss smuki un labi tik pēc gada visi ārējie stūri sāka pelēt un sienas kļuva ļoti aukstas. Viens kaimiņa onkulītis ieteica ielikt 33 sēriju, cits nekas jau arī neatlika jo čugunnieki bija nodoti lūžņos. Pelējums pazuda, sakalta, siena tagad silta, tikai tagad saprotu, ka tā konvekcija vajadzīga nevis lai griestus sildītu, bet lai siltumu aizvadītu pie visām ārējām sienām un stūriem..

Nav minēts pret cik kvadrātmetrus lieliem 11-niekiem tika nomainīti čugunnieki. Ja vienkārši ielika tikpat lielus tajās pašās vietās, tad protams tika ielikti 3x par mazjaudīgiem. Ar konvekciju šeit nav nekāda sakara, vienkārši čugunniekiem pie vienādas aizņemtās sienas platības jauda ir aptuveni līdzīga 33 sērijas tēraudniekiem, pret kādiem jau sākotnēji tos vajadzēja mainīt, ja netaisījās vismaz dubultot aizņemto sienas platību ar 11-niekiem
Atgriežoties pie tēmā minētās mājas, jaudu protams var palielināt arī ar palielinātu radiatoru biezumu, bet tad samazinās infrasarkanās siltumatdeves attiecība pret konvektīvo un gribot negribot primārais karstums aiziet uz griestiem nepaspējot paciemoties pie cilvēkiem.

Mēs arī mansardu jumtu bijām nosiltinājuši ar Paroc 100mm un gaidījām, ka nu mansards būs vissiltākais, bet izrādījās visaukstākais. Kad es uzkāpu uz mansarda griestiem, tad sapratu, kāpēc -meistari vates plāksnes bija saklājuši nu tā, ka vietām starp vates plāksnēm vīdēja pamatīgas spraugas. Pasūtījām kravu ar vati, uz mansarda griestiem sakrāmēju papildus vēl 20cm vati ar pārsiešanos, mansarda slīpajā daļā vīrs rāva nost vagondēļus, pie spārēm audzēja papildus 5cm brusu (mums spāres 15cm) un lika vēl vienu kārtu 100mm vati. Vienā būvmateriālu veikalā saistībā ar jumta siltināšanu pārdevējs izteicās, ka jumts jāsiltina vai nu pašiem vai jāskatās meistariem uz pirkstiem.
Mans ieteikums - pie spārēm pieaudzēt 7,5cm, salikt vati 2*100 ar pārsiešanos un no telpas puses uzklāt siltumu atstarojošo plēvi, tādu mums piedāvāja Eltetē.

Konvekcija jau tie'si noz'im'e gaisa kust'ibu, kas ir radiatora galvenais uzdevums. Pie starojuma siltuma tie'si notiek siltuma noslanoshanas, augsha siltaks sturos un apaksha aukstaks, jo siltums celas uz augshu un nav konvekcija vai gaisa kustiba kas to izlidzina samaisa.

Parasta radiatoru piegādātā siltuma sadale
[genmontage.ru]
Jo vairāk ribiņu un plāksnīšu apkraujam ap izstarojošo serdi, jo lielāks procents piegādātā siltuma aiziet konvektīvajā apritē.
[www.junona.lv]
Vai mēs to gribam nesiltinātu griestu gadījumā?
Tikai atgādinājums, ka pastāv iespēja variēt proporcijas starp konvektīvo un infrasarkano siltumatdevi atkarībā no radiatoru veida.

Sveiki

Tiek planots siltināt jumtu (mansarda stāvs) ar vati, bet attālums starp spārēm 80cm.
Ir kādas idejas kā labāk darīt, lai nezaudētu uz katru loksni 20 cm kā atgriezumu? Varbūt tirgū tomēr ir 80cm platas vates loksnes? (pats gan neesmu tādas redzējis)

Beramā vate ir ļoti laba alternatīva - nav atgriezumi, blīvi, nav paša roku darbs. Atšķiras maziet konstruktīvais risinājums.
Es savā mansardā iepūtu ekovati un darītu to vēlreiz. Noteikti nestrādātu ar lokšņu vati.