Labdien!
Meklēju padomu.
Pagājušajā gadā, ienāca prātā doma, pa lēto izveidot privātmājai piebraucamo ceļu. Baigi ieptikās doma par ceļu no oļu-granīta maisījuma. Viss skaisti - noņemta virskārta, ieklāts ģeotekstils, sabērts oļu-granīta maisījums apmēram 11 cm slānī, izskatās super. Tikai pēc dažām dienām sapratu, ka ir PROBLĒMA ar kuru sadzīvoju līdz šai dienai. Maisījums neblietējas, ir diez gan neerti staigāt pa to, piem. izvilkt pilno miskasti, kur nu vēl bērniem pabraukt ar velosipēdu :D. Tagad meklēju kādu info, ko darīt tālāk. Vai ir kāda saistviela, vai smilts vai kas cits, kas varētu šo problēmu atrisināt vai daļēji atrisināt vai arī ir tikai viena iespēja - segumu vākt nost un aizvietot ar dolomīta šķembām. To baigi negribētos. Platība 100m2

Klasiskais grants ceļš ir šķembas + māls + smilts pareizās proporcijās. Tātad jāpieber smilts un māls. Vai māls sākumā un jāskatās kā būs.

Man bija skalotie oļi, tā pati problēma. Tika pa virsu sabērta grants, saskalojās starp oļiem. Pēc gada varēju pat ziemā sniegu šķurēt.

Kādā slānī bēri granti?

klavsk rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kādā slānī bēri granti?
Uz sajūtām un daudzos piegājienos

Wow, pirmo reizi dzirdu par mālu ceļa sastāvā. Manuprāt māls tieši visu sabojā.
Hmm, vākt visu to labumu ārā ir reti stulba ideja, jo oļi un granīts uz ģeotekstila ir teju mūžīgi materiāl, ko nevr tikt par dolomītu kurš ar laiku sairst un parvēršas par dolomīta miltiem.
Manurāt tev būtu vajadzīga saistviela. Nekd neko tādu neesmu veicis, bet pirmā doma būtu pašķidra java - cements plus smilts un to visu izliet. Jā, protams to smuko sktu neredzēt uz kadu laiku, bet tur noteikti veidosies saturs. Ceļu būvē ja esi ievērojis dara tā, ka uzlej asfaltu un tad virsū graīta šķembas, kuras daļēji iespiežas asfaltā un tad ir tā faktūra un noturīga. Mainīt pret dolomītu - nekādā gadījumā, jo tvs materiāls ir ar kārtu labāks.

Nezinu cik tas nopietni,kaut kad sen esmu redzejis video, tur bija kaut kāda līdziga situacija...Vīrelis maisija tadu sastavu ka Vilnis jau rakstija. Tikai izbera un neiela karta izlīdzinaja sausa veidā. Pēc tam saleja ar ūdeni. Ta vis smuki sateceja skirbas starp akmeniem...Nu nezinu ka tur tas beidzās...UK esmu redzejis ka zem bruģa klaj siku skembu-cementa maisījumu sausa veida. Cik saprotu, tad ar laiku tas samirkst, saciete un ir ok...Par malu...Ja, cela buvei izmanto malainu granti. Man īpasuma ir nelielas izbijusas karjeras, kaut ko atrast var vel joprojam.Bet ta garnts neder celam, sanak tāda sļurīga un neblietejas.Dabūju pirkt cela granti...ar to pavisam cita lieta.

Pēc idejas nevajadzētu bērt klāt neko smalku (jo īpaši mālu, kas vēlāk noskalosies un nosēdīsies uz ģeotekstila), lai nepasliktinātu virsmas spēju strauji novadīt un neuzkrāt virsūdeņus. Arī ģeotekstils galvenokārt domāts, lai nepieļautu dubļu ienākšanu virsslānī no apakšas.
Neblietēšanās problēmu visticamāk rada oļu gludās virsmas un to proporcija maisījumā.
Kā pirmo risinājuma variantu pamēģinātu vēsā vakarā pamitrināt virsslāni un simboliski pakaisīt sausu cementu, lai tas pieliptu oļu gludajām virsmām un tās kļūtu raupjākas un tik viegli neslīdētu viena pret otru. Var sākumā pamēģināt kādā mazā laukumiņā. Protams, jāizvēlas piemērotus laika apstākļus, lai cementa ķīmiskās reaģēšanas laikā (vismaz 12 stundas) to nenoskalotu lietus, vai necepinātu saule. Var gadīties, ka ar vienu mēģinājumu nepietiek un pasākums pēc kādām dienām atkārtojams.
Otrs iemesls varētu būt pārlieku liela oļu proporcija granīta maisījumā. Šķembiņu ir pārāk maz, lai tās savstarpēji blietētos un traucētu gludajiem oļiem slidināties vienam gar otru. Varbūt ir vērts pašu virskārtu papildināt ar tīru granīta šķembu bez smalkās frakcijas. (Lai uz galda cieši kopā noliktiem četriem oļiem mazākā šķemba nekristu cauri, bet spiestu tos citu no cita nost).

Wow, pirmo reizi dzirdu par mālu ceļa sastāvā.
---
Katru dienu kaut ko jaunu iemācies. Māls sacementē lauku grunteni, rada uz tās aizsargkārtu un satur visu kopā. Tā jau ir žanra klasika ceļu būvē no mācību grāmatas. Reku te cilvēki saka bērt cementu, bet parasti jau tik bagāti nav, lai visas gruntenes laukos ar cementu apstrādātu. Izmanto mālus kā saistvielu. Ja pareizā proporcija grants, oļu, šķembu, smilts, mālu sastavā tiek izjaukta, tad gruntene paliek niķīga un sākas problēmas. Sagazīsi kaut ko no tā pa daudz vai pa maz un būs klasiskā aina ar izjukušu ceļu. To jau māca ceļu būvē kā to darīt. Konkretās proporcijas nosaka inženieris no laborotorijas datiem par konkrēti pieejamajiem materialiem, tie atšķiras no katra karjera. Bet praksē traktorists vasja sagāž ko atradis pie pagastmājas pakša un braucam pa "trepi" zobus klabinot.

Un vispār māls jau ūdeni cauri nelaiž, kā mēs to varam noverot. Ne jau viss, kas izskatās pēc māla ir māls, kas piemērots būvdarbiem. Jāpaeksperimentē ar proporcijām, ja viss pareizi, viņš uztaisa uz ceļa virskārtas ar laiku izturīgu garoziņu, kas novada ūdeni nost, kas pati vēl arī atjaunojas ir pa laikam, kad laikapstākļi mainās cikliski. Nu un. protams, jebkuram ceļam ir jābūt ar mazu slīpumu uz grāvi, jo ūdens, kas netek prom, visu sačakarē. Nu bet 100m2 jau var pieciest jebko.