Līmes un dekoratīvais apmetums ir veidots ar dažādu tvaika caurlaidību, tas ka materiāli ir elpojoši nenozīmē ka viņi ir arī ūdens caurlaidīgi, vate caur apmetumu nesamirkst! Bet ja jau ir tik grīta izvēle liec korķa materiāla siltumizolāciju tik tas maksā kādi 100Ls/m3 vai arī ir tāds produkts kā difūzijai atvērts putulasts, vidusceļš starp vati un putuplastu, produkta nosaukums ir open fassaden plate! paskaties googlē

Paceļu šo jautājumu atkal. Arī keramzītbetona siena, izžuvusi jo pagājušajā vasarā mūrēta. Tagad esmu izvēles priekšā - vate vai eps. Kādi mūsdienās viedokļi par šo?

Latvijā ir 2 sertificētu siltināšanas sistēmu turētāji un ražotāji. Es iesaku piezvanīt viņiem, jo tieši viņi ir vienīgie eksperti, kas ražo un zin visas nianses par ēku sienu siltināšanu ar plānkārtas apdari. Un klausīties kaukādus celtniekus, kas parasti saka, ka ir uzbūvējuši 10 mājas Jūrmalā, nevajag.

konsultējies pie būvinženiera, kurš pārzina celtniecības fiziku un siltumtehniku un pratīs izskaidrot kā ūdens tvaiks dzīvo sienā .... :)
saliktā sienā bez gaisa šķirkārtas labāks būs putu polistirols, bet ar apmetumu uz izolācijas nedaudz labāk būs ar akmens vati ... var uzskatīt, ka abi materiāli no siltumtehniskā viedokļa būs līdzīgi ...

šeit jau ir bijusi norāde uz šo saiti ... paskaties varbūt būs kādas atziņas
[www.wayhome.tv]

Gacho, kuri tie ir?

Zemāk citāts no [www.aeroc.lv]

(vai arī Aerocam ir kādas slēptas intereses nolikt puķiku?)

Lai siltinātu koku un sevišķi gāzbetonu vai keramzīt betonu, kā arī silikāta un keramisko ķieģeli, putu polisterols nederēs, jo tā µ vērtība ir daudzkārt lielāka nekā siltināmajiem materiāliem. Tas traucē sienu žūšanai un palielina pelējuma un kondensāta rašanās risku sienā.
Putu polistirola ražotāji šī materiāla uguns izturību raksturo ka „grūti degošs”. Toties praksē kā Igaunijā, tā Latvija ir bijuši gadījumi, kad ēku fasāde ir ļoti ātri aizdegusies. To papildus veicina nepareiza putu polistirola izmantošanas tehnika, ko savukārt nosaka siltināmās sienas nelīdzenums. Prasti nelīdzenums izlīdzina ar javas (siltumizolācijas līmējošais maisījums) palīdzību, kuru neliek pa visu virsmu, bet tikai atsevišķos rajonos. Tā dēļ starp sienu un putu polistirolu var veidoties gaisa šķir kārta, kas sevišķi veicina putu polistirola degšanu.
...
minerālvates µ rādītāji un putu polistirola µ rādītāji atšķiras līdz pat 60 reizēm!
...
Kaļķa-cementa apmetumam µ ir tāds pats kā keramzībetonam ...Pēc projektētāja vai celtnieka pieprasījuma materiālu ražotājam ir pienākums uzrādīt lielumu µ vai arī ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalenta Sd=µ x d, kur d – apmetuma biezums metros. ...
...
ārējās apdares slānim jābūt „elpojošam”, t.i., lai būtu iespējama ūdens tvaiku kustība no iekšas uz āru caur apdares kārtu.

Un tad es sāku pārdomāt - vate laiž cauri mitrumu, kurš ziemas laikā laužas uz āru. Kas notiek, kad pie -30 laukā atrodas ūdens/mitrums? Protams, sasalst. Tas fakts, ka sienai jālaiž mitrums uz āru kaut kā nepārliecina.

ja konstrukcija būs veidota neņemot vērā tvaika spiediena pretestību utt... tad gan var būt visādi..

Putuplastu mierīgi var lietot tikai labāk būtu vismaz teorētiski pārliecināties.. ka pie vis trakākajiem apstākļiem kondensāts veidojās tik daudz, lai pa vasaru tas būtu spējīgs izžūt.. vismaz teorētiski....

ja siena vēsākā puse.. tā ir kur no āras siltinājums nelaidīs ārā mitrumu.. tad 100 punkti pēc pāris gadiem sals sāks uzdarboties..., jo mitruma kustība lielos daudzumos pretējā virzienā toč nenotiks :)

Kondensātam man ir ventilācijas šahtas jumtā. Pīrāgs klasisks - keramzīta bloks, no iekšpuses mp75 + krāsa vai tapete, no ārpuses vate vai eps ar dekoratīvo apmetumu.

Www.eota.lv, tālāk valid eta's, tad atlasi by holder country un ieraksti Latvia. Tev parādīs ražotājus un viņiemp derīgās sistēmas. Pie Aeroc raksta ir patiešām daudz patiesības.