Ok, tada attieciba ir vatei pret putuplastu? Ja vati planoju 100mm, kada tad but eps ekvivalente?

Ierastākajām fasādes vatēm ir tāds pats deklarētais λ (0,039 W/mK) kā putuplastam EPS 60.

Tenax teica, ka tas mainigais ir 28

Saistība ar Tenax putuplastu un siltumnoturību nevaru iedomāties nevienu rādītāju, kuru varētu raksturot ar šādu skaitli, arī ne 0.28 vai 0.028.

SILTINI AR EPS ... ar sienu viss būs kārtībā ;) .... nekāds kondensāts sienas konstrukcijā neveidosie ... :) ... un x2 lētāk būs ;)

SILTUMTEHNISKĀS ANALĪZES VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA:
Objekta, ēkas nosaukums: dzivojama maja
Adrese: Jelgava

APRĒĶINU VEIKŠANAI IEVADĪTIE DATI UN APRĒĶINU METODE:
Konstrukcijas tips: Sienas: ar masu 100kg/m² un vairāk.
Ēkas tips: Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi.
Telpas aprēķina temperatūra Ti= 20 °C, telpas mitrums Wi= 55 %, ēkas iekšējā gaisa klasifikācija: 4.Klase.
Norobežojošās konstrukcijas siltumtehniskā analīze pēc apkures sezonas vidējās gaisa temperatūras.
Izvēlētie mēneši: 1 / 2 / 3 / 4 / 10 / 11 / 12 / . Pilsēta: Dobele , Te= -0,4 °C, We= 84,42 %.
Urn= 0,2794 W/m2*K, Urm= 0,3725 W/m2*K, pie temperatūras faktora k= 0,9313.

NOROBEŽOJOŠĀS KONSTRUKCIJAS SASTĀVS:
1. būvmateriāls:
nosaukums: Apmetums: Ģipša
info: Blīvums=1300kg/m3
biezums: 10
lambda.0: 0,65
lambda.apr: 0,65
mi: 6
- - - - - - - - - -
2. būvmateriāls:
nosaukums: Keramzītbetona bloki, 900kg/m3
info: Tilpummasa=900kg/m3
biezums: 250
vent.režīms: 2
lambda.w.1: 0,05
lambda.w.2: 0,07
lambda.0: 0,26
lambda.apr: 0,33
mi: 6
- - - - - - - - - -
3. būvmateriāls:
nosaukums: Apmetums: Polimērcementa
info: Blīvums=1800kg/m3
biezums: 3
lambda.0: 1,0
lambda.apr: 1
mi: 10
- - - - - - - - - -
4. būvmateriāls:
nosaukums: Putupolistirols EPS 150
info: Mi=30..70
biezums: 120
vent.režīms: 2
lambda.w.1: 0,003
lambda.w.2: 0,004
lambda.0: 0,034
lambda.apr: 0,038
mi: 50
- - - - - - - - - -
5. būvmateriāls:
nosaukums: Apmetums: Polimērcementa
info: Blīvums=1800kg/m3
biezums: 6
lambda.0: 1,0
lambda.apr: 1
mi: 10
- - - - - - - - - -

APRĒĶINU REZULTĀTI:
R.si = 0,13 ; R.se = 0,04
R.si: ISO 6946 standartvērtība
R.se: ISO 6946 standartvērtība
R.tot (m2*K/W) = 4,1098
U.apr (W/m2*K) = 0,2433
Delta.Ug: (nav aprēķināts)
Delta.Uf: (nav aprēķināts)
Delta.Ur: (nav aprēķināts)
q (W/m2) = 4,9636
Siltuma caurlaidības koeficients U.apr atbilst LBN 002-01 prasībām. Koeficientam ir rezerve 14,83 %.
Konstrukcijā ūdens tvaiku kondensāts neveidojas un neuzkrājas.


Veicot aprēķinu atsevišķi pa mēnešim nevienā no aukstajiem mēnešim kondensāts sienā arī neveidojās
Aprēķinot netka ņemti vērā siltumizolācijas dībeļu aukstuma tilti ... tas samazinās U rezervi uz 10%

Nu kolossāls aprēķins. Paldies.

Teorētiķim;negribu apšaubīt tvaika parciālo spiedienu,taču dažas lietas nesaprotu;ja runājot par rasas punktu,tad tam nozīme ir tikai konstrukcijā kurā notiek gaisa kustība.Gāzbetonā rasas punkts neko kondensēt nevar šā iemesla dēļElpojošs materiāls taču nozīmē mitrumu vadošs nevis gaisa caurlaidīgs,un brīvs mitrums nevar nesasalt pie mīnusC Gaiss taču gāzbetonā nepārvietojas-tātad nevar pārvietoties arī relatīvais mitrums kopā ar to..(Vai esmu kautko palaidis garām?)Mitrums gāzbetonā zem putuplasta parasti veidojas dēļ gaisa kustības līmes slānī. Fakts,ka silts gaiss ir mitrāks par aukstu ir saprotams,taču silts gaiss atšķirībā no aukstā ir spējīgs piesaistīt daudz vairāk mitruma(ko arī dara) nekā aukstais-tātad tas žāvē.Jautājums ir tikai kur tad ir šī robežvērtība-kad veidojas šis tvaika parciālais spiediens ar kuru būtu jārēķinās.Domāju,ka normāli būvēta māja pa vasaru mitrumu savelk un apkures sezonā tā izžūst. Vissausākā tā ir tad,kad ārā ir visaukstākais-vismaz manā mājā tā tas ir.Savā praksē esmu saskāries ar daudziem problemātiskiem objektiem-un esmu nonācis pie secinājuma,ka siltinot ir par maz neievērot tehnoloģiju,lai rastos problēmas-tas ir jādara pavirši.

jamajamajaaama, aprēķins kā aprēkins, viss pareizi, bet pievērs uzmanību 250mm keramzītbloks un 120mm putuplasts. NEDRĪKST tagad visas sienu konstrukcijas pabāzt zem šī aprēķina un mierināt sevi, ka viss būs kārtība, jo reku viens aprēķins tā teica.

Praktiķi, mitruma kustība šajā gadījumā notiek galvenokārt difūzijas (ka notiek tvaika spiediena atšķirības) dēļ. Siltais gaiss, nešaubīgi, var piesaistīt vairāk mitruma, bet ja tu dzīvo normālos apstākļos Latvijas ziemā vienmēr iekštelpā būs lielāks tvaika spiediens kā ārā, citādi tvaika barjera, piemēram, vatē nebūtu vispār vajadzīga.

Teorētiķis Wrote:
-------------------------------------------------------

> Praktiķi, mitruma kustība šajā gadījumā
> notiek galvenokārt difūzijas (ka notiek tvaika
> spiediena atšķirības) dēļ. Siltais gaiss,
> nešaubīgi, var piesaistīt vairāk mitruma, bet
> ja tu dzīvo normālos apstākļos Latvijas ziemā
> vienmēr iekštelpā būs lielāks tvaika
> spiediens kā ārā, citādi tvaika barjera,
> piemēram, vatē nebūtu vispār vajadzīga.

Mitrumu vislabāk piesaista vēss gaiss, ja tas uzsilst. Praktiski nekur netiek ņemts vērā vēja radītais spiediens, kas pat pie neliela ātruma pārsniegs istabas siltākā gaisa radīto spiedienu, pie ievērojama vēja aukstais gaiss tiks iespiests sienas materiālā, ja tā poras to atļaus, tur saņems siltumu un arī mitrumu, tādējādi reizi pa reizei izžāvējot sienu no ārpuses. Vate šādu iespēju dod, putuplasts nez vai. Ja šāds process notiek pietiekami lēni, tad sausā siena nodrošinās arī labāku siltuma rādītājus, iespējams labākus kā mitrāka "neelpojoša" siena.

Teoretiki, es neko nep.abazhu. Mana siena ir tiesi tada pati.