Ko veči saka par faktu, ka putenis sadzinis sniegu zem dakstiņu seguma virs velux logiem, satekās, skursteņa pieslēgumā. Vai tas dakstiņu jumtiem ir normāla parādība, vai arī tas nav pieļaujams nemaz? Vai papildus noblīvēšana var situāciju uzlabot ilgtermiņā, vai tikai īslaicīgi? Padalās ar padomiem, plz.

Es jau tepat pie diskusijas par Eternit un Rannila ieliku komentu par tiem dakstinju jumtiem. Kas tev ir apakshaa? Tikai pleeve - ja jaa, tad apsveicu. Dakstinju jumtam apakshaa obligaati jaabuut otram jumta segumam, kas pats par sevi var nodroshinaat pilniigu hermeetiskumu. Standarta vecaas eiropas prakse ir OSB vai deelju klaajums, kam virsuu parasi 2 kaartaas kauseetais ruberoiids. Spaanijaa liek gludaas Onduline loksnes. Tad shim visam jau tikai virsuu naak apliisteejums un dakstinji pa virsu, jo dakstinji pat nemaz nav paredzeeti klaat vieni pashi. Saanu lietus un veel jo vairaak putenis kopsh pasaule pastaav ir tikushi zem dakstinjiem.

varbūt runa gāja par māla vai betona dakstiņiem?

Apakšā ir tikai difūzijas plēve. Manuprāt, Latvijā visi tā liek dakstiņus. kaut kur Youtubē redzēju holandiešu meistarfilmiņu par dakstiņu klājuma tehniku - arī tur nekādu dublējošo jumtu nelika. Kam šajā situācijā vajadzētu pievērst galveno uzmanību - censties noblietēt visas spraugas satekās u.c., zemseguma plēves pilnīgs hermetiskums, vai vēl kas svarīgs, lai sakrājušais sniegs izvadītos bez problēmām?

Runa ir par māla dakstiņiem.

Holande
Klimats: mērens piejūras klimats, ļoti mitrs visa gada garumā. Vidējā janvāra temperatūra ir no +1ºC līdz +3ºC, vidējā jūlija temperatūra ir no +16ºC līdz +17ºC. Nokrišņu daudzums ir vienmērīgs visos gadalaikos. Biežie ziemeļu vēji strauji pazemina temperatūru arī karstākajās dienās. Ziema ir silta, janvāra vidējā temperatūra ir +4°C, +5°C .


Vislabāk jau jumtu būvniecību apgūt Sahārā, tur nokrišņu vispār nav.

vgy7

Vislabāk jau jumtu būvniecību apgūt Sahārā, tur nokrišņu vispār nav.

vgy7
---------------------
Neesmu ne tuvu jumiķis, vai kā citādi saistīts ar celtniecību, tāpēc varbūt uzdodu ne pārāk gudrus jautājumus, kas speciem liekas dīvaini. Latvijā ir tūkstošiem māju, kas ir ar dakstiņu jumtiem. Varbūt varat ieteikt kādu aplūkot kurai ir dakstiņu jumts ar dublējošu apakšējo klājumu, neskaitot plēvi?

tādu māju neatradīsi, jo aaaa, visdrīzāk, domāja bituma dakstiņus.

Runa ir tikai un vienīgi par māla/betona dakstiņiem, ar šindeli te nav nekāda sakara, zem šindeļa sniegu neputina :)
Par LV neko nezinu, bet, piemēram, pāris mēnešus atpakaļ žurnālā DariPats (norvēģu žurnāls) bija aprakstīts kā ģimene atjauno veco jumtu - un lika dakstiņus, to var apstīties. Zviedrijā tas ir ar normatīviem noteikts, ka zem dakstiņiem jābūt hermētiskam apakšklājumam. Spānijā runāju ar pazīstamu celtnieku, tur gan jumta konstrukcija ir savādāka - resp. viss divslīpu jumts ir izliets no monolītā betona - ne par to ir stāsts. Tur tam betonam virsū liek plakanos Ondulinus (LV laikam nemaz ko tādu netirgo), un tad tam virsū dakstiņus. Latvijā dakstiņu jumtu tradīcijas neeksistē, jo tas nav tradicionālais jumta segums pie mums, Spānijā gan, nu tā uz aci - 95% māju ir dakstiņu jumti - laikam jau džeki tomēr zin, ko dara. Skandināvijā arī ir sniegs, gan jau, ka tam apakšklājam ir kāds pamats. Nemāku teikt, bet man jau liekas, ka zem dakstiņiem plika difūzijas pl\eve, kas parasti tiek likta ar vēderu un par hermētisku to pie labākās gribas nenosauksi nav īsti nopietni.

Galvenā problēma manuprāt ir tā, ka nav pareizi apstrādāti šie divi mezgli- jumta logs un pieslēgums skurstenim. jumta logu apstrādājot parasti zem dakstiņa tiek likts paralons (speciāls- nāk līdzi komplektā) Savukārt, kas attiecas uz skursteņa apstrādi, tad skārda pieslēgums pats par sevi dakstiņu jumta gadījumā nav tas piemērotākais materiāls. Ir tāds labs, bet dārgs materiāls kā metalrool. Katrā ziņā problēmai no sniega būt nevajadzētu ar nosacijumu, ja antikondensāta plēve nav bojāta. Pie reizes atļaušos pakomentēt; Kāds labums no zemseguma dakstiņu jumtam-osb vai dēļu klāja ja saskarē ar mitrumu tas pūst.