rbm, man tai skicē debespuses ir "kājām gaisā" sanākušas :)

Ieeja plānojas ceļa pusē, auto varētu likt starp jauno un veco māju (t.i., mājas A pusē), tehniskās telpas un vecāku guļamistaba Z pusē (t.i., pret ceļu), dzīvojamā zona un bērnistabas D pusē (ar skatu uz pārējo zemes gabalu).

Un tā ir kļūda NR.1 - taisi plānu tā kā tas ir pret zemes gabalu, lai ir korekta vizuālā uztvere un debespuses

Nu jā, aizrādījums vietā. Pašam ērtāk tādā veidā uztvert, kas kurā vietā atrodas, bet ja skice (plāns) ar kādu tiek apspriests, tad jāpagriež pareizā virzienā…

Redzkur var paskatīties Zviedru svaigākās idejas. Interesanti, moderni, nepārspīlēti un mūsu klimatam atbilstoši projekti!

[www.gotenehus.se]

Ko vēlējos piezīmēt, katrā zviedrumājā ir paredzēta vieta veļamašīnai un žāvētājam, izlietnei, nelielai darba virsmai un plauktiem. Tad arī gandrīz vienmēr stāv siltumsūknis. Varu rekomendēt kā ārkārtigi praktisku lietu. Pat ja māja plānota maza, pietiek ar 4 vai 5 m2.

1) svarīgi ka redzams zemes gabala plāns - kur pagalms veidojas kur kaimiņi utt....
konkrētajam ēkas plānam jau pietiek,ja pieliktas debespuses...

2)Varbūt ir kādi kas to var - bet man personīgi iespējami plānot telpas tikai tad, ja iztēlē notiek "iešana uz priekšu" - no apakšas uz augšu - tātad ieejai mājā vēlamākais būt plāna apakšā neatkarīgi no debespusēm - sānos arī vēl var būt - bet ne augšā - jo tad virtuālā ieiešana un tālākā virzīšanās pa telpām notiek it kā atpakaļ (uz leju) - un iztēlē grūtāk uzburt vīzijas...
3)par telpu ideālu orientāciju (kā vēlamies) - un jo īpaši vienstāva mājā var cerēt tikai uz plānojuma sačakarēšanas rēķina - un ja "latiņa nav augstu"...

P.S. piebildes:
a) kāpēc pēc maniem uzskatiem istabu platums ir vismaz 3,4m ? Tāpēc, ka šādā gadījumā jebkura istaba var būt pietiekoši ērta vecākiem (vai arī bērniem precību gados) un nav sevi uz mūžu jāpielaulā vienā konkrētā istabā, jo jebkurā var pietiekoši ērti novietot divguļamo gultu....tātad gadu gaitā ir iespēja pamainīties kaut vai intereses, ja ne objektīvas nepieciešamības pēc,,,
3m platā istabā gulta ar galiem aizņem ap 2,1m - paliek 90cm labākajā gadījumā - un tas ir tāds moteļa variants - paiet garām jau var - bet pie pretējās sienas neko pielikt nevar...
Savukārt sagriežot divguļamo (piem.2x80cm) otrā virzienā - un novietojot vidū - abās pusēs paliek nepieņemami šaura tikai 70cm pieeja...

b) kāpēc 12m2 arī bērnistabām par maz ? jaunieši kurā laikmetā tad mēs dzīvojam...35 gadi atpakaļ - padomju laikos 104sērijas tipa dzīvokļiem vidējā istaba bija 12m2 - un tā šķita liela...
tur tak nepietiek gaisa pat vienam cilvēkam...
Zinu ka sevišķi treknajos daudziem tādas sabūvētas - un īpaši vienstāva ēkās, kuras masveidā tika popularizētas - rekur jums viss ir vienā stāvā, viss ļoti ekonomiski, kāpnes taču dārgas un tās tikai aizņem vietu...

Protams jāpriecājas ka ģimenei vispār sava māja, un vēl katram sava istaba - bet uzskatīt to par normu nevajag gan - minimums kādi 14-14,5m2 (ap 3,4x4,2)- un pārdomātos projektos tādas var atrast....

Zodčij,
manuprāt tie laiki, ka jaunieši apprecas un dzīvo ar vecākiem ir pagātne. Un tikai tāpēc visas istabas un māju taisīt tā, lai visur, ja kas, var 1.80 x 2.20 m gultas iestumt, nav gluži prātīgi. Vēl jo vairāk konkrētajā binary gadījumā ir vecā māja, kur var dzīvot, ja vajag.

Par gaisu trūkumu runājot 12 m2 - sāksim ar to, ka sērijveida dzīvokļos griesti ir zemāki nekā parasti ir privātmājā. Otrkārt, gaisa trūkumu primāri risina ar ventilāciju, nevis palielinot m2.

Ar šādām idejām aizraujoties ātri vien nonāk pie trekno gadu normālās 200-300 m2 platības, kuru pēc tam jākurina un jāuztur...

Zodčij, nu man arī plānot vienkāršāk nevis pēc debespusēm, bet pēc tā, ko redzu dabā. Sanāk, ka augšā (priekšā) man ir dienvidi. Tas noteikti šeit radīja zināmus pārpratumus :)

Divguļamās gultas nav obligāti jāliek istabas vidū. Vismaz es nekad neesmu jutis tādu nepieciešamību, atliek tik vienoties, kurš gulēs sienas pusē (sievietei tas var radīt zināmu drošības sajūtu - sak', no vienas puses sargā siena, no otras - vīrs). Tas par "guļamistabas izmēriem". Turklāt, ja kādam no bērniem būs vēlme pakavēties pie vecākiem (studiju gadi, precību gadi, pēc precībām, ar pirmo bērnu utt utjp), tad viņam būs pieejama nevis sava bērnības dienu istaba, bet gan tagadējā māja (topošā darbnīca) ar personīgo jumtu virs galvas, savu virtuvi, privāto vannas istabu utt - ideāls variants, daudz labāks nekā bērnības dienu istaba zem senču jumta, lai arī cik liela tā istaba būtu.

Par telpu ideālo orientāciju - pa lielam tas ir panākts tai beidzamajā skicē. Nu jā, virtuvei logi nav uz dienvidiem, bet to var pieciest šādā plānojumā, jo turpat aiz muguras būs tie dienvidi redzami. Galvenais, lai nav uz ceļu, uz kaimiņiem jāblenž, rosoties pa virtuvi.

Te bija runas par to, ka tad, kad katram sākas savs dienas ritms, virtuves trokšņi sākot traucēt atpūtas zonā esošajiem, ja virtuve ar atpūtas zonu ir kā viena telpa. Lielākais (es pat teiktu, vienīgais) traucēklis ir tvaiku nosūcējs. Jā, piekrītu, pie max apgriezieniem tas trokšņo tā, ka neko nevar dzirdēt. Bet, kā izrādās, to var labot - atcerējos, ka pirms ~2 gadiem kāds kaimiņš padalījās ar risinājumu, ko realizējis savā dzīvoklī - nosūcēja motoru izcēlis ārpus virtuves, rezultātā nosūcējs bijis knapi dzirdams arī pie max apgriezieniem. Tajā manā beidzamajā skicē virtuvei kā reiz sanāk kopīga siena ar saimniecības telpu, tātad apklusināt nosūcēju nevajadzētu būt grūti - problem solved.

Te bija cepiens par mansarda stāvu - neesot gudri to neizmantot. Mans viedoklis - nav gudri ziedot lielu telpu kāpņu telpai, ja nepieciešamās telpas var izvietot pirmajā stāvā un mansarda stāvs tiek izbūvēts "ķeksīša pēc". Bet nu ar arhitektu tiks apspriests variants, ka šaura kāpņu telpa tiek ierīkota starp guļamistabu un bērnistabu, mājas galā veidojot 90° līkumu un turpinoties gar vecāku guļamistabas sienu. Var jau būt, ka tam mansarda stāvam kādreiz atradīsies kāds pielietojums (piemēram, bērni varēs paskatīties vecās kapeņu stāstiņu sērijas).

>Divguļamās gultas nav obligāti jāliek istabas vidū.

Njā, katrs au dara kā grib, galvenais, lai pašiem patīk un ir ērti.

nu tā, pārfrāzēšu - neredzu jēgu pielāgot bērnistabas (ar vienguļamo gultu) izmēru tā, lai maz iespējamu vēlmju gadījumā varētu šās istabas vidū iebāzt grand king size gultu un vēl paliktu pāri pa 2 metriem brīvas telpas visos virzienos, lai varētu iebāzt vēl citas mēbeles (mājā, kurā cilvēki neapkrāmē sienas ar liekām, nevienam nevajadzīgām mēbelēm) un turpināt brīvi pārvietoties ("paiet garām jau var - bet pie pretējās sienas neko pielikt nevar" © Zodčijs).

Var jau būt, ka mums *guļamistabā* (tajā, kas tieši kā guļamistaba tiks būvēta) gulta būs istabas vidū. Sākotnēji tas noteikti būs nekomfortabli (kā sieva joko - bail no gultas izkrist). Varbūt pieradīsim un tā arī atstāsim. Varbūt nepieradīsim un tomēr piestumsim pie sienas. Tad jau redzēs. Bet bērnistabas jātaisa kā bērnistabas, nevis kā "mazģimeņu dzīvojamās istabas" (kas tur par tiem precību gadiem bija…).



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 08/06/2015 08:01, labojis binary.

1) Atsegtas kāpnes ar kāpienu sagriezumu L veidā liekot viesistabas - halles (koptelpas) stūrī fiziski pazaudē tikai ap 2,0m2 - savukārt iegūstot atraktīvu telpas interjera elementu - kamīns paliek otrā vietā...un ja tās pareizi novieto - tad viesistabā notiekošās norises īpaši arī netraucē

2) Mansarda stāvu izbūvējot tiek dota iespēja no otrā stāva līmeņa baudīt apkārtni - un pie jebkādas pat "neainavas"- tīri psiholoģiski tā ir emocionāli pacilājoša sajūta, ko grūti aprakstīt ar vārdiem...
jo komforts un ērtības galu galā nav tikai fizisku vai fizioloģisku sajūtu kopums...

3) Mansarda ēkā salīdzinot ar vienstāva ēku - par to pašu naudu sanāk i kāpnes i apjomīgākas (ērtākas) telpas - un tas ir fakts....bet ērtību pakāpi katrs lielā mērā nosakām pēc "vakardien" - iepriekšdzīvošanā pierastā - jo nav ar ko citu tā pa īstam salīdzināt....

4) Zinu daudzus celtniekus prof. vai pusprof. (10 gb.vai pat vairāk), kuri paši priekš savas ģimenes būvējuši mājas, bet neviens nav taisījis vienstāva variantu - interesanti kāpēc tā? Priekš svešiem gan...

Tas nu tā - katrs jau lemj savu lemjamo....

Iejaukšos es ar ar savu nenovērtējamo pieredzi ;)

Iemesli 1,5 un divstāvu māju būvniecībai manā skatījumā.

1. Ekonomiski apsvērumi.
Neizmainot pamatu garumu, pieceļot nedaudz sienu augstumu un izbūvējot kāpnes un grīdas tiek iegūta papildus platība. Ciemiņiem vai bērniem, kuri atbrauks kādreiz.
2. Psiholoģiski apsvērumi.
Kamēr bērni mazi, tikmēr vienmēr liksies ka vajag izmantot mansardu.
Gribas paskatīties tālumā dzerot kafiju no guļamistabas. Šī iemesla dēļ bieži būvē papildus izvirzījumus/balkonus kuri vairumā gadījumu ir nepareizi vai nepietiekoši hidroizolēti un ir problēmas ar sniegu un lietu.
Pēdējais un nemazāk svarīgais>Visiem kaimiņiem IR divstāvu mājas.

Personīgi pats būvēšu tikai 1 stāvu māju. Neredzu ne mazākā iemesla staigāt uz 2. stāvu. Jā, pamati un jumts sadārdzina, bet ja nesarežģī projektu tad ir OK.

Pamazām tiek bīdītas projekta lietas. Tomēr individuālais projekts - cik izskatīju tipveida projektus, nekas līdz galam neuzrunāja.

Mansarda stāvam būs būt. Lielum lielais paldies jāsaka arhitektam par piedāvāto risinājumu. Jāsaprot tikai, kā nodrošināt, lai tas risinājums neradītu kādas grūtības ar apkuri - dzīvojamajā zonā sanāks augsti griesti (t.i., griestu nebūs vispār). Atminos, lasīju kaut kur bēdus tāstu, ka līdzīgā risinājumā esot bijušas problēmas… Tik vairs neatceros, kur to lasīju un kādas bija detaļas (apkures veids, griestu augstums, plānojums utt)…


Citāts iz cita topika:

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Skurstenis korē ir labākais variants, jo
> mazākas iespējas tecēt ūdenim un mazākā
> apjomā. Korē nav problēmu ar vilkmi. Materiālu
> izmaksas nespēju iedomāties ko tas var
> sadārdzināt - varbūt par 70 cm būs garāks,
> bet tas neko naudā daudz neizteiks. Cita lieta,
> ka skurstenis pie centrālapkures īsti
> necentrējas vairs, jo katlu telpas ir pie mājas
> ārmalām normāli. Bet kamīnam centrs ir
> labākais variants.

Par skursteņa izvietojumu aizrastīju jautājumu arhitektam, kāds bija pamatojums skursteņa netaisīšanai korē… Redzēs, ko atbildēs.
Īsti nestādos priekšā, kādu jātaisa jumta konstrukciju, lai varētu korē skursteni likt. Ja skursteni liek blakus korei, tad jumta sijas netiek čakarētas (jāņem vērā, ka plānots divslīpu jumts un kamīns atradīsies pie gala sienas). Lai gan jumta konstrukcija man jebkurā gadījumā pagaidām nav skaidra…
Ar velkmi(!) problēmām nevajadzētu būt arī blakus korei, nemaz jau tik daudz tas garums tur neatšķirsies, vienīgi kaut kāds dūmvada posms "blakus korei" variantā sanāk slīps.
Kamīnu ar pamatapkuri (siltumsūknis, siltās grīdas) neplānojas sajūgt kopā. Tai pat laikā gribētos kaut kā kamīna siltumu izgaiņāt pa visu māju (gaisa trubas, kas noņem siltumu no kamīna un skursteņa sienām un izgaiņā to pa istabām un mansarda stāvu? nezinu).

binary - apkures risinājums priekš dzīvojamās daļas ir apsildāmā grīda. Šajā variantā ir vismazākā konvekcija un līdz ar to temperatūras starpība starp griestiem un grīdu. Man bēniņos griestu spice ir 4.50m augstumā un delta t starp grīdas stāvu un "balkona" stāvu ir tikai 2 grādi.

Skurstenis korē jumta konstrukcijai netraucē. Tas iziet starp jumta spārēm, tieši tāpat kā gadījumā ja to nobīda uz vienu vai otru pusi.
Vilkmei nobīdītā skursteņa gadījumā ir saistība ar jumta kores augstumu, ja nemaldos, tad tie bija 10 grādi no kores līnijas.
Slīpu pagriezienu skurstenim (pēda pa centru, augšgals jumtā ar nobīdi) taisīt nedrīkst un ir neloģiski.

Var būt varat ieteikt sakarīgu projektu vienkāršai vienstāvu mājai ap 150 m2, kas būtu piemērota mūsu platuma grādiem, un tiks mūrēta no gāzbetona? Daudzajos projektu piedāvājumos esmu apmaldījies.

Dizis, grozies kā gribi, bet izpratne par sakarīgu projektu nereti ir stipri individuāla. Kamēr neizvirzīsi nekādas prasības, vadlīnijas, tikmēr labākajā gadījumā tev sniegs atbildes no sērijas "man ir šādi", "skaties uz zviedru projektiem" (neko nekonkretizējot) utt.

Mēs gājām (ejam) individuālā projekta ceļu - pa lielam paši izplānojām, kādas, cik lielas telpas un kurās mājas daļās vēlamies. Protams, ne bez palīdzības šai topikā. Šķirstot tipveida projektus, arī vairums to, kas uzrunāja, bija ar līdzīgām iezīmēm (bet ar būtiskām "niansēm", kas mūs neapmierināja). Tālāk atsevišķās lietās arhitekts ievirzīja domas pareizajās sliedēs.

Protams, ka planojumi ir individuāli, tomēr daudz kas ir kopīgs pamatā: visi vēlas vairāk gaismas, vasaras karstajos mēnešos nepārkarstot (pārkares un logu izmēru/novietojuma jautājumi), visiem vajag viesistabu, virtuvi, guļamistabas, katlu telpu un vienkāršām mājām tas varētu būt līdzīgi :)
Ir taču kaut kādi veiksmīgi projekti, kuri ir samērā universāli, un izturējuši laika pārbaudi te, un kādās ziemeļvalstīs var būt?

saraksts ar zviedriem kur pasmelties idejas.
koka karkass viegli pārtop gāzbetonā.
[gimenesmaja.wordpress.com]



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 12/08/2015 22:51, labojis rbm.

Mokoši ilgi var skatīt, studēt un izvērtēt 100-tiem dažādus gatavos projektus, kur it kā ir viss objektīvi nepieciešamais 4-5 cilvēku ģimenes daudzmaz komfortablai dzīvošanai - atšķirojot tos, kuri patīk, bet:

1) viens neder jo telpu orietācija pret debespusēm vai iebraucamo ceļu neatbilstoša...
2) otram trūkst kādas vēlamās telpas, un ir vēlme kaut ko pieplusot...
3) trešam derīgs plānojums, bet nepieņemams ārējais veidols....utt.

Un beigu beigās - patērējot ļoti daudz laika, ar lielām pūlēm sameklētais - it kā tīkamais projekts būs noderīgs tikai kā nosacīti vēlamu izmēru (vai platību) Telpu Uzskaitījums (vai saraksts - projektēšanas programmai) !!! Tā tas daudziem ir bieži bijis....

Bet protams, noteikti atradīsies "projektētāji", kuriem projektēšana ir tikai naudas pelnīšanas veids (kā jebkura cita nodarbošanās), bet nevis aicinājums un profesija un kuri citu neko nepūlēsies (varbūt arī nemaz nepratīs) kā pārmeņģēt kādu gatavo projektu - varbūt arhitektoniski vai funkcionāli sačakarējot pēc būtības - ka tik klients apmierināts un maksā...

Dizis, ja esi Latvijas vidienē un būvēšanās paredzēta pavasarī - varu kā minimums pakonsultēt - jo man patīk tavs "domu gājiens"...