Jautājums gaužām vienkāršs - neesmu atradis pārliecinošu info, ka gāzbetonu nevar izmantot pamatu būvē vieglām ēkām, bet tai pat laikā neesmu atradis, ka kāds tā darītu... :)

Kāds ir jūsu viedoklis par šo tematu? Loģiski, ka gāzbetons uzsūc mitrumu visai pamatīgi, bet ja tos labi nopiķotu vai kā citādi apstrādātu pret mitrumu? Fibo bloki jau arī it kā mitrumu visai labi uzsūc, bet tos pamatos izmanto.

Es vienkārši gribu saprast kas un kā ir ar to gāzbetonu, tāpēc priecāšos par konstruktīvām atbildēm. Paldies!

Gazbetons ir nelietojams pamatiem, jo tā sastāvā ir kaļķi, kas ūdenī uzbriest un izskalojas, struktūru padarot vājāku, poras uzsūc ūdeni un tas ilgi žūst tā radot iespēju tam sasalt un plēst materiālu. Savukārt kermazīta bloki ir ar vaļēju un rupju struktūru, kas ūdeni ātri uzņem, bet arī ātri atdod, arī manuprāt nav tas ieteicamākais pamatu materiāls ilglaicīgām būvēm. Piķošana gāzbetonam varētu palīdzēt, ja nav nevienas spraugas hidroizolācijā un materiāls ir iebūvēts ideāli sauss, bet kam vajadziga sada cakaresanas ar samērā apsaubamu rezultatu.

Bituma mastikas vietaa ir modernaakas tehnoloogijas [www.polyline.lv]
Vismaz es sev hidroizolaciju liku Hidrostop + ruberoiiids&mastika.

Nū par to čakarēšanos es piekrītu.
BET tā kā man ir paredzēta ļoti viegla ēka (padsmit tonnas) un pamatu lentu negrasos rakt iekšā zemē līdz tam metram divdesmit, tad šādi viegli, vienkārši pamati ir arī ļoti, ļoti lēti. Tipiski betona pamati maksā vismaz 3x vairāk.

Pret caursalšanu pasargājos ar putuplastu, pret sasaluma līnijas1 palīšanu zem mājas - arī ar putuplastu pēc šīs shēmas - [oikos.com] . Šādi pamati saucas seklie un pret salu pasargātie (Frost Protected Shallow Foundation).

Bet nu, protams, vēl kārtīgi tomēr visu jāapsver.

Jāni, Tev manuprāt šobrīd derētu ieklausīties Ivarā Brinkmanī "dzīves laikā esmu nācis pie secinājuma, ka būvniecībai ir jābūt tik konservatīvai, cik vien iespējams"
[www.building.lv]
un Didža vakar 02:02 rakstītajā: "izrakt normālu tranšeju un no laukakmeņiem samūrēt klasiskus pamatus".

Spriežot pēc svara ēka koka karkass, pie tam ne liela, tad kapēc neizmantot stabiņus, var ierakt kaut vai vecus telefona līniju stabus, kuriem ar laiku nopūstot tos var vienkārši nomainīt abpus nobalstot izrokot un iestutējot citus, ja nepieciesami balsti ari ekas vidū, tad tur labak betona stabus, jo tur bus gruti tikt klat. putuplasts ari maksaas naudu ekai pa perimetru. Sada risinajuma tik pagruti bus izveidot monolitu betona gridu. Jautajums vel tads cik gadus paredzets ekspluatet eku, ja gadus 10 tad var eksperimentet ar gazbetonu. Vēl viena lieta, kas jāapdoma taisot no gāzbetona ko darīt ar apakšējo un augsējo joslu, jo pie nevienmerigas pamatu sešanās var tas viss pasakums saplaisat padarot vel vajaku šo konstrukciju, būtu jāveido monolītas dzb joslas, kas galigi vairs nav leti.

Ja visa pasaule būtu konservatīva dažādos risinājumos, tad diezvai mēs pazītu daudzas lietas un risinājumus, kas mums šodien šķiet tik pašsaprotami.

Mans ēkas projekts principā NEVAR būt konservatīvs, jo es taču salmu ķīpas izmantošu... Par to noteikti ikvienam būvinženierim būtu par ko man "galvu mazgāt" ilgi jo ilgi. :) Tomēr - atļaujiet būt mazliet dullam un eksperimentēt loģikas un funkcionalitātes robežās! Tāpēc jau es tomēr uzprasu, pirms vienkārši uzreiz daru. Man būtiski saprast iemeslus - kāpēc no kaut ka var tā celt vai kāpēc nevar - un tad nav jautājumu. Vienkārša atbilde - tā nevar vai arī tā neviens nedara - tā nav atbilde.

Par gāzbetona īpašību uzsūkt ūdeni sapratu bez ierunas! Pašam jau pirms tam bija skaidrs. Bet tā kā fibo ir ar tādu pat (tikai mazākā apjomā) īpatnību uzsūkt ūdeni, tad jāpiķo būtu kā fibo, tā arī gāzbetonu. Tad kāpēc man neņemt otro, kas maksa 2,5x mazāk par fibo un nenopiķot to ar uzviju?! Nauda paliks pāri un būs man viegli forši pamati bez īpaša iemesla sēsties.

Gāzbetona slodzes noturība? Uz to ēkas pamatu perimetru (9,45 x 12,80) tas svars ir tik izkliedēts un pašas ēkas konstruktīvās īpatnības ir tādas, ka man tā māja finālā svērs nūūū max 15-17 tonnas (kopā ar pamatiem). Normāli betona pamati vien svērtu 40 tonnas, par tipisku bloku māju plusā nerunājot.

Kāpēc negribu izmantot stabiņus - es gribu izmantot siltās grīdas ar ielietu betona grīdu un attiecīgi gribu, lai apakšā ir grunts nevis, lai ēkas grīda ir no pamatu vainagā iekarinātām brusām. Ir īpatnība, ka vajag grīdu uz grunts likt, i viss. Stabu/pāļu pamati jau apsmadzeņoti.

Runājot par sēšanos un plaisāšanu - gāzbetona šuvēs vai ta neviens armatūru neliek?? Sēšanos, protams, es paredzēt precīzi nevaru, tomēr piebildīšu, ka plānoju pamatīgi pieblietēt visas būvbedres platībā smiltis, gan pievestās, gan arī tās, kas defaultā jau man tur zem augsnes kārtas apakšā ir.

Jūtu, ka nopietni esi piestrādājis pie šīs problēmas, ja nu tomēr nolem taisīt šādu konstrukciju, blokiem jabūt sausiem un izolētiem no visām pusēm, līdz ar to apakšējie jau ir jāizolē pirms ielikšanas tranšejā, runājot par stiegrojumu ko liek gāzbetona šuvēs, patiesībā ne suvēs bet speciālās gropēs, tās ir tievas drātiņas un slodzi nenes, lai arī cik maza vina tur nebutu, pie tam pasa apakša stiegrojumu tak tapat neiestrādāsi. Nu varbūt tas arī nebūtu tik svarīgi, ja parādās kāda plaisa no stiprības viedokļa, bet no mitruma iekļūšanas spraugā gan, tāpēc vismaz apakšā vajadzētu dzb joslu. Iesaku augšā izmantot pirmo vainagu no dubulta koka dēļa, jo ja pamats sāks brukt, to varēs pa posmiem izlauzt uz aizvietot ar ko citu. Risinājums ar kombinētiem pamatiem arī neder? Nesoši betona stabi un starpu aizbazt ar visletakajiem pikotajiem gazbetoniem.

Jā, arguments par plaisā iekļuvušu mitrumu galīgi nepriecē. Nopietni jāapdomā...

A fibo blokiem pastāv tāda pat sāpe un problēma?

Šodien tik par gāzbeetonu iedomājos. Biju jau sazīmējis lūk šādu shēmu fibo pamatiem --> [salmiunmali.blogs.lv]
Bet aizdomājos par gāzbetonu, jo tas it kā vēl lētāks, bet uzvedas līdzīgi...

Dažādas nianses turpat blogā jau apspriestas par šitiem konkrētajiem pamatiem manai salmu mājai - laipni aicināti ielūkoties --> [salmiunmali.blogs.lv]

Paldies par konstruktīvajām piezīmēm! Vērtīgi! Jo dienas, jo gudrāks kļūstu ! :)

Fibo/Kolle pamatiem pieļauj vien 5 MPa blokus, kas ir no apmēram 5 mm frakcijas un puslīdz blīvi, kamēr sienām domātie 3 MPa ir no padsmit mm frakcijas ar tukšu starpgraudu telpu kā sietu (salipuši kopā cementā apmērcēti graudi). Pašjaukts keramzītbetons līdzinātos vairāk 5 MPa blokiem. It kā deklarētā spiedes stiprība gāzbetonam līdzīga, taču kāpēc to nav grūti drupināt pirkstos (ko savukārt nenāktu prātā darīt ar keramzītbetonu).

Spiedes stiprība vēl nekas, bet tagad laikapstākļi tādi, kas runā par labu elementāram gāzbetona stress-testam. Paņem kaut kādu bloku, vai bloka gabalu, aplej ar ūdeni, jo pamati tiešā veidā ir pakļauti ūdens iedarbībai, iznes ārā sasalt, tad iekšā atkust, atkal aplej ar ūdeni, sasaldē utt. Vismaz kādas 5 reizes. Un tad paskaties, kādas ir tā bloka īpašības. TAs tev dos kaut kādu reālās dzīves rezultātu. Nevis gaisā mitru bloku saldēt, kausēt, kas būtībā nedod neko. Es gandrīz vai garantēju, ka pēc jau pāris reizēm riktīgi izmirkuša bloka sasaldēšanas tas būs pārvērties biezputrā.

Domājiet, ka pie vieglas konstrukcijas (manis minētās max 15 tonnas) ir vērts satraukties par 3MPa keramzītbloku turētspēju? (Gāzbetons vēl vārgāks, loģiski). Man domāt, protams, ka ražotājs saka, ka pamatos jaliek 5nieks, jo viņš jau nevar zināt, ko Tu tur tālāk mūrēsi virsū, cik tonnas un stāvus. A ja Tu noteikti zini, ka ēka ir stipri viegla, nedomāju, ka ir vajadzīgs nežēlīgs perebors ar stiprību.

Bet kā tad tur paliek - pamatos liktus keramzītblokus arī ir jānopiķo, lai nedo dies pie tiem ūdens netiek klāt? arī tik pat varīgi?

Lai nepārtērētos uz pamatiem patreiz ir īstais brīdis noteikt reālo sasalšanas dziļumu būvvieta izrokot nelielu bedrīti līdz mīkstajam slānim. To izmērot un pieliekot vēl +10 li'dz 15 cm. Tas tad būs ideālais pamatu dziļums, bet ja ap ēku zemes līmenis ir paredzēts paaugstināt tad aprēķinu var koriģēt.
Ar interesi gaidīšu noteikto sasalšanas dziļumu.
Lai veicas!

Ja kauls lauž pašam rakt, vai aiziet līdz tuvākajiem kapiem un aprunāties ar kapračiem, gan jau ka precīzi pateiks sasalšanas dziļumu

Nesaprotu - gāzbetons maksā ap 60 Ls/m3, betons tagad lētāks. Kāpēc apzināti jāiestrādā pamatiem nepiemērots materiāls par lielāku cenu? Labi, negribi veidņot, nopērc Kolumbia Kivi blokus, kas tomēr ir betons, bet ar dobu vidu un nebūs pat jāveidņo. Tur pamatiem tie pārdesmit lati uz priekšu/atpakaļu mājas kopīgās izmaksās nenozīmē pilnīgi neko. Tā, manuprāt, ir vienkārši ākstīšanās.

Vasaras beigās Siguldas Blokā pirku šķeltos Kolumbijas Ķīvīšu analogus par puscenu. Skaitījās it kā brāķēti, bet vismaz trešdaļa pilnīgi normāli, atlikušajām 2/3 defektus es nosauktu par kosmētiskiem - nošķēlies par maz, retāk par daudz (acīmredzot mazākā puse ar lielāku varbūtību sadrūp).

Jā, starp citu, es tiešām sapratu, ka tieši šobrīd būtu vērtīgi braukt un ar lauznīti parakt bedri un saprast to sasalšanas dziļumu! Tā būtu vērtīga informācija.

Ohoooo, kas tad tie par gāzbetona cipariem - 60 Ls par m3 ?!?!? Sorry, bet keramzīta bloki (ne-Fibo) jau maksā 42-50 Ls par m3. Otrās šķiras gāzbetonu var dabūt par 20 Ls/m3 !!!! Tapēc jau es te cepos... Monolīta pēda man maksātu ap 1000 Ls, a no gāzbetona - ap 400 Ls. Ir "mazliet" starpība. Bet labi, labi - visai liela iespējamība, ka nav vērts riskēt ar gāzbetonu tieši iespējamo plaisu dēļ piķī (un tad jau ir ziepes).

Un jā, jā - arī salmu ķīpu sienas ir ākstīšanās, tāpēc tas viss pieder pie lietas... :D

Par Kivi blokiem - papētīšu. Tādus nebiju redzējis. Varbūt, ka vērtīga alternatīva! Paaaldies!

Tadas tas cenas ir tikai par kubikmetru vairumtirdzniecibas bezees, bet dzive vel nak klaat piegaade un iestraade >>>>>>>>>>>>>>

Monoliitais betons = bumbieris, armatuuura, veidnji, rakshana, betona lieshana & vibreshana
Pamatu bloki = pamatu bloki, piegade (ja laba piebraucama vieta var veikt ar bloku piegadataju manipulatoru) / vai celtnis 8 h, raksana, virspamata uzbetonesana
Keramziita bloki = monolits apakshpamasts, keramziita bloki, piegade, pailga mureshana

Paslaik interesanti ir caur ss parkert materialus par 1/3 letaaak, es piemeram nemu riteni un braukaajos mekleet kur kas netaaalaa atalumaa skumji staav un runaajos. Atradu piemeram pamatu blokus 2 km no mana zemes gabala - a dzeks uzskruveeja cenu var teikt analogu bloku cenai ar piegadi no rigas (par 24 gab 2,4m ap 300 ls un vel vairaaak), es par 26 garajiem un 10-12 pus blokiem samaksaaju ap 500 ls. Enivej tos 24 blokus vestu 2 piegajienos un vel 50 ls aizietu vedeejam. Pectam vinsh man zvanija vai man vel intreseee un man protams jau bija ielikti pamati liekas..

Neiespringstam - piegādi arī sarēķināju - 60 Ls no Rīgas līdz manam miestam. Piebraukt var labi. Mūrjava - ap 80 Ls, armatūra ap 100 Ls. ;)
Iestrāde? Paši mūrēs - viens cilvēks vismaz šo procesu ir darījis (bet tipiskā cena ir 12 Ls par m3, ja nu tomēr roka nepacelsies pašam).

Tikai starp citu - redz, sakat, ka vajag monolītu apakšpamatu, bet tas pats Fibo piedāvā pamata pēdas blokus, kas nebūt neveido monolītu pēdu. Bet vajadzību jau it kā saprotu - lai nesalūzt tas viss pie grunts svārstībām.

Izpētīju Kivi blokus - keramzīta bloki tomēr sanāk lētāk, vismaz pēc maniem aprēķiniem...

Vispār jau ir zināmas aizdomas, ka monolītā betona pamatiem nestspējas nodrošināšanai vajadzētu daudz mazāku biezumu par rasējumā uzrādītajiem 30cm, sevišķi, ja tiek deklarēts, ka māja būs dikti viegla...