Kivi bloki ir ar dobu vidu, lai gan ir arī pilnie -tas ļoti atvieglo vertikālas armatūras vai vītņstieņu iestrādi. Ieliek saliektu dzelzi un piebetonē pilnu to bloku. Monolītu pamatu tomēr vajadzētu - vienkārši izroc tranšeju pa perimetru un sagāz iekšā betonu, var samest armatūru, ja tāda ir, akmeņus utt. Tad mūrē virsū Kivi vai tml. Var jau darīt tā, ka tos betona blokus kivi mūrē tikai stūros kā stabiņus un ik pa metram/pāris metriem. Pārējo var aizmūrēt ar gāzbetonu, tad nebūs jāuztraucas tik ļoti par gāzbetona izturību. manuprāt tas piķis tur bijis nebijis- iestrādāt viņu tā, lai nav nekur spraugas ir bezcerīgi.

Nu tad skaidrs - es vienkarshi iegaaaju tavaas majas ABOUT ariii - un tur uzmini ko izlasiiiju - tapec tev arii piemin darba izmaksas. :)

Un cik liels sanāk šeit apcilātās seklās pamatu lentes tilpums pret iecerētās siltās grīdas betona tilpumu?

Nu tagad jau nu mērīt zemes sasalumu būtu pilnīgi aplami. Šogad kailsals nav bijis vispār, tas pusmetrs sniega jau ir kā saklāts putuplasts uz zemes. Pietiek pāris dienas iebliezt -25 grādiem pilnīgi bez sniega un aina būtu cita.
Ja nav māls, zeme dziļi nesasalst, max. 50cm. Nevajag pārspīlēt ar to ierakšanas dziļumu. Betonēt jau var arī mazāk, paroc dziļāk un samet iekšā akmeņus, uc. drazu, kas reāli jau būs zem sasaluma robežas un balsti pamatus uz tiem.

Nav gluži taisnība, ka gāzbetonu neizmantopamatos, Ytong un H+H blokus sen izmanto pamatu būvēšanai(tiesa ne Latvijā). Dzirdēju, ka arī Airokam tādi ir.
Tikai nelaime tāda, ka tas gāzbetons par 20 Ls/m3 un Fibo par 42,50 Ls/m3 nederēs. Lai pamatos nerastos problēmas šiem blokiem (Keramzīts vai gāzbetons)ir svarīga ne tikai spiedes izturība, bet ļoti svarīga, kā jau rakstīja vienstavis, bloku blīvums, un tie jau maksā ap 60 Ls/m3.
Tas tests, ko aprakstīja aaaa, saucas salturības pārbaude, blokiem ar mazāku tilpummasu, salturība būs mazāka, nekā blokiem ar lielāku tilpummasu(arī Fibo).
Par to sadalīšanos, jāaceras, ka ir daudz dažādu gāzbetona ražotāju un to ražjumi, pēc fizikāli mehāniskām īpašībām, arī cenas, atšķiras. Bloki kuri ražoti, Vācijā vai Polijā, var sākt sadalīties pie 5-6 cikliem (ekspermentāli pārbaudīts), tie bloki, kuru ražotāji deklarē salturību, nodrošina deklarēto lielumu(arī pārbaudīts).
Ar Columbi Kivi blokiem ar salturību un blīvumu vis kārtībā, bet problēma var rasties, ja vajag platākus pamatus par 240 mm.
Man jau liekas, ka lētākais un labākais risinājums ir dzelzbetona bloki pamatiem.

Vispar es Novika gramataa lasiiju par pamishus liktiem dzelsbetona blokiem, ja vajag varu meginaat samekleet un nofocheet.

Ja jau tik ļoti gribas limonādi,tad liec tos pamatus kaut no malkas pagalēm-nesaprotu,kāpēc jāmeklē kaut kādi debili risinājumi,ja viss ir sen izdomāts.Nu nevar likt gāzetonu pamatos,viņš tam nav paredzēts-par fibo-ja papētīsi,ir speciāli fibo bloki ar lielāku spiedes izturību,ko var izmantot pamatos,gāzbetonam tādu nav principā.

Nūū man tai būvvietā zem augsnes slāņa ir smuka jo smuka dzeltena smiltiņa, tikai arī aizdomas par gana augstiem gruntsūdeņiem. BET - es plānoju augsni visas būvbedres apjomā norakt, ar blieti noblietēt tur apakšā esošo smilti, tad vest un bērt pa slānim un blietēt klāt jaunas smiltis, kamēr finālā nosacīti pat iegūsu smilšu spilvenu, kas varētu būt vienā līmenī vai bik augstāk par esošo augsnes līmeni.

Rakt iekšā neko netaisos - plānoju veidot seklos, pret salu pasargātos pamatus, kuru ideja ir nevis rakt pamatus līdz sasaluma līnijai, bet "pacelt" augstāk pašu sasaluma līniju, izmantojot horizontālu putuplasta joslu. Te shēma - [salmiunmali.blogs.lv]

jautājums - kāpēc tas bloku blīvums ir tik būtisks? Tieši tādēļ, lai tie nespētu tik daudz grunts mitruma sevi uzsūkt? ja tā - tad es saprotu, un man nav jautajumu. Bet, ja runa joprojām ir par bloka spēju turēt slodzi - tad atkārtoju - ēka būs tiešām viegla un vēl jovairāk uz to 9,45 x 12,8 m perimetru jumta/sienu svars ļoti labi izlīdzināsies un būs visai niecīgs.

Jā, pamatus vajag platākus par 24 cm - tas ir papildus aspekts, kas visu mazliet sarežģī. Kivi gadījumā varētu vien ņemt un to bloku pagriezt šķērsām - iegūtu es 39 cm platumu, kas ir ļoti teicami manai vajadzībai štellēt virsū ķīpas.

Ekhart - glupus pārspīlējumus vari atstāt pie sevis... Redz, sen viss ir izdomāts, kādiem pamatiem jābūt priekš masīvām mājām... Tāpēc arī par spiedes izturībām visi runā utt! A manu gadījumu lasījis neesi un jau uzreiz te burkšķi savus aizspriedumus. Rupji rēķinot, 770kg uz kvadrātmetru ir baisais spiediens pamatiem?!?

Cie.Lusi!Ja tevi nespēj pārliecināt nekādi tehniski argumenti,tad aizbrauc uz jebkuru 90-tajos gados būvētu dārzkopības kooperatīvu un paskaties,kādi izskatas no gāzbetona,vieglai būvei paredzētie pamati.Vai tad, tiešām,viss jāmācās no savām kļūdam-var ,taču,paskatīties uz citām.

770 kg/m² = 0.077 kg/cm² (atmosfēras)
Māls 300 kPa = 3 kg/cm²
Fibo bloks 5 Mpa = 50 kg/cm²
Betons 20 MPa = 200 kg/cm²
Stāsts gan nav par spiedienu, bet par laiku, cik ilgi materiāls saglabās esošajām tuvas īpašības.

Starp citu labākais putuplasts - Styrodur tur 130 kPa spiedienu, tas ir 50 gadi un deformācija zem 2%. Tas ir 1.3 tonnas uz m2. Nav nemaz tik daudz, bet tāpat mēs visi liekam putuplastu zem grīdām - pat zem garažas, uc tomēr stipri noslogotām vietām. Ne jau spiedes neizturība ir gāzbetona problēma - tā tam ir pa pilnam, problēma ir gāzbetona porainums un stiprā ūdensuzsūkšanas spēja, kas komplektā ar mūsu salu var būt nāvējoša. Un beigti pamati nozīmē arī beigtu māju.

Tāks, gan ar šejienes, gan citiem cilvēkiem, gan arī pašam ar sevi apspriežoties izdomāju lētu pamatu kompromisu dažādām gaumēm.

Varētu teikt, neatkarīgi no fibo vai gāzbetona - 0,2-0,3m pēdu es varētu pats arī uzliet no betona tomēr ar stiegrojumu - vajag 4m3 ar betonu, ko var uzmaisīt arī pats. Pilnu lentu (ap 17-20 m3) "vlom" pašam ar bunduli maisīt, aber ar mašīnu uzreiz baigais cipars...
Tālāk tad jau pa virsu uzslietu jau tikai divas nevis trīs rindas ar blokiem (vai nu fibo vai gāzbetona). būtu gana sakarīga ekonomija, tomēr ar prātīgu nodrošinājumu pret plaisām zemes svārstību dēļ.

Plus - varēšu iegūt par to pat naudu (600-700 Ls) bik augstākus pamatus - tas man dos iespēju droši uzcelt cokolu vismaz 30 cm virs zemes virskārtas, kā arī mierīgi paliks arī gana augsta zona (30-40cm) ko zemē ierakt, pie kā putiku piestiprināt, lai sasalums zem mājas nevarētu palīst. Atcerās, ka doma ir likt slīpo putiku pa perimetru, lai sasaluma līniju novirzītu.

Ticams, neko diži jaunu neesmu atklājis... Bet nu centos gudrāks tapt. Paldies!

Skandināvi lielākoties liek slīpo horizontālo puķiku uz zemes ap pamatiem. Bet esmu redzējis viņu projektus - diezgan atbaidoši - 1.5 metri no pamatiem, un vismaz 10cm biezumā. Tur par puķiku vien pāris štukas sanāk (ja ņem cieto, labo).
Pats sev arī uzliku, bet 5cm biezu un plāksni liku gareniski gar pamatiem, resp., apmēram 60cm no pamatiem (vi nu ciktur tā plāksne plata).

Jā, jo skandināvi, izskatās, arī neredz baigo jēgu tērēt baiso piķi par dziļiem jo dziļiem pamatiem.
Nū, man it kā bij doma likt metra garumā, bet arī 10cm biezumā. Štukas tur nesanāk, jo likt var arī EPS100. Vienīgi jādomā, vai tas putiks tur ātri neizšķīdīs, ja nebūs tas pats cietākais, izturīgākais. To vēl skatīsies un funktierēs. Bet kopumā nav tik traki.

Aizmirstiet par graudaino putuplastu grunts līmenī, lieciet kaut plānāku, bet ekstrudēto.

Interesants links, "siltu" pamatu konstrukcija:
[www.viking-house.ie]

Ideāli vienmērīgi neizskatās, abus-pamata izolācija plāna salīdzinot ar sienu un zemgrīdas izvirtībām.

Nu jā, bet salīdzini sienu un grīdas laukumu ar to pamatu atklātās daļas laukumu.

Kas tā būs par ēku, kāda tev faktiskā slodze +/- uz tekošu metru? Nez man jau liekas betons varētu būt dargāks, bet ilglaicīgā posmā simt punkt atmaksātos. Pamatus nevar tā vienkārši nomainīt vai salabot. Nu traki bīda inovācijas uz priekšu, ja tu tā celsi, būs interesanti uzzināt iznākumu. Pats gāzbetonu galīgi neatbalstu (salturība, liela h20 uzsūkt spēja, stipība).

Ēku paredzēts būvēt koka karkasa ar salmu ķīpu sienām. Nez, ļoti rupji rēķinot ēkas svars sanāk ap 15-17 tonnām.

Ar jūsu un citu komentētāju palīdzību esmu ticis skaidrībā, ka - lai arī gāzbetons IR 2x lētāks par keramzīta blokiem, nekāda dižā ekonomija uz tiem nebūt nesanāk. Savā blogā esmu izklāstījis puslīdz aptuvenus aprēķinus vieniem un otriem pamatiem. Priecāšos, ja iekomentēsiet un palabosiet, ja kaut kas galīgi šreijā iekš skicēm uzzīmēts vai cenās galīgi greizi nolaists. Paldies!

Apreķinus un skices skatīt te --> [salmiunmali.blogs.lv]