Manuprāt Velsas būvētājs/ wwwsimondale/ ar saviem risinājumiem salmu mājai un realizējot tos dabā ir sasniedzis skaistu rezultātu. Tur putuplasts nav pielietots ne grama it īpaši kaut ko siltinot no ārpuses, jo degšanai vēl nekas liesmojošāks nav izdomāts. Tāds iespaids ka šajā gadsimtā bez putuplasta vairs nevar paspert ne soli. Bet ja nu var,ko tad?

Zīmējumos pirmais, kas uzkrīt - zem vainagdēļa ir tikai hidroizolācija - tur obligāti jāliek akmensvates/linu/ utml. sloksne blīvēšanai. Ārējā puķika sadurvietu var piepūst ar putām, jo liekot horizontālo ar kritumu no mājas, radīsies tukšs ķīlis starp abām loksnēm. Tajā var smuki iepūst putas. Pie reizes tas plāksnes salīmēs un zem zemes PU ir gana izturīgs. Pamatiem puķiku vajag obligāti un jā, es uzskatu, ka mūsdienās tiešām bez puķika pamatus nevar uzbūvēt. Viss mainās un tik kolosāla lieta kā puķiks ir jāizmanto, nevis no tā jābēg. Nav jau skorbulis. Un, cik man zināms, zem zemes lietas nemēdz degt, kur nu vēl liesmot :)

Saimon Dale mājiņa ir tiešām glīta un mīlīga, man arī patīk. Taču daži risinājumi tajā tomēr ir tādi nedroši. Nez kā viņa zaļi cirsto, nežāvēto ozolu karkass uzvedīsies pēc pāris gadiem? Tobiš - ja tas tur ir mitrs - žūstot vērpsies, lieksies un arī papildus mitrumu sienas iekšienē radīs. Bet tā - nešaubīgi, visu cieņu šī cilvēka apņēmībai!!

Arī es grasos lietas darīt pats, tomēr Latvijas klimatam, turklāt ar tik lielu māju (96m2) nebūtu prātīgi pāreksperimentēt jēgu. Ja es celtu kādu 50-60m2 mājeli ar atvērtu plānojumu - tad gan varētu visu ko noracionalizēt un paeksperimentēt.

Valdi - a kā tad Tu iesaki siltināt pamatus? Taisīt tos daaaaudz biezākus?? Kā var racionāli un efektīvi siltināt pamatus BEZ putuplasta?

P.S. Šodien uztaisīju apbūves gabalā primitīvo "ģeoloģiju" pusotra metra dziļumā - cepšu ierakstu ar visām bildēm savā blogā. Ja interesē, laipni aicināti aplūkot --> [salmiunmali.blogs.lv]

Tu tomēr esi fantasts, pie tam vēl nezkapēc ieņēmis galvā, ka izvēloties domu būvēt salmu māju esi atklājis jaunu ameriku. Un vēl es nesaprotu, no kura laika absurdu ideju bārstīšanu un neorientēšanos apspriežamajā tēmā sauc par radošumu.

Kāpēc esi ieņēmis galvā, ka Tava māja būs dikti viegla? Tie paši salmi ir krietni smagāki par vatēm, vai esi kaut kur manījis, ka ar vati siltinātām koka karkasniecēm būtu atlaides uz pamatu (ne)esamību? Un kā jau te komentāros Tev norāda, svars nav vienīgā slodze, kas pamatiem jāiztur.

Par to pašu ēkas svaru. Ar māla-smilšu apmetumu Tev sanāk apmest ~200 m2 (100+100 no iekšpuses un ārpuses), skaitot apmetumu pa minimumam jau 3 cm biezumam sanāks 6 m3, kas jau ir vismaz 10 t.

Tev derētu tomēr bišk nopietnāk pieet tai būvēšanas lietai, saprast ko gribi būvēt, dokumentāciju sakārtot, a tā bac, bac, salmi sagādāti, nu tik būvēs ... Tā var kaut kādu dārza būdeli no dēļiem uznaglot, i tai iepriekš der kaut skici izfunktierēt.

Dārza būdas līmenim man patika Lietuviešu pirmās salmu mājas būve - maziņa, pamati vienk. salikti no 200 l benzīna mucām, jumts no salmiem, kas sataisīts jau uz zemes un tad no divām pusēm sastutēts kopā jau no gatavām jumta plaknēm.

Bet ja _māju_ būvēt, tad bišk savādāk uz tām lietām parasti skatās.


Vēl viena piebilde pie pamatiem, salmu mājai pamatu augstumam mūsu klimatā vajadzētu būt vismaz 60 cm virs apkārtējās grunts līmeņa.

Savukārt slieksnis (un grīdas) var būt (un manuprāt tas rullē) zemāk par siltināta pamata augšu.

Konkrētā (virs pamata, par kuras sausumu nevar būt drošs) varētu būt no retajām vietām, kur es linus es vis neliktu.

No Latvijas skujukoku vērpšanās vajadzētu varēt izvairīties, nopērkot par 20-30% vairāk zaļo kokmateriālu un kreisās skrūves sazāģējot malkā.

Nu ja godīgi, tā blīvlenta starp pamatiem un vainagdēli manā izpratnē 100% jāliek no akmensvates, bet linus pieminēju, jo te jau viens otrs no akmensvates bēg kā no mēra, reizēm pamatoti, reizēm pilnīgi bez iemesla. Par mitrumu - nezinu, man tur tajā vietā viss ir absolūti sauss un skaists, jo parasti fasādes dēļi vai kā zīmējumā bleķis ir ar pārkari, kas to vietu tur pilnīgā sausumā. Ne smiegs, ne sānisks lietus tur klāt netiek.
Par koku runājot - nezinu cik reizes cilvēkiem jāskaidro, ka normālā pasaulē nežāvētu koku pat palešu ražošanai neizmanto. Nesaprotu kāpēc nevar nopirkt normālu materiālu un būvēt vesels? Tā vietā pērk vairāk, pusi izmet, liela daļa tāpat saliecas un sašķiebjas, sasprēgā. Beigās sanāk ne lētāk un krietni sliktāk. Kur ir tā fiška, nesaprotu? Karkasam tikai žāvēts un ēvelēts, lai precīzāk un vieglāk strādāt.

Atraaku monoliito betonu var panaakt panjemto klaat daudz skembas, tas arii palielinot vinju izturiibu.

Bleķim ar kanti mēdzot būt pretgrauzēju funkcija. Vai ir zināma precīza tā forma un starptautiskā peļužurku ergonomikas institūta ieteiktie izmēri?

Ir vērts apspriest ,,siltās grīdas,, + un -. Lielākais - ir aukstuma sajūta, kuru rada cietie materiāli/ betons ,flīzes, akmens/. Fizisks aukstums staro pārtraucot apkures sezonu/ vai apkures laiks stipri nepalielinās?/.Turpretī ,,klasiska grīda,, ar dēļu iesegumu ir silta visos gadalaikos bez šaubām ja zem grīdas ir kāda siltumizolācija. Apkurināma grīda attaisno sevi tikai vannas telpā, pārējās telpās cietās grīdas ir sliktas arīno skaņas viedokļa. Ieteikums par 90% samazināt putulasta lietošanu, tad izmaksas samazināsies par to pašu.

Lūk, par to, ka nekurināšanas sezonā cietā grīda varētu būt auksta - jāā, par to es vakar ar tā nejauši aizdomājos... Ko citi var teikt? Dēļu grīdu toč negribējās likt, jo šis pasākums noteikti ir manāmi dāgāks.
Valdi - a ko tad Tu iesaki izmantot, lai nosiltinātu zemgrīdu un pamatus ??? Tiešām, iesaki ko konkrētu.

Nu jau čaļi pavisam sviestā iebrauca... kāds vēl 'fizisks aukstums staro' pēc apkures sezonas?? Sezonu beidzam tad, kad ir pietiekoši silts un ... vienkārši ir silts :)
Un kas tad slikts ir piemēram flīzētā virtuvē 'no skaņas viedokļa' ?

Viens aizkars pie loga noslāpēs līdzenās grīdas reverberāciju...

Vai gludi lakota koka grīda skaņas atstarošanas ziņā atšķirsies no flīzēm? Nedomāju vis.
No paša pieredzes - flīžu grīdas un gludās reģipša sienas no skaņas izplatīšanās viedokļa tomēr ir kaut kas apdomas vērts. Aizkari daudz nepalīdz.

Uz flīžu grīdas nomesta servīze plīst ar skaļāku troksni, nekā uz kocenes... :D

Ja sit galvu pret flīžu grīdu,tad arī sāp vairāk,bet reizēm tas ir veselīgi-kādu laiku zūd vēlēšanās apspriest utopiskus projektus.

Atdziesti, reālist... Tad jau pēc laika manīsim, kas te ir utopisks un kas nē.

Ja sāk ar gāzbetona pamatiem,tad grūti to projektu kaut kā citādi nosaukt...

To Erkharts - ņečital, no mņeņije imeju, vai ne?!

Ja būtu palasījis normāli šo foruma sarunu, tad pamanītu, ka 13/02/2010 02:09 esmu ierakstījis loģisko spriedumu, ka gāzbetonu tomēr neizmantošu, jo tas nav finansiāli tik izdevīgs, kā sākumā likās, turklāt pastāv risks ar mitrumu...

Redz, es atšķirībā no gana daudziem "pārgudrajiem" vispirms nopietni aprunājos, izanalizēju loģiskos par un pret, pirms kaut ko daru! Un neuzskatu par stulbu uzdot arī jautājumu par gāzbetonu pamatos! Neesmu piedzims celtnieks un by default tādu lietu nezināju, taču nu labprāt apgūstu visas šīs celtniecības štelles. (Un nemaz nesāc te piesaukt frāzes "katram jādara savs darbs"... ) Bet protams - vienmēr jau vieglāk vīzdegunīgi tēlot pārgudrinieku un smīkņāt, nevis cilvēcīgi lietas paskaidrot, kā to dara virkne šeit esošo sakarīgo komentētāju. Paldies viņiem par to!

Lai vai kā - projekts, lai arī Tavuprāt utopisks, nešaubīgi TIKS virzīts uz priekšu, ar vai bez Taviem bezjēdzīgajiem izteikumiem un apgalvojumiem. Paldies par uzmanību!