Meklējot meistaru koka karkasa mājas izbūvei vakar ar vienu aprunājos, lai iegūtu skaidrību, kā šīs lietas notiek un cik laika un naudas tas prasītu.

Jautājums vienkāršs par skrūvēm un leņķiem - biju domājis, ka karkasu vienkārši ar leņķiem un skrūvēm saskrūvēs – tāpat kā brālis kopā ar zinošu meistaru savu koka karkasa pirti saskrūvēja. Izrādās - nekā, skrūves kokam staigājot ar laiku toč lūstot! Noteikti jāizmanto naglas un noteikti jāveic iezāģējumi, brusu uzsēdināšana uz izvirzījumiem utt. – respektīvi, ne tuvu nevar vienkārši uzlikt mūrlatu uz taisnām stabu plaknēm un ar leņķīšiem pieskrūvēt… Tā ir, ka skrūves nerullē?

Un vēl izmaksas – jumta (200 m2 platībā) krēsla izveide ar visu seguma uzklāšanu – 6 Ls/m3 (2,5 nedēļas). Siju likšana laikam – 1 Ls/m2 . Un sienas karkass viņam šķita uz 2,5 Ls/m2 . Kā izklausās šitādi cipari?

Skrūvju lūšana varētu neattiekties uz TEXZ un HECO, tomēr būvkalumi (kas patiesībā ir štancējumi) nerullē vis.
Mainoties temperamentam un mitrumentam uz metāla mēdz izsēsties kondensāts.
Turklāt, vai karkasa mājai izdosies lenķus uzlikt tā, lai tie neveidotu termotiltus?
[www.google.lv]

Kas ir TEXZ un HECO - skrūvju ražotāji / zīmoli?
Kas attiecas uz metāla leņķiem (štancējumiem) - jā, tam piekrītu, ka uz tiem var veidoties kondensāts - vai tas tur varētu būt pietiekami daudz, lai sāktu bojāt koku?
Hmm, par termotiltiem - tiesa jau ir, bet man it kā sanāk tās savienojumu vietas iekš siltumizolācijas (salmiem).
Tu jau ar parādīji beznaglu karkasu veidošanas bildes - common, tad jau pat mēnesis būs par maz manam karkasam un kur nu vēl speciālistu noalgot...

Koka karkass uz leņķiem turas nu jau kuro gadu un nekas nekur netaisās lūzt. Par to, ka tur termotilts arī muļķības - Tu tak neliksi leņķi visas sienas platumā! Tad jau katra nagla ar veidos termotiltu.
Mūsdienās visu sēdināt uz iecirtumiem un koka tapām - nu tur jābūt īpašai vēlmei!

TEXZ var nopirkt DEPO, HECO ir dārgāks - Delvē, Kuršos, varbūt vēl kaut kur.
Kad Raitis Jelēvičs (ieraudzījis mani lasām grāmatu [www.amazon.com] ) par to kondensātu stāstīja, neticēju. Noticēju, kad noskrūvēju plāksnītes, kas tikai vienas vasaras garumā āra apstākļos bija saturējušas koka un finiera veidņus.
Es priekš tapām pirku apaļas igauņu priedes līstes Depo/Kuršos
[www.failiem.lv]
[www.failiem.lv]
Lielākiem kokmateriāliem manis aprobētā tehnoloģija (konkrēti virsfrēze) gan nederēs. Pats domāju, kā lielākām ēkām darīt.

Nē, nu meistars, protams, man var stāstīt visu ko, taču savā ziņa nevaru nepiekrist, ka kokam staigājot skrūve var "notrūkt", bet nagla tomēr lieksies, bet nepārlūzīs. Kaut kādu loģiku jau šamējais stāsta.
A par to, vai Tev tur ir vai nav kaut kas salūzis - Tu jau zem apdares neredzi, vai visas skrūves joprojām vietā... Bet novēlu lai būtu, un lai vēl ilgi būtu viss Tev ok! :)
Iecirst un tapot tīri laika un izmaksu dēļ es nevēlos, lai gan ideoloģiski ekomājelei tas būtu forši. :)

Var jau to karkasu taisīt guļus naglojot statņus ar lielam naglām cauri vainagdēlim. Tā būtu foršāk arī no būvmehānikas viedokļa.

Ja grib piecgadi divos gados, jānoskatās "Framing walls with Larry Haun"

Lietas būtība ir atkarīga no ēkas svarīguma. Ja būvē vismaz 100 gadiem, tad tādas nianses, kā kondensāts uz savienojuma detaļām būtisks. Piemēram savulaik 80..100 gadus atpakaļ dekoratīvā betona apšuvuma plāksnēs ievietotais gludais stiegrojums betona virskārtu ir 'uzspridzinājis' rūsas iespaidā. Tātad jālieto detaļas, kas lai arī korodētu, bet minimāli. Kuģiem savulaik lietoja misiņa, bronzas skrūves.
Stiprinājumi tātad atkarīgi no ēkas svarīguma.

Man jūras malā jau desmit gadus stāv terase, nojume 8x4m divslīpu, ko nedēļas laikā divi amatieri uzcēla, savienojumi brusām gan ar skrūvētiem dzelžiem, gan vienkārši iedzītām naglām koka atgāžņu sadurvietās. Jumta krēsls sastiprināts ar garām 170 mm
skrūvēm. Jāsaka ka skrūves kokā nav sarūsējušas ne salūzušas, bet to galvas un pašas metāla detaļas tika ar eļļas krāsu nokrāsotas. Koka daļas pats pārklāju ar antiseptiķi ar zaļu krāsvielu, laika gaitā izbalējis, bet nekas nav sapuvis.
Pagājušās ziemas lielo sniegu izturēja godam , jo tas sniegs no divslīpu jumta noslīdēja un saulē izkusa. Pats gan baidījos vai karkass tik lielu sniega slodzi izturēs, bet bija labi, tos leņķa L, T dzelžus nevag taupīt, tie strādā labi.

Es jau te nesen rakstiju, ka kada vacu foruma bija konkreti skaitlji vacu razotaja ABC skruvem un naglam:
[www.spax.com]
kas principa skaitas Vacija vienas no labakajam par naudu noperkamajam skruvem - tatad, skruve (pati labaka no ABC serijas) tomer ir 2x vajaka uz cirpi ka nagla. Es ar par to agrak nebiju aizdomajies, bet pat Zviedrija, kuri vispar koka karkasa buvnieciba, manuprat, ir visiem krietni prieksha un principa visur kur vien var tiek skruvets, karkasu tomer sastiprina ar naglam. Apdares deljus, piemeram, kur stipriba nav tik svariga, tikai un vienigi skruve, jo ta vieglak demontet, ja kaut ko nakas mainit, bet karkasam - naglas un viss.
Buvlenkjus nevis tikai var, bet ari vajag izmantot un kondensats sienas iekshpuse starp siltumizolaciju aiz arejas apdares - nu jau mes te nedaudz dzejojam...
Par iezagejumiem gan varetu nepiekrist. Ja detalja nebus redzama, tad pilnigi un absoluti to pashu funkciju pildis perpendikularajam statnim uz horizontalas brusas no abam pusem pienagloti mazi koka klucishi - atkal spelets tiek uz cirpes nesalidzinami lielako izturibu. Iezagejumi - tas ir tad, ja taisa kaut kadu valjeju skaistu vasaras posidjelkinu, kur visas detaljas ir redzamas - nu tur jaa, lai smuki izskatas var nelietot lenkjus un klucishus, bet lietot iezagjejumus.
Termotilti - nu komon, cik liels laukums ir lenkja kantitei pret visu sienas laukumu. Domaju, uzpildot klozetpoda tvertni ar aukstu udeni no akas mes gada zaudejam simtiem reizhu vairak telpas siltuma ka no shitiem mega aukstumtiltiem.

Nū, teiksim tā, 5-10 gadiem nebūvēju māju - tomēr ilgākam laikam. Taču vai mana salmu māja izturēs 100 gadus? To es nezinu... :) Tad jau manīs.
Brālis savu pirti tikai no SPAX skrūvēm blieza kopā - teica, ka tikai ļoooti reti pagadījās tāda skrūve, kura būtu brāķīga un slikti ieskrūvētos.
Bet nu tad ko man izsecināt - labāk tomēr visu ar naglām, vai arī tomēr skrūves var mierīgi izmantot (bet jumtā gan joprojām naglas)?!

Vai salīdzinājums cirpē gadījumā netika veikts naglas vienīgo diametru pielīdzinot skrūves vītnes ārējam?
Mūsdienu būvnormatīvi pat koku jau uzskata par termotiltu (es gan vēl ne). Skaidrs, ka daudz siltuma raujam podā - ne velti kanalizāciju drīkst ierakt seklāk par ūdensvadu...

Gan skrūves gan naglas no stiprības aprēķinu viedokļa tapas vien ir. Un galvenais parametrs ir lietderīgais diametrs. Pie vienādiem "gabarītiem" skrūvei lietderīgais diametrs ir divreiz mazāks. Bet pluss skrūvēm ir tas, ka viņas kokā neslīd un tāpēc savas funkcijas principā pilda labāk, tikai jāņem lielāks diametrs.

Nu es tomer nepiekritu shitam, ka skruves un naglas ir viens un tas pats. Nu nav neviena skruve pasaule tada, kuru varetu locit ka naglu - maksimums 1, 2 reizes palocam un jebkura skruve noluzis. Nagla tomer ne. Ir fundamentala atshkjiriba pasha materiala - naglas no mikstas un elastigas dzelzs, skruves cietas un trauslas (gribetu redzet skruvi no tik miksta materiala ka naglas :)). Lai cik laba ta skruve butu, ciets un elastigs - nu nezinu, no kada metala tad tas skruves butu jarazho. Parasti normativos min tikai izraushanas speku, kas skruvei, protams, ir daudz lielaks ka naglai, bet trauslums, cirpe utt nekur netiek pat pieminets.
Un ja panjem rievotas naglas, vai tas ar vitni - nu gud lak vinjas izraut. Ar skruvi daudz vieglak tikt gala, ka ar tadu naglu. Neaizmirstam, ka naglu parasti njem gandriz 2x garaku par skruvi (un cenas zinja vienalga sanak n-reizes letak naglot ka skruvet). Skruvet neapshaubami, vajag materialus, kas nekustas, bet koka gadijuma ja pats celtu sev - tomer naglotu. Protams, ir vietas un lietas, kur ar to naglu netiek klat - vietas maz vai ka, tur, protams, var ari ieskruvet pa kadai skruvei.
Pats pie radiem shopavasar noveroju - bija sala izcilats zhoga stabs. Stabs sashkjiebies un zhoga deljiem deformejoties lidzi skruvem bija pavisam skaisti norautas galvinjas. Ar naglu nekas tamlidzigs nenotiktu. Majas karkass nav zhoga delishi - tur tomer labak, ka ta nagla ir shkjiba un lika, bet tomer vel kaut cik turas, neka smalka darga skruve ar norautu galvu un nekas neko vairs netur.

Labāk iedzīta skrūve, nekā ieskrūvēta nagla

Manprāt būvniecībā nje aljo ir gan nolauzta skrūve, gan izļurināta nagla.
Aiz tam gan skrūvēt, gan naglot vajadzētu tā, lai nekas nekur nelaužās un neļurinās. To pašu būvkalumu var pieskrūvēt ar 2, 4, 6, pat 8 un vēl vairāk skrūvēm, un ja tās būs atbilstoša izmēra un daudzuma, kas nepieļaus staigāšanu, tad neviena arī nenolūzīs. Ja kas, tad būvkalumiem ir caurumi arī priekš vītņstieņiem.
Man gan labāk patīk kā Vienstāvs, kur konstrukciju saliek tā, ka tā pati par sevi loģiski turās kopā, nevis karājas uz bleķīšiem, kas pieķerti ar dažādm nagliņām.
Manai mājai ar karkass ir salikts uz tapām un grieztajiem savienojumiem (tjip bez naglām), spāres salikām uz vītņstieņiem. Iekšdarbos gan lielākoties izmantoju skrūves - ērtāk, ātrāk, var ieskrūvēt bez atbalsta etc. Atbildīgākajās vietās papildus pienaglo. Piem. jumtam latojumu iesākumā pieskrūvēju, lai var atlaist un palīmeņot, kad viss jau bija savās vietās, tad nogāju pāri visam un vēl pienagloju.

Jā, tieši tā arī man teicās meistars, ar kuru runāju - sākumā pieķer ar skrūvēm, bet pēc tam visu kārtīgi pārnaglo. Un par jumtu, kā jau teicu, vispār nav divu domu - tur tikai naglas.
Jāā, šaubu nav - Vienstāva pieeja rullē - viss ar iezāģējumiem, gropēm, tapām utt.! Bet kā jau minēju, ehhh, nav tik daudz laika un arī naudiņas. Pats šito lietu toč neprotu, a tie kas prot, tie ir nopietni spečuki par nopietnu atlīdzību. Meklēšu vidusceļu - kalumi (vai pareizāk sakot štancētie leņķīši) un naglas.

Ārējā apdarē vējš rada sūci, kas mēģina atraut elementus no vietas. Man piemēram bija lielās viļņotās minerālšķiedras plātnes uz naglām, tās, gan latā bija tikai kādus 2..3cm dziļumā. Pēc 5 gadiem nagla bija izrauta, dabūju pārlikt uz skrūvēm.
Bet uz izraušanu ir stūrainās savītās naglas. Tur, kur darbojas nocirpšanas spēki tur der arī parastas naglas, tikai diametram virs 6mm būtu vēlams iepriekšējs urbums 0,8*d izmērā un naglas iemērkt eļļā.

Eļļā - tas pret koroziju?