Plaisājot nenotiek nekas būtisks, ja vien nepārplīst savienojuma "mammas" vietā - tad savienojums ļurkāsies. Daudz nepatīkamāka ir vērpšanās. No krustošanas ieteiktu izvairīties - ja abiem kokiem izzāģē 50% biezuma, tiem atliek tikai kādi 25% sākotnējās stiprības...
Jebkurš klasisks (iekalts) koka savienojums būs stiprāks par ļurcīgu lenķi, to pat pakratot ar rokām var sajust.
[failiem.lv]

Bez tā visa vēl nevajag aizmirst, ka metāla savienojumi veido termotiltus, kā arī mainīga mitruma apstākļos mēdz norasot - pavērojiet, kā vecām ēkām izļurinās enģu utml vietas.

Precīzs iezāģējums noteikti būs stiprāks par leņķiem, bet vai tāds būs arī neprecīzs, kur detaļas slikti viena otrai pieguļ? Nedomāju. Iesācējam/amatierim konstrukcija noteikti sanāks drošāka ar metāla elementiem. Ja lieto pareizu daudzumu pareizu naglu, nekas tur neļurkājas, truklāt uztaisīt 90 grādīgu savienojumu ar leņķiem ir minūšu jautājums pat iesācējam, bet kā ir ar iezāģējumu - tur stundas paiet, kamēr smuki sazāģē, pēc tam izkaļ ārā, precīzi piedzen...Protams, ja ir visādas frēzes un vēl visādi smalki instrumenti, tad varbūt arī var, bet nu tad jau jāskatās īstas namdaru brigādes virzienā.

Jautājums Vienstāvam, no kādiem materiāliem (koks-egle/priede?, izmēri, mitruma %) tika būvēta attēlos redzamā ēka?
Jūs esat profesionālis vai būvējat priekš sevis? Varbūt Jums kkur interneta plašumos jau ir diskusijas vai atskaite par šāda tipa būvēm? Ļoti priecātos par iespēju papētīt sīkāk, jo šis ir konstrukcijas virziens kādā gribu doties. Ja nav vēlme apspriest publiski, varbūt var man atsūtīt kādas bildes un ieteikumus uz epastu- mareks.k(at)inbox.lv
Vēl, tēmas turpinājums varētu būt koka karkasu arhitektu meklējumi/ ieteikumi, jo ne visi arhitekti labprāt ņemas ar koka konstrukcijām. Tur tomēr arī ir sava specifika, īpaši masīvkoka rāmjos- jeb tā nav?

Esmu amatieris. Sākās viss ar to, ka reiz lasīju grāmatu
[www.amazon.com]
pienāca Raitis Jelēvičs
[www.cesis24.lv]
un teica: neniekojies ar tiem bleķiem, tie tikai ļurkāsies un pievilks mitrumu.
Pēc laika demontējot veidņus, kas bija stāvējuši ārā ar caurumbleķiem sastiprināti, sapratu, ka viņam bija taisnība. Uztaisīju kasti ap skursteni un sastiprināju iekaļot - sanāca skaisti un stabili.
Tad vēl noskatījos dažas Grand Designs sērijas ar Anglijas ozoliem, nopirku dažas amerikāņu grāmatas, internets
[www.google.lv]
un šķūni uztaisīju no tikko zāģētām Latvijas priedēm un eglēm (djadjas Vasjas gaterī skujukoki netiek šķiroti). Tapām izmantoju apaļi frēzētas sausa skujukoka līstes no Igaunijas, kādas pārdod Depo un Kuršos. Urbju ar pus mm tievāku urbi kā līste.
Ir bijusi doma mēģināt taisīt uz baļķa gala uzmaucamu CNC verķi, tomēr diez vai to izdarīšu.
No foruma dalībniekiem Didims ir taisījis vēl varenākus karkasus par mani.

Man karkasam ir brusas un sijas zāģētas no diezgan krietni pažuvušiem baļķēniem, attiecīgi ja vērpās, tad jau izvērpās pirms zāģēšanas un tagad ir miers. Cik pietrūkās, brusas tika ņemtas svaigi zāģētas no vietējā gatera, tur gan apmēram 10% gadījumu novērojama vērpšanās gan pirms iemontēšanas (kas lika atmest materiālu malā), gan pēc iemontēšanas, kas varbūt neradīja kritiskas sekas manā gadījumā, jo tomēr ir iespīlēts, bet pārvietošanas gadījumā varētu būt arī kritiski.
Ar koku dažādīgi var būt. Man ir vairāk kā 100 gadus vecas masīvas stelles, kur koks ir vairāk nekā miris un visam jau sen vajadzētu būt mierā, bet man iznāca kādu nedēļu paturēt tās āra nojumē un tās stelles man ņēma un savērpās. Es biju vienk. shokā par tādu izgājienu.
Ja grib pa smalko, tad livas grupa taisa no sausa materiāla visu karkasu cehā uz cnc un pēc tam objektā samontē.

Man Līvas grupa nespīd :) Cik lasiju krievu forumos, tur viņi (nopietnie būvētāji) kokus- bruses ar lielāku izmēru nekā vajag, kaltē vakumām līdz 10%, tad vēlreiz žāģē un ēvelē lai būtu pareizais izmērs un nebūtu nekādu pārsteigumu. Šķiet ka arī šis variants nespīd (neizdevās atrast tādu kalti lv, bet iespējams ka slikti meklēju) kā arī naudiski tas pasākums sanāktu par traku. Tāpēc tagad izskatu 3 iespējas
1) taisīt no zaļa (kā sapratu US arī lielākoties taisa no zaļa materiāla- iet uz mežu izvēlas kokus, tad viņam atved uz "'stroiku", kur mobilais gateris sazēģē un bliež augšā), zaļu viegli apstrādāt un nav vēl plaisu, kas traucē izveidot savienojmus
2) ņemt pažuvušu, pastāvējušu- baļķus kas paredzēti guļbūvēm, bet tur ir pašvaki ar izmēriem, jo biezums jau ir izzāgēts (baļķis ar 2 apzāģētām plaknēm, biezums 22cm) būs pa mazu lai izlaistu vēlreiz lai nokalibrētu izmēru. Vēl, dabīgi žuvušiem ir plaisājuši gali, kas var ļoooti apgrūtināt savienojumu izveidi. (Didim, komentāri ??)
3) ņemt kādu nojaucamu koka ēku kā materiālu. bet pārāk novecojis koks arī laikam nav labākā izvēle, kā arī ar izmēriem ir pašvaki.
Kuru variantu ieteiksiet?
Vēl jau varētu nepieciešamo izmēru (piem. 10'') sabūvēt no 2 brusēm, bet skaidrs, ka tas tomēr atšķirsies no viengabala, var būt vajadzēs taisīt 12 vai 13'' lai panāktu to pašu stiprību..
Didim, kāds bija lielākais bruses izmērs, ko nācās iemontēt?
mans projekts varetu būt līdzīgs šim [www.vermonttimberworks.com] skatīt plānus zem Bent Profiles. Šķiet ka tur max izmērs ir 10''.

Ja žāvē pats, var galus novaskot vtml,
Nozāģējot 10 cm, gals vairs nav gals;

Nokrāmē svaigi zāģētu uz līstēm, nosedz, tad gadu štuko vietējo ''cnc'' ar vadulām un rokas el ēveli. Pēc gada brusas būs apm sagriezušās, var ņemt līkākās sagriezt īsākos gabalos, taisnākās izlasīt garākiem gabaliem, apēvelēt un stutēt augšā, atceroties ka koks ''staigās'' tik un tā un tāda būve tomēr nav aptieka - pa spraugai būs tik un tā... Siltuma noturēšanai čaulu varbūt vajadzētu stiprināt tā, lai nedaudz atļauj brusām nostaigāt. No pavisam svaigi zāģēta gan nevajadzētu taisīt, jo rukums ir liels žūstot.

Pievienojos apmēram kā khe to mēģina aprakstīt. Materiālu "apžūšanas" laiks gan atkarīgs no Tava objekta lieluma un iesaistīto darba roku skaita. Par tiem galiem nestreso, tāpat tev zāģmateriāls nebūs punktīgi nepieciešamajā izmērā. Vieglākam darbam protams var/vajag uzštukot vadulas, šablonus biežāk lietotajiem savienojumiem, ja viss plānojas taisnos leņķos, jo vienkāršāk. Jo rūpīgāk būsi savienojumus un izmērus izštukojis uz papīra vai datorformātā, jo ātrāk ies ar izgatavošanu.

Man salīdzinoši nav pašas masīvākās konstrukcijas, statņi un atgāžņi ir no 12x12cm, vainagi no 15x15cm, sijas apaļas ~25-30 cm diametrā ar nozāģētu augšējo malu, lai griestus var pa virsu uzlikt. Tomēr konstrukcijai bija sava "elastība" - lielākā vējā ar muguru atspiežoties pret jumta kori varēja just, ka nedaudz atdod reakciju uz vēja brāzmām, tāpēc starp statņiem tika ielikts apšuvums no slīpiem dēļiem (kā skapim muguriņa) un arī starpsienas ir no krustiski saskrūvētiem dēļiem. Uz jumta dakstiņi, ilgmūžībai un stabilitātei.

Tikai gribu piebilst, ka ir milzīga atšķirība, vai materiālu, slapju, vienkārši sakrāmē kaudzē, vai sakrāmē uz nolīmeņotas pamatnes uz pilnīgi vienādām un pa nelieliem gabaliem saliktām starplikām un no augšas ar svaru noslogo. Pirmajā gadījumā tev sķībi būs vismaz 50%, otrajā, labākajā gadījumā 5.
Es tikai goda vārds nevaru saprast kāpēc Depo, piemēram, labākajā gadījumā dažas no brusu kaudzes ir taisnas, bet tajā pašā Svensonijā, ņem kuru gribi un lineāla taisnumu pārbaudi. Vai tik nebūs kā te kāds teica par to mūsu darbu ar koku, ka esam vismaz gadus 100 atpalikuši. Nu neticas, ka tas ir normāli, ka 2012 gadā cilvēks pērk zaļus, pats krāmē, atlasa, ēvelē, ņemas un, ka nopirkt gatavu žēvētu, ēvelētu, precīzu izmēru un taisnu materiālu ir principā neiespējami. Kaut kur mēs atkal laikam esam "gudrāki" par visu pasauli.

Vai, taisno spriegojumu "palaižot vaļā", turpmāk mainīgā mitrumā koks tomēr necentīsies ieņemt "skrūves" stāvokli?
Depo vispār pārdod ar antiseptiķi pārklātu, toties pirms tam melnu sapelējušu koksni par, cik atceros, pilnīgi neadekvātām cenām.

Ja viņš stingrā krāvumā dabū apmēram izžūt, vairs nekas nekur nelieksies.

Manas stelles laikam šo nebija lasījušas, jo savērpās dažas dienas pastāvot āra nojumē, lai gan pirms tam arī nekādos ūber apstākļos netika turētas, parastā klētī. Bet nu tas laikam zem tiem 5 % gadījumu.

Skatos laiks pagajis, bet es necik tālu ar savu sapņu māju neesmu ticis.. bet domu gan neesmu atmetis. Atradu te vienu risinājumu [socketsystems.com] ko saka lietpratēji? Koks+metals joprojām slikta savienība? Skaidrs, ka te jāizmanto tikai kaltēts vai pat līmēts materiāls. Mani piesaistīja iespēja tikt pie plaša otrā stāva (ar lauzto jumtu). Un vēl jautajums, vai LV šādi savienojumi arī ir redzēti, varbūt ir kāds kantoris, kas ražo ne jau tās cinkotās brusu kurpes, bet šādus mezglus? Vēl ir šāds savienojumu veids [socketsystems.com] liekas sarežģītāks. Šķiet ka abi dod labu stiprību, bet vai vispār to visu nevajag aizstāt ar klasiskā karkasa sistēmu, jo masīvajam rāmim tāpat vajadzēs daudz starp šķēršķu, lai fiksētu siltinajumu un pieskrūvētu sienu plātnes? respektīvi, kas sanak lētāk/racionālāk? -rāmis vai karkass (pabeigtai konstrukcijai). Skaidrs, ka ideāli ir rāmi eksponēt iekštelpā, bet tur jau tiešām ramis ir kā dārga "ekstra", jo sienas konstrukcija ar visu siltinajumu -nesošs pīrāgs jāpiestiprina no ārpuses..

Neliela atkāpe- ikšķilē ir jauna māja fachtwerk stilā, būvēta sekojoši: 1)māla bloki (keraterm) 2)apkārt masīvais rāmis 3)rāmis aizpildīts ar māla ķieģeļiem (par siltinajumu nepateikšu, bet neko daudz starp bloku un ķieģeli ielikt nevarēja, ramis šķiet ir 10x10) Māja vēl būvējas (jau 2 gadu vismaz), bet ramis netika pienācīgi apstrādāts, tagad ir pelēks- nekāda daile no tā visa nav, ja nu vienīgi vēlāk nokrāsos..

Dzīvoju jau sesto gadu ar skrūvēm un leņkiem, nekas nav noticis. Materiālus gan izvēlies kaltētus un kalibrētus.

kļudas labojums teikumā- Vēl ir šāds savienojumu veids [www.timberlinx.com]

Pastāv "Amerikāņu" variants - mums mazāk pierasts - karkasiem lietot viena šķērsgriezuma plankas 5x15 vai 5x20cm, dubultot pie logailēm, stūros, vaiņagos utt.
Viens otrs tādu ir piekopis...bet neesmu ļoti celtnieks, lai ņemtos izvērtēt visus plusus un mīnusus un noteikt, vai vērts tā darīt vai nē...

Kopš iepazinos ar šo variantu, uzskatu par ļoti saprātīgu ne tikai no ekonomiskā viedokļa. Konstruktīvi nepieciešamajās vietās tiek ne tikai dubultots, bet arī 3- un 4-kāršots gan plakaniski, gan elementus liekot 90 grādu leņķī, kā nu projektā paredzēts. Vienu un to pašu zāģmateriālu izmanto kā vertikālajās, tā horizontālajās konstrukcijās, pat pārseguma sijām der.

Nezinu vai kopumā ir neierasts, bet savu pirmo karkasa būvi tieši tādu arī pirms gadiem sešiem uztaisīju (viens šķērsgriezums karkasam, dubultots, kur nepieciešams), attiecīgi biju iedomājies, ka tas ir standarta Latvijas variants :)