Iezagejumu un tapu saknes meklejamas tajos laikos, kad metals bija liela cena un ari verte, jeb normalam cilvekam ta vienkarshi nebija. Neaizmirstam, ka jebkura iezageta brusa klust tik vaja, cik bieza ta ir iezagejuma vieta. No stipribas viedoklja labak ir visu veidot ar lenkjiem vai atbalsta klucishiem sturos. Atliek panjemt deeli, pabiezu, un iezaget taja kaut 1mm dzilju gropi. Palekajot pa deli ar garantiju, ka tas luzis tieshi iezagejuma vieta.
Par tapam runajot - es vienmer skatos uz elektribas stabu trijsturiem - un ta man macija ari kaiminjsh, kas visu muzhu montejis ar elektribas stabiem saistitas lietas - tur tikai un vienigi tiek kokam urbts cauri, likts vitnjstienis, paplaksni no abam pusem un savilkts. Tas ir pats ilgmuzigakais un noturigakais koka savienoshanas veids. Jo ap metalu, ipashi atklata vieta var kondenseties mitrums un skruves vai naglas vieta pamazam ap pashu stiprinajumu izpuust - un pietiek ar pusmilimetru satrunejushas koksnes, un ne skruve, ne nagla vairs neko netures. Ja ir izurbts cauri un ar uzgriezni pievikts - tur vajag kokam pilniba satrunet lai sitads savienojums neturetos.
Bet galvenais jau ir darba razhigums buvejot maju - es domaju, laika paterinjsh butu reizinams ar 10, ja salidzina, piemeram, vertikalo statnju uzlikshanu un pienagloshanu no augshas ar 2 naglam, vel paris slipi, no saniem ar katra statnja iezagjeshanu sava padziljinajuma. Un galvenais, ka tas nav vajadzigs. Ja grib papildus stabilitati, starp 2 statnjiem pie apaksheja un augsheja horizontala bomja pienaglo pa delim un viss, funkcijas bus tieshi tadas pashas, ja ne labakas.

Kāpēc jumtā tikai naglas?

Jumts kaa neviena ekas dalja ir pakljauts ljoti ekstremam temperaturas izmainjam, tapec jumta noverojama ipasa kustiba un tur skruves absoluti nevajadzetu lietot to trausluma delj, var noraut galvas un beigas veja visu jumtu.
Man ir melns skarda jumts un tiesha vasaras saule tas uzkarst ta, ka roku netur - tatad kadi 60-70 gradi. Tad uznak lietus, un tas peksni tiek nodzesets lidz 15 gradiem. Protams, ka aplistejums un naglas tai skaita tiek pakljautas pamatigai kustibai.

Literatūrā pie jumta segšanas, kur tiek izmantotas metāla loksnes tiek norādīts, ka stiprinājuma materiālam jābūt korozijnoturīgākam nekā pamatmateriālam. Tā visi stiprinājumi, kas redzami fasādē jābūt vai nu cinkotiem vai A2 (korozijizturīga) stiprinājuma materiāla. Slēptiem, zem seguma , stiprinājumiem tas kļūst būtiski, ja telpas iekšpusē ir mitras un siltas - kūtis, pirtis, vannas telpas. Tātad korozijizturība vajadzīga vietās, kur uz āru izkļūst ūdens tvaiks un var kondensēties uz tiem. Piemēram siena šķūnim visas nesošās konstrukcijas var būt no rūsējoša dzelzs.
Eļļu dzenot naglas izmanto tapēc, lai atvieglotu iedzīšanu, jo nagla fiziski atvirza koksnes šķiedras un iedzenot rodas liela berze. Vai tas palīdz pret koroziju - nezinu, bet katrā ziņā iestrādāt - iedzīt vienkāršāk.

Skolā fizkultūras skolotājs mācīja slēpju klamburu skrūves pirms ieskrūvēšanas iesmērēt ar ziepēm. Joprojām bieži izmantoju, arī ievelkot kabeļus caur šaurām līkumotām vietām.

Skaidrs, acīmredzot būs jāuzlien bēniņos un jāpapēta, kas tur ar tām skrūvēm darās!

Bet ziepes- tas ir sārms, tad jau ātrāk skrūves rūsē.

Nezinu, nekur neesmu ne redzejis ne dzirdejis, ka jumta segumu kads piestiprinatu ar A2 (njerzha) skruvem vai naglam. A2 jau maksa ap 10 sanji gabalaa!!!
Man ir originalas Ruukki naglas, ar ko jumta skards pienaglots, un tas ir no tada pasha materiala - karsti cinkots dzelzs (kaa tur iisti ir - taa dzelzs vai tas?) - rievotas un ar platu pusapalju galvu, tumshi peleka krasa. Ari pashas loksnes ir no cinkota terauda skarda, kas vel parklats ar polimeru - kraasu. Naglas diezgan paresnas, vairak izskataas peec enkurnaglam. Pasha apaksha skards skruvejas no augshas cauri loksnei ar tadas pashas krasas skruvem - samoreziem, kuram ir seshkante galvinja un gumijas paplaksnis bliveshanai.

Kategoriski neieteiktu lietot skrūves leņķu savienojumiem. Arī gribēju tēlot baigi kulturālo celtnieku, neklausīju vecam meistaram. Pēc pirmā lietutiņa, kad krēsla koki nedaudz piebrieda, 1/2 skrūvju galvas bija nost. Vēlāk lietoju enkurnaglas. Tās turās kokā ar nāves ķērienu. Pamēģināju izvilkt 60mm naglu ar apm 70cm pleca kazaskāju. Tur vispār nav tāda jēdziena kā nedaudz izvilkt. Nagla turas līdz pēdējam nekustīgi, kazaskāja jau sāka locīties uz sāna, tikai tad, kad ir saplēsta visa koksnes šķiedra ap naglu visā garumā , tā kā šampanieša korķis šaujas ārā

ints - kādas skrūves...
Jāni, vai Tavā karkasā vispār ir pārāk daudz sarežģītu savienojumu?
Sarkanie būtu, kur vairāk kā 2 detaļas, dzeltenie - leņkī, pārējie - elementāri (apnika vilkt zaļos rimbuļus)
[www.failiem.lv]
No karkasa kopējās izturības viedokļa sarkanos un dzeltenos vajadzētu izpildīt kā savienojumus un arī gar logiem un virs durīm, lai tie nebrauc lejā.

Es nu jums, teorētiķu kungiem, atļaušos iestarpināt savu viedokli.

1) Stāvbuvē, pārsvarā, slodze uz stiprinājumu vietām ir minimāla. Mūsdienu''klasika'' stāvbūvei ir tāda ka to satur osb plates- tur gan skrūves un naglas nav jāekonomē. Reāli vīri, kas jums ar izpratni sastiprinās atgāžņus(ja negribat osb vai ko līdzīgu lietot), ir ļoti grūti atrodami.

2) ''Meistara'' teiktais par skrūvju lūzšanu- es tādu meistaru palīgstrādniekos neņemtu. Kāpēc- tapēc ka skrūves jāprot lietot- izvēlies īsto diametru. Kur ''mestari'' saskrūvē 3,5mm vai 4mm diametra skrūves, loģiski ka viss salūzt. Bez lielas slodzes var izmantot 4,5mm, labāk pat 5mm diam. skrūves. Pavisam nopietni noslogotām detaļāmes lieku pat 6mm. Un nekāda ''krutā'' firma nelīdzēs ja nezin pats ko dara. Un, jā, nereti papildus būvkalumam pa diagonāli iedzenu lielu naglu, ja jūtu nepieciešamību.

3)Inox(nerusējošās) skrūves ir ievērojami mīkstākas un trauslākas par parastajām. Terases dēļiem der, bet konstrukcijā es neriskētu. Nopirkt var dažos veikalos tikai pa bargu naudu turklāt.

Un jā- ja koks pakļauts mitrumam, tas nopūs daudz ātrāk nekā nagla sarūsēs. Turklāt, nagla, viegli ierūsējot, saķeras ar koku, nemaz tik viegli neizraut. Jūras ūdenī gan laikam dzelži ātrāk norūsē.

Nu OSB iekš koka karkasa manā gadījumā toč nespīd. Labākajā gadījuma griestu pārsegumā, lai būtu uz kā siltinājumu guldīt... Paldies par profesionālu komentāru!

Man arī šausmu stāsti par skrūvju galvu nolūšanu šķiet smieklīgi. Kas tas par meistaru, kurš nejūt kāda materiāla skrūve. To tak "pēc dziesmas" kā skrūve skrūvejās kokā var just. Skaidrs, ja saliks trauslas skrūves tad var būt visādāk, lai gan neticu, ka kads karkasu speciāli slapinās. Nu jā, tagad jau "gudrinieki" ceļ mājas upes krastā un tad pavasarī brīnās, ka māja applūst:). Normālā situācijā karkas principā nevar palikt slapjš un pat vissliktākajām skrūvēm galvas nenoraus. Man ir paštaisītas trepes un finiera pakāpieni pieskrūvēti ar visparastākajām melnajām skrūvēm. Tak visus rudens lietus iztur. Kaimiņš noskatījās un arī tadas pašas trepes uztaisīja. Viņam visi pakāpieni nobira pēc pirmā lietus. Šis vēl pukojās, ka slikta konstrukcija, bet es saku, ka pats vainīgs jo neprot labas skrūves nopirkt. Es jau labprāt uzzinatu īsto tērauda marku, kura der skrūvēm, bet tirgotāji jau pilnīgi duriki un viņiem visas skrūves vienādākas. Tad nu nākas skrūves testēt uz "čuju" pēc skrūvēšanas trokšņa, liekšanās un lūšanas. Kārtīgs amatnieks momentāli šīs lietas sajūt.

Nu tā, kā jau solīju biju uzkāpis karkasnieces (pirts) bēniņos un visos redzamajos jumta savienojumos (spāres, parsedzes) apskatīju skrūves - man par lielu prieku ne vienai galva nebija norauta, vēl vairāk - ne viena pat vaļā panākusi nebija - tā, ka šķiet, ka visa tā lūšana drusku pārspīlēta tomēr.

J Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nu tā, kā jau solīju biju uzkāpis karkasnieces
> (pirts) bēniņos un visos redzamajos jumta
> savienojumos (spāres, parsedzes) apskatīju
> skrūves - man par lielu prieku ne vienai galva
> nebija norauta, vēl vairāk - ne viena pat vaļā
> panākusi nebija - tā, ka šķiet, ka visa tā
> lūšana drusku pārspīlēta tomēr.


Protams ka pārspīlēta, tad jau 90% no visām izceltajām koka mājām jau būtu sabrukusi.

carpenter Wrote:
-------------------------------------------------------
> 2) ''Meistara'' teiktais par skrūvju lūzšanu-
> es tādu meistaru palīgstrādniekos neņemtu.
> Kāpēc- tapēc ka skrūves jāprot lietot-
> izvēlies īsto diametru. Kur ''mestari''
> saskrūvē 3,5mm vai 4mm diametra skrūves,
> loģiski ka viss salūzt. Bez lielas slodzes var
> izmantot 4,5mm, labāk pat 5mm diam. skrūves.
> Pavisam nopietni noslogotām detaļāmes lieku pat
> 6mm. Un nekāda ''krutā'' firma nelīdzēs ja
> nezin pats ko dara. Un, jā, nereti papildus
> būvkalumam pa diagonāli iedzenu lielu naglu, ja
> jūtu nepieciešamību.

nav pārāk vēlams 5cm biezā brusā pašā galā skrūvēt kaudzi ar 5mm skrūvēm, neurbjot caurumus. attālumus var paskatīties būvnormatīvā.

> 3)Inox(nerusējošās) skrūves ir ievērojami
> mīkstākas un trauslākas par parastajām.
> Terases dēļiem der, bet konstrukcijā es
> neriskētu. Nopirkt var dažos veikalos tikai pa
> bargu naudu turklāt.

tās ir GAN mīkstākas, GAN trauslākas?

Teorētiski - kāpēc nē? Iedomājies skrūvi, piemēram, no alvas...

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Teorētiski - kāpēc nē? Iedomājies skrūvi,
> piemēram, no alvas...


jā, es par tēraudu. vai arī nerūsējošais tērauds ir gan mīkstāks, gan trauslāks?

Gribēju pacelt šo tēmu par timber frame (masīvais režģis, kādu būvē tēmas autors, nevis moderanis no 50x150mm).
Jautājums par materiālu, kādu lietot- svaigi zāģētu, vai kaltētu. Kas notiek kad koks plaisā žūstot, cik ļoti tas ietekmē konstrukcijas stiprību?
Vai vispār var tiberframe un tā klasiskos savienojumus taisīt no mūsu priedes?
Jeb labāk pieturēties pie mūsu platumu grādos ierastākām savienojumu metodēm ar brusu (baļķu) krustošanu un sekliem iezāģējumiem (virs statņiem)? +caurejošiem stieņiem un uzgriežņiem.
Varbūt ir vēl kādas labas domas par mājas kontruksciju, kas ļautu šo būvi pēc laika nojaukt pārvešanai un uzcelšanai no jauna. Domāju ka TF vislabāk atbilst maniem uztādījumiem, bet nav īstas skaidrības par materiāla izvēli (zaļš vai kaltēts) un savienojumu veidu, kas arī noteiktu vai gala rezultātā taptu kkas līdzīgs US timerframe vai pašmāju stāvbūvei.
P.S. Rāmis paliek ēkas iekšpusē, jo no ārā nāk SIP paneļi.

Nežāvētam materiālam ir jāstāv sakrautam un nospriegotam, ja taisnu slapju brusu kaudzi tu noliksi stroikā bez starplikām un noslogojuma, pēc nedēļas 70% būs sagriezušies/savērpušies/saliekušies. Galu galā koku tā liec - ūdens tvaikā sakarsē/samitrina un saliektā veidā atdzesē. Dabīgi žūstot notiek tas pats.
Ja momentā iestrādā, tad vēl nekas, bet praksē tas ne vienmēr izdodas. Skandināvi jebkuras konstrukcijas taisa no sausiem ēvelētiem materiāliem, un tas nav bez pamata, jo, kā vienmēr esmu uzskatījis, kapitālists kapeiku neizdos tur, kur to var nedarīt. Acīmredzot tas ir lētākais/racionālākais risinājums. Karkasa būvē nekas nav sarežģītāks par nevienādiem kokmateriālu izmēriem - tas celtniecību nenormāli palēnina, kvalitāti un būves stiprību pie tam pamatīgi samazina.
Iezāģējumus lietoja tad, kad metāls bija retums un dārgums, mūsdienās visu to pašu var izdarīt ar metāla būvelementiem un zem jumta esošam karkasam nekāda rūsēšana nekur nenotiks. Iezāģejumi atkal ļoti palēninās būvniecības tempu.