Kāds murgs, kādu plēvi kādās notekās? Kur ir tāds mezgls, kurš to rekomendē tā darīt?

Pēc pielietojuma difūzmembrāna īsti nav piemērota skārda segumiem-dēļ iemesla ko minēji- iestrādājot cieši klāt siltumizolāciju tai nebūs "vēders" uz apakšu. No praktiskā viedokļa skatoties-pareizi un rūpīgi nosiltinātam jumtam,kondensāts zem skārda varētu būt epizodiska rakstura. Īpaša vērība jāpievērš jumta ventilācijai. Šajā sakarā būtiska nozīme ir jumta slīpumam un konkrētajam jumta segumam. Neprofilētajam skārdam un jumtam ar nelielu slīpumu (līdz 30 grādiem) drošāk būtu izmantot kondensāta plēvi tieši dēļ nelielās ventilācijas. RUUKKI Monterey variantā ar zemseguma ventilāciju viss kārtībā,bet jautājums rodas par kores un citu pieslēgumu hermētiskumu piemēram sniegputeņa laikā. (Kas arī tomēr ir epizodiska rakstura un visu izšķir laba ventilācija) Pieļauju,ka pie normāla jumta slīpuma var mēģināt. Lai nohermetizētu siltinājuma apakšmalu-difūzmembrāna attiecīgajā augstumā spāru vietās jāpārgriež lai nokarājas uz leju pie fasādes plēves un savā starpā jāsalīmē. Jumta plēves otro rindu liek ar pārlaidumu iegrieztai vietai un arī salīmē.

petjka2 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kāds murgs, kādu plēvi kādās notekās? Kur ir
> tāds mezgls, kurš to rekomendē tā darīt?
Normāls meistars,kurš ATBILD par savu darbu tieši tā arī dara ar plēvi-teknē iekšā!!!

Par latu (dēli) pa spāri - nebūtu ko īpaši satraukties - paliktnis šķirkārtai, bez citas konstruktīvas nozīmes - noantiseptizēts tas kalpos ilgāk par pašu jumta segumu...

Bet par membrānu - arī man palicis neskaidrāk, kā tur īsti.....
Te forumā nesen bija diskusija un "uzzīmējās" dīvaini pretrunīga aina : pretkondensāta plēve it kā būtu jālaiž notekrenē (tā ir mezglos vienmēr bijis) - lai var notecēt, kas tek - bet vai tek straumēm? vai tās piles neizvējojas? Tieši difūzijas membrānai tas varbūt nav nepieciešams...

Jo no otras puses - kā tad lai ievada pietiekošu gaisa plūsmu virs membrānas, ja tas vairs nevar notikt caur šķirbām dzegas (vai vēja kaste) apakšas apšuvumā ? Un vēl sienas starpas gaisa plūsma kur lai paliek...
Man vairs galīgi nav skaidrs - jāmeklē papildus informācija - mezgli skandināviem vai kā...ar vienu membrānu iztikt tomēr ir forši - kāpēc tad viņa vispār izgudrota.....aiz ņečevo ģelaķ?

Kau kur kaut kas ir jāpārtrauc vai kā...te veči ir bilduši tādu lietu... man finesēs tas nepielec - kā tur īsti jābūt...vai tad tiešām zem profilmetāla ( un līdzīgiem) segumiem siltinātos jumtos divas plēves
tikai un vienīgi?

Kamēr rakstīju - pienāca klāt Praktiķa komentāri - viss loģiski - nevar nepiekrist....
Būs jāturpina studēt šo lietu līdz apniksies - varbūt būs jāaizmirst par difūzijas membrānām bleķa jumtos...žēl...

petjka2, es neprecīzi noformulēju - bija domājis difūzenes ielaišanu starp lāseni un jumta segumu.

Paldies, Praktiķi! Ja pareizi sapratu, tad akcents ir uz jumta ventilāciju? Tā kā banka uz papēžiem nekāpj, zemseguma hermetizēšanu bez steigas veikšu pats un par šuvju vietu kvalitāti tā kā bažu nebūtu

Tā kā ir daļējie bēniņi, vai difūzmembrānu var likt 2.stāva griestu ārpusē (bildē aptuveni līdz ar zelmeņa dēļiem, uz spāru saišķiem) jebšu membrāna jāstiepj augšā līdz jumta korei?
No šāda viedokļa arī manuprāt būtu prātīgāka 2 plēvju izmantošana - pretvēja līdz ar siltinājumu, bet kondensāta līdz kores augšai, kur ir aukstie bēniņi? Vai arī auksto bēniņu gadījumā šis zemseguma vajadzība ir epizodiska sniegputeņa laikā?
Zemāk fasādes skice skaidrībai.
[s8.postimg.org]

Par fasādes un jumta plēvju savienošanu skaidrs.

Es arī esmu visādi izdomājies, kur to plēvi jumta apakšgalā likt. Beigās nonācu pie slēdziena, ka nelaidīšu to notekrenē, bet gan nogriezīšu kādus 10cm pirms karnīzes malas. Tieši šāds risinājums ir ruukki instrukcijā. Manuprāt šāds risinājums nodrošina vislabāko ventilāciju gaisa spraugā starp difūzijas membrānu un metāla jumtu. Nu un kas, ja daži kondensācijas rezultātā izveidojušies pilieni iekritīs vēja kastē? Tie ātri izžūs.
Vienīgi man nav skaidrs vai zem kores likt tos porolona gabalus vai nē. Ja lieku, tad nav īsti kur caurvējam veidoties. Ja nelieku, tad pastāv risks ka ziemā sniegu var ieputināt zem jumta. Kā labāk?
Neskatoties uz to, ka man ir difūzijas membrāna, starp spārēm zem membrānas likšu pretvēja izolācijas plāksnes (veidojot ~3cm gaisa šķirkārtu). Šādu risinājumu likšu, lai pēc tam varētu droši starp spārēm pūst ekovati un neraizēties par to, ka tā varētu deformēt difūzijas membrānu un izspiest to uz ārpusi (tuvāk metāla segumam) un līdz ar to samazināt vēdināšanas spraugu starp membrānu un jumta seguma.

Pilnīga bezjēga ir izmantot di'fūzmembrānu ar kondensātplēves nosacījumiem- līdzvērtīgas izturības difūzmembrāna būs vismaz 3x dārgāka,turklāt bez jebkādām priekšrocībām- bēniņus nevar izventilēt caur difūzmembrānu. Aplams priekšstats par to,ka nobeidzot plēvi pirms teknes palielināsies gaisa pieplūde zemseguma ventilācijai. Gaisa pieplūde notiek pa spraugu starp tekni un lāseni-jo spāru galu apšuvumu jāveido tā lai veidojas sprauga starp pēdējo apšuvuma dēli un pirmo jumta latu.Sprauga vēlāk nosedzas ar lāseni,bet nepieguļ tai. Vismaz es savā praksē šo mezglu veidoju tā un nav nekādas vajadzības kondensātu vai sadzīto sniegu laist karnīzes apšuvumā. RUUKKI piedāvātie kores blīvējumi- ??? VENTILĀCIJA ir daudz svarīgāka jumta ilgmūžībai. Ja ļooti,ļooti viņi patīk,un nav kur likt naudu-var ielikt slīpajās korēs,pie nosacījuma,ja paliek vaļā (un tādas vispār ir) horizontālās kores. Kristaps D Bēniņu siltinājumu ar difūzmembrānu hermetizē tieši tāpat kā minēju par apakšmalu. Vietā kur beidzas bēniņu siltinājums,plēvi uz spārēm pārgriež un nogulda uz siltinājuma. Nākošo rindu jumta plēvi sāk ar pārlaidumu iegrieztajām vietām-šuvi var nelīmēt.

Ja tiek lietotas minvates pretvēja plāksnes - tad zem jumta seguma taču loģiski plusot pretkondensāta plēvi...(nevis dif.membrānu)

Forumā jau apcerēts - ka auksto bēniņu telpas ventilēšana iespējama tradicionāli - apaļi vai trijstūrveida vēdcaurumi frontonos - vismaz divos pretējos augstākajos....var papildus dūmeņa cukās ielaidi ietaisīt....

[s27.postimg.org]
Lūk Paroc mezgls, kur ir pretvēja izolācija un antikondensāta membrāna un petjkam2 par prieku - plēve tieši notekā.

Piekrītu Zodčijam, ka katrai lietai sava vieta. Tā kā antikondensāta plēvei kondensāts "krājās" apakšā, tad kā reiz tā likvidēšanai ir gar sienu un no vēja kastēm nāk gaiss. Difūzenes gadījumā manuprāt vienīgā gaisa piekļuves vieta ir lāseni un jumta segumu un manuprāt par maz, jo no apakšas ventilācij nav iespējama.
Praktiķi, vai tā ir taisnība, ka pretkondensāta plēves mitrumu nelaiž cauri nevienā virzienā - nedz no telpas nākušo kondensātu, nedz pa kores spraugām iepūsto sniegu?

Izlasot visu augstāk sarakstīto radās jautājums kā un kādas plēves lai liek ja siltinātais mansards ir līdz pus jumtam? Biju domājis likt difūzijas membrānu (jumta segums betona dakstiņš) visā jumtā, tgad nevaru saprast vai bēniņu aukstajā daļā nevajag ko citu?

Eess...izlasi tepat iepriekš - Praktiķis smalki aprakstīja...
Uz bēniņu griestu vates - papildus kārta tās pašas difūzenes (var jau vienkārši pretvēja plēvi, ja vērts cenas dēļ)...

Es karnīzes apšuvumu labākai ventilācijai veidoju ar spraugām starp dēļiem - tāda veidā gaisa pieplūdes laukums jumta ventilacijai sanāk reizes 20 lielāks nekā pa šķirbu zem lāseņa. Pretvēja plēvi attiecīgi nogriež kādus 10-20cm ārpus ārsienas.

Es arī balsoju par J piedāvāto variantu, jo man būvnieki nogrieza plēvi līdz ar spāru galiem un notekcaurulē to vairs neielikt. Atliek vienīgi to vēl saīsināt.

Paldies Zodčij, vēlreiz pārlasot sapratu... Tad sanāk, ka dif membrāna iet līdz pus jumtam un tālāk tā guļ uz vates bēniņos. Tad pārējais pus jumts paliek vispār bez plēves? Kas slikts notiek ja dif membrānu pārlaiž pār visu jumtu? Galu galā tā vieta tāpat nestāvēs tukša, tur saliksies visādi krāmi... iespējams ventilācijas rekuperātors... Vai šajā gadījumā nav labāk pārklāt ar plēvi visu jumtu?

Lai process notiktos - vienlīdz nepieciešama pietiekoša gaisa pievadīšana un arī gaisa izvade...

Siltinātā slīpā jumta posmam pietiek ja gaiss tiek ārā caur kori - bet auksto bēniņu telpai parasti vajag papildus - tā kā jumta pretkondensāta plēve (arī ja difūzene tam kalpo) ir pāri korei vienlaidus (vismaz metāldakstiņu jumtos) - un no bēniņa gaiss ārā caur kori brīvi netiek - tam jāpievērš uzmanība - Praktiķis un citi forumā to vienmēr atgādina - jo tas ir svarīgi....gaisa izvade !

Tātad, ja pareizi saprotu, būtiskākais ir gaisa apmaiņa? Ja gāzbetona frontonos ieliek ventilācijas restes, tad tam būtu jābūt atrisinātam... Vēl ir tāda doma, ka ventilācijai pieplūdes gaisu varētu ņemt tieši no aukstajiem bēniņiem - tas varētu vēl vairāk uzlabot ventilāciju aukstajos bēniņos...
Vai arī pilnīgi murgainas iedomas?

Nu ja - ienāca prātā : šķirba pati par sevi nav neko vērta - tai ir labi jākalpo....gaisa šķirbai protams...nevajag citu padomāt...

Eess - auksti bēniņi jau ir tikai ziemā, jo, ja nu vasarā sagribas ieslēgt ventilāciju, tad pieplūdei būtu karstāks gaiss nekā ārā. Jo tomēr ir jau vēlme karstā vasarā mājās uzturēt vēsumu. Otra lieta, lai no bēniņiem neņemtu gaisu ventilācijai ir putekļi. Bēniņu bargaka gadījumā tie tur būs noteikti. Tiesa, ir jau filtri, bet šaubos, ka ir vērts tos mainīt biežāk tikai tāpēc, lai uzlabotu bēniņu ventilāciju (kurai teorētiski būtu jābūt labai tāpat).

Par frontonu ventcaurumiem - forumā manīju attiecību 1/400. Vai tas ir attiecināms uz fronotonu caurumu laukumu pret jumta laukumu?

Atvainojos,galīgi vairs neatliek laika pabeigt iesāktas lietas. Tiek jauktas divas dažādas lietas- metāla jumtiem,kam paredzēta kondensāta plēve,tā vienmēr tiek ievadīta teknē!!! Dakstiņiem u.c. kur pielieto difūzmembrānu var rīkoties kā pašam patīk (ar piebildi-ja saproti ko dari,un ko gribi panākt) To Kristaps D. Ja jumta kore ir ventilējama,tad jumta plēve viennozīmīgi visam jumtam (Ekonomijas labad,nesiltinātajam posmam var likt lētāku-kondensāta plēvi) Aukstie bēniņi ventilējami obligāti. Ventilācijas atveres attiecība pret jumta kvadratūru aptuveni varētu būt,bet noteicošā tomēr ir bēniņu kubatūra,jo šī sanāk bēniņu ventilācija. Jumtam vairāk zemseguma ventilācija,kur attiecība ir (dakstiņam) uz 10m2 jumta 1dm2 ventilācijas atveres. Skeptiķi var parēķināt- ja ir 10m gara jumta plakne,tad pitiek ar 1cm lielu spaugu zem lāseņa,bet vidējai privātmājai plakņu garumi parasti nepārsniedz 6-7metrus.