Paldies par veltīto laiku, Praktiķi!
Tomēr vēlos uzdot vēl jautājumus - kas ir jāņem vērā izvēloties antikondensāta plēvi klāšanai zem bleķa jumta? Ja jumts tiek likts uzreiz pēc plēves ieklāšanas, tad 5 mēnešu UV izturībai nav nozīme. Kas ir svarīgākie raksturlielumi?
Un par ieklāšanu - pie spāru soļa 600mm gaismā - cik daudz antikondensāta plēvei jāļauj nokarāties? Vai apmēram 2cm zem paralēlās plaknes ir gana/par daudz?

Par antikondensāta plēves iestrādes teoriju.
Iekāršanās būtība saistīta ar vismaz diviem faktoriem. Pirmkārt, ja ši tipa plēve balstās uz kādas virsmas, tad tā cauri laiž ūdeni... respektīvi var tikt samērcēta koka spāre vai siltumizolācija. Un tādejādi ir nepieciešama no augšas krītošā kondensāta droša aizvade pateicoties materiāla iekarei. Otrs moments ir temperatūras ietekme - ši plēve temperatūras ietekmē saraujas un izstiepjas. Ja tu to nostiprināsi karstā laikā ar novilkšanu, tad pie -10...-15 grādiem tā var saplīst, jo sarausies. Kaut, gan aukstā laikā , temperatūra zem 0, kondensāta kā tāda nebūs. Tātad vispareizāk, par konkrēto membrānas tipa ieklāšanas īpatnībām paskatīt ražotāja mājas lapā.
Noturība pret UV starojumu ir tikai daļa no plastikāta aizsardzības. Plastmasa sadalās arī ozona O3 gāzes iespaidā... vai tev mājās nav bijuši RIMI vai MAXSIMA maisiņi, kas sašķīduši tāpat vien guļot kaudzē. Tapēc materiāliem, kas iestrādājami vismaz uz 35...50 gadiem šāda UV aizsardzība būtiska.

Kaut kur iepriekš bija minēts, ka klājot plēves jāuzmanās ka tās saraujas - un likās ka iet runa par kādu materiāla īpatnību ( pēc loģikas neizprotamu) - rekur Ivars deva komentāru....

Tieši tāds paša nesens novērojums - objektā, kur difūzene tika stingri nostiepta virs spārēm - un darbi notika jau pavēsā oktobra mēneša sākumā - pēc tam vasarā vietumis varēja manīt, ka plēvei vietām ir dažu mm vēderiņs - 80cm spāru starpās...

Karstā laikā klājot plēvi tā vēsā laikā var pārstiepties...saprotams, ka pa lielam - biezākām un armētām - būs mazāka izmēru maiņa, plānākām lētākām vairāk...kaut kā tā...un tas jāņem vērā...

Temperatūras svārstību izraisīta "staigāšana" ir normāla parādība, bet attiecībā pret kondensāta plēvi, esmu novērojis,ka tā arī nedaudz saraujas neatgriezeniski. Kondensāta plēve guļot uz spārēm laiž cauri mitrumu dēļ stiprinājuma vietām (naglu caurumiem)-tāpēc iestrādājot plēvi sateknēs tas jādara tā,lai pašā sateknē tā netiktu caurumota. Ieliekums 2cm būs pietiekams. No plašāk pieejamām plēvēm ieteiktu Jutacon 130g/m2. Dabūnama arī DEPO - par labu cenu.

Atradās frāze pie plēvju aprakstiem - ka nedrīkst nostiept tieši pretkondesāta plēves - diemžēl bez skaidrojuma - acīmredzot konkrētā izstrādājuma daudzslāņu uzbūves vai izmantoto sastāvdaļu īpašibu dēļ (minēti polietilēns, polipropilēns, celuloze, viskoze) ....kaut kāda saraušanās tur notiek laika gaitā, atmosfēras iedarbībā - darba apstākļos...(varbūt tas speciāli tā domāts?) ...nu tas tā

Sveiciens!
Plānojot mansarda apdzīvošanu radās vienkāršs jautājums par pārsegumu.
Situācija klasiska - no pirmā stāva ir apmetums, melnie griesti, kaut kādi gruži, dēļi.
Plāns ir izveidot augšā silto grīdu no grīdas regipsa un pasākumu pabeigt ar linoleju. It kā viss būtu skaidrs, bet linolejs skatos ir tīri labs tvaika izolators. Vadoties pēc šī dokumenta [likumi.lv] linolejam tvaika pretestība ir 5000 (vienības) pret teiksim 10 OSB, vai 1000 beramajai akmens vatei.
Ja kaut kādu iemeslu dēļ mansards netiek apkurināts tas nevar izraisīt problēmas?

Sveiki!
Ceļu augšā samērā vecu tēmu.

Ir veca māja ar neapdzīvotiem bēniņiem, kurus vēlos nosiltināt un apdzīvot. Jumts ir ļoti labi saglabājies, tāpēc itkā nav ne mazākā pamata to mainīt. Mazliet mulsina tas, ka jumtā ir izmantots ruberoīds.
Pašreizējais jumta pīrāgs no ārpuses ir:
1. Alumīnija viļņotās jumta plāksnes
2. Ruberoīds (bez ventilācijas spraugas)
3. Pilnais dēļu klājs
4. Spāres ~ 180 mm

Jumtu domāju siltināt ar 30 cm vates
Jautājums vai drīkstu likt vati pa taisno klāt pie dēļu klāja bez ventilācijas spraugas vai labāk pie spārēm augšdaļā sist klāt latas un uz latām likt pretvēja plāksnes, atstājot aptuveni 30 mm ventilācijas spraugu starp dēļu klāju un pretvēja plāksni (siltumizolāciju)?

Tad jumta pīrāgs no ārpuses sanāktu:
1. Alumīnija viļņotās jumta plāksnes
2. Ruberoīds (bez ventilācijas spraugas)
3. Pilnais dēļu klājs
4. Spāres ~ 180 mm
4.1. Lata spāru augšdaļā, kas veido ventilācijas spraugu ~30 mm
4.2. Pretvēja plāksne
4.3. Vate starp spārēm 150 mm
5. Latojums perpendikulāri spārēm
5.1. Vate perpendikulāri spārēm starp latām
6. Tvaika izolācija
7. Dekoratīvā apdare

Gribu saprast vai domāju pareizā virzienā?
Vai jumta pīrāgā drīkst atstāt ruberoīdu?
Kāda plāksne būtu izmantojama, kā pretvēja barjera?

Vislētākais būs preskartons. Virziens pareizs.

Cik saprotu, tā ventilācijas sprauga ir obligāta un bez tās nevar?

Bez tās var, ja novāc ruberoidu, pieskavo virs dēļu klāja difūzmembrānu, tad garenlīstes pa spāru vietām, tad šķērslīstes un atliek atpakaļ alumīnija loksnes. Es darītu tā, pacenstos.

Pretvējam preskartons ir tā kā mazliet par blīvu, ja vatē mitrums, tad kaut kādās situācijās var rasties problēma. Kokšķiedra būs labāka. No otras puses, ja iekšā ir īsta tvaikizolācija, tad preskartons varētu arī izrullēt, bet nu labāk man šķiet elpojošāku pretvēju.
Vēdināšanas spraugas izmērs ir labs jautājums. Man šķiet, ka diez vai te varēs iedot 100% atbildi. No manas saprašanas ir tā, ka tai spraugai ir jāspēj novākt mitrumu, bet konkrēti centimetri diez vai to izteiks. Pie lielākas vilkmes un mazāk centimetriem būs labāks efekts nekā lielāks centimetrs, bet vāja gaisa kustība. Vilkme ir reti sarežģīts jautājums - vienam sprauga iziet pažobelē, citam vējkastē, citam vispār apakša noslēgta, citam korē vēdināšana, citiem nav, vienam skārda jumts ar membrānu, citam dakstiņš bez nekā, citam bitums un osb. utt. pēc manas saprašanas tas viss ietekmē to pasākumu. Bet es pieļauju, ka Ivars Brinkmanis varētu izskaidrot, jo viņš pārzin to kas ierakstīts mums normatīvos - par visiem metriem sekundē un izmēru pret jumta laukumu utt.

Man pašlaik izskatās, ka viens spraugas gals (apakša) izies vējkārbā, bet augša beigsies vēdināmos bēniņos.
Ar kokšķiedru ir domāta ISOPLAAT?

Tu tas ir labi, ka ir skaidrs kur vēja sprauga sākas un beidzas. Cerams IB nokomentēs šo jautājumu. Vēdināmajos bēniņos laikam jau galos tad jāveido vēdināmie lodziņi/caurumi ar kaut kādu izmēru?
Nu es teiktu, ka jebkura nesapresētā kokšķiedra - isoplaat ir viena no viņām - visu izšķir kā ērtāk iestrādāt. Viņas pamatā atšķiras ar izmēriem, biezumu un to vai ir spunde vai nav, vēl mēdz būt kaut kāda impregnētā virsma, bet materiāls ir visām plāksnēm viens un tas pats.

Vai ar 3 cm vēdināšanas spraugu varētu pietikt? Vilkme būs maza, jo siltināmā plakne gandrīz 5 m un jumts ir ļoti lēzens - tikai 7 - 8 grādi. Tāpēc arī izmatots tas ruberoīds - papildus drošībai.
Šķirbu baigi plato arī nevaru taisīt, jo svarīgi tie centimetri - zemākajā vietā griesti varētu sanākt tikai 2,40 vai pat zemāk, bet tur ir plānots likt vannu. Kā jau parasti - ierobežota vieta vecā mājā.
Aukstajā bēniņu daļā uztaisīšu papildus ventilācijas atveres, cik būtu tas minimums ventilācijas atverēm?
Vai ar 30 cm vates pietiek jumta siltināšanai?

Pie jumta slīpuma 38 grādi man vēdināšanas sprauga bija 5cm. Jumts tomēr vasarā uzkarst līdz pat 70 grādiem un tam apakšklājam ir ko turēt, turklāt arī šis siltums, ja netiek ātri aizvadīts silda visu siltumizolācijas virsmas laukumu. Tā ir protams teorija. Cik tas ir nozīmīgi praksē, nezinu.
Es taisīju ar kokšķiedras plāksnēm (starp spārēm pie ventilācijas latām pienagloju vienu kokšķiedras plāksni, bet otru no telpas iekšpuses uz spārēm) un star tām iepūtu ekovati. Ja netaisi pasīvo māju, tad 30cm vates ir ok.

Netieku skaidrībā kuru kokšķiedras plāksni likt ārējā spāru daļā. Pašlaik uz spārēm ir Tyvek Solid difūzijas membrāna, kurai it kā varētu pa taisno likt klāt mīksto minerālvati, tomēr ir bažas par to, ka ieliekot vati var sanāk piepacelt difūzijas membrānu (kas nav stingri nostiepta), kā rezultātā kondensāts noteikti tecētu zem garenlatojuma (pīrāgs - spāres 200*50, membrāna, 25*50 garenlatojums, 25*100 šķērslatojums, dakstiņprofils aptuveni 40o slīpumā).
Attiecīgi prātīgi šķiet likt kokšķiedreni kā pirmo kārtu pie membrānas - parasto siltināšanas vai vajadzētu impregnēto?

Tev jātiek skaidrībā ar pilnīgi visu siltinājuma pīrāgu - kāda vate, kas iekšpusē tvaikam. Svarīgi, lai ārējam segumam mazāka pretestība kā iekšējam ekovatei, akmens - pilnīgā tvaikizolācija no iekšpuses.
Godīgi sakot membrāna diez ko labi nav šajā situācijā, manuprāt, jo viņa īsti nekombinējas kopā ar siltinājumu. Pareizāk it kā būtu pa tiešo pie membrānas siltināties, bet tas izslēdz ekovati, arī parasto tā tizlāk ir iestrādāt, lai saglabātos vēders kondensātam, kurš metālam stabili būs. Ja liek zem membrānas kokškiedru, tad arī tai vajag, lai novēdinās sprauga starp membrānu un šķiedru.
Pareizi būtu - dakstiņš, lata, lata, kokšķiedra, spāre/siltinājums, iekšējā plāksne. Ko tagad? Izklausās neprātīgi, bet es to membrānu grieztu ārā, vēl garenlatojums starp spārēm un pie šī garenlatojuma kokšķiedra piemēram steico universal. Jautājums par spraugas izmēru - šitā būtu 25mm kas laikam ir par maz. Vajadzētu ap 50mm.
Ja kāds var saprātīgāku risinājumu iedot par membrānu, tad labi.

Ar difūzo membrānu ir tā,ka siltinot no iekšpuses to tāpat nedaudz izspiež uz āru.Tas,ka tā ieklāta nenostiepta ir slikti,jo siltinājums jāliek blīvi klāt pie tās-citādi vispār difūzenei nav nekādas jēgas.Ja spāru starpas atbilst vates lokšņu platumam,tad ieliekot atbilstoša biezuma vati vēdsprauga netiktu būtiski samazināta. Difūzenei nav paredzēts "vēders"uz leju-tā kā būtiska atkāpe no idejas nebūs. Ja jumta kore nav noblīvēta ,tad pie 40 grādu slīpuma jumts ventilēsies labi arī pie nelielas gaisa šķirkārtas-tā kā par kondensātu var nesatraukties,tas tur varētu veidoties epizodiski-pie straujām āra temperatūras svārstībām. Jumta kori gan vajadzētu aizsargāt no sniega ieputināšanas,jo tad tas mitrums ir krietni lielāks un varētu arī kaitēt. Dakstiņprofilam to dara ar platajām jumiķa stangām uzlokot pēdējās moduļa rindas zemākās vietas uz augšu-apmēram 1cm. pacēlumu-tādējādi saglabāsies ventilācija,bet sniega ieputināšana tiks samazināta.Jumts gan jānosiltina rūpīgi. Ar difūzo membrānu vispār ir tā,ka klājot uz jumta jāparedz kārtu pārlaidumi kuri tiek sasaistīti ar fasādes un auksto bēniņu siltinājumu plaknēm. Ir daudz nianšu kuras ievēro tikai retais jumta meistars.

Kungi, paldies par atbildēm!
Siltinājums materiāls ir lokšņu minerālvate (450mm) un pilnīga tvaika izolācija telpas pusē. Šajā jautājumā man šaubas pat rada naglas caurums plēvē pienaglojot latu (koks/plēve/koks) un ar to es plānoju nopietni čakarēties, tāpēc uzskatu, ka telpas mitrums tur nenonāks.
To lokšņu vati jau nebūtu tik grūti ielikt līdz ar spāres augšpusi, vienkārši par pretvēja barjeru aizdomājos, jo tagad vējš tiek no abām pusēm klāt un membrāna kustas. Attiecīgi man interesē. vai gadījumā, ja zem membrānas ir minimāla gaisa kabata (cik nu tur tā membrānas kroka var būt starp 60cm spārēm), ir risks, ka zem membrānas uzrautu kondensātu? Tādā ziņā jau palīgā nāktu parastā kokšķiedras plāksne, kas to pili uzsūktu un aizvadītu uz aukstajiem bēniņiem vai lejup vējkastē?
Praktiķi, jaunnedēļ uzrāpšos uz jumta apskatīt kori un kāda izskatās pēdējā moduļu rinda. Paldies par ieteikumu!

To KristapsD, Uz jumta vari nekāpt-pacēluma veidošana dakstiņprofila pēdējai rindai ir mana inovācija,kurai ir tikai trīs gadi,un kā profesionālu knifu to speciāli nereklamēju. Tas ir lētākais un vienkāršākais variants kā pasargāt kori no sniega saglabājot ventilāciju. No Ruukki var dabūt speciālu elpojošo kores blīvētāju,bet tas maksā naudu un tomēr būtiski samazina gaisa caurplūdi.
Par difūzo membrānu-es ieteiktu no iekšpuses spāru sānos pieskrūvējot papildus latu viņu nospriegot. Tas nedaudz samazinās ventilācijas šķirkārtu,bet ņemot vērā jumta slīpumu un seguma profilu,tas neietekmēs jumta ventilāciju.