Sveiki, speciālisti. Man arhitekts šādu šķērsgriezumu uzzīmējis siltajai grīdai un pamatu pildījumam.
[i.imgur.com]
Vai viņš nav pārspīlējis ar 2x lejamu betona slāni?

Redzu citos piemēros, ka ir grunts->šķemba-> smilts -> siltinājums-> un siltās grīdas lietas ar izlīdzinošos pa virsu.

Ko jūs domājat par šo risinājumu?

Tā īsti iemeslu kāpēc būtu vajadzīgi divi betona slāņi neredzu. Tev arhitektam būtu jāuzdot tas pats jautājums, ko šeit uzdevi.. varbūt viņš pratīs pamatot..

Kapēc domāt, ja var nedomāt... arhitektam vienkārši tas mezgls ir jāpieliek, lai no tevis varētu paņemt naudu par darbu... ? Vai tad tu viņam maksā par to, lai projekts būtu ekonomisks un racionāls? Tas pats attiecas uz ģeotekstila kārtu zem pamatu pēdas?

Es te drīzāk tā īsti nesaprotu ideju ar silto grīdu un tās uz gulšņiem atrautu parketa segumu.

Betona slānis ar caurulēm ir tikai tam vien domāts, ne reizē kā grīdas pamatne, tāpēc arī tā (pamatne) atsevišķi. Vai tā pamatne vajadzīga, to būtu konstruktoram jāatbild.

Ģeotekstilu likt zem pamatiem ir diezgan saprātīga doma, kaut var iztikt bez (mūsu senči taču iztika).

Silta grīda komplekta ar gulšņiem un parketu ir diezgan jocīgs salikums. Tāpat dubultais betons ,akmensvate grīdā un šķembas ir manuprāt pilnīgi lieka greznība.

Vai tu maksāji arhitektam par to, lai viņš domātu?

Nolādēts. Es viņai maksāju, lai uztaisa ekonomisku un racionālu risinājumu mājai. Ģeotekstilu jau neielikām. Tagad ir pagājuši 2 gadi kopš projekta izstrādes un sāku skatīties un lasīt līdzi kādi risinājumi paredzēti.

Divi betoni virs siltumizolācijas, starp kuriem ir tikai folija ir kautkas jauns un neredzēts (man). Dažkārt zem siltumizolācijas betonē "melno grīdu", bet tepat forumā jau ir bijis izspriests, ka pie kārtīgi noblietētas grunts tam nav īsti pamata - uz grunts klājam biezo plēvi, tālāk izolācija, un tad armēts betons ar trubām. Varbūt tas domāts kā gigantiska termomasa grīdai, bet tad kāpēc folija?

Ok, vīri, tad kāds būtu optimālais risinājums situācijai? Efektīvs un optimāls. Man būs lamināta segums virs siltās grīdas. Pagaidām ir uzbērta un noblietēta grunts -40cm no pamatu virsmas.

1) Blietētas šķembas- 50mm;
2) Parasti izlīdzina ar smiltīm -10...30mm;
3) Plēve;
4) Putupolistirols- 70...120mm;
5) Plēve- 0.2mm;
6) Ar vienu sietu stiegrota betona plātne B20- 60..80mm
7) Grīdas seguma apakšklājs;
8) Grīdas segums.

Kā man teica viens labs celtnieks: Mūsdienu arhitektiem ar likumu vajag aizliegt zīmēt mezglus, jo nav izpratnes. Tas noteikti neattiecas uz visiem. bet uz 90% gan.

Konstruktors:
Betona plātnē iekšā siltās grīdas kabelis, vai ne? Cik biezu pirmo plēvi virs smiltīm?

Ar 100% garantiju varu pateikt, ka kaut kur rietumos par šāda mezgla uzzīmēšanu šī "arhitekte" pavisam reāli nokļūtu nepatikšanās līdz licences zaudēšanai!!! JO - šāds grīdas pīrāgs ir absolūti un galīgi nepareizs un funkcionēt nespējošs. Nekad un nekur pasaulē neviens nav licis parketa grīdu, piedevām uz gulšņiem uz apsildāma betona - tas vienkārši nestrādās.
Normāls grīdas pīrāgs ir šāds: blietēta smilts, plēve 200mkm, puķiks vismaz 10cm, baltais, EPS100-150, atkal 200mkm plēve, armatūras siets uz distanceriem, pie sieta piesien silto grīdu caurulītes, virsū 7-8cm betona. Viss. Nekādas šķembas nevajag zem monolīta betona slāņa šķembām nav pilnīgi nekādas funkcijas, turklāt šķembu šķirbās sabirst smiltis - tad tās ir jāieskalo.
Pašam ir šāds grīdas pīrāgs nu jau 5 gadus un viss ir ideāli, turklā skandināvi grīdas taisa praktiski tikai šādi - tur nav nekādu divu betonu, nekādas vates, nekādu tādu muļķību.
Un apsildāmām grīdām, ja grib parketu, tad vienīgais no siltumvadītspējas viedokļa pieļaujamais variants ir parketu pie betona līmēt, jo peldošajam siltuma pārvade būs slikta.

Lūk vēl viens variants no Jura Birša. ko par šo domājat?

[i.imgur.com]

aaaa
Runāju pa telefonu ar arhitekti un šamā saka, ka nezināja kāda būs grunts, tamdēļ šādu risinājumu uzlikusi, lai stiprāk :)
Tas parkets uz gulšņiem ir garām, jā, bet es tāpat to neplānoju.

Tagad esot tendences, ka zem puķika liek šķembas, bet bez smilts, jo kapilārais mitrums var celties pa smiltīm augšā.

aaa, vai kaut kādas atstarojošās plēves arī neliek?

=>aaa - Kapēc divas plēves vajadzīgas? Domāju ar vienu ir pilnīgi pietiekami..

Kapilāro mitrumu 200mkm PE plēve aizturēs reizes miljons labāk kā jebkura šķemba. Ja šķembai uzber smiltis, tad smiltis sabirs šķembu šķirbās un tas būs tas pats, kas plika smilts. Paprasi arhitektei kādā veidā šķembas uz smiltīm palielina virsū esošā betona slāņa nestspēju :) Tas ir labs!
Divas plēves pēc priekšrakstiem liek, jo pirmā vajadzīga lai mitrums no grunts nenāk uz puķiku, otrā, lai betons nesatecētu putuplasta šķirbās, ja tādas ir, un neveidotu aukstumtiltus. Arī slīdamībai. Es sev pirmo plēvi neliku, jo uzskatīju, ka puķiks pats ir pilnīga kapilārā mitruma barjera, liku tikai plēvi virs puķika, bet taisītu otrreiz droši vien uzliktu abas, jo, neba nu tas rullis ir tik nepaceļami dārgs, lai to nevarētu ielikt.
Atstarojošajai folijai neticu, jo tā grīda nav tik silta, lai starojuma siltums būtu vispār vērā ņemams, pie grīdas temp 30-35 grādi tai nav nekādas nozīmes. Turklāt, ja foliju liek ar spīdīgo pusi uz augšu, tad tai folijai jābūt skaidri un gaiši virsū rakstītam, ka to var darīt. Praktiski tas nozīmē, ka folijai jābūt pārklātai ar PE plēvi, kas pasargā alumīnija slāni. Ja tādas nav, ir tikai kaut kāda mistiska laka, tad šķidrs betons, ar savu pH līmeni ap 11 plānu alumīnija kārtiņu izšķīdina pārdesmit minūšu laikā.

Birša variants ir bāžams vienā maisā ar tās tavas "arhitektes" ieteikto. Var redzēt, ka ne viens, ne otrs ar praktisko būvniecību nekad mūža nav nodarbojušies. Kāpēc? Jo ieteikumi ir pilnīgi nepareizi un kļūdaini. Par Biršu vispār škrobe - itkā respektēts vecis, bet nu šitādu sviestu sazīmēt.
Pirmkārt - viņš laikam nekad nav redzējis 5-7cm frakcijas šķembas - tās ir lielās milzu gabaliem, kas nav normāli nolīdzināmas, turklāt uz šādām šķembām pa taisno bez smiltīm klāt puķiku vispār nav atļauts - šķembu nelīdzenumi sadursies putuplastā un to sabojās - atbalsta laukumam jābūt pa visu putuplasta virsmu, puķiks taču spiedē ir ļoti vājš. Un termins "hidrofobizēts polistirols" ir tieši tas pats, kas "saslapināts ūdens" - pilnīgs nonsenss.
Otrkārt - nekur un nekad neviens hidroizolācijai nav lietojis 50 mkm plēvi, aizbrauc uz Depo un paskaties kāda tā ir - kā iepirkumu maisiņi - plāna un darba gaitā tiks momentā sabojāta. Gan tvaika gan hidroizolācijai nekur nelieto plānāku par 200 mkm.
Treškārt - betons 60mm BEZ armatūras - un šito iesaka itkā cilvēks, kas pasniedz būvniecības teoriju - te pat zirgam jāsmejas.
Ceturtkārt - hidroizolācija ZEM linoleja - nu tikai un vienīgi, ja tā ir slapjā zona - vannasistaba. Citur nekur tādu brīnumu neviens neliek.
Precīzi kā apspriedām nesen darbā - Latvijā tādu arhitektu, kas paši ir uzcēluši sev māju un ir piedalījušies būvniecībā, tātad kaut ko sajēdz no praktiskās būvniecības, nevis tikai no autokada zīmējumiem, ir ārkārtīgi maz.

Paldies, aaaa. tu esi gudrs vecis.

Sanāk ka putoplasts beidzas līdz ar pamatu sienas augstumu un vienā līmenī. Siltā grīda ar trubām, armatūru, tiek likta jau pie sienas, pa starpu liekto izolējošo starpliku, vai ne?

es sev pīrāgu taisīju pēc aaaa metodes - tā kā ekspluatācijā pārbaudīts :O)
, liku putupolistirolu 2-vās kārtās pa 50mm , lai 2 -rā rinda sanāk šķērsām 1-mās šuvēm , pie tam
1-mā rinda bija vienā līmenī ar pamatiem , bet otrā jau virs pamatu līmeņa , pa perimetru atstāju 10-15mm spraugu kuru aizpūtu ar putām

Enrike, tev bija kāds īpašs nodoms liekot divas kārtas ar 50mm nevis vienu 100 ?