Divas kārtas skaitās pareizāk, mazāka iespēja kaut ko salaist dēlī, bet to grīdas pīrāgu pie sienas īsti nesaprotu. Man gatavā grīda beidzas apmēram tur, kur sākas siena, resp, līdz ar pamatu augšpusi.

Vīri, aaaa. Uzzīmēju ātri [www.dropbox.com]

Kurš tev ir variants? 1. vai 2. ?

Principā putaplasts jāliek vēl augstāk nekā otrā variantā, lai nosedz to mūrjavas šķirbu starp pamatiem sienu blokiem. Par to plēvi virs puķika vēl var padomāt, visticamāk, ka veči, kas lies grīdu, ar kājām stampājot pa metāla armatūru un lejot betonu to plēvi pārvērtīs par cauru sietu. Esmu redzējis, ka ārzemnieki liek viņu nevirs virs putuplasta, bet gan starp abām putuplasta kārtām - tur viņa ir pilnīgā drošībā. Savukārt divas putplasta kārtas vienas vietā palīdz nosegt putuplasta šuves un potenciālos aukstumu tiltiņus.

J, bet ja neliek starp puķiku un betonu, tad betons var nodarīt gauži tam puķikam.

Vīri vai jūs nedomājat par to, ka ekspluatācijas laikā pie apsildāmas grīdas viss mitrums, kas atradīsies virs hidroizolācijas slāņa - 200mkm plēves lenām izžūs... tātad pieņemu , ka augšējai izolācijas barjerai tikai jāpasargā betons no mitruma zaudēšanas iun šajā gadījumā tas var būt pergamīns vai pat smalkas samitrinātas smiltis, kuras 3cm slānī uzbērtas uz putuplasta.

kā te jautāja :
es pats gribēju likt 1x100 mm , 2-ās kārtās pa 50 mm ieteica viens praktizējošs būvuzraugs no Vincenta , tā kā cēlu sev un pats saviem spēkiem tad drusku "piemetu" klāt izmaksās un ieliku putupolistirolu ar gropi lai salaidumi droši

to aaaa: 2-ai kārtai nogriezu sānu gropi , tā ka'EPS 100 ir trausls tad nogrieztā mala nebija "estētiska" un ideāli līdzena , tapēc lai plāksme ideāli piegulētu pie sienas un nelaistu garām pilnīgi nekādu aukstumu atstāju tos 10/15 mm no sienas - šo atstarpi starp plāksni un sienu arī aizpūtu ar putām

Starp 1. un 2. variantu principiālā atšķirība ir gatavās grīdas augstums. Tur tak jāskatās, kā ir plānots, jo +7-10cm nav joka lieta. No siltumnoturības viedokļa, laikam principiālas atšķirības nav. Zīmējumā gan trūkst amortizācijas lenta starp grīdas betonu un sienu vai pamatiem. Ļoti neieteiktu likt to plāno veikalā nopērkamo silto grīdu lentu, kas principā ir plāna - kādi 5mm. Labums tai ir tāds, ka tā līmējas pie puķika, resp. šķirbas starp lentu un puķiku nav, nav kur satecēt betonam. Man ir savādāka konstrukcija, bet neatkarīgi no tā, es sev noteikti liktu lentas vietā kādu 2-3cm cieto putuplastu gar sienu/pamatiem. To var smuki nogriezt, ar labu skoču salīmēt ar grīdas puķiku/plēvi un tad liet betonu. Parasti grīdaslīstes daļa ir siltinājuma vājā vieta, jo pamatu sienai standartā ir tikai 5cm putuplasts. Un tā betona neesamība 3cm no sienas neko neizsaka - palaiž flīzi vai laminātu pāri, grīdaslīsti virsū un gatavs, tieši pie pašas sienas jau nekāda slodze nebūs.
Runājot par grīdas izbūvi uz smiltīm vissvarīgākais posms ir grunts laba sablīvēšana - ja to neizdara labi, var piedzīvot grīdas sēšanos, kas ļoti daudzām trekno gadu mājām ir kolosāla problēma. Pats esmu redzējis māju, kurā betona grīda ir nevienmērīgi nosēdusies par kādiem 5-10cm, salaužot flīzes, laminātu un nodarot mājai fundamentālus bojājumus. Smiltis ir ilgstoši jālej ar ūdeni un jāblietē. Ideālā variantā, un kā tas ir pareizi pēc tehnoloģijas, un kā to, piemēram, zviedri vienmēr dara, ir bērt pa nelielām kārtām, apmēram 20cm un blietēt. Es sev lēju ūdeni 24/7, kādas 2 nedēļas, precīzi neatceros. Bet trumpis visam bija lielā vibrobliete, vismaz 250kg. Ar mazo 60kg var vispār nesākt. Riktīgi ar blieti gāju turpu šurpu praktiski visu dienu un sablīvējums bija kolosāli acīmredzams. Nostāvēt ziemu zem sniega absolūti neko nesablietē. Tas ir labi redzams, rokot dziļas tranšejas - kad raku ūdens cauruli ar traktoru, tā vieta iesēdās tikai pēc kādiem 3-4 gadiem, lai gan aizbērtajai bedrei lielais JCB traktors ar saviem lielajiem riteņiem speciāli braukāja pāri turpu-šurpu un viss bija itkā smuki līdzens. Ar pamatu pildījumu ir tāpat - tas ir mākslīgi jāblietē, ja negrib ļoti lielus kreņķus nākotnē.

MAn tas jautājums par siltumnoturību arī satrauc 1 gadījumā. Ka siltā grīda pieiet pie pamata, nevis sienas, bet ja liek to lenti kā tu saki, tad jau laikam nevajadzētu būt problēmām.

Mēs arī blietējām grunti, ik pa 30cm. Nelējām gan, bet blietējām pamatīgi katru kārtu.

Tāpēc labāk ir silto grīdu betonēt augstāk un vispār nepielaist pie pamata, bet gan pielaist pie sienas materiāla, kuram siltumnoturība parasti ir krietni augstāka nekā pamatu betonam. Pie viena aiztaisīsi mūrjavas šuvi starp pamatu un blokiem - ja pamatu virsma nav līdzena tā vietām mēdz būt diezgan pabieza. Starpcitu tai pamatu putupolietilēna lentai siltumnoturība ir vēl augstāka nekā putuplastam.

Tā, ļaudis. Melnā gīda ir ielieta un tālāk jātaisa siltā grīda. Man ir Finfoam putuplasts ieprikts ar gropi 50mm.

Likšu tagad plēvi, putuplastu divās kārtās lai šuve nepārklājas, plēvi atkal un tad armatūra ar trubām un atkal sausais betons.

Kā būtu pareizi darīt ar pirmās kārtas plēvi? No sienas līdz sienai? Atstāt rezervi lai kaut ko uz augšu var locīt? A nah?
Putuplastu pielaist līdz sienai blīvi?
Ko darīt ar gropēm, ja tās ir pie sienas? Griezt nost?
Ja ir šķirba, ar putām aizpūst? Putas nesabojās putuplastu?
Plēvi virs putuplastasta arī no sienas līdz sienai?
Vai arī pielīmēt amortizācijas lentu un tad likt plēvi, lai plēves malas uzlokas nosedzot armatūras lentu?

Sveicināti!
Radās ar viens jautājums par betonēšanas procesu siltajām grīdām. Par cik šobrīd transportbetona mašīnai nav reālas iespējas piebraukt pie mājas var sanākt betonēt ar paša spēkiem.
Vai var betonēt pa posmiem, t.i. ja pats taisa betonu.. nu dienas laikā visu māju neizbetonēt.
Vai nebūs nekādas negatīvas sekas šuvju vietās(tur kur atsāk/turpina betonēšanu kad pirmā daļa apžujusi)? Kā labāk noslēgt betonēšanas pleķi - taisni nolīdzināt maliņu... vai tomēr atstāt dabīgi nelīdzenu to malu? kāda pēc tam būs saķere šajā vietā kad turpinās tālak betonēt? Varbūt jāizmanto kādi speciāli līdzekļi(ķīmija, šķidrumi...) savienojumu vietās? Grīdā ir armatūra pie kuras piesieta siltumnesēja caurule.
Vai tomēr labāk gaidīt labvēlīgus apstākļus kad varēs piebraukt transportbetona mašīna?

Ja taisa Estrich grīdu tad bumbieri nevajag, tikai smiltis, cementu, ūdeni un to maisītāju, kas visu sajauc kopā. Kaut ar busiņu var atvest. Grīdai klāt liek speciālus piemaisījumus priekš siltajām grīdām. Mašīnbetons ir daudz dārgāks, bet drusku labāks.

mašīnbetonu vai no rokas maisīto izmanto melnajām grīdām, kurām vienkārši ar rīvdēli vai labākajā gadījumā - vibrolatu izstrādā virsmu līdz gludai

Tagad uz savām trubiņām tu jau gribēsi ideāli gludu virsmu, tāpēc ir jāizmanto helikopters, kas nozīmē, ka betonam jābūt daudz cietākam (sausākam) iestrādes procesā, nekā tas, jo bumbieris caur šļūtenēm atpumpēs

Tas nozīmē, ka jāizmanto "sausais" betons - estrihs, ko izgatavo uz vietas neliels psrs laika kvasa piekabes izmēra aparāts

Tā ka no piebraukšanas viedokļa tev jāsatraucas, vai kamazs spēs pievest estrich frakcijas granti un nokraut malā paleti ar cementu, nekāds bumbieris tev nav vajadzīgs

ir tāds līdzeklis - retard. paildzina cietēšanas laiku, un tad vari darīt visu paša spēkiem. Taisi pēc iespējas sausāku maisījumu, iestrādā un līdzini ar garu latu. Un pašpricē ūdeni uz iestrādātā materiāla, lai nesāk kalst, kamēr vēl neesi pabeidzis visu, un vari kādu plēvi uzklāt.

Bet šādu variantu izskati tikai ja tiešām savu laiku nevērtē necik, vai ja ar naudām tiešām pašvaki.

Estrich meistaru vidū ir fantastiska konkurence, un viņi cenu laiž lejā līdz minimumam.

"Estrich meistaru vidū ir fantastiska konkurence, un viņi cenu laiž lejā līdz minimumam."
....diemžēl arī kvalitāte attiecīgi ir ļoti zema...

dikti gludu virsmu man gan nevajag, galvenais lai liimenii... Bet tas jau ir atrisinaats ar vadulaam. Virsuu buus fliizes, citur laminaats.. taa kaa priekskam man kaadu helihopteri. Iebraukt tur tagad nevar ne vieglais, ne smagais, jo zeme maalaina. Betonessanas slaanis svaarstaas no 7 - 10cm. Videejio kopumaa vajag 6,5 kubikmetrus betona(tiessi viens bumbieris). Bet te galvenais jautaajums ir par to - vai var betoneet ar parasto mulju pa posmiem.. piemeram iebetoneeju pus istabu un tad peec nedeeljas turpinu taalaak betoneet.. vai tajaa savienojuma vietaa nesaaksies kaadas probleemas...nedrups nekas aaraa, jo griida jau siltuma ietekmee izplessas un saraujas.. Kaadaa attieciibaa jaukt betonu - der 3 spainji grants un 1 cements?

labāk vienā piegājienā iebetonē visu istabu.

Var, tik atstāj armatūras galus ārā, lai var sasiet abus betonējumus kopā.

nezinu vai reali vienaa piegaajienaa var iebetoneet 30 kvadraatmetrus ar 8...10cm biezumu...
Armatura man ir pa visu maaju, jo siltumrores kautkur bija japiesien...

tikai saliec mazos distancerus lai armatura ir kādus 8-15 mm no pamatnes

Bij tāds līdzeklis Vincents Super, pva līmei līdzīgs, ko rekomendē betona suvju sasaistei. Painteresējies veikalā

Un paskaties specifikāciju savām apsildes trubām: ir ražotāji, kas prasa lai betonēšanas laikā tās 'butu zem spiediena