Paldies par ieteikumiem..

distanceri ir salikti sen jau, tagad grūti pat paiet, bail ka nepaklūp kaut kur..

Jā skatos ka tās ķimijas ir daudz un dažādas ko jaukt klāt betonam.. Atradu ar tur kaut kādu plastifikātoru(ar no Vincents sērijas) - tieši silto grīdu betonēšanai, uzlabo siltumatdevi, mazina poras, veidojas gludāka virsma, utt... nezinu cik tur ir taisnība visam tam aprakstītajam..
Varbūt kāds var ko pakomentēt par šiem līdzekļiem vai ir vērts tādu jaukt klāt?

Tās trubas ir diezgan cietas, tā kā diez vai kas viņām kaitēs.. un zem spiediena viņas tagad būtu grūti dabūt..

par siltās grīdas ūdens trubu soli - ar ko es riskēju netērējot naudu aprēķiniem un paļaujoties uz ieteikumu likt trubas ar 10 cm soli (nepārspīlējot ar vienas cilpas garumiem)? Ar lieki iztērētu naudu trubu un kolektoru materiāliem/darbam. Ar ko vēl?
Apkure būs zemes siltumsūknis, kur jo zemāka apkures ūdens temperatūra, jo labāk.
Tātad no šī viedokļa gribas domāt, ka mazāks trubu solis --> zemāka nepieciešamā apkures ūdens temperatūra --> lielāks siltumsūkņa COP--> zemāki elektrības rēķini.

Kas ir aizmirsts?

Man bija līdzīga situācija ar betonu un bumbieri. Pats nolēju ap 50m2 ar silto grīdu. Nopulēju un nekādas flīzes neliku un ir krietni elegantāk un kopjams glauni. Man tur bija arī deformācijas šuves dēļ laukumiem. Nu es darīju tā, ka pirmajā dienā dragāju iekšā pamatu uz lāzeraci, lai būtu vēl kādi 3 cm otrajai dienai, pa vidu uz svaigā betona iespiedu līmenī caurules kā vadulas un starp tām arī izlīdzinošo kārtu. Nākamajā dienā uz abām malējām atlikušo izlīdzinošo. Protams, ka tās šuvītes ir pamanāmas, bet pulējot jau tā atšķirība krietni mazāka. Un tā man bija 3 piegājieni, kopā 6 dienas. Verga darbs, toties pa lēto. :) Betonu vibrēju, lietoju arī plastifikatoru. Nu sakarā ar pulēšanu maisījums nebija 3:1 bet gan ap 1:1 virskārtai. Plastifikators noder gan, var just ka labāk ieklājas nekā tikai ūdens. Arī ņēmu to silto grīdu plast. no vincenta. Ūdens dabiski mazāk prasās. Cik tur pēc tam tā labuma, grūti spriest, bet uz iestrādi tas plastifikators ir ok, ir pieredze ar bezplastifikatora variantu.

Vēl jautājums par betona sastāvu.. Vai var jaukt klāt balto smilkti grants un cementa maisījumam?
Nu piemēram ja jaucu 1 spaini cementu, 2,5 spaini granti un 1 spaini smilkti.. tas viss ietu kopā?

Nu ja pieņem, ka smilts ir smalkāka frakcija nekā grants, tad tas viens smilšu spainis betonu vājina salīdzinot ar to ja smilšu vietā būtu grants. Toties betonu ievērojami stiprina šķembas. Ja ņem vērā, ka tur tev būs armatūra un pa virsu liksi vēl kādu segumu, tad pat 1:2.5:1 proporcija būs normāla, manuprāt. Lai gan cik esmu novērojis, tad mūsdienās cementu nežēlo nemaz un grīdās lej b25-b35, kas manuprāt ir pārspīlēti. Tava maisījuma marku nevaru pateikt, bet intuitīvi gribētos teikt, ka tas nav virs b20. Labprāt dzirdētu arī citu domas par to betona stiprību un proporciju grīdām.

Betona stiprībai ir nozīme pārsegumā, sienā, trepēs utt, bet tai nav pilnīgi nekādas nozīmes grīdas plācenim uz grunts, jo tas tiek balstīts pa visu laukumu, salam nav pakļauts utt. Grīdā varētu liet arī 1:10 un pilnīgi nekas nenotiktu.

Es tagad arī par to interesējos. Savai mājai plānoju šitā:
[www.youtube.com]
Vajag youtube pameklēt zviedru plati, bodenplati utt.
Norvēģi arī tā taisot.
Vispār, sāku domāt, kāda pī pēc kāds vēl rok pamatus (ja nav vajadzīgs pagrabs), jo var taču nosiltināt.

Zviedru platei ir viens vienīgs milzu mīnuss, kas manā gadījumā lika izšķirties par labu klasiskajiem pamatiem - grīdas nulles līmenis. Resp., parasti šitās mājas ir ļoti zemas, jo, ir jānorok augsne, un faktiski jābetonē jau gatavā grīda . labi, saliek tur puķiku 10-20cm, bet vienalga, augstāk par 30cm ar pašu konstrukciju nepacelsi, kas rezultē ar gatavo grīdu faktiski esošās zemes līmenī. Protams, ir variants kā J. Lūsis darīja - uzbērt kalniņu, bet tas man liekas jau ne vairs tas pats. Ja ir 100% garantija, ka vieta sausa, visu cauru gadu, arī pavasara sniegkuseni ieskaitot, tad šādi pamati droši vien ir labākais iespējamais risinājums. Bet tā kā Rīgas rajonā tādu vietu principā nav, tad nu tā ir kā ir ar plāceni uz grunts.

Vai tad uz tāda plāceņa virsū drīkst kaut ko mūrēt???
Vai tad tas plācenis temperatūras ietekmē nestaigās +/- kādus 5 milimetrus uz visu platumu? Kas notiks ar sienu stūriem šajā gadījumā? Neplaisās?

Droši vien uz šāda plāceņa var tikai koka karksnieces likt, jo koks jau staigās līdzi. Gribētu dzirdēt kāda būvinženiera viedokli.

Šovasar koka karkasa mājai ar mansardu pamatus taisīju tieši pēc vācu-zviedru pamatu plātnes paraugiem, bija faktiski ļoti vienkārši, uzreiz siltinātā melnā grīda iznāca. Izstūmu melno grunti 60cm, sabēru un kārtīgi kārtām noblietēju granti, šķembas, no FINFOAM XPS putoplasta sataisīju visu lielo pamatu veidni kā vannu, uzreiz siltinājums gan grīdai gan pamatu sāniem, ar bumbieri atveda betonu, ņēmu ar tērauda šķiedrām 25kg uz m3, grīdu vairs speciāli nearmēju un viss kārtībā. Protams, pirms tam vēl visas kanalizācijas un citi ievadi - izvadi precīzi jāsaliek.
Esmu ļoti apmierināts. Pamatu augstums 30-35 cm no zemes. Liekas ka Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā, Īrijā un citur pamatu plāksnes tagad ļoti izplatītas.

Frici - cik biezu kārtu liki šķembas un kādas frakcijas? Esmu pētījis, vieni liek smalko (varbūt pat granīta) šķembu un neblietē, citi biezāku (no 30mm) un blietē.
Siltās grīdas jeb radiatori? Es tām firbrām īsti neuzticos, ja nu viņas vienā stūrī sakrīt par daudz un cits paliek tukšs, teorētiski jau tā var gadīties, ne?

Tikai pie mums nav tādu L veida putuplastu (neesmu redzējis) un ja būtu, noteikti cena būtu nenormāla...
Par to zemumu - var kādus 10-15cm pabērt šķembas, tad 10cm puķiks zem nesošajām, vēl 10 pa visu pārējo un tad 10cm grīda.
Kopā sanāk = 10+10+10+10=40cm virs zemes tīrā grīda. Tā, ka nekas zemu pat nesanāk. Parasti jau māju augstāk arī neceļ.
Kas attiecas uz nestspēju, jāatgādina, ka monolītie pamati ir kā reizi paredzēti sliktām gruntīm un ar labu nestspēju. Tā ka pāris stāvus bloki - nekādu problēmu!

Nestspēja ir atkarīga no atbalsta laukuma, kas šādiem pamatiem ir daudz lielāks - līdz ar to arī nestspēja būs labāka par parastiem lentveida pamatiem ar 60cm pēdu. Stūros tāpēc liek padziļinājumu un tur, kur sienas, papildus stiegrojumu ar nopietnākām stiegrām, lai nesalauž. Man gan ir grūti iedomāties kā tādam 20cm biezam dubultarmētam betonam varētu gabalu nolaust...
Nu bet par siltināšanu jādomā arī zemes līmenī, jo pamatu atbalsts sanāk virs sasalšanas sliekšņa, līdz ar to horizontālais siltinājums pa perimetru noteikti nenāktu par sliktu.

Tiem, kam kreiviski labāk:
[www.youtube.com]

Pamatu kārtu biezumi man jāskata pierakstos. FINNFOAM ir tāds speciāls putoplasts pamatņu veidņiem, viņu angļu versijas mājas lapā var paskatīties ( tāds nolaužams pa gropi, izveido L formu), es K-RAUTĀ pasūtīju, cena bija ap 90 Ls/m3 ja nemaldos. 7cm biezs. Lai dabūtu lielāku augstumu, es pa visu apakšu tam liku vēl 10cm FINFOAM biezu putoplastu, bet faktiski tik daudz nevajag. Pēc būtības vadījos no SCHWEDENPLATTE.DE projektiem. Savukārt pamatu cokola daļu pēc tam apliku ar TEMPSI cokola platēm. Man tā ir brīvdienu māja, bez siltajām grīdām, bet tur kur skurstens un podiņu tipa smagā krāsns būs, kā arī pa mājas ārsienas perimetru, betona kārta biezāka nekā viducī.
Man likās ka fibras pie manējā blīvuma ļoti vienmērīgi izkliedējās ( uz izjūtu ņemot protams). Betona lējēji teica, ka tagad fibru lietošana ļoti izplatīta.

Iegrimu pārdomās par plēves nepieciešamību zem puķika (starp smiltīm un puķiku). Googlēju.
Atradu šo: [www.em.gov.lv]
Slaids nr. 16 saka, ka EPS 100 ilgstošā ūdens absorbcija (pat) pilnīgi iegremdējot ūdenī ≤ 5,0 tilpuma %.

Savukārt slaids nr. 5 saka, ka pat pie tiem 5% ūdens satura puķiks joprojām siltumu vada sliktāk/tāpat kā visādas vates sausā stāvoklī.
Tad priekš kam man to plēvi starp smiltīm un puķiku grīdā? Siltumvadītspēja gandrīz nemainās, bet no mitruma augtākus pīrāga slāņus sargās virs puķika esošā plēve (ja vien tā nav caurumos), kuras nepieciešamību neapšaubu.

Citos linkos lasu, ka puķiks nebaidās no visādām baktērijām un pelējumiem.
[www.cobold.lv] (2. lpp leja).

Tad kur ir tas iemesls, kāpēc daži tomēr saka, ka vajag to apakšējo plēvi zem puķika? No sērijas dubults neplīst gadījumā jau augšējā plēvē ir caurumos un plūdos ūdens tiek līdz puķika līmenim?

Plātni taisīju pirms kādiem pieciem gadiem, koka karkasniecei. Rezultāts ļoti pozitīvs. Faktiski to plātni nav problēmu pacelt virs grunts līmeņa, pieberot attiecīgā augstumā granti. Principā granti var pat neņemt, pilnīgi pietiek ar smilti, jos nestspēja tur vairāk nekā pietiekoša. Plēves virs/zem putuplasta neliku, pa šiem gadiem nekāds mitrums tur nav novērots - putuplasts mitrumu jau cauri nelaiž.
Privātmājai atteicos no plātnes pavisam cita iemesla dēļ , ja projekts paredz ēkas perimetrā aukstu telpu (lieveni), tad plātnes gadījumā ir praktiski neiespējami norobežot ēkas silto daļu no šīs aukstās platnes daļas - tas arī ir vienīgais plātnes mīnuss manā skatījumā. Visādi citādi risinājums sanāk reizes 2-3 izdevīgāks par tradicionālo lentu.

Paklau, vai jums, kam ir flīzes uz siltās grīdas ar ūdeni, tās flīzes uz pliku kāju ir sajūtamas kā siltas vai tomēr ir aukstas. Kā zinu, ar Devi var just ar pēdu flīzes siltumu, bet gan jau, ka attiecīgi skaitītājs vairāk griežas.

"Tad priekš kam man to plēvi starp smiltīm un puķiku grīdā? Siltumvadītspēja gandrīz nemainās, bet no mitruma augtākus pīrāga slāņus sargās virs puķika esošā plēve (ja vien tā nav caurumos), kuras nepieciešamību neapšaubu. .. :plēve 23.11.2012 "
Es personīgi nespēju atrast pamatotu siltumzudumu aplēsi grīdai uz grunts... jo nav loģiski, ka zem ēkas grunts pie gaisa aukstākās temperatūras -20 sasalst. Citi avoti norāda, ka gruntī aptuveni 80cm dziļumā ir nulles izoterma.. vai plakne zem kuras grunts temperatūra ir maz svārstīga un ir pozitīva.
Tātad no šīs loģikas vadoties būtu būtiski panākt to, lai grīdas skāņi un grunts virs šiem 80cm būtu pēc iespējas sausāka.. jo sausāks materiāls, jo sliktāk tas vada siltumu prom no ēkas ... lai samazinātu mitrumu gruntī tā jāizžāvē! un nedrīkst pieļaut to kapilāro samirkšanu.
Tādejādi es saprotu šīs apakšējās plēves nozīmi... tā ir barjera mitrumam no apakšas un grīdas apakšā , līdz 80cm, esošā sausā grunts nelielā mērā, bet tomēr palīdz taupīt ēkas siltumu?
Toties apšaubu vajadzību pēc plēves virs putuplasta... jo apsildāmā grīda pakāpeniski izžāvē grīdas konstrukcijas... caur putuplastu taču mitruma tvaiks difundē? Vajadzību pēc augšējās plēves drīzāk nosaka tehnoloģiskie pieņēmumi - nesabojāt putuplastu un neaizliet ar cementa pienu tā šķirbas, bet to pašu var panākt ar 2..3cm smalkām smiltīm.

Sveiki, vai vispār Latvijā ir kāda firma, kas māk normāli uzstaisīt tā saucamo "schwedenplatte" kas ir skandināvu pamatu plātne, nevis nenormāli noarmēta ar armatūru, bet maksimāli izmantots šķiedrbetons.. ar uzreiz pamatos iestrādātu kanalizāciu, silto grīdu utt., kas strādā prezīzi pēc projekta, lai var uzreiz pie pamata skrūvēt koka karkasu nepārurbjot siltās grīdas trubas.

Firma kas nespriedelē par to vai plēvi vajag aukša vai apaksā, bet zin kas un kā tas ir darāms. Ja šo jautājumu lasa kāds kurš zina tādu firmu, vai ir šīs firmas pārstāvis, tad dodat ziņu, jo ir pavasarī konkrēts projekts- māja 150 kvm. Rakstu tāpēc, ka man ir apriebies diskutēt ar mūsu būvfirmām firmām ar tekstiem ka 1.20m sasalšanu neviens nav atcēlis.lentveida pmati ir vislabākie utt.

Droši zvanat, ja zinat kā tas darāms.

tel: 29125646

Man liekas vienstāvs bija zinošs šajā sakarā.