Interesanti, vai bankas par viņām iegūtajiem īpašumiem - dzīvokļiem, ēkām , kas cilvēkiem noņemti par kredīta neatdošanu valstij maksā NĪN. Un kā bankas maksā par patērēto siltumu?
... jebšu notiek kredītprocentu celšana tiem apzinīgajiem cilvēkiem, kas kredītus samaksā?

Lai gan ši diskusija škiet galīgi neatbilstoša portāla tematikai, tomēr atļaušos pieminēt vēl kādu aspektu pie šīs tēmas un manuprāt tas ir sekojošš;
Nekustamais ipašums ir tāda divaina lieta - ikviens sevi cienošs cilvēks uzskata sevi par pietiekami kompetentu šai jomā, kaut visas viņa mega zināšanas vairumā gadījumu balstītas uz kādu nejauši ieraudzītu reklāmu un lielu pašnovērtējumu - ja jau to " skalu būdu" tirgo par 100000, tad nav šaubu, ka "mans nams, mana pils" noteikti ir daudz " vērtīgāka".
No tā arī iespējams rodas arī nepareizais pieņēmums ka pašvaldība kam piekrīt NĪN kļūst mega atkarīga no ši indivīda samaksātā NĪN un tīko saņemt arvien vairāk !
Taču reālā aina ir cita NĪN pašvaldību budžetos nesastāda vairāk kā 10 %, tāpēc pat tā vairākkkārtēja palielināšana neko būtiski nemaina un nevar aizvietot citu nodokļu ienēmumus.

Un tad nu paskatamies nodoklu proporciju konkrētā piemērā:
Pieņemsism ka indivīdam pieder ipašums ar nosacīto vērtību 100000 Ls,
Ņemot vērā ka NĪN sōbrīd sastāda līdz 1.5 % no tā vērtības tad iznāk ka gadā viņs par to samaksā 1500 Ls
Pat pieņemot, ka indivīds ir šo ipšumu ieguvis mantojumā, tas acīmredzot ir jāuztur un jāveic ar to sasitīti izdevumi, ko pieņemsim par nosacīatjiem 125 ls mēnesī, jeb tiem pašiem 1500 Ls gadā.

Taču lai šos izdevumus viņš varētu segt, viņš būs spiest tos nopelnīt algotā darbā par ko darba devējs aprēkinās IIN un VSAI un kas pēc vienkāršotiem aprēkiniem būs ap tiem ašiem 125 Ls mēnesī, jeb 1500 Ls gadā, papildus šiem maksājumiem tiks samaksāts PVN ap 26 ls jeb papildus 312 ls gadā.
Būtu loģiski, ka indivīds šai īpašumā nedzīvos viens, līdz ar to izdevumi nepieciešamie ienākumi un par tiem samaksāto nodoklu apjoms būs ievērjami lielāks !
Ar to es gribu pateikt , ka darbaspēka/ īpašuma nodokļu proporciju var mainīt taču ne jau būtiski un tiešie zaudētāji tādā gadījumā bīus tie kam nav darbaspēka nodoklu - māmiņas, kas audzina bērnus un pensionāri.

Vispār par šo jautājumu varētu uz manabalss.lv pacelt balsojumu. Savāktu balsotājus un tad uz Saeimu lai vērtē. Bet vajag īsi un kodolīgi aprakstīt esošās situācijas netaisnīgumu.

Čaļi, nu gan jūs dziļi paņēmāt. Tas jau vairs nav forums, prasās ar puslitru piesēst un izkliegties par taisnību.

Vispirms par mērķi. Viss manis teiktais par IIN>NĪN ir vērsts uz tādu vērtību propogandu, kas varētu man piedāvāt ko vairāk par lētu NĪ, t.i. es gribu sakārtotu dzīves vidi un ilgstpējīgu Latvijas ekonomiku. Ir skaidrs, ka, paliekot pie esošā un noteiktību sniedzošā regulējuma, sekojot Pajumtnieka ieteikumam ar Ingis vecā labā DnB speciālista palīdzību es pēc divām nedēļām varētu ievākties krietni pārcenotā mītnē ar sliktu infrastruktūru un pa logu redzēt divus graustus, ja tā būtu esoša pilsēta, vai trīs ieklemmētas jaunbūves, ja jaunais ciemats. Savukārt, ja es izdomātu legāli nodarbināt būvinženieri Ivaru Brinkmani, lai saražotu preci vai pakalpojumu, tad atbilstoši crab pareizi norādītajiem nodokļu faktiem, saražotais produkts būtu ievērojami nekonkurētspējīgāks attiecībā pret Lietuvas un Igaunijas līdzīgiem uzņēmējiem.

Atbilde ir nē, es to negribu. Es gribu dzīves vidi, kas var sacensties ar labklājības valstīm. Un es redzu, ka nodokļu uzsvara pārnešana no IIN un NĪN var radīt tam labvēlīgus priekšnosacījumus.

Virspusēji argumentus es jau pārskaitīju iepriekš. crab, lai tos atspēkotu norādīja man galveno argumentu - ienākumu izmaiņas risku un trūkumus manā pozīcijā. Nirstam iekšā:

Ienākumu izmaiņas risks. Nenoliedzami pastāv, ja manu piedāvājumu skatās īstermiņa griezumā, piemēram, kā pirmspensijas vecuma cilvēks. Diemžēl to nevar izslēgt pilnībā, bet tas ir mīkstināms reformas vadot saprātīgi, neiedziļināsimies tieši kā. Toties ilgtermiņa griezumā šis risks nemaz nepastāv.
Man ir libertārisks redzējums tirgus un nodokļu regulējuma jautājumos. Tā kā es apzinos, ka pavisam no nodokļiem izvairīties nevar, tad es vismaz tiecos cilvēkam atstāt pēc iespējas lielāku kontroli pār saviem ienākumiem. Mans priekšlikums ir, ka cilvēks pie algas lodziņa saņem vairāk un viņam ir iespēja izvēlēties kādās lietas (t.sk. NĪN nodokļos) viņš savu naudu tērē. crab piedāvājums ir, ka pie algas lodziņa „ceturtdaļa” jau tiek iekasēta, valsts to ceturtdaļu savāc, izdala mērķiem kā māk, un cilvēks par šo ceturtdaļu neizvēlās kādus nodokļus baudīt citur. Citi nodokļi viņa vietā jau ir "nopirkti" ar valsts administrācijas starpniecību, to nav vai tie ir zemi.

Mans piedāvājums paredz, ka crab ar šo jauniegūto "ceturtdaļu" var darīt ko grib. Iekrāt mājoklim, kamēr jauns un bez ģimenes mitinās mazā īpašumā, nofinansēt sev privātās pensijas fondu, jo viņš netic valsts pensijai, nopirkt NĪ, kad ir tāda, vajadzība un maksāt NĪN par to, atbrīvoties no liela NĪ un NĪN, kad tāda vajadzība zūd. Ja crab visa mūža garumā nav nesaprātīgi nokaifojis to ceturtdaļu, tad viņa finansiālais stāvoklis ir ievērojami labāks. Ja crab visu laiku ir uzturējis sev divas mājas kuru NĪN ir līdzvērtīgs gūtajai ceturtdaļai, tad tā ir bijusi viņa izvēle, kā izlietot savus līdzekļus.

Es tikmēr baudu blakus efektus – lētāku NĪ iegādi, bezgraustu vidi un iespēju saražot konkurētspējīgu produktu, jo man nodarbināt būvinženieri ir lētāk, kā igauņiem. Airbaltic vairs nav jānodarbina piloti ārzonā, jo potenciālu starpība samazinās, v_t to nepamana un turpina lamāt zvērīgi pieaugošo NĪN genocīdu.

Pierādījumus, ka zaudējumi stimulē lietas pārdošanu? Vai nu paskatamies ko cilvēki dara ar vecu mašīnu, vai visvitālāko NĪ tirgu pasaulē kontekstā ar nodokļu slogu:
[en.wikipedia.org]

Salīdzinot IIN ar citām valstīm, lūdzu ņemiet vērā arī Latvijas soc. nodokli, kas tāds pats IIN vien ir.

Tu piemini taisnīgumu? – es jau iepriekš citēju piemērus ar nerezidentiem (Kirkorovu) un ofšorizēto ekonomiku (Mākoņi), kas tērē valsts infrastruktūru un pārvaldi, nemaksājot IIN. Patēriņa nodokļi ievieš taisnīgumu te vairāk kā jebkas cits.
Tas pats ar sociālajiem apsvērumiem – neapliekamais minimums vienīgajam mājoklim būs nesalīdzināmi precīzāk līdz mērķim novadīts atbalsts kā naudas atņemšana pie lodziņa uz izlaišana caur administrāciju.

Protams, šāda nodokļu pārbīde rada collateral damage, ko nevar pilnībā visiem noamortizēt, bet rada arī spoguļefektu ar līdzieguvumiem no IIN samazināšanas. Es redzu, ka ieguvumi ir lielāki.

Mēs nevaram ar EE/LT konkurēt ar kopējās nodokļu masas samazinājumu, jo mūsu izdevumi ir līdzīgi un pārvalde drusku švakāka. Toties pārbalansējot nodokli no ienākumiem uz patēriņu mēs uzlabotu Latvijas konkurētspēju, nesamazinot kopējo nodokļu masu. Ar balansu es domāju kaimiņu iekšējo nodokļu balansu. Un ražošanā mēs konkurējam ar ienākumu (darbaspēku izmaksu), ne patēriņa nodokļiem.

Arguments, ka pārmaiņas nevajag, jo tās sacūkos ar sliktu Latvijas izpildījumu ir spēcīgs un baiss, bet ja tas ir neapgāžami patiess, tad te nav jēgas darīt vairs vispār neko. Latvijas patreizējo konkurētspēju crab jau norādīja un mēs zinām kur tā ved. Arguments Lietuvā ceļi labāki/nodokļi mazāki norāda, ka turienes pārvaldes efektivitāte mums priekšā ir tik ļoti, ka Latvijas risinājumiem ir jābūt daudz drosmīgākiem, lai panāktu kaimiņus. Un tieši tāpēc stagnējoša drošība, ko sniedz zināmais un ierastais regulējums mūsu atpalicību tikai vairos.

Tas kāpēc zemes nodokļi ir taisnīgi un kā zemes vērtība patērē sabiedrības resursus – par to amerikāņu sabiedrību jau sen pārliecināja cilvēks [en.wikipedia.org] ar savu darbu [en.wikipedia.org]

Lai kādi mums nebūtu viedokļi par suņa būdām fakti liecina, ka mēs ikdienā ļoti labprāt patērējam amerikāņu labklājības sasniegumus un pie pirmās iespējas iecērtam zobus tai labklājības sistēmā. Ierosinu šo to aizgūt un atcerēties, ka iespēja pelnīt ir vērtīgāka par iespēju tērēt.

Patēriņa nodokļi nav tikai NĪN, tomēr citi, kā jau minēju ir ķēpīgi administrējami un tiem (auto, PVN, degviela) mēdz būt lielāka komponente preču un pakalpojumu ražošanā, kā NĪ.

Un nekas no tā ko es saku nav jādara nesaprātīgi, vienā dienā un šausmīgu likmju revīziju. To var darīt pakāpeniski daudzus gadus no vietas. Tad arī pozitīvais efekts visu līdzsvaros.

Ātri izķidāsim, jebšu, moderni runājot, sastrukturēsim autora teikto :)
1.Mērķis - autoram pieņemamu vērtību propoganda.
2.Pastāvot īstermiņa riskiem, nepastāv ilgtermiņa riski.

3.Ļaujot cilvēkam izvēlēties, kādos patēriņa nodokļos samaksāt "jauniegūto ceturtdaļu", NĪ cenas kritīs, grausti pazudīs. Autors varēs lētāk noalgot inženieri Brinkmani.
4.Pārliekot nodokli no ienākumiem uz patēriņu darbaspēks kļūs konkurētspējīgāks.
-----------------------
Nu tad sāksim.
!.Par mērķi. Citiem ļaužiem var būt citas vērtības, pat vērtību sistēma. Vērtību propoganda pati par sevi nevar būt kādas darbības vai bezdarbības attaisnojums, un nav arguments. Tas vairāk ir augoša bērna neizprasto vēlmju "gribu negribu" periods. Šāds mērķis nevar būt kopējs lielākai ļaužu grupai, tādai, kā valsts, tāpēc arī nav reāls. Neredzu iemeslu jebkādām darbībām dēļ nereāla mērķa
2.Tieši otrādi - jo lielāki un vairāk risku īstermiņā, jo neprognozējamāks rezultāts ilgtermiņā. Katrs iespējamais risks pats par sevi nobīda darbības vektoru, vairāki šādi riski ar dažādiem spēkiem, apgrūtina (arī sadārdzina) procesu, to koriģējot (koriģēšanas riski parasti netiek sevišķi izsvērti, jo pielietoti procesa avārijas stāvokļa glābšanas stadijā), padara pat procesu neiespējamu , vai rezultātā iegūst surogātu, kurš neatbilst procesa sākšanas mērķiem. Līdz ar to process rezultātā noticis par velti (tikai ne patērēto resursu ziņā). Rezultātā reforma reformas pēc.
3.Tirgū joprojām tie paši spēlētāji ar vēl lielākām summām. Pastāv neliela iespēja tirgū parādīties papildus piedāvājumam (samērā nekvalitatīvam) dēļ mazāk turīgo iedzīvotāju nespējas nomaksāt palielināto NĪN, taču dēļ tā paša iemesla pastāv riski pavairoties graustiem un kriminogēnai situācijai. Inženieri Brinkmani autors tik un tā nespēj noalgot, jo inženieris maksā tikpat cik iepriekš, kas jau tā ir lēti eiropas kontekstā. Viņam nav samazinājies nodokļu un kopējo izmaksu slogs, kas ļautu kļūt lētākam un konkurēt ar sētnieku. Ja nu autors uzskata, ka pašam būs vairāk naudiņas, ko tērēt, tas nenozīmē, ka prece palikusi lētāka. Šāds balanss paredz, ka ja gribēsi nodarbināt inženieri, tad būs jāatsakās no kāda cita patēriņa, jo pārliekot no vienas kabatas otrā summa nemainās. Cilvēki ar brīviem līdzekļiem to izjust ir grūtāk.
4. Savas idejas izklāstījumā autors neuzrāda darba spēka izmaksu pazeminājumu, tikai citu brīdi kurā no darba spēka nodokļus iekasēt. Vai arī kā savādāk būtu jāsaprot "jauniegūtā ceturtdaļa"?. Ja nu autors ir iedomājies, ka darba devējs turpmāk ienākumu nodoklī neizmaksāto daļu neizmaksās darbiniekam, tādejādi samazinādams darba spēka izmaksas, un darbinieks no jau esošās summas par jaunu maksās palielinātos NĪ nodokļus, tad par ko lai to sauc, ja ne par genocīdu? Ja tā nav, no kurienes darba spēka izmaksu samazinājums, "sabalansējot nodokļus"?

Vizionāri........Ja apstākļi spiež cilvēku atteikties no darba uz kādiem 10 gadiem un pāriet izdzīvošanas režīmā.? Sēnes. ogas, žagari, visu salabot pašam, ..... Iznāk, ka uz 10 gadiem jāsamazina mājas vērtība, citādi ieies parādos un zaudēs dzīvesvietu. Vislētākais variants sastumt māju ar buldozeru baseinā, jo tas jau arī ceļ vērtību un dzīvot malkas šķūnī, aizdrīvējot ar avīzēm un lupatām. Zemes nodoklim varētu dabūt naudu, atļaujot kādiem ārzemju viesstrādniekiem novietot treileri otrā galā, jo elektrība jau ir un līdz centram normāls attālums....
Pašas mājas izīrēšana par dempinga cenām arī savā ziņā ir darbs ar atbildību, kurš nav rentabls un turpat vien noved.
Bet tomēr 10 reiz labāk, nekā kļūt par bomzi, jo paliek ierastā vieta....

Diskusiju biedri, izskatās, kā mūsu politiķi, tikai runā par naudas pārdali, nesaprotot pamatu pamatus - valsts labklājību nosaka valstī saražotās naudas daudzums un punkts. Un nauda, kā zinām, ir preču un pakalpojumu ekvivalents. Tātad valsts labklājības pamatā ir ražošana, jo pakalpojumi mums...piedodiet, nav mums Vidusjūras klimats. Katras valsts labklājība tātad ir tieši proporcionāla tam, cik tā saražo. Nu tad drīzāk sākam diskutēt par to, kāpēc mēs neražojam un kāpēc mūsu produkcija nav konkurētspējīga. Mans viedoklis - divi pamatiemesli - 1) birokrātija, 2) nekompetence.
Par birokrātiju runājot, visās post-sovieticus valstīs homo sovieticus galvā birokrāta uzdevums ir ierobežot, traucēt, represēt (lai gan pēc būtības jābūt otrādi - veicināt, palīdzēt). Labākais īstenībā uzņēmējdarbības veicināšanā no valsts puses ir netraucēt! Par nekompetenci runājot, te nu es esmu 100% pārliecināts, ka mūsu izglītība ir Āfrikas valstu līmenī un, ja kaut kas kardināli netiks mainīts, mums nākotnes nebūs. Un nekad nevajag salīdzināt lābākos 5% studentu, jāsalīdzina vidējais. Mums augstskolā atsēž, mācās kaut kādu pilnīgu fufeli, vecas programmas utt. Runāju ar vairākiem datoriķiem, kas pabeiguši augstskolu un strādā savā specialitātē - cik no tā, ko mācīja augstskolā jums reāli noder praktiskajā darbā? Biju pārsteigts - pilnīgi nekas! Vai vidējais radiotehniķus pabeigušais students var pats uzkonstruēt, piemēram, elementāru temperatūras kontrolieri, kurš pie 10 grādiem ieslēdz motoru, pie 30 izslēdz un pie 20 nomet apgriezienus?

aaaa: Viss ir tā kā ir. Tādi esam. Esam izglītības pasniegšanas pamatprincipā: " KAUT KO mācīt. Mazliet apskaidrot......." Bet visas zinības jāmācās pašam PAŠMĀCĪBAS CEĻĀ! Skola ir tikai IEVADS ZINĪBĀS. Visu tālāko nosaka paša gribēšana, varēšana, motivācija, talants, iespējas..... Jā. Beidzot radiotehnikas fakultāti ir tikai teorija . Ja tas nav hobijs...tad tālāka attīstība būs tikai vadības līmenī. Un , kāpēc mums te nav attīstības tajā veidā, kā gribētos? Tāpēc ka nav KO RAKT, tiešā un pārnestā nozīmē. Nav tā "dzīsla" kas pilda ar naudiņu valsti, un tauta dzīvo ar šīs naudiņas esamību. Nav mums APGROZĪJUMA vietējā mērogā. Nav LIELĀ patēriņa. Tāpēc jāiet pasaulē! Un tā, iepelnītā naudiņa nenāk atpakaļ..... Pasaules lielajām investīcijā, mēs esam par dārgu! Pasaule dzīvo uz lētā darba spēka rēķina. Piemēri nav tālu jāmeklē...Tikai uz ražotāja etiķeti jāpaskatās.Tautai nav laika gaidīt...Tā iet uz turieni, kur jau LABI. Valstī ir SLIMĪBA kuru var izārstēt tikai laiks ilgākā vai ātrākā veidā. Bet laika gaidīt.....ciest.....cerēt.....nepietiek spēka. Tas kas tagad notiek ir IZVĒLE.

ETT, šķiet, ka Tu mani mazliet pārprati, vai arī es nebiju īsti skaidrs savā domas formulējumā.

Protams, ka tā ceturtdaļa neatbrīvosies pilnībā kā no jauna klāt radusies, jo inženierim pieaugs dzīves izmaksas. Tas tiesa. Bet a) atbrīvosies kāds procents no tās uz efektīvākas kapitāla apsaimniekošanas rēķina (jo inženieries pats to darīs); b) būs pozitīvie efekti no kapitāla koncentrācijas ražošanas pusē un izdevumiem patēriņa pusē.

Lirisks piemērs. Tu brauc ar laivu, kurā iekšā mētājas smags dzelzs enkurs (nodokļi). Nav iespējams mainīt laivas masu, pārvietojot enkuru laivas ietvaros. Nu nekādi nav iespējams. Toties laivas gaitu gan ir iespējams būtiski ietekmēt vai šis smagums ir nolikts laivas centrā, aizmugurē vai norok purngalu. Patreiz ir purngala variants.

Ir arī īpašie piemēri. Mūsu draugs v_t mīl piesaukt Airbaltic. Tad nu šinī gadījumā pilotu nerezidentu algošanai atbrīvojas prakstiski visa ceturtdaļa (viņi īrē vienu dzīvokli uz trim panorama plaza) un pakalpojums ir dārgs. Patēriņa komponente viņu pakalpojumā ir maza.

Šīs ideja nerada naudu pašas par sevi, bet gan koncentrē kapitālu ražošana pusē un izdevumus patēriņa pusē. Tagad kā ir - paskaties savu nomaksāto nodokļu kopējo bilanci.

[en.wikipedia.org]

Many economists and tax experts favor consumption taxes over income taxes for economic growth.[25][26][27] Consumption taxes are neutral with respect to investment.[3][26]

To the extent that taxing something results in less of it (whether income or consumption), taxing consumption instead of income should encourage both work and capital formation, which will increase economic growth, while discouraging consumption.[3][4] Secondly, the tax base will be larger because all consumption will be taxed.

Also, a consumption tax could utilize progressive rates in order to maintain "fairness." The more that someone spends on consumption, the more that the person will be taxed. The rate structure could look like the current bracket system, or a new bracket system could be implemented.

Es īsti nesaprotu argumentus kāpēc mums būtu jāpaliek stagnējošā mierā, skaidri apzinoties, ka patreizējā Latvijas nodokļu bilde ir nekonkurētspējīga. Ok, pieņemsim, ka lasītājs ir pirmspensijas vecuma īgņa, kuram bail no datoriem, pārmaiņām un nav nekas svarīgāks kā sava mājokļa imaginārā vērtība un tiesības pirkt etiķa esenci. Bet arī šādā gadījumā, padomājiet lūdzu par saviem bērniem. Viņu izvēles a) pelnīt maz ar lielu IIN, dzīvot pie vecākiem, jo nevar nopirkt dārgo mājokli un salaist līdz galam grīstē demogrāfiju; b) pārvākties uz Īriju; c) ik pa brīdim kļaņčīt vecajam piecīti jo nekonkurētspējīga ekonomika viņu no darbina pa 500 latiem. Apvelkat vēlamo.

Enkuram jāatbilst noteiktām prasībām: 1) jābūt iespējamam to ātri atdot un ērti nostiprināt pārgājienam; 2) tam jāpiemīt lielam turētājspēkam pie mazas masas; 3) tam ātri jāierokas gruntī un viegli no tās jāatbrīvojas. [lv.wikipedia.org]
Tātad nav jēgas staipīt pa laivu šurpu turpu smagu kluci, kuršs neatbilst savam uzdevumam. Pārbīdot nodokļu smagumu no ieņēmumiem uz patēriņu ir iespējams regulēt patēriņu vienā vai otrā virzienā, vai pat iznīcināt to, līdzekļus aizplūdinot citur, kur savādāka nodokļu struktūra. Ir riskanti ļaut to kādam darīt, jo tādejādi tiks radīts papildus tirgus regulācijas instruments, kas dod papildus iespēju koruptīviem darījumiem ļoti plašos apmēros. Šis variants visizdevīgākais protams ir autora pārstāvētajam slānim, kuru viņš pats novērtē kā 10% no iedzīvotāju skaita, kaut gan praktiski ir vēl mazskaitlīgāks un sastāda vien 1,6% no Latvijas darba ņēmēju skaita [www.apollo.lv] ,kuriem ir iespēja operēt ar brīviem līdzekļiem. Pārējiem pirmspensijas vecuma īgņām, kuriem bail no datoriem, pārmaiņām un nav nekas svarīgāks kā sava mājokļa imaginārā vērtība un tiesības pirkt etiķa esenci, tantiņām kāpu joslā, Ziemeļkorejas modeļa atbalstītājiem, homo soveticus, kuņām uz plosta un dažām citām iedzīvotāju grupām ir lielāki iespējamie zaudējumi nekā ieguvumi.
Mūsu konkurētspēju apdraud nevis pašu nodokļu struktūra, bet gan to izlietojuma struktūra. Salīdzinām finansējumu procentos no IKP sabiedrībai svarīgākajām nozarēm Latvijā un Eiropā vidēji. Izrādās, ka daudz kur finansējums ir pat 2X mazāks. Runa nav par summas lielumu, bet par procentuālu iedalījumu vienām vai otrām sabiedrības vajadzībām. Pat nozarēs, kurās itkā finansējums ir līdzīgs, piemēram, augstākajai izglītībai (1,5%) izrādās, ka puse no finansējuma( 0,75%) ir privāts nevis valsts (citās valstīs attiecība 1,25 valsts, 0,35 privāts) Par medicīnu vispār nerunāsim - finansējums atšķiras uz pusi. Tātad valsts jau savu nodokli uz patēriņu ir netieši uzlikusi, nozares nefinansējot pietiekamā apmērā. Vēl lielāks apjoms apdraudētu valsts pastāvēšanu kā tādu. Un pat par šī, samazinātā finansējuma izlietojuma pareizību ir jāšaubās.
Pašlaik, kamēr Bezpajumtnieks, kuram pajumtes iespējas lielākas kā vairumam, nolēmis bīdīt nevajadzīgi lielu kluci no vienas laivas gala uz otru pa ceļam ar savām kustībām no laivas izmesdams pārējos līdzbraucējus,valsts ir atrisinājusi problēmu savādāk, izmetot to kluci aiz borta. Tas nekas, ka gaita bremzēta. Varbūt tomēr lietderīgāk ir nomainīt to smago kluci ar kaut lo vieglāku un efektīvāku, lai nebremzē laivas gaitu un nepieciešamības gadījumā tomēr veiktu savas funkcijas?

ETT, Tu pacel divas svarīgas lietas, bet tās reprezentē pavisam citu problemātiku. Nekas no tā nedz apstiprina, nedz nolidz, nedz konfliktē ar manis sacīto.

1) nodokļu kopējās masas samazināšanai es nekādi neiebilstu, bet pat ar atvieglinātu kluci, borta inženierija (kluča novietojums) ir patstāvīgs, pastāvīgs un svarīgs.

2) nodokļu izlietojums ir valsts pārvaldes kvalitātes jautājums, kam ir mazs sakars ar nodokļu uzsvaru politiku. Arī zemēs ar izteikti labu pārvaldi nodokļu uzsvari ir nozīmīgs instruments.

Nu kāpēc IIN>NĪN ir labs es izstāstīju un šie labumi neglābjami sasniegtu visas sabiedrības grupas, tajā skaitā neizslēdzot atbalsta mehānismus citētajām grupām (izņemot to tantiņu kāpās, jo viņa ir imagināra vienība pretreformu viedoklim). Savukārt tēze, ka vajag tikai visus nodokļus samazināt, nemeklējot efektivitāti (kuras mums trūkst) to pārdalē - tas tā šleseriski ir.

Un vēl es atkal atļaušos būt kaitinošs ar norādi, ka kuģos un gaisa kuģos izmanto speciālus masas ķermeņus lai to gaita būtu laba. Ātrākajos un vieglākajos no tiem - jahtās un planieros, šos smaguma ķermeņus izgatavo no īpaši smagiem materiāliem un novieto tā lai to iedarbības spēka plecs būtu maksimāls. Foruma lidmodelisti apliecinās.

Bet nu gan es milzums laika esmu te nokaifojis. Veiksmi :)

Kuģa ķīlis neveic enkura funkciju :)
Veiksmi Tev arī.

1) man prieks, ka diskusijas rezultātā Bezpajumtnieka k-gs šķiet kļuvis mazāk kategorisks un piedāvā izņēmumus no NĪN

2) ja LV tiks ieviests izņēmums no NĪN vienīgajam mājoklim vai cita veida Eiropas, nevis PSRS laika, standartiem atbilstošs ar NĪN neapliekamais īpašuma minimums (jau iepriekš minētie piemēri - Lietuvā 200 kLVL kopējā īpašuma neapliekas ar NĪN, vai Tallinā 1500 m2 apbūves zemes neapliekas ar zemes nodokli un būvēm nav nodokļa vispār) , tad es neprotestēšu pret starpības aplikšanu ar lielāku NĪN. Domāju, ka ne es viens tāds būšu. Kirkorovs lai cīnās pats.

3) kamēr šī izņēmuma nav, pievienojos tiem, kam nav saprotams, kur pazūd ienākumu samazinājuma risks, ja domā ilgtermiņā

4) tēlainajā salīdzinājumā ar laivu, manuprāt, enkura novietojums ir sekundārs. Iepriekš devu piemērus ar kaimiņiem, kuriem ir mazāks, gan IIN, gan NĪN (enkurs ir mazāks un tuvāk laivas priekšgalam), bet tomēr laiva vienmērīgāk kustas vienā virzienā un ir priekšā mūsējai. Primārais, manuprāt, ir tas, ko Bezpajumtnieks garāmejot arī atzīst - mūsu valsts pārvalde ir "drusku švakāka" - mūsu laivā šobrīd airētāji un stūrmaņi (valsts pārvalde) ir mazefektīvāki nekā kaimiņos - neairē pietiekami sinhroni, šad tad vienkārši "sačko", stūrmaņi reizēm šķiet nezin, kur un kāpēc mēs īsti peldam, un ik pa brīdim stūrē pie kaut kādām saliņām nost no kursa, lai sabīdītu savas personiskās štelles. Kasieri tā vietā, lai dzenātu bezbiļetniekus, paceļ biļetes cenu tiem, kas maksā. Turklāt tik un tā sviestmaizes airētāju un pasažieru vēderiem visa iepriekšminētā rezultātā nākas aizņemties no citām laivām, kas nekautrējas norādīt "pareizo" ceļu

5) Bezpajumtnieka pieminētais visvitālākais NĪ tirgus pasaulē ir starp citu izraisījis arī visdziļāko krīzi pasaulē kopš lielās depresijas laikiem, kas vēl joprojām nav galā un nezin ar ko beigsies. Un tur, starp citu, ir nedaudz citi NĪ kreditēšanas likumi - noliec atslēgas un aizmirsti par parādu, kas, manuprāt, arī ja ne veicina, tad vismaz ietekmē tirgus vitalitāti.

6) iepriekš minētajā algu kalkulatorā soc. nodokļi bija iekļauti

7) ātri pārskrienot pāri norādēm uz Henry George - teorijas pamatā šķiet ir, ka ar nodokli apliek tikai zemi, un atceļ visus pārējos nodokļus. Tā ka - skaista, nepierādīta papīra teorija, kas ir palikusi uz papīra. Manuprāt, ir skaļi teikt, ka viņš visus ir pārliecinājis, jo nezinu valsti (es daudz ko nezinu), kur eksistētu tikai liels nodoklis par zemi un nekas cits :)

Katrs amītis sēž uz pleciem 10 personām pasaulē..., vēl crab pieminētais 5. punktā - tā būtu mūsu bāka:)

Tad tik sākam mācīties igauņu vai leišu valodu. Tepat jau kaimiņos būsim.

varu tikai piekrist crab iztirzājumam. tāpat ETT.
varu piekrist arī Bezpajumtniekam par nīn vajadzību, bet tikai nerezidentiem. citur tā esot un par diskrimināciju to neviens neuzskata. tā ka, ja fiļam kirkorovam izmantojot likumdošanā izcirsto logu, ir izdevies šeit kaut ko nopirkt, lai tad arī maksā par sagādātajām neērtībām un infrastruktūras lietošanu.

negribu piekrist aaaa jautājumā par to, ka visu labklājību nosaka valstī saražotās naudas daudzums.
vienkāršs piemērs. krievija - ja krievijas pilsoņi vispār neietu darbā, visas 24 h pavadītu gultā, pat tad katram uz deguna mēnesī iznāktu apmēram 5000 eur. respektīvi par naftu, gāzi un citām zemes bagātībām. kā būsiet dzirdējuši, praksē tā nav. atslēgas vārds - sadalījums. kamēr abramovičš maina aviācijas bāzes kuģa izmēra jahtas kā cimdus, krievi glubinkā un ne tikai, funktierē kā savikt galus.
pie mums tas pats - tikai mazākā mērogā. naudiņa aiziet ofšoros, čouzeno bankās, un mēs atspērušies maksājam nīn un citus leģitimizētos reketus.
protams, ka "labklājības" valstu interesēs ir, lai šeit (un arī krievijā protams) nenotiktu nekāda ražošana. viņiem pašiem (labklājīgajai eiropai) nav praktiski nekādu dabas resursu, un ja mēs paši saražosim sev visu nepieciešamo, tad mums atkritīs vajadzība eksportēt mežu, cilvēkus, naftu, gāzi u.c. dabas resursus, pirkt viņu ražojumus, aizņemties naudu, maksāt nesamaksājamus procentus u.t.t. un tad tā pati eiropa sūkās ledu un staigās pastalās.
acīmredzot naudas ražošanu un sadalījumu kūrē kāds augstāks levels, kas ar dažādiem instrumentiem, tajā skaitā ar klaju sabotāžu, izveido un notur sev vajadzīgo status quo.
zinoši cilvēki to sauc par sazvēretības teoriju, es par praksi.
tieši tāpat kā es, ir domājis vēl kāds vīrs - "ja cilvēks domā, ka cilvēces vēsturiskās attīstības procesā mēdz būt nejaušības, tad viņš ir pilnīgs idiots"- marks tūlijs cicerons.

principā ir pamats uzskatīt, ka viss notiekošais pēdējos 22 gadus, ir sabotāža, un nīn ir viena tās skrūvīte. un no tā var secināt, ka visi pie teikšanas esošie un bijušie ir paklausīgi pildījuši augstākā levela vadlīnijas. latvijā paklausīgāk kā lt vai ee.
i vyss.

Nu beidzot Bezpajumtnieks atkāja savu sapni !
Diemzēl viņš neko jaunu nepasaka, jo minētās problēmas jau gadus 20 atpakaļ lieliski apzinajās pirmie "attīstītāji" un mēgināja tās arī risināt !
Taču arī viņi lieliski apzinājās ka mēgināt tās risināt ar " špikeri" valdības nodoklu politikas jomā ir " neiespējamā misija" .

Tāpēc nāksies apbēdināt Bezpajumtnieku, ka pat ieraugot savus piedāvājumus 'rīt uz brokastlaiku" uz valdības galda, sagaidīt tās augļus diez vai būs lemts tikpat ātri un pēc gadiem divdesmit diez vai viņam būs aktuāli !

v_t - ja tiešām tāds cipars - 5000Eiro uz katru iedzīvotāju, tas ir traki. Milzīgi izklausītos jau arī pārsimts eiro. Bet sadalījums ir kāds ir - barbarisks un bez jel kāda cilvēciskuma. Godīgi būtu, ja katram, kas uz Zemes piedzimis - būtu lietošanā kāds hektārs, vairāk vai mazāk šīs pašas Zemes. Bet šobrīd Zeme ir simtreiz iekarota, atņemta, nolaupīta un pārdalīta, un, kaut vai jau minētajam bezpajumtniekam tā jāpērk par paša pelnītu naudu un vēl kredīta procentus maksājot. Tāpat kā mēness tur augšā karājas un reizē pieder visiem un nevienam, tāpat zeme uz kuras dzīvojam un esam piedzimuši pieder visiem, vai nevienam, bet šobrīd aiz domātas bezspēcības, vai kādiem citiem iemesliem viss notiek pa sen iestaigātām takām - pērkam un pārdodam zemi, ko pirms 100, 200, 500 gadiem kāds kādam ir nolaupījis, utt, kuras īpašumtiesības pašos pamatos ir nelikumīgas un nelegālas, ja vien neattaisnojam noziedzību.
Taisnības un humānisma pasaulē nav, un problēma par māju 100 000Ls vērtībā ar stulbo biezpienapmetumu un tūjām vai bez ir salīdzinoši gatavais sīkums, un katram pašam jādomā, vai vērts savas dzīves 20 gadus tai veltīt, jo kapā līdzi tāpat nepaņemt:)

tādu skaitli min Ždanovs un tā tas varētu būt, barelus un m3 taču pumpē miljoniem + vēl visu kaut ko citu.

bezmaksas lietošanas tiesības uz zemi būtu pareizākais veids.

Nu man beidzot skaidrs kam tiek NIN... tie ir tādi žīdu biedri, kā biedrs Lavents ar banku "Baltija"; biedrs Krasovickis ar banku "Parex", biedrs žīds no zivsaimniecības institūta , kas iepircis 'lašus' vismaz 5X dārgāk nekā pasaulē pieņemts...