Par Pinotex - varbūt neturas, jo klāts uz mitriem dēļiem? Man Purene (drusku gaišāks nekā Oregons) stāv nu jau sešus gadus - Z pusei nav ne vainas, D pusē pēc 4 gadiem sāka palēnām nākt nost. Apakšā kā grunti daļai izmantoju lineļļu, daļai Pinotex Base.

Vienstāvam - mūrēšana notika siltajos mēnešos, tā ka sāls pie javas netika likta, tā jūras smilts versija bija mūsu celtnieku minējums,
par Pinotex - to ārdarbos vairs nelietotu, bija iets ar bāzi un tad 2X vai 3X krāsots tie siltie toņi, bet nu lupinās nost, kaut arī žogs 80% ir ēnā zem kokiem, diemžēl arī žoga dēļi pa 10 gadiem ir sapuvuši kopā ar Pinotex, labi, ka tikai žogs. Jāpārkrāso arī vēja kaste, bet ar ko? Līdz tai var tikt tikai ar pacēlāju, tāpēc gribas ļoti noturīgu krāsu.

Pinotex tiešām galīgi garām-pilnīgi neatbilst reklamācijām.Laba alternatīva ir Caparol Holzlasur-var nopirkt DEPO.Starp citu lētāks par PINOTEX. Lai arī bāze šķiet līdzīga,bet noturība pavisam cita.Grūti pateikt,kā tas uzvedīsies,ja apakšā būs Pinotex, Sētu vispār nevajadzētu krāsot ne ar ko tādu,kas veido plēvi,ja nu vienīgi katru gadu atjauno krāsojumu.Krāsojumā tik un tā veidojas plaisas pa kurām mitrums viegli tiek iekšā,bet lai izžūtu vajadzīgs lielāks virsmas laukums.Kļūdu izdara tie,kas vēja kastu apšuvumam dēļus krāso no abām pusēm(ko bieži iesaka krāsu tirgotāji-lielāks patēriņš),jo atmosfēras iedarbībai ir pakļauta tikai viena puse-savukārt otra-nekrāsotā,ļaus dēlim ātrāk izžūt pēc lietavām-kas ir svarīgi,lai tas ilgāk kalpotu.

Pirms pāris gadiem redzēts svensonu krāsu tests atzina, ka pilnīgi neviena no tirgū esošajām lazējošām krāsām nebija pieskaitāmas labiem koksnes aizsarglīdzekļiem - tikai un vienīgi 100% sedzošās krāsas. Caurspīdīgajam iet cauri ne tikai redzamā gaisma, bet arī UV, kas jau tieši arī ir visu problēmu cēlonis. Par žogiem un Pinotexiem runājot - nu nezinu kā tas radagabalam izdevās, bet droši vien daudzu apstākļu sakritība - dēļi bija žāvēti un ēvelēti, pedantiska krāsošana utt. Skaidrs, ka pieredze ļoti subjektīva - viņš visiem stāsta, ka labākas krāsas par Pinotexu nav, un no viņa viedokļa pamatoti, kamēr pretējais kaimiņš, kam viss tur lobās un jūk, droši vien visiem stāsta, ka Pinotekss ir pēdējais mēsls. Principā žogus jebkur pasaulē taisa no spiedienimpregnētiem dēļiem, izņemot pie mums...tas sakarā ar to pūšanu. Atšķirība ir dramatiska - parasts dēlis, īpaši no apakšgala, sāk pūt jau pēc dažiem gadiem, kamēr spiedienimpregnētajiem parasti pilnīgi nekādas pūšanas pazīmes nenovēro arī pēc 15 gadiem.

Vēja kastēm laikam nekā labāka par Tekstūrdekoru nav. Tām vietām, kur lielāka atmosfēras iedarbība (vēja dēļiem) apakšā vēl klāju īsto antiseptiķi. Par nekrāsošanu no otras puses arī varētu būt taisnība.
Žogiem ieteicams izmantot termokoksni.

anno - ja nemūrēji vai vismaz javu nepirki pats, tad pastāv iespēja dabūt ziemeni arī vasarā! Starp citu, ko nozīmē jūras smilts? Smilšainie kalni manā apkārtnē 30 km no tagadējās jūras arī ir kāpas, un, ja tādā uztaisa padsmit m dziļu karjeru, vai visas sāls paliekas ir ar lietiem izskalotas?

Iespējams, lineļļa kā grunts ir apsverama. Nesen (ar TekstūrAkva BASE un AkvaTop) piekrāsoju logus un balkona duvis, kas pirms ~10 gadiem bija krāsoti ar Rilak grunti kokam uz šķīdinātāja bāzes (tādu grunti vairs neražo) un kautkādu Rilak alkīda emalju. Tad lūk, pirms 10 gadiem klātais kopā ar ~1988 gada oriģinālo krāsu bija jau 40% nolobījies gandrīz visur, izņemot balkona durvis, kuras, atšķirībā no logiem, oriģināli nebija krāsotas un ap 1990 tika bagātīgi nopindzelētas ar pirdnīcu (пёрница jeb олифа оксоль). Virs pirdnīcas krāsa bija saplaisājusi, taču nekur, izņemot rūts apakšējo piespiedējlīsti, nebija nolobījusies.

Klimats bija citādāks apmēram 2 milj. gadu atpakaļ, kad, iespējams, jūra bija lielākajā daļā Latvijas teritorijas, no tiem laikiem arī smilšu kāpas. Sāļš gruntsūdens, starp citu, no spices nenāk pat Jūrmalā, pavisam tuvu jūrai un cik zinu, nav sastopams nekur. Sāls parādās dziļurbumos, ap Kolku pavisam sekli, bet ne jau tik sekli, lai varētu kādā karjerā uzrakt. LV teritorijā gadā nolīst vairāk kā spēj iztvaikot, līdz ar to notiek nepārtraukta viegli šķīstošo sāļu izskalošana no augsnes.

Man gan liekas, ka fasādei un vēja kastei nekas nav labāks par Sadolin vai Tikkurilas vai paštaisītu miltu krāsu, ja vien tai nav piejaukta klāt auksti spiesta lineļļa, kura āra apstākļos neglābjami sāk pelēt.

Cau visiem tema atlausos atgriezties par kludam buve,vel buvnieciba turpinas,tapec minesu kadas lietas kas dota bridi uzskatitas par kludam.
nopirku gatavu maju celtu saku ar renovacijas darbiem
1. pavisam noteikti nojauktu un uzceltu to pa jaunu,jo nemties parbuvet
parplanot ir loti sarezgits process.un visu laiku jaatduras lietas kuras tu gribot istenot nevari.
ir ka ir un viss ;-)))
2. pavisam noteikti mazak klausit visadus gudriniekus,viens gudraks par otru
visiem gribas izlikties loti zinosiem specialistiem.
iespeju robezas paintereseties par temu kaut nedaudz pasam..
ja pagruti ja darbojies piekritu laika maz.....
tatad jauzticas kadam jebkura gadijuma...
se tad ari rezultats kads ar katlu parcensanas...man ari kaut kas lidzigs gadijas :-)))
3.projekti visi aprekini ir pilnigagais fufelis neviens tev nekad neuztames un neparedzes
cik kas ko ka......
vel tie visi ir papira cilveki bez realas pieredzes buvnieciba ( ne visi protams !!!! )
a ja un visiem viniem nav laika un daudz darba :-)))))
buvniecibas procesa noteikti vis kas pamainas un rodas citas alternativas !!!
biju te saskaries ar daudziem tadiem...beidzas vis ar to kad mes pasi visu ar meistariem darijam..
visi projekti kaut ka nu dikti ilgi bija jagaida...beias izbesija....

peliksu par vejkasti manuprat remmers loti labs neko sliktu nevaru pateikt !!!!!!!

ar meistariem paveicas sakarigi cilveki....nu ideals nav neviens protams ir savas nianses :-))))

te bija labs teksts par to viss ir atkarigs cik talu tu pats esi gatavs iegruzities
buvniecibas procesa...

attieciba par meistaru izveli diezgan smags jautajums,jo specialisti ir visi,un mak visu
bet starp viniem atrast to kas der gruti,normali cilveki visi strada,tas kurs var uzreiz un rita
neko labu nedos toc.

nu mos kadam kas bus noderigs !!!! :-))))

Paldies par ieteikumiem, kā un kur var dabūt termokoksni, tā ir termiski apstrādāta?
Par krāsām - želejveida, nepilošās un plēvi veidojošās krāsas nav vērts pirkt, vienu tādu importa izmēģinājām uz loga dienvidu pusē, nolupinājās kā sīpola miza, par Rilak krāsām - kādreiz padomju laikos vecāki krāsoja māju un žogu, stāvēja pa padsmit gadiem, pie tam, jo šķidrāka krāsa bija, jo ilgāk turējās.

Nu nevajag nekādu termokoksni, muļķības tās ir - spiedienimpregnēts dēlis stāvēs daudz ilgāk. Termokoksnē krāsnī dēli iztur augstā temperatūrā un cukuru struktūra nedaudz mainās, padarot tos negaršīgus mikrobiem, bet agri vai vēlu sēnes tur uzmetīsies. Spiedienimpregnējuma gadījumā vara sāļi ir indīgi mikrobiem, līdz ar to aizsardzība ir labāka/ilgāka.

Rilak (RLKR) produkcija kopš padomju laikiem ir krietni papildinājusies, vismaz pieejamā (kautkādas kuģukrāsas un helikopteru gruntis it kā ražoja un pa blatu varēja dabūt arī tad). Želejveida vai nē, manuprāt tam ir nozīme tikai uzklāšanas brīdī. AkvaTop ir želejveida, tomēr pēc maniem (gan tikai 5 gadi) stāv daudz labāk kā, piemēram, vecās ПФ (tagadējās alkīda).

Par kļūdām:
1) Otrreiz noteikti neceltu mansardu,bet vienstāvu-līdzīgi kā teica aaaa. Visa tā ņemšanās ar pārsegumiem,čīkstošām grīdām,trepēm noteikti neatsver papildu ieguldījumus lielākos pamatos un jumtā. Turklāt parēķiniet,cik vietas mājā aizņem tikai transfērs no 1. uz 2.stāvu-aptuveni 20m2 (trepes abos stāvos + papildu koridoris 2.stāvā)
2) Saistīts ar pirmo kļūdu-trepes. Ekonomējot vietu,uztaisīju diezgan stāvas trepes ir īsu pakāpiena virsmu. Tagad katru reizi,kāpjot uz otro stāvu,par to spļaudos. Taisiet ērtas un platas trepes ar pareizu pakāpiena augstumu.
3)Nelieciet jumta logus-es gan no šīs kļūdas paspēju izvairīties.
4) Celtnieku izvēle-no šīs kļūdas,varu garantēt,neizvairīsies 100% neviens mājas cēlējs:))

Raih!

Lūdzu atrodi inženiertīklu sadaļā manu jautājumu par dīzeļapkuri un pakomentē.
Interesē reālā pieredze.

1. Iespējams ka pārāk liela māja. Bet to vēl nevar zināt. Jaunieši gan saka, ka viņiem patīk un dzīvošot te ilgi ilgi. Bet realitātē atnāks lielā love un prom ar to būs. It sevišķi, ja no 3bērniem ir 2 meitas. No otras puses, kā tu bērnam pateiksi, nē Tev mēs istabu neplānojam, jo droši vien tāpat aizprecēsies prom,vai pārcelsies uz Londonu,vai gribēsi atsevišķi vienkārši tapēc, lai senči nerēgotos deguna galā. :) No 3. puses tā tomēr ir laba drošības sajūta arī puslīdz pieaugušā vecumā, ka zini, ka vienmēr ir vieta, kur atgriezties, ja visi striķi trūkst.
2. Uzmūrēju sildmūri no šamota ķieģeļiem. Vienkārši gadījās smukus lietotus iepirkt pa lētu naudu. Bet tie maitas diezgan labi siltuma izolatori. Vismaz salīdzinot ar parastiem. Nu labi, tas mūris vairāk tāpat kā dekoratīvs elements.
3. Nokļūdījos ar plānojumu. Realitātē viss izskatā nedaudz citādi. Izskatās, ka viena starpsiena lieka. Labi, ka nepaspēju vēl uzsliet. Līdz ar to nedaudz plānojums mainās. Vispār tas, manuprāt, ir vissarežģītākais savas mājas būvniecībā, ka būtu ideāli jau pirms būvēšanas izdomāt un saprast visu kur kas atradīsies līdz pat sīkumiem. Realitātē būvējot un it sevišķi, ja pats būtvē, tad tas aizņem ievērojamu laiku un tā laika ietekmē gan situācija mainās, gan 'vēlmes mainās, gan rodas arvien jaunas idejas, kas nereti pretrunā ar iepriekš nosprausto kursu, nemaz nerunājot par projektu.

Reno-skaties tēmu

Ar to impregnēto arī jāuzmanās - iepirku bāzē uz Maskavas ielas impregnētas latas, arī apgalvoja, ka šitās jau ilgi turēšot, realitātē kāda puse izrādījās trupējusi, viegli uzsitot ar galu pa zemi lūza kopā, un tā kā bija aizdomas, ka sēnes iemetušās arī stingrajās nācās visas skrūvēt nost un vieta likt tīras un svaigi zāģētas...

Remontēju dzīvokli ķieģeļmājā.
1. Kārtējo reizi kļūda ar logu iebūvi, kad meistars pa perimetru neiestrādāja tvaika barjeru no iekšpuses.
2. Vajadzēja noflīzēt gaiteni un virtuves daļu. Laika trūkuma dēļ, negribēju čakarēties ar izlīdzinošajām kārtām, tapēc uzliku 25mm saplāksni, kuram uztaisīju vel papildus atbalstus starp sijām uz izdedžiem. Tagad jūtu, ka dažas flīzes 600x600mm, saplākšņa savienojuma vietā, ir nolekušas nost, divas no krītošiem priekšmetiem ieplīsušas, protams šuvojums arī izkustināts un sačakarēts. Tagad noteikti liktu grīdas ģipškartonu vai izlīdzinošo.

Nav divu vienādu māju, tapēc rupjākās kļlūdas būs visdažādākās.
1. projektā un izpildījumā neņemt vērā VIDES apstākļus;
2. ņemt tādus meistarus kuri "...mēs protam VISU !";
3. ielikt koka logus uz putām (nevis pakulām).