Sveiki
Kādu laiku jau domāju par mājas celšanu, kuras sienas un jumtu ieskauj zeme un tikai viena mājas siena ir atklāta. Cik skatījos par blokiem, tad doma ir ņemt fibo 5mp 350mm blokus ar vislielāko stiprību, iekšsienas, iespējams, arī vajadzētu ņemt tādus pašus, vai arī ir kādi citi varianti par blokiem? Mājas atklātajai pusei vajadzētu papildus vēl likt vati 100mm. Noskatījos vienu raidījumu, un tur šādai mājai ārsienas, kuras ieskauj zeme, pārklāja ar bitumena mastiku, vienā kārtā, tad lika bitumena pašlīmējošās plēves, putuplastu kārtu un plēvi. Plus, uzberot kādu 0.5m zemes virs mājas, vēl tiks likta izolējošā plēve vairākās kārtās, lai zeme apkārt mājai kļūtu sausāka. Ko kāds zinošs varētu pateikt par šādu projektu? Ir kādam bijusi pieredze šajā jomā, un, vai kādam ir kādi ieteikumi, kas būtu labāks? Kā arī, cik dziļiem būtu jābūt pamatiem? Mājas platība ir plānota ~65m2.

Tā vairs nebūs māja bet zemnīca.......vai pagrabs! Arī pagrabā ir silts (+5-8C), ja to nesilda ziemā, un gandrīz tikpat auksts, vasarā! Jums vajadzēs sildīt kā ziemā, tā vasarā! Un kur tad logi, dabas ainava, saule, vēdināšana caur logiem? ...kurmis arī dzīvo zemē...un apmierināts!

Grand desings 1 sērijā bij par tādu māju sērija. Apgaismoja gaa istavas izmantojot gaismas caurules.

Pilns internets ar šiem brīnumiem. Meklēt vārdu "earthship" gūglē.

Blokus keraterm

Man liekas, tas tādā Turcijas itālijas Spānijas klimatiskā zonā attaisnojams. Vasarā nav karsti, ietaupĀS uz kondicionieri, ziemā nu varbūt reizēm drusku jāpasilda. Logu trūkums uz 3 sienām nav problēma, ja sagribas gaismu, tad 350dienas gadā ir saule. Bet nu pie mums šaubos.

Māja ir vairāk iegarena ieplānota, kur atklātajā daļā arī būs logi. Un arī atsevišķa ventilācija ir jāierīko, to jau zinu. Ar ko tie keraterm bloki labāki par fibo blokiem?

slēpnis* Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man liekas, tas tādā Turcijas itālijas
> Spānijas klimatiskā zonā attaisnojams. Vasarā
> nav karsti, ietaupĀS uz kondicionieri, ziemā nu
> varbūt reizēm drusku jāpasilda. Logu trūkums
> uz 3 sienām nav problēma, ja sagribas gaismu,
> tad 350dienas gadā ir saule. Bet nu pie mums
> šaubos.


kāds būtu tad labāks variants mūsu klimatiskajiem apstākļiem, lai ziemas periodos būtu pēc iespējas mazāki tēriņi siltumam?

Drīzāk gan dzelzsbetons un daudz putuplasta. Grand Designs sērijā to būvēja no dobtiem betona blokiem, liekot armatūru un pildot ar betonu...
(http://www.youtube.com/watch?v=E-O2ggn29fI)

Par materiāliem tikām secinājuši, ka tilpums jebkurā vieglblokā ietilpstošā gaisa maksā vairāk par tāda pat tilpuma betonu. Cita lieta, ka labi apdzīvojamu iekštelpu mikroklimata stabilizētāji skaitās māls, kaļķis un koks, bet ne betons.
Es gan tādu nebūvētu (vēl Didzis nav teicis savu biezo vārdu). Būvē virs zemes ar pietiekamu izolāciju un pareizām jumta pārkarēm.

te ir tas princips, liekot izolējošos materiālus virs mājas
bhudeva.org/blog/2012/01/23/building-an-earthship-in-a-cold-climate-stop/

Kā tāds pasākums sadzīvo ar mitrumu? Pagrabā, cik noprotu, ar to lielu problēmu nav, jo sienu temperatūra daudz neatšķiras no gaisa temperatūras. Dzīvojamā ēkā tomēr gribēsies siltumu (pat, ja tie ir +18°C). Kā panākt, lai neveidojas kondensāts sienās, uz tām, kā arī telpu stūros un aiz mēbelēm?

Ir jāatbild uz jautājumu ko dod šāds risinājums, kas vairumā praksē zināmo gadījumu tiek lietots pagrabu būvē ?!?!?!??
Paskaties kāda ir vidējā ārgaisa temperatūra apkures sezonā ! ! ! Aizej uz Brīvdabas muzeju un paskaties kādās ēkās vasarā nav karsti un ziemās auksti !

Es teiktu, ka risinājums ir interesants un apdomas vērts, jo ja ne siltuma ziņā, tad dažādības un dizaina ziņā gan.
Es saredzu, ka vienīgā būtiskā atšķirība no klasiskās mājas ir zemes apjoms ap sienām un iespējams uz jumta. Grīda un pārsegums jāizolē ir tieši tāpat kā parastai mājai, lai neiegūtu pagraba efektu. Sienas visticamāk arī, lai gan tur varētu būt variācijas.
Cik es saredzu, tad lielākie funkcionālie plusi varētu būt lielāka noturība pret vēju, zibeni. :)
Es ieteiktu skatīties uz reāliem piemēriem Skandināvijā varbūt tur parādās kaut kāda plusu mīnusu bilance.
Tīri praktiski skatoties jūtams, ka izmaksas būs lielākas nekā tā paša apjoma klasiskai būvei.

Vilni, ir lasīts, ka grīdu kā reiz nevajagot izolēt…

Ja grīda nebūs izolēta, tad telpas siltums ies prom zemē kā papildus zudumi. Siltums no tās nāktu, ja telpā ir zemāka temperatūra kā zemes t.i. zem 6-8, kas ir pagraba darbības princips. Šeit mēs spriežam par dzīvojamās telpas temperatūru.
Savukārt, ja runājam par zemes siltuma iegūšanu apkurei, tad tā notiek ar zemes siltumsūkni kā izplatītāko metodi šobrīd.

Vienā brīvdabas muzeja ēkā, kurā vasaras vidū pāris dienu ilgā pasākumā saglabājās vēsums, grīda bija, cik atminos, no šķembām. Pārkares arī bija atbilstošas, tā ka atmetot opciju, ka grīda ir radiators un staigāšanu basām, tiešām varētu neizolēt (bet vēl tādos pagrabos jāskatās radons).
Man tāda zemnīca nebūtu pieņemama psiholoģiski.

Vilni, manuprāt, nav tik viennozīmīgi. Teiksim, šis raksts - [www.darfieldearthship.com]

Tur cilvēks min konkrētu piemēru - 20. decembris, grīda bez siltinājuma, ārā -20°C, iekšā ap 65°F jeb ap +18°C - ja neskaita ēdiena gatavošanas laikā mākslīgi radīto siltumu, to temperatūru uzturēja zeme.

Tiesa, jāatzīst, nav man nekādas pieredzes ar tādām lietām. Zinu vien tik, cik drusku sanācis palasīt un paprātot - pietiekami, lai saprastu, ka ja sev ko tādu gribētu, tad būtu nevis jāpaļaujas uz veselo saprātu, intuīciju u.c. izjūtām, bet jālasa daudz un dikti par cilvēku pieredzi mums pietuvinātos klimatiskajos apstākļos. Var jau būt, ka tajā konkrētajā piemērā cilvēks dzīvo vietā, kur vasara ir pietiekami silta un pietiekami gara, lai paspētu uzsildīt zemi ap māju… Cik noprotu, zemes sildīšana ir tas, kas nodrošina siltumu ziemā, protams, attiecīgi sagatavojot mājai pieguļošo zemi.

Kā ir ar Tevi? Apgalvojums par to, ka neizolēta grīda rezultēsies aukstā mājā, nāk no sajūtām un teorētieskām zināšamām? Jebšu ir kāda konkrēta pieredze ar vietām, kur cilvēki ir centušies panākt minimālas apkures izmaksas, ievērojot šāda tipa "sistēmu" (ne tikai mājas, bet arī apkārtnes) ierīkošanas principus?

Zemi vai iežus protams var izmantot kā siltumakumulātoru, kā to jau pielieto pagrabos,
Taču diez vai mēs šeit esam sapulcējušies zinātniskā konferencē par šo tēmu !
Problēmas būtība manuprāt slēpjas risinājuma izvēles ekonomiskajā pamatojumā un tākā tādu es mūsu platuma grādos un situācijā nesaskatu tad turpmākai detaližacija ir bezjēdzīga !

Jā,man grūti saprast, kapēc Latvijas klimatā vajag visādus šitādus vipendronus būvēt. Galu galā,māja nav tūrisma objekts, kurā izrāda partizanu dzīvu zemļankās. Māja ir uz mūžu! Es tā i neesmu sapartis,kur tad ir ta sieguvums no zemļankas. Labi, ziemā itkā nav auksti. Nē, nu kad no -20 ienāk pagrabā, tad jau arī, vienu brīdi, silti liekas, bet krekliņā tāpat negribās staigāt :) Vasarā nebūs karsti, bet atkal tas pats stāsts un arī vasarā pagrabā drebuļi krata. Tātad jākurina visu gadu, jeb es kautko nesaprotu? Labi, nosiltināsim to zemļanku, bet kas liedz siltinat klasisku māju? Uzcel parastu maju no trim pusēm bez logiem un durvīm, arī ievērojami samazināsi siltuma zudumus:) Labi, es varu saprast zaļo domāšanu, ķipa ņemam salmus, mālus, žagarus un būvejam māju, kura ekoloģiski sadalīsies. Es varu saprast dzimumattiecības ar santīmu un būvejam pa lēto, bet zemļanka izmaksās dārgi, no māliem to uzbūvēt nevar, saule tajā neiespīd. Kur tad ir kaut viens labums no tādas mājas?