binary - Šķiet doma par par pazemes būvi azartiski ieintriģējusi? Zinu vienu tādu būvi Pabažos - mežā. Ja ir reāla interese,domāju īpašnieku varētu nointervēt. Vizuāli skatoties,saimnieks,gan īpaši laimīgs nejūtas-fasādes daļa jau kuro gadu nepabeigta,bet varbūt iemesls jau minētais-ekspluatācija tik dārga,ka naudiņas gluži vienkārši pāri nepaliek.....

Kāds iemesls citiem atrunāt un stāstīt, ka var būvēt savādāk? Cilvēks grib džipu, bet viņam stāsta ka vislabākais ir mocis ar blaķeni. Ja cilvēks grib apbērtu māju, tad tā ir viņa vēlme, ja var palīdzēt ar konkrētiem risinājumiem, palīdzam.
Man tikai jautājums, kā to visu saplānot, lai izskatās labi un ir funkcionāli. Turklāt, kā to iekļaut vidē, ja piemēram, līdz korei kādi 4 m, sanāk taisīt uzbērumu apkārt tos 4m un vajag arī lēzeni, tātad kādos 30grādos vai mazāk. Cik tur zemi vajag? Nebūs kādi 400kubi? Kas jāatved, smuki jāizlīdzina, jāpieblietē. Tad tas viss būtu vēl jāapstāda!
Zaļiem jumtiem ir kādi zīmējumi pieejami tīklā, tur baigi svarīga arī drenāža.

un lai zeme apkārt mājais būtu drusku siltāka, aptuveni 6m no mājas sienām vajag šādu te pasākumu veikt.
[bhudeva.org]

Tā īsti neviens neatbildēja, kā ir ar pamatiem šādai mājai? Cik dziļiem tiem vajadzētu būt?

par to grīdas siltināšanu. Viena mājas lapā cilvēks bija rakstījis, pēc novērojumiem un pieredzes, ka pie šādas vidējās temperatūras ( +7°C) tomēr ir nepieciešams nosiltināt.
Un par pašu māju runājot. Plāns viņu nav būvēt bedrē kā pagrabu, bet gan virs zemes, un pēc tam no visām pusēm nobērt ar zemi, lai ūdens no sniega un lietus labāk aizplūstu prom. Tas protams ir dārgāks pasākums, bet nu zemesgabals, pie reizes, tiek meklēts tāds paugurains. Nu kaut kā tā.
Visvairāk kas mani baida ir kondensācija, un kā to vislabāk novērst.
Par mājas gaisa apmaiņu , uzgāju šadas bildes, vienīgais tas ka tos pašus 7 grādus laidīs mājā iekšā.
[bhudeva.org]
[bhudeva.org]

[bhudeva.org]
[bhudeva.org]

Praktiķi, doma vienmēr ir patikusi. Tiesa, tas vienmēr ir šķitis kaut kas eksotisks, kaut kas citādāks, kaut kas tāds, ko pie mums nepiekopj. Kāpēc? Grūti spriest - varbūt finanšu dēļ, bet varbūt vienkārši negrib pārāk izcelties - krutāk taču ir staigāt tipveida drēbēs, braukt tipveida mašīnā (vai tramvajā) un dzīvot tipveida mājā (lai arī, protams, mājai mēģina piešķirt kaut kādas nianses).

Nelaimīgi jūtas arī cilvēki, kam ar ir standarta mājas ;) Nepabeigta fasāde nestandarta projektam? Nez, mūsu krajā ir arī "klasiskā tipa" māja ar nepabeigtu fasādi, ir klasiskā tipa māja ar nepabeigtu jumtu, tāpat ir klasiskā tipa māja bez žoga (totie ar vārtiņiem, tātad žogs bija paredzēts) un ir pat nepabeigtas klasiskā tipa mājas sienas (jumta nav, jo pat sienas tak nav pabeigtas). Kopumā no 6 tuvākajām mājām par pabeigtām varētu dēvēt divas, taču tās pašas ir no senākiem laikiem (viena ir tāda, kam "nepabeigta fasāde" izskatītos krietni labāk par to, kas ir šobrīd). Nepabeigtajām, šķiet, ir <10 gadu, bet par jaunbūvēm vairs īsti nevar nosaukt.

Tā ka nevarētu teikt, ka 1 projekta nepabeigtā fasāde un tā projekta pēc skata nelaimīgais saimnieks būtu uztverams kā kaut kas, kas liecinātu par šāda tipa būvju nolemtību nebeidzamām nelaimēm.

Par "pamats topošais" minētajiem 400 kubiem - jā, tā varētu būt problēma… Cik noprotu, lielu lomu spēlē reljefs?

Cits pasākums, ar citu mērķi, bet vajag painteresēties pie Rihards Vidzickis 26532556 www.vienkoci.lv
[www.varupats.lv]
Viņi smilšu maisu māju taisīja.

Uz Viļņa domu gājiena bāzes paturpinot!
Visu ko var uztaisīt, ja vajag ! Sanāk tāds kā standarta pusapbērta pagraba prototips ar sienu logos, ar dīvainu plānojumu (65m2 tas ir padomju standartu trīsistabu dzīvoklis - istabas 8,12, 18 m2, virtuve 7m2) plus ultravioleto staru neesamība kādās telpās, bez austrumu, rietumu saules utt.un vēl
1) zeme no sāniem - sānspiede no tās uz 3m augstu sienu - škiet ka nopietna - foruma būvinženieri varētu piemest pēc dažām formulām piemēra pēc.
2) pārsegums: dz.betona paneļi, autors minēja 0,5 m zemes slāni segtu vēl ar plēvēm -nu, pareizi, bet arī sausas zemes svars būs 700 kg/m2 un situmaizture atbildīs 10 cm putaplastam vai kā!
Nu sakūdrota zemīte varbūt labāk, tik tā, lai stārķis neiegrimst! un lai nesanāk Maximas variants!
Tad jau putuplasti un velēna, bet kā tur ar vēdšķirkārtu- ja nevajag, tad labi.
Tad vēl 100% drošas hidroizolācijas cik tur kārtās, vai ģeotekstili - cik tas viss maksā!? Tā lai būtu daudzu gadu garantija! Pliks (nospriegotais un paaugstinātas nestspējas) panelis ap 20 ls/m2, laikam.
Neesmu tāmētājs bet draugam nesen parēķināju, ka līdzīga paneļa cenai sanāk materiālu cena (no vidēji lētā gala) uz 1 m2 siltinātam jumtam (spāres, saiški, membrāna, 25 cm vate, latas, riģipsis utt. ar metāla segumu), un tas ir 20-22 Ls/m2 ,protams slīpā jumta plakne ar k=1,3..1,4 pret horizontālo un darbu izmaksas arī salasās klāt, ja pats nepiedalies. Bet ir viela pārdomām!
Ņemam Aeroc Ecoterm+ 50 cm biezo - 1 kvadrātmetrs sienas ap 25-27 Ls (laikam) plus ārējā apdare, līme. It kā daudz , bet der sarēķināt apbērtās sienas kvadrātm. izmaksu kaut materiālos, vai tik nebūs līdzīgi cipari!
Tātad es pieņemtu vienstāva ar mansardu -tradicionālu ēkas tipāžu, gudri saplānotu (bez koridoriem, piem. 1. stāvā: vējtveris- ģērbtuve 5 m2, ar ieeju katla telpā 5-6 m2 un viesistabā-ar kāpnēm 30 m2, ar nišu virtuves darba zonai 7-8 m2, ar guļamtelpu vecākiem 15-16 m2, ar sanmezglu un dušas telpu 6-8 m2, kur arī vešu mazgā, bet mansardā 2 istabas bērniem pa 16 m2, plus kāpņu laukums un arī dušas telpa) 1. stāvā 70-75m2 telpas, 2.stāvā -ap 45 m2.
Apbūves laukums (pieskaitot sienu aizņemto platību parasti ap 25% vismaz) ap 90-95m2 (8x11).
Tāda šķiet ir samērā minimāla programma! Sen zināms, ka jo mazāka ēka, jo dārgāks tās kv.metrs! Sienas 37,5 kaut 50 cm Aeroc+, koka siju pārsegums (turpat uz pusi lētāks kā paneļu),mansarda telpu izbūve otrā kārtā- ka tik zem jumta (sevišķi, ja bērni mazi), ar iekšējo apdari un santehnikas -sadzīves iekārtām iesākumā var neaizrauties - kaut ko tādu es ieteiktu autoram. Vai būs īpaši dārgāk? Diezin! Vai tomēr vērts atseviški būvēt trīsistabnieku?

Nu var jau arī saspiestāku platībās! Pseidoprojektētāji nepārtraukti piedāvā "racionālos" māju modeļus,kuri pārsteidzoši līdzinās no padomju laiku blokmājas izrautam un mazliet uzlabotam tipveida dzīvoklim ar jumtu un pieplusotu katla telpu, garāžu, ar daudz durvīm, lai visur var tikt pa taisno, un kuras pie sienas stūrī tā, ka dekor. aplodu var uzlikt tikai no vienas puses, ar dzīvojamo virtuvi, kur pie kamīna vai TV ērti atpūšoties pie reizes var baudīt plīts tvaika nosūcēja patīkamo dūkoņu un ēdot kūciņu var piesmaržot sutinošos kāpostiņus ar desiņām, ar 8-10 m2 bērnkamerām, pardon...istabām un sanmezgliem, kur sēžot uz po.a var ērti atbalstīt pieri uz stūra izlietnes, pie kuras stūra spoguļa var ļotti ērti noskūties, kad sievieši aizņēmuši ērto 4m2 vannas istabu ! (Populārais IP projekts tai skaitā arī nav bez vainas)
Nu aizgāja mazliet sabiezinātās krāsās....nu aizgāja! un prom no tēmas arī! Galu galā 80-to gadu dzivokļos dzīvojam un esam apmierināti! Un tēmas autoram bija pavisam cits jautājums!
Cik ļoti visas lietas ir saistītas!
Un patiesībā dziļa jēga arī partizāņu pieminēšanai - kad to zemeslodi būsim ekoloģiski nopostījuši, būsim spiesti dzīvot vai nu daudzajās Gūtmaņalās, (tur gan vietas pietiks kādiem otrā ranga deputātiem - varenākie paspēs aizčāpot uz Čehiju) vai arī būsim spiesti būvēt bezlogu zemnīcas (ar logiem un lielās divstāvu - tikai bagātie). Tas, protams joks, bet varbūt arī nē!

Bet varbūt autoram ir cita svarīgāka motivācija tādai apbērtai mājai, tad jābūvē noteikti - būs priekš mums pārējiem kā piemērs! Slidkalniņš bērniem arī bonusā - tam gan pietiktu ar apbērtu pagrabu!

nuu tā kā tagad modē minimālisms ( protams ne visiem) ar 65m2 ir pietiekami. ir divi mājas plānojumi viens 10x6,5 un otrs 15x4,5. Otram plānojumam plus ir tāds, ka visās istabās ir pa logam, bet līdz ar to lielāka mājas daļa ir atsegta, un mazāka siltumizolācija, tā kā paredzēta ir tikai viena guļamistaba, pagaidām sliecos uz pirmo variantu, bet nu otrs ar netiek pilnībā atmests.
Es pareizi sapratu 0,5m zeme atbilst 10cm putuplastam? Un cik tas būtu vatei?
Vēl jau var arī darīt tā, ka tikai trīs sienas nober ar zemi un jumtu atstāj brīvu, tikai tad ir kārtīgi jānosiltina tā daļa. Par tādu variantu arī esmu domājis.

Ja tu domā ar zemi aizvietot siltumizolāciju, tad šāds plāns no mūsdienu energoefektivitātes viedokļa stipri slikts. Sildot telpu ziemā tu sildīsi vēl ļoti daudz zemi, grūti aprēķināt, bet es teiktu, ka siltuma petēriņš tādam objektam varētu būt 2 reiz lielāks kā normāli siltinātai brīvi stāvošai sienai.
Tā zeme nav norobežota, tu uzsildi pirmos 30 kubus ar augsni un tie 30 savu siltumu dod tālāk utt. Šeit būtu vietā teiciens - zemē nomesta nauda tiešā veidā. ;)
Nav variantu tavai mājai, izolācija putuplasts no visām pusēm, tiešām laba hidroizolācija un tad tā zeme.

Vispār man ir tāds ieteikums, ja gribi naudu savu ieguldīt lietderīgi, tad 7reiz nomēri, jo ja tev ir miglains priekšstats par to kā pārvietojas siltums, tad šādu pēc definīcijas riskantu būvi nevajadzētu uzņemties celt un padomus smelties internetā. Siltums tavā gadījumā ir vienkāršākais, otra smagākā problēma ir mitrums un ilgtspējīgi to novaldīt, arī pie plakanā jumta. Un trešā - konstrukciju izturība, ja tev tik tiešām tur uz jumta būs tās daudzās tonnas.

Ieinteresēja...
Pašam doma celt tādu pazemes māju, bet...kad būšu vecs un bagāts.
No plusiem:
- Apkure ziemas periodā. Tomēr tādai pazemes mājai apkārtējās vides temperatūra būs vienmērīgāka un augstāka, nekā tradicionālām.
- Pie tās pašas apkures: izlīdzinātas izmaksas - tu konkrēti zini, cik tev šoziem malkas vajadzēs. Nav jāzīlē, pietiks/nepietiks. Ja nu visu ziemu +3, be ja nu -20? Šādai mājai - viens pīpis.
- Nav jāuztraucas par fasādi, kādā krāsā, cik bieži pārkrāsot.
- Vides ietekme uz būvi - tuvu nullei. Nav jāsatraucas par krītošiem zariem, krusu, tornado vai kaimiņu puikām, kas tev uz sienas rakstīs - Aina+Jānis vai vēl asprātīgāku. Jāsatraucas par grunts mitrumu un sasalšanas dziļumu, tas gan. Ar 50 centrimetru zemes slāni vien nepietiks.
- Neordināri

Problēmas, kam nepieciešams risinājums:
- Jau pieminētais - izolācija. Kā izvairīties no visas zemeslodes sildīšanas (jebšu, efektīva atdalīšana no apkārtējās zemes) un, ja tas izdodas, kā neiebrist otrā purvā, kad māja nav nekādi atdzesējama.
- Ventilācija - kā novērst gāzu uzkrāšanos (sevišķi smago un veselībai ne sevišķi labvēlīgo).
- Mitrums.
- Kaitnieki - peles, žurkas, kurmji, zemesvēži un visi pārējie zemes racēji. Šitie lopi ir stūrgalvīgi - raks un grauzīs, kamēr vai nu izraks vai izalos tā,ka viss ārsienas tikai nosacīti būs saskarsmē ar zemi.
- Ugunsdrošība - ja tā būda sāks degt, kā viņu dzēst?
- Akas princips - kā rudens lietavās nepamosties, kad dīvāns jau cēli peld uz izeju?

Mazam ieskatam, kā tas notika Anglijā, der paskatīties šo: [www.youtube.com] Secinājumi katram savi........

Nevajag aizmirst, ka pie mums vidējā apkuras perioda temperatūra ir +5 grādi pēc veciem datiem...

Tie zemes gaisa zīmējumi ir bērnu pasakas. Reāli tās caurules būs pinas ar glumu melnu pelējuma kārtu(Asper Gillus), no kuru sporām ātri apmirst bērni un pieaugušie visu laiku slimo un nesaprot kādēļ.

Vēl jau arī tas akmeņu starojums. Smiltis ir sabirzuši akmeņi.

Pieminētajai malkas mājai gan ir jēga. Tikai nevajadzētu rādīt no kā tā būvēta. Pietiek ar 1m2 kaut kur ārā un iekšā, lai var parādīt, kad iznāk saruna. Un arī neko citu nevajadzētu no atkritumiem tādā mājā.

Es gan par ventilāciju neiespringtu, ja ir ar mieru tērēt elektrību. Pasīvajās mājās un tagad jau arī parastajās liek rekuperatoru, tātad ir katrā telpā ventilācijas šahtas, viss tiek savākts vienkopus un pēc tam izvadīts ārā, līdzīgi arī pievadīts klāt. Tikai jābūt sakarīgi izstrādātam projektam.
Par žurkām un kurmjiem jādomā! Ja būs tieša pieeja līdz putuplastam, var saradīt caurumus un tad izolācija utt vējā, lai gan māju pamatiem ir tāpat un cilvēki pārāk nesūdzas...
Varbūt ir vērts uztaisīt kādu modeli eksperimentiem? Teiksim 1:10? Un tad var arī paeksperimentēt ar siltuma zudumiem, materiāliem utt Tas tomēr būtu lētāk, nekā pēc tam smagi aplauzties.

Par gaismu piekrītu iepriekš minētajam - nav pamata satraukumam, dzīvokļos gandrīz nekad nav vairāk par 1 logu istabā un dušā/tualetē/gaitenī parasti nav. Tātad var izkārtot istabas tā, ka 3 sienas ir zemē un 4. ir logs, pārējās telpās tas nav būtisks. Jādomā tik kā noorientēt māju, ja pret D, tad vasarā var būt ģībiens, jāparedz logu aptumšošana. Pret citiem virzieniem nederēs, būs pārāk tumši. Varbūt var DA vai DR. Jākonsultējas ar kādu sakarīgu arhitektu, jāmodelē saules ieplūšana telpās.

Sākotnēji minētais motivators šai idejai, cik saprotu, ir vēlme taupīt uz apkuri. Radās interese papētīt datus.

Izmantojot publiski pieejamus datus no Meteo.lv [ej.uz] nokopēju āra gaisa temperatūras un pazemes (1.6 m dziļumā) temperatūras datus no Priekuļu meteo stacijas par periodu 2013. Gada – 2014. Gada februāris.

Rezultāts šajā Excelī: [goo.gl]

Daži novērojumi:
1) ja pieņem, ka jākurina dienās, kad ārpuses (gaisa vai pazemes) temperatūra ir zem +8 C, tad parastas mājas gadījumā apkures sezona būtu 203 dienas, pazemes mājas gadījumā 174 dienas.

2) ja salīdzina gaisa un pazemes temperatūras iedomātā apkures periodā, kad vai nu zeme ir zem 8 C vai gaiss ir zem 8 C, tad tās ir kopumā 230 dienas, un šajās dienās vidēji temperatūras starpība ir +5.17 C par labu zemei. Pieņemam šo par kompromisu un atskaites punktu.

Idejas aizsācējs runāja par 65 m2 dzīvojamo platību. Tātad to var sasniegt ar 8x8m kvadrātu. 3 šāda kvadrāta sienu platība pie griestu augstuma 2.7 m sanāk tie paši 65 m2, kas saskarsies ar gaisu vienā gadījumā, vai ar zemi otrā gadījumā. Nesarežģījam, un jumts abos gadījumos ir vienāds (saskaras ar gaisu).

Tātad piemēram, ja paņem par siltuma etalonu sienu 30cm gāzbetons + 10 cm siltinājums ar U ap 0.20 W/m2*K, tad pazemes māja ar šo 5.17 C handikapu iedomātajā 230 dienu apkures sezonā tērēs vidēji par 67 W stundā mazāk. Jeb 230 dienās apmēram 370 kWh.
Ja kurina ar elektrību (dārgākais variants) pēc šī brīža tarifa 0.1065 Ls/kWh, tad naudas izteiksmē pagrab māja varbūt ietaupīs ap 40 Ls sezonā.
Es neesmu siltumtehniķis, varbūt esmu kaut ko nepareizi rēķinājis. Arī pieņēmumu, noapaļojumu un diskutablu jautājumu te ir ļoti daudz. Nav ņemts vērā, kā no mājas ņem nost siltumu zeme (sausa, mitra), kā gaiss (vējš, bezvējš) – noteikti tas nav viens un tas pats. Bet ja tas ir kaut cik pareizi, tad es saprotu, kāpēc zemnīcas nav populāras kā dzīvojamās mājas. Es neietu uzņemties visus iespējamos kļūdu riskus (svars, mitrums utt), lai ietaupītu līdz 40 Ls gadā. Un kas zin, par cik sadārdzinās (vai salētinās?) celtniecība.

Ok, uztaisot bunkuru (arī jumts dziļi zem zemes) varbūt vēl kaut ko var ietaupīt. Bet varbūt tad labāk to izmantot kā datu centru vai bumbu patversmi?

Iok, tavs aprēķins ir balstīts uz pieņēmumu, ka pagrabmāja ir siltināta tieši tāpat kā parastā māja (!). Tas plus mīnus ir korekti.
Bet vēl paradokss ir tāds, ka tu neapskati to sezonas daļu, kad parastās mājas nekurina, savukārt pagrabmājai šī nesezona tāda nav dēļ zemes, kura vasarā ir vēsāka par āra temperatūru. Un šeit jau viss aiziet ar mīnusa zīmi. tur tik viegli vairs aprēķnāt nevarēs, jo saulainās dienās jākurina nebūtu, bet kas notiek tumšajās dienās?
Es esmu 100% pārliecināts, ka no siltumenerģijas viedokļa pagrabmāja ir fiasko.

Vai kāds no rakstītājiem paskatījas to video, ko ieteicu paskatīties? Laikam nē..(nesaprotat krieviski?). Tur daudzas problēmas tika aprunātas, ieskaitot to, kādām jābūt sienu fiziskām izturībām, un galvenais, 30cm putuplasts ar "super" hidroizolāciju. Kā saprotat, jeb noprotat, 30cm tas jau ir kaut kas! Uzlieciet parastai mājai apkārt 30cm putuplastu un arī , (varbūt?) nebūs jākurina. Par cenām jādomā pirms tam....

Man ir lēns internets, video uzkarina sistēmu. :)
Nav skaidrs kāpēc tik zvērīgu 30cm būtu jāliek, manuprāt, jāpietiek ar klasisku būvnormatīvu + cik pats vēl grib, bet 30 ir par traku. Kāds tam pamatojums?
Par hidroizolāciju gan taisnība, tai jābūt baigi labai un galvenais, ka laika gaitā tā nedrīkstētu sabojāties, t.i. teiksim 30 gadi vismaz. Ja tur rodas kaut kādas sūcītes, tad būs mūžīga cīņa ar mitrumu. Kā zināms, tad plakanajiem jumtiem ir ļoti smagi ar to hidroizolāciju, ik pa laikam ņem un atjauno un piķo, bet tik un tā mitrums ņem un atrod ceļu, bet tas ir gadījumā kad to virsmu var brīvi remontēt. Ja tur virsū ir zeme, tad tas nav reāli.
Pagrabam ar mitrumu ir tieši pretēji, tas nāk par labu dārzeņiem un augļiem.