Tak ne jau visi mājās grib staigāt basām kājām un krekliņos. Citiem labāk patīk čībās un džemperī. Ja vēl pa mājām ko aktīvu dara, nevis sūc aliņu dīvānā pie TV, tad pavisam labi. Jākurina visu gadu? Nu kā baumo, tad citur pamanās sataisīt tā, ka pat ziemā pie -20 nav jākurina. Saule neiespīd? Kāpēc ne? Nav jau bunkurs ar lūku, viena siena tomēr ir "atsergta" - izbūvē to pret dienvidiem, dienvidrietumiem, un būs tev saule. Ainavas nav? Nu jā, 600m² zemes pleķos ainavas ir burvīgas, ko gan vairāk var vēlēties.

Pa manam, tādai mājai labumu ir vairāk nekā var iedomāties. Cita lieta - netrūkst cilvēku, kas uzbūvējuši/nopirkuši/izsapņojuši sev būdu un uzskata, ka tas ir vienīgais jēdzīgais risinājums. Līdz ko kādam domas lido citā virzienā, tā uzreiz tā doma skaitās nolemta mūžīgām neveiksmēm.

Man attiecībā pret grīdas izolēšanu ir pieredze ar diviem maniem pagrabiem. :))

Raksts protams ir labi, bet tomēr neiztur kritiku. Kā jau minēju, tad zemei pieņemsim ir 6-8 grādu. Šī grīda sildīs telpu tikai vienā gadījumā - ja telpā temperatūrai ir tendence būt mazākai pat tiem 6-8 grādiem, visos pārējos gadījumos saistībā ar temperatūras izlīdzināšanos tā nevis sildīs bet uzņems siltumu (lasi patērēs).

Tātad, ja telpai ir viss izolēts izņemot grīdu, tad iekšā sildot no sākuma uzsils sienas un griesti līdz izolācijai. Tālāk siltumu sāk uzņemt grīda, jo tai ir jāizlīdzinās ar tiem 20 grādiem, bet viņa neuzsils, jo zem viņas ir bezizmēra zeme, kurā tas siltums plūdīs iekšā un plūdīs un to zemi nekad tur nesasildīt. Tas ir pilnīgi pre'tejs efekts tam ko vēlamies panākt, t.i. mazākus siltuma zudumus. JA mēs gribētu 8 grādu temperatūru telpā, tad šaubu nav grīda nav jāizolē.

Stādies priekšā primitīvu piemēru. Tu ienes siltā istabā 8 grādu ūdens litru no ārpuses. Vai tu domā, ka istabā temperatūra pieaugs ūdenim atdodot savus 8 grādus un tas pārvērtīsies ledus gabalā? Būs otrādi, ūdens litrs paņems no telpas siltumu, lai sasiltu. Tieši tas pats ir ar grīdu, tikai grīda ir kā ganuzēna cepure ar cauru dibenu, kur viss siltums aiztek prom un atpakaļ vairs nenāk. ;) Tā ir termodinamika.

Arī kā jau minēju, zemes siltumu ņem siltumsūknis, kurš spēj nemt siltumu no zemes, taču tur ir vajadzīgs kompresors un aukstuma aģents, kuri to lietu var.

Lai nu kā tiek rakstīts, ka bez siltuma izolacijas grīda ir silta........... tad man ir cita pieredze. Jau 1920 gadā tika būvēts sķūnis. Grīda no 100-120mm bieziem betona blokiem . Uz zemes, kā saprotat, bez siltuma izolācijas. Šķūnis neapsildīts, sienas no dolomīta akmens, griesti- dēļi. Tātad brīva temperatūras apmaiņa no griestu puses, sienas ar inerci. Tad ir tā: Pēc ziemas , ilgu laiku, pat teiktu vairāk- visu vasaru, grīda ar plikām kājām ir "baigi" auksta. Zeme ir auksta pēc definīcijas! Tāpat mani divi pagrabi, ir ar patstāvīgu temperatūru vasarā ap 10-12 grādiem, pie atvērtas ventilācijas. Uz rudeni, kad vajag lielāku aukstumu ābolu saglabāšanai, speciāli naktī ventilēju, lai ātrāk atdzesētu. Nekas prātīgs nesanāk, jo maza enerģijas apmaiņa starp ienākošo vairāk auksto un auksto, kas jau ir pagrabā. Ja to visu pārnes uz dzīvojamās telpas temperatūru, tad vasarā jāsilda, jo būs auksts! ( domāju, ka vasarā, ienākot telpā no 25-28 grādu kartstuma, telpā ar 18 grādiem...iesnas un šnaukāšanās būs klāt kā likts, tāpat kā tiem, kas labi gribēdami, mājās ierīko labu kondicionēšanas sistēmu un liek 20 grādu aukstināšanu. Bet var jau būt ka kādam viss ok...rūdīts! Jāatzīmē, ka aukstā telpā ielaist dabīgā veidā siltu gaisu, lai telpu sasilītu ir liela problēma. Tāpēc ka siltums augšā, aukstums lejā! Kā piemers no citas mājas: puspagrabs, siltinātas sienas...Atverot logus, vasarā, kas tuvu zemei, ventilācijas- siltuma ieplūšanas praktiski nav! Tikai ar ventilatoru var iedzīt silto gaisu....

Vilni, ja zeme ir 6-8 grādus silta, tad jā - sanāk dzesējošs efekts. Bet koncepts jau ir izmantot zemi kā siltumakumulatoru - vasarā sildīt, ziemā saņemt siltumu. Lai to darītu, tiek ne tikai uzbūvēta māja, bet attiecīgi sagatavota (noizolēta) arī zeme ap to, lai vasarā to varētu uzsildīt. Tas tev nav 12 m3 pagrabs, bet paliela "sistēma", kuras platība ir daudz lielāka nekā pašas mājas dzīvojamā platība, tā ka pieredzei ar pagrabu te ir nulles vērtība. Protams, ja būvēs tāpat kā pagrabu, nekas labs tur nesanāks…

Tas nav reāls koncepts, uzsildīt zemi zem mājas vasarā un ziemā to tērēt. Zem mājas zemi sasildīt nav iespējams principā, jo tur saule nenonāk. Kuru zemes kubatūru tad varētu nosiltināt (vanna ar atklātu augšējo virsmu) tā, lai tai tiktu saule klāt un vienlaicīgi apņemtu māju un uzsildītu 20-40 grādu temperatūrā? Cik kubi tā ir jāsasilda? Tas ir absurds.
Reālāks koncepts ir uzsildīt milzīgu izolētu ūdens tilpumu (pazemes dīķi) ar saules paneļiem, bet tas ir tehniski finansiāls murgs.
Patiesi reāls risinājums ir jau izdomātais zemes siltumnsūknis (ūdens kontūrs, urbumu sūknis), kurš bez čakara patiešām šo zemes siltuma efektu paņem ar minimāliem ieguldījumiem. Citu variantu cilvēkam ar lāpstu un algu vienkārši nav. :)

Binary: Jums ir dārziņš? Ir...Tad labi: parociet vasaras beigās, kad Jums liekas, ka siltuma vairāk nebūs kādu lāpstu zemē u pamēriet temperatūru! Uzskatāms grafiks te:

Kāpēc zemē neierakt konteineri, izolēts, nosiltina no ārpuses tādā pat veidā un idevumu ziņā ekonomiskāk..

No maija līdz septembrim no 1m2 saules siltuma kolektora var iegūt aptuveni 500kWh. Nu labi, būs 4m2 siltuma kolektors. Iznāks sakrāt 2000kWh. Tas pietiktu 40 dienām, ja dienā tērē 50kWh. ( bez zudumiem......) Uzkrāšana. Lai uzkrātu ūdenī šādu jaudu pie temperatūras 80 grādi, vajag aptuveni ...40m3 konteineri! Uz priekšu...tais tik augšā! Kā noprotat, zemē siltuma apmaiņa ir ļoti slikta, temperatūras zemas...tāpēc tiešā veidā to tā uzkrāt nav iespējams. Kā jau te teica, tad der tikai siltumsūkņa darbības princips. Ar to, no jebkuras temperatūras, kas silda "auksto galu", var kādu labumu dabūt. Jo labāk tas tiek sildīts, jo COP augstāks.

Nu, pameklējot uz seasonal solar energy storage var visādus brīnumus atrast. Arī ūdens siltuma akumulatoru uz 204 kub.m. :)

Sabūvēt jau var visādus brīnumus, tikai cik tas maksā. Tai pat laikā grāvmalē aug koki, cērt tik un dedzini. Tāds saules enerģijas akumulators, ka prieks un nekādu izdevumu.

Redzes atmiņa stāsta, ka kaut ko tādu būvēja Ivars Ciaguns netālu no Siguldas. Nu jau droši vien plusi un mīnusi zināmi...

Šāda māja ir pagrabs - apkures sezona ir cauru gadu, pie ārgaisa (ārzemes) temperatūras +8 grādi.
No autora puses gan gribētos dzirdēt par plusiem, ko šāds izvēlētais mājas risinājums dod ar aptuveno izcenojuma izmaiņu katram mājas mezglam, salīdzinot ar standarta mājas risinājumu.
Man ir interesanti, jo cipari nemelo :) Kaut vai piemēram par apkures izmaksām, vai ir lētāk un par cik lētāk, pieņemot salīdzināšanai saskaņā ar LBN celtu māju ar tādu pašu platību.

AndriL, tu uzdod neatbildamu jautājumu, jo tas ir acīmredzami, ka nekādi aprēķini šeit nav veikti un diez vai arī tiks veikti. Tās ir pārdomas par tēmu. :)
Brīvais tirgus parasti atbild uz visiem jautājumiem pietiekoši labi - caurmēra cilvēkam šobrīd privātmāja-jaunbūve ir aeroc+siltinājums un malkas/granulu vai gāzes apkure. Tas ir ieguvumu/izdevumu standarta līdzsvars jeb laba prece par samērīgu cenu. Visas nobīdes jau ir individuālās atkāpes, kas izriet no iespējām un principiem.
Šajā gadījumā tā ir sapņošana par tēmu, jo šādu būvi praksē būvētu risku mīlošs un virs vidējā turīgs cilvēks, kam patīk arī atšķirties. Ekonomiskā pamatojuma šeit nebūs, tas redzams ar neapbruņotu aci. Jau pasīvā māja ir jautājums par ekonomisko atmaksāšanos.

Tātad vienīgais secinājums varētu būt tāds, ka šāda būvkonstrukcijai zem zemes ieguvums ir iespēja uzsildīt caurplūstošo gaisu no ārpuses uz dzīvojamo ēku līdz 6..8 grādiem.

Es nedomāju, ka tas ir vienīgais secinājums - turklāt nepraktisks.
Drīzāk es domāju šādi.
Māju apbērtu var būvēt. Lai tā būtu ekonomiska to principā būvē gluži tāpat kā parasto māju ar visiem standarta siltinājumiem utt, bet atšķirība ir tāda, ka sienas nav brīvi stāvošas, bet apbērtas ar zemi un jumts nav slīps segums, bet plakans ar zemes kārtu. Zeme faktiski dod papildu siltumizolāciju esošajai. Bet galvenais risks šajā pasākumā ir mitrums sienām un jumtam, kas prasa pēc papildus ieguldījumiem un tas risks saglabājas, jo viss kas atrodas zemē. Plakanie jumti arī ir mūsu klimatam nepiemēroti.
Tādam mans secinājums būtu tāds, ka pluss ir par papildu izolāciju un dizainu, bet divi mīnusi par mitrumu.
Energoefektivitātē domāju ieguvumu nebūtu, jo tas ko iegūtu par papildus izolāciju aizietu zudumā caur ventilāciju.

Neesmu situmspecs un nevaru pat sapņot par tādu kļūt, jo trūkst teorētiskās atbāzes! Bet ar patiesu skaudību lasu un mēģinu iebraukt, jo pasīvo mājokļu pamatideja no ekoloģiskā viedokļa, kā tāda ir okey! Vai kā minēts: būvniecības un ekspluatācijas izmaksās samērīga, un funkcionāli racionāla māja (bet ar pietiekamām ērtībām)!
Tik iedomājos,( varbūt arī kāds pieminēja) ka mēs paši jau arī esam 37 grādu karsti - un būs otrādi nekā ar to ūdens litru, ja grīda nebūs izolēta - kājas nosals točna!
Vairāk cilvēku telpā - vairāk siltuma! un par velti!
Ja ģimene liela un radinieku daudz...ar kaimiņiem arī nenāk par skādi uzlabot attiecības - tad atliek, lai kāds gudrāks sarēķina cik bieži un ar kādu viesu skaitu jārīko tusiņi! Plusā (divi par vienu cenu) nāks nepārtraukta zacenes cepšana, vārīšana un sildīšana un nekādu problēmu! PAAN -
(Pasīvi Apdzīvojamais Atpūtas Nams)
Tāds pašsaprotams mīnusiņš : Kāds no ģimenes secīgā maiņas kārtībā tusiņos nepiedalās, jo kādam ģimenē ir arī jāpastrādā!

Earth heat exchanger (ar sudrabotām vai nesudrabotām caurulēm) palīdzēs stabilizēt temperatūru arī virszmes mājā. Latvijā, cik zinu, ir uzbūvēta vismaz viena industriāla zemnīca:
[www.a4d.lv]

Man senāk tika mācīts, ka pasīvs cilvēks izdala siltumu kā 60W lodāmurs... Ja sporto, tad protams vairak. Bet kāpēc tik ļoti akcentēt tikai problēmu par siltuma ekonomiju. Kur paliek gaisma, telpa, dizains, sadzīve, daba pa logu un pie mājas. Ērtības. Ekonomiskums. Ekoloģiskums. ...un dārziņs ar augļiem, dārzeņiem PAŠAM.

Gaisma, telpa, dizains, sadzīve, daba pa logu un pie mājas utt utjp…

Jūs ko, tiešām domājat, ka tās mājas var būvēt tikai kā bunkurus ar lūku durvju vietā? Autors rakstīja - viena mājas siena plānojas atklāta! Paskatieties uz jebkuru(!!!) dzīvokli, kas nav luksus (tādiem logi mēdz būt gar 2 vai pat 3 mājas sienām) un kas nav stūra - identiska situācija, no 4 pusēm tikai 1 pusē ir logi, pārējās pusēs ir sienas bez logiem! Atkarībā no debespusēm, tādā dzīvoklī gaismas var būt vairāk nekā nepieciešams! Savulaik 3 gadus tādā padzīvoju - vasarā varēja dzīvot ar aizvērtiem aizkariem, jo gaismas tur tik tiešām netrūkst. Pie reizes aizvērtie aizkari palīdzēja kaut nedaudz pazemināt temperatūru telpā, bet tāpat bija pārāk karsti. Starp citu, tā dzīvokļa platība bija visnotaļ tuva autora minētajai mājas platībai, tikai dzīvoklis nebija iegarens kā autora gadījumā. Dizains, daba pa logu utt? Pēc dažu domām, dzīvokļos no tā nav ne smakas? Figu, arī dzīvokļos ar to nav problēmu - tātad arī tādai mājai nebūs sliktāk. Es teiktu, būs pat labāk, ja izdoma un zemes platības atļauj.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 06/02/2014 11:22, labojis binary.

Pazemē visu laiku nāks miegs, jo neiekļūst Zemes magnētiskā lauka plūsmas. Vienīgais labums, ka neiekļūst arī visa veida raidītāju piesārņojums. Savukārt celtnēm kalna galā ir pretējs efekts, bet visi tomēr par tādām vien sapņo. Tas laikam kaut kas atavistisks, lai redzētu pa gabalu, kad jāsāk reaģēt ...