Hmm Wrote:
-------------------------------------------------------
> JanisJanis, kādas U vērtības pieprasa viņu
> būvnormatīvs, citādi arī 500mm zāģu skaidas
> derēs :)
> Norvēģi ir norvēģi, 2025.gadā Norvēģijā
> nevarēšot nopirkt auto, kas darbināmi ar
> benzīnu/dīzeli.
> Mums naudas ir tik cik ir un privātmājas
> būvniecībā piesaistīt citu līdzekļus nevar,
> līdz ar ko vajag pragmatisku aprēķinu. Neesam
> mēs tik bagāti, lai būtu pirmrindnieki
> norvēģu futūristisko ideju ieviešanā.


Tieshi par naudu runaajot, shodien suukstos ka tos ntos tuukstoshus eiro , ko nu naaksies izgruust radiatoros, trubaas, katlos utt "oldskuul" lietinjaas, buutu labaak izgruudis 2 kameru logos un biezaakaa izolaacijaa. Siltumu pa maaju izdzenaajot ar ventilaacijas paliidziibu, (kura shaavaitaa jaataisa), no kaada vienkaarsha kamiininja. Pluss veel paaris m2 ietaupiitu uz visa taa reekjina.

Nu tad izgrūd logos un fasādē, nevis apkurē! Kur problēma? Vai tomēr nav ekonomiski izdevīgi???

Vairs nav, jo logi jau salikti un fasaades nosiltinaatas un apshuutas/apmestas. Savukaart no iekshas nesiltinaashu jo fibo muurim ar apmetumu paredzeets kalpot kaa siltuma/veesuma akumulatoram. Taateikt, praatinjsh atnaaca pa veelu, betneko kaadreiz jau fasaade buus jaaatjauno, logi ar nav muuzhiigi, un energoresursi kljuus veel daargaaki, tad arii domaas.

Nu tātad esošajā situācijā izdevīgāk ieguldīt apkures sistēmā, nekā siltinājuma uzlabošanā?!?!?!

Lai uzbūvētu sakarīgu pasīvo, jābūt strādniekiem, kas ceļ kā sev pašam. Bet tādus atrast droši vien ir nereāli. Pasīvajā sīkākā skrūve sienā nepareizā vietā ieskrūvēta un viss pasīvums kļūst par sapuvumu. Nerunājot par trakākajām blīvēšanām visās salaiduma vietās, ventilācijās utt utjpr
Tas tev nav, ai, ar putām piepūtīsim, piešpaktelēsim, būs ok.
Nez vai mājām tādu atmaksāšanos vispār var rēķināt. Atmaksāties var kartona kaste zem tilta, bet māja jau saknē ir neatmaksāšanās pasākums. Ērtuma ziņā, protams, patīkami, ja maz/nemaz jākurina.
Es jau arī labprāt gribētu Tesla auto, bet realitātē ir kāds pavecāks golfiņš. Tad nu tā starpība, starp golfiņu un Teslu uz degvielas būs vairāku mūžu garumā.

Izvēlies vietējo enerģiju - koksni. Tā visos laikos ir bijusi lētāka, jo "savējā" enerģija. Un krājumi tādi, ka nekad nebeigsies .
Gāzi atstāj kalvītim un krieviem, lai sēž uz viņas.

Pt Wrote:
-------------------------------------------------------
> Es jau arī labprāt gribētu Tesla auto, bet
> realitātē ir kāds pavecāks golfiņš. Tad nu
> tā starpība, starp golfiņu un Teslu uz
> degvielas būs vairāku mūžu garumā.

Tesliņu var salīdzināt nevis ar golfiņu, bet ar kādu A8 vai citu luxus klases auto ar līdzvērtīgiem parametriem. Ja gribi ar kaut ko prastāku salīdzināt, tad skaties vien uz kādu Nissan Leaf, Kia Soul EV vai citu līdzīgu auto. Un salīdzini nevis ar pērnā gadsimta zārku, bet ar jaunu auto.

Lai gan… Ja reiz tev degvielas starpība starp golfiņu un teslu ir vairāku mūžu garumā rēķināma, tad vai nu plāno īsu dzīvi, vai arī braukā tikai svētdienās līdz piemājas veikalam - tad jā, par elektroauto pagaidām labāk nemaz nesapņot. Jāpagaida kādu 2030. gadu, kad tirgū būs gana daudz 15-20 gadus vecu elektroauto.

Pasīvā māja,manuprāt, jau ir fanātisms,taču vajadzētu saprast to,ka svaigais gaiss,kas mājā ieplūst caur rozetēm un citiem konstrukciju caurumiem ir vismaz 2x dārgāks par to ko ielaižam caur logu. Karkasu būvēs-it īpaši. Ar to gribu teikt,ka blīvēšana un aizlīmēšana jebkurā ēkā nav mazāk svarīga kā pasīvajā ēkā. Perfekti noizolētai konstrukcijai ar 30cm siltinājumu (pārsegums,jumts) būs ļoti laba siltumizolācija,kur reālus zudumus neparādīs ne termogrāfs,ne pie nulles grādiem uzsnidzis svaigs sniegs uz jumta.Tas ir ekonomiski pamatots siltinājuma biezums. Tad arī nebūs uz bērniem jābļauj-neturi durvis tik ilgi vaļā,jo nav satraukuma par to,ka siltinājums var šajā dzīvē neatmaksāties.

Fanātisms: Dedzīga pārliecība par savas idejas, reliģijas pareizību un neiecietība pret citu uzskatiem, idejām.
Es biju šajā gadā uz 20. ikgadējo pasīvo māju konferenci www.passivhaustagung.de Darmstadt, Vācijā.
Tas pamatā bija seminārs arhitektiem, bija ražotāji ar saviem jaunumiem, bet tā ietvaros tika arī organizēts seminārs cilvēkiem, kas interesējas par pasīvas mājas celtniecību. Un tur bija uzaicināti 3-4 pasīvas mājas īpašnieki.

Neviens no viņiem manā skatījuma (kas arī protams ir subjektīvs), nebija uzskatāms par fanātiķi. Viņi bija parasti cilvēki, kas stāstīja par to, kā ir dzīvot pasīvā mājā.
Arī neviens no organizatoru puses cilvēkiem nav saucami par fanātiķiem.

Visvairāk man patika kāda vīrieša runa. Viņš stāstīja par savu ceļu uz pasīvo māju. Viņš pie tās nonācis, nevis no zaļi domājoša cilvēka puses, bet no komforta mīloša cilvēka puses. Un komforts ne tikai tāpēc, ka pasīvā mājā ir mazāk rūpju, bet arī tāpēc, ka uzturēties tādā mājā viņaprāt ir daudz patīkamāk. Vienmēr ir svaigs gaiss, vienmēr ir silts, vasarā vēsāks, nekā parastā mājā. Ir mazāk dienu gadā, kad temperatūra mājā ir ārpus cilvēkam patīkamās. Un viņam pat nebija nekāda aktīvā dzesēšana vasarai.

Tiem kas uztraucas par to, ka pasīvā mājā ir slikts gaiss, iesaku no šādu testu: aiziet gulēt, no rīta piecelties, pa taisno iziet ārā paelpot gaisu, ienākt mājā/dzīvoklī un saprast cik sūdīgā gaisā esat gulējis (tests veicams ziemā, kad pa nakti logi ir ciet). Un tad var runāt par to ka pasīvajā mājā visi smok savos pirdienos. Patiesība ir tas ir tieši pretēji.

Pirmajai pasīvai mājai, kas tika uzcelta Darmsadt šogad apritēja 25 gadi. Tas ir laiks, kad Latvijā cilvēki stāvēja uz barikādēm, un droši nevienam Latvijā nebija mobilais telefons. Bet daži šeit forumā runā par to, ka tā ir jauna nepārbaudīta tehnoloģija. Tā māja joprojām atbilst pasīvas mājas nosacījumiem, nav novērotas būtiskas izmaiņas būtiskajos efektivitātes rādītājos.

Žēl paliek lasot šādus rakstus, kas šķiet top vienīgi lai cilvēkus padarītu muļķākus, un nozvejotu sev klientus:
[www.la.lv]

Tā varētu būt taisnība, ka Latvijā pasīvu māju celtniecība vēl nav aizgājusi, un tāpēc celtniecība ir salīdzinoši dārgāka. Par to es nevaru spriest. Tajā konferencē, ko apmeklēju, minēja, ka pasīva māja (Vācijā) ir par kādiem 10% dārgāka. Un tie nav tikai tukši saukļi, jo pretējā gadījumā cilvēki neceltu sev tādas mājas. Vācijā esot vairāk kā 30 000 šādu māju, un 10% esot sertificētas pēc pasīvās mājas standarta.

Tāda maznozīmīga nianse…

Vācija:

Quote

The average January daytime temperature is 3°C (38°F) and in July is 22°C (72°F). Extremes commonly reach -10°C (5°F) in winter and 35°C (95°F) in the summer months. The highest annual temperatures tend to be in the southwest, where there's almost a Mediterranean feel to the landscape at times.

Latvija:

Quote

The average annual air temperature in Latvia is +5.9°C. The year's warmest month is July, its average temperature is +17.0°C and average maximum temperature +21.5°C. The coldest months are January and February, when the average temperatures are -4.6 and -4.7°C, and average minimums -7.5 and -7.9°C.

Loģiski, ka Vācijā, kur "ekstrēms aukstums" skaitās -10°C, sasniegt pasīvās mājas normatīvus ir vieglāk nekā Latvijā, kur ziemā reizēm sanāk izbaudīt arī -20, -30°C. Tai pašā Darmsadt, kur tā 25 gadus vecā māja, tak nav neviens gada mēnesis, kur "average low temperature" būtu zem nulles.

Intervija ar pasīvās mājas autoru:
"25 Years of Passive House - Interview with Dr. Wolfgang Feist"
[passiv.de]