Nik, labās ziņas ir tādas, ka tu savus ziepjakmeņus sāksi piedzīt ar enerģiju jau no rudens un nemaz nejutīsi, ka mājā ir auksti. Salīdzinot ar cilvi, kam ziepjakmeņu nav, tev sākotnēji būs vairāk malkas jāsadedzina, bet kopā sezonā - vienādi.

Sienas (vai tavi ziepjakmeņi) kā siltuma buferis ir labi, jo ātrāk izlīdzinās īstermiņa svārstības (durvju, logu virināšanu), uz ko vairāk vai mazāk konstantas jaudas siltuma avoti (grīda/radiatori, kas ņem enerģiju no "īstā" akumulatora) tik ātri nenoreaģēs. Pilnīgi kontrolētā vidē - gaisa apmaiņa, T kontrole, utt, tam protams nav nekādas nozīmes.

Ak jā - mans diletanta viedoklis vēl ir tāds, ka mūra sienai mazāk iespēju salaist visu dēlī ar labi zināmo naglas caurumu tvaika izolācijā un karkasa ēkai tu nevari dz/b paneli uzlikt kā starpstāvu pārsegumu. Man šķiet, ja es būvētu koka karkasa ēku, tad tikai ar OSB no iekšas, kas pēc tam tiek apstrādāts ar uzkrāsojamu tvaika izolāciju, nezinu gan vai pie mums tāda ir redzēta.

Tā ir- ja gribi samazināt temperatūru telpā, atslēdzot apkuri, tad liela siltuminerce neļaus samazināt temperatūru telpā.

kkk Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nik, labās ziņas ir tādas, ka tu savus
> ziepjakmeņus sāksi piedzīt ar enerģiju jau no
> rudens un nemaz nejutīsi, ka mājā ir auksti.
> Salīdzinot ar cilvi, kam ziepjakmeņu nav, tev
> sākotnēji būs vairāk malkas jāsadedzina, bet
> kopā sezonā - vienādi.

Te nu mēs varam vienoties, ka taisnība teicienam, ka summa nemainās no saskaitāmo kārtības :)

> Sienas (vai tavi ziepjakmeņi) kā siltuma buferis
> ir labi, jo ātrāk izlīdzinās īstermiņa
> svārstības (durvju, logu virināšanu), uz ko
> vairāk vai mazāk konstantas jaudas siltuma avoti
> (grīda/radiatori, kas ņem enerģiju no "īstā"
> akumulatora) tik ātri nenoreaģēs. Pilnīgi
> kontrolētā vidē - gaisa apmaiņa, T kontrole,
> utt, tam protams nav nekādas nozīmes.

Man tā arī liekas - automātiskām sistēmām kopā ar inertām sistēmām nesanāks ekonomija.

> Ak jā - mans diletanta viedoklis vēl ir tāds,
> ka mūra sienai mazāk iespēju salaist visu
> dēlī ar labi zināmo naglas caurumu tvaika
> izolācijā un karkasa ēkai tu nevari dz/b paneli
> uzlikt kā starpstāvu pārsegumu. Man šķiet, ja
> es būvētu koka karkasa ēku, tad tikai ar OSB no
> iekšas, kas pēc tam tiek apstrādāts ar
> uzkrāsojamu tvaika izolāciju, nezinu gan vai pie
> mums tāda ir redzēta.

A kā vispār varētu pārbaudīt somumājas celtnieku darbu ? Spiedientests vai termokamera ?

nu tā Wrote:
-------------------------------------------------------
> Es ar savu diletanta pieredzi iedomājos, ka, ja
> grib regulēt temperatūru diennakts laikā
> (aizejot uz darbu, samazināt temperatūru, naktī
> arī), tad siltuminerce pat nav vēlama, vai ne?


Tieši tā, apkuri nevajag, siltinājumu arī nē,pietiek ar vienu infrasarkano sildītāju zem kura palien pārģerbojoties un tad āri ielien siltajā guļammaisā.
P.S. Pavisam reāli esmu biji dzīvoklī kur apkures ir tikai viens šāds sildītājs, neko cilvēki dzīvo.

> A kā vispār varētu pārbaudīt somumājas
> celtnieku darbu ? Spiedientests vai termokamera ?


Šobrīd projektēto eko māju arī būvējam augšā. Svaigi kā sapūstā izolācja parādīja, ka nav neviena cauruma tvaika izolācijā. Un būs arī spiedientests- tas atklās patieso ainu. Bet tā kā visas komunikācijas ir iekšpusē, tad tvaika izolācija netiks skarta.

kkk Wrote:
-------------------------------------------------------
> Praktiķi, spriedelējot teorētiski tālāk -
> siltumzudumi atkarīgi no delta T. Ja tavu
> piemēru pagriežam otrādi - āra temperatūra
> paliek nemainīga, bet samazinās telpu T -
> enerģijas daudzums, ko apkure pievada telpai un
> tātad sienām, tad inerces efektam būtu jābūt
> tādam, ka mūra siena atlikušo siltumu no telpas
> ņem lēnāk nekā vates siena, jo mūra sienā
> daudz uzkrājušās enerģijas. Līdz ar to, tas
> nav siltuma akumulators tādā nozīmē, ka
> enerģija sāks iet pretējā virzienā, bet
> palielināt atdzišanas ātrumu gan var. Pie
> straujas atdzišanas - vēdināšānas - gan jau
> arī pretējā virzienā enerģija (siltums) iet.
Šī vakara sakarīgākais koments! Pievienojos.

Mans "diletanta" novērojums ir, ka betona pārsegumi ir redzēti arī koka karkasa ēkām.

[failiem.lv]

Nik, manuprāt spiedientests kopā ar termokameru, kad spiediena starpības ietvaros pa defektu vietām piespiedu kārtā notiek gaisa kustība. Problēma gan ir - nu un ko tu darīsi, ja konstatēsi, ka kautkas nav ok, jauksi māju nost? Es esmu vairākkārtīgi pārliecinājies, ka pie mūsu celtniecības kvalitātes un tradīcijām ir jāizvēlas risinājumi, kur celtniekiem pēc iespējas mazāk iespēju kautko sačakarēt, jo sačakarēs tāpat. Viekārši tad, kad dir.ā darbs un materiāls, pasūtītājs parasti nopūšās un sadzīvo, jo tādu tradīciju, ka celtnieki materiāli atbildētu par savu darbu kārtīgi bez atmazkām pie mums nav, bet vēlreiz visu darīt pasūtītājam ir par dārgu. Un uztaisīt tvaika izolācijā caurumu jau nevajag tīri montāžas laikā - atnāks kāds amplis tev virtuves iekārtu pie sienas skrūvēt nu un iemauks ar baigo bori līdz vatei. Bet tas tā - es domāju, ka somu mājā šī iespēja tāpat ir novesta līdz minimumam, līdz ar to somu māja tāpat ir statistiski labāka nekā vidējā karkasniece.

zhuks, kā var izolācija parādīt, ka caurumu nav? Pūšot izolāciju nekur negāzās ārā?

Tā nu ir, Latvijā celt gāzbetona māju salīdzinot ar karkasnieci ir tiešām muļķa drošāk. Un pat ne muļķa, bet neveiksmīgas sagadīšanās iespēja gāzbetona mājas sienas kvalitātei ir mazāk bīstama nekā koka karkasam, kur ir daudz tehnoloģisko posmu un jāstrādā rūpīgi. Savulaik, 2013.gadā, veicot cenu aptauju starp būvniekiem, lai izvēlētos starp karkasnieci un gāzbetona māju, tad sienu izbūve ar vienādiem siltumpretestības rādījumiem gāzbetona (ar reālo gāzbetona mitrumu 7-10%) variantā bija dārgāka par 10%, taču ir vērts samaksāt tos 10% vairāk, lai neiegūtu grūti labojamu brāķi.
Ir vērts apskatīt RBM linku par Aeroc un LU pētījumu nesiltinātas gāzbetona sienas faniem :) Viennozīmīgi skaidrs - ka nesiltināta gāzbetona siena nekad nesasniegs 5% mitrumu un Aeroc reklamētos bloka siltumpretestības rādījumus.

Niks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Neredzu nekādu jēgu runāt par sienu siltuma
> akumulāciju, ja mājā ir automatizēta apkure.

To tu pasaki tiem, kam decembra laikā vien 3x pa 9 stundām elektrība bijusi atslēgta.

zhuks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tā ir- ja gribi samazināt temperatūru telpā,
> atslēdzot apkuri, tad liela siltuminerce neļaus
> samazināt temperatūru telpā.

Ļaus, tikai tas jādara laicīgāk. Pie reizes varēsi lēnām aklimatizēties.

>
> zhuks, kā var izolācija parādīt, ka caurumu
> nav? Pūšot izolāciju nekur negāzās ārā?


Jā, pilda pa posmiem, pats ej pa iekšpusi spilgtā apgaismojumā un skaties, vai kur kāds puteklis nelien ārā.

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
>
> To tu pasaki tiem, kam decembra laikā vien 3x pa
> 9 stundām elektrība bijusi atslēgta.

Mana hauzīte vēl celtniecības stadijā un nav nekādas siltuma akumulācijas mūsu klasiķu izpratnē - plikas koka / reģipša sienas, nav mēbeļu, nekā. Tikai betona siltā grīda. Kādas pāris reizes esmu siltuma akumulatoru izlaidis zem 20 grādiņiem. telpas temperatūra pēc tam tāpat krīt ļoti ļoti lēni. Jo mājas siltumizolācija neļauj siltumam izplūst.

Un 1 stundu man notur mazais UPS-is, tad vēl hvz cik stundas vilks inverters ar 100 Ah vilkmes aķi. Bencina ģenerators šajā celtniecības stadijā man nav prioritāšu sarakstā. Jo pat ar pagaidu pieslēgumu viss ir diezgan ok. Bet ja es dzīvotu vietā kur sadales tīkls neko sakarīgu nenodrošina, es nestu mājā ģenerātoru nevis stieptu akmeņus aizkrāsnē :)

Nik, tā tava "tikai betona siltā grīda" ir tāds siltuma akumulators ka maz neliekas, arī "mūsu klasiķu izpratnē".

Betona grīda un esošais akumulators pat atdziestot zem 19 to arī nodrošināja - nav taču tā, ka tavs 2m3 akumulators vienā brīdī pārstāj atdot enerģiju iekštelpām un tā jau gluži nav, ka tie nav nekādi akumulatori - tā viekāršoti piemetot - gāzbetona mūra siltumietilpība ir reizes 6 mazāka nekā betonam (pie viena tilpuma), tad 7cm betons atbilstu tādas pašas platības 42cm gāzbetona mūrim. 150m2 15x10m ēkai bez logiem ar sienas augstumu 3m sienu laukums būtu (15+15+10+10)*3=150m2. Pat bez logiem te ir skaidrs, ka tā "nieka" grīda akumulē vairāk nekā visas ārsienas sienas. Karkasa māja ar silto grīdu akumulē vairāk nekā gāzbetona māja ar grīdu uz gulšņiem ar siltinājumu zem grīdas.

Es uzbūvēju mājai koka karkasa piebūvi 40 m2 ar 44 cm biezām celuozes sienām, 50 cm putiks un betona grīda un 50 cm jumtā arī celuoze. Jāsaka, ka nekādas dižās temperatūras svārstības nejutu. Telpā visu ziemu turējās no 15'C -18'C. Apkure vēl nav palaista. Pievērsu pastiprinātu uzmanību blīvēšanai.

Koka karkasam vajadzīgi daudz advancētāki celtnieki jo daudz vairāk iespēju sataisīt lažu. Bet vienalga uzcēlu karkasnieci sev un esmu apmierināts. Jaunuzceltajās gāzbetona mājās mani paziņas jau vairākus gadus cīnās ar pārmērīgo mitrumu un pelējuma draudiem (paziņam pat pēc 4gadiem reti sanāk nodzīt līdz 60%). Iespējams laba ventilācijas sistēma palīdzētu bet to jau parasti nevienam nevajag..... Karkasenei vēlama siltā grīda lai būtu siltuminerce telpā un tas arī mazāk sausina gaisu par karstiem radiatoriem, jo hermētisks karkass + karsti radiatori = sauss gaiss ziemā.

Mājā plānojas gāzes apkure. Un, ja tie ir bloki, tad labāk likt, teiksim 300+siltinājumu vai tomēr tos pašus 500 tikai? Varbūt šeit apgrozās kāds kurš ir būvējis gan karkasa mājas, gan bloku un var uzskaitīt priekšrozības/mīnusus gan vienam, gan otram materiālam?

Viennozīmīgi plānāks bloks + biezāks siltinājums. Jo tas papildus bloka biezums nekad nebūs tik labs izolators kā siltumizolācijas materiāli. Bloks ir tikai konstruktīvais elements.
Drags uzcēla laikam kādi 45cm biezas siena jo likās pēc papīriem ka būs ok bet nākošajā gadā tāpat nosiltināja. Teica ka atšķirība ir stipri jūtama....

ju, nu 45cm biezas sienas ar siltinājumu un bez siltinājuma, protams, dod jūtamu atšķirību. Jautājums ir, vai tam tavam draugam atšķirība būtu tik pat jūtama, ja identiska māja identiskā vietā būtu nevis no 45cm bloka, bet 30cm bloka + 15cm siltinājuma…

Ja par plānākiem blokiem - kā ir, ja salīdzina 30cm bloku ar 40cm siltinājumu pret 50cm bloku ar 20cm siltinājumu (vati)? Man tas 40cm siltinājums uz 30cm bloka šķiet tāds… nesamērīgi biezs.