24cm gāzbetonā + 10cm akvens vate jau dzīvoju 4 gadu, mitrums ziemā ~ 30% - 40%, vasarā, kad arī ārā ir silts un ap 80%, tas pats arī iekšā. Ventilācija skurstenī + dušas nosūcējs, kas strādā no mitruma devēja, pelējuma nav nekāda.

-> hm, patreiz 3. apkures sezona, ventilācija dabīgā caur skursteņa ventilācijas kanālu, turklāt ziemā pārsvarā ir ciet.

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> rbm,tavā piemērā ir atbilde arī tev
> pašam-mūrētā ēkā visas iekšējās mūra
> starpsienas ir siltuma akumulatori,kas spēj
> akumulēt vairāk siltuma nekā attiecīgās ēkas
> gaisa kopējā kubatūra-tāpēc šo ēku
> atdzišanas ātrums atšķirsies par labu mūra
> ēkai.
P.s. Siltuma kustība notiek no telpas uz āru. Tās atrums atkarīgs no konstrukcijas siltumpretestības,bet daudzums no deltas temperatūras. Atslēdzot apkuri šajā procesā nekas nemainas-siltums ar tādu pašu ātrumu turpina plūst uz āru,bet samazinoties deltas temperatūrai,attiecīgi samazinas zudumi.

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------

> P.s. Siltuma kustība notiek no telpas uz āru.
> Tās atrums atkarīgs no konstrukcijas
> siltumpretestības,bet daudzums no deltas
> temperatūras. Atslēdzot apkuri šajā procesā
> nekas nemainas-siltums ar tādu pašu ātrumu
> turpina plūst uz āru,bet samazinoties deltas
> temperatūrai,attiecīgi samazinas zudumi.

piekrītu. bet mūra mājā būs vairākas reizes vairāk siltuma kam "plūst uz āru" nekā vates karkasam. viss, no manis šajā tēmā punkts.

Man ar gāzbetona māja 20cm biezumā no iekšpuses 50mm vate! Līdz šim mitrums mājās ap 30-40%
Tagad siltinu no ārpuses ar 150mm putiku,tad redzēs kā būs!

Uz doto brīdi jau ir nosiltināta puse no mājas un rezultāts jau ir ļoti jūtams,siltums mājās turās krietni ilgāk,tā daļa kura ir tagad nosiltināta man bija viss aukstākā(ziemeļu puse) un tur man stāv dačiks,kas ieslēdz un izslēdz sūkni,kas padod siltumu uz mājām! Temperatūra iestatīta 22 grādi,tagat kad nosiltināta tā mājas daļa daķiks vispār neieslēdzās,jo temperatūra nekrīt,pa dienu tik ceļās uz augšu līdz pat 25 grādiem! Ārā jau ar nav tik auksts,bet pa naktīm man šeit Rīgas raj.tā pat nokrīt āra temp. līdz -2 grādiem!

JanisJanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Rbm eksperimenus jau veic dzivē. Www.eem.lv. Un
> beidziet pērties, jabūvē pasīvā maja no
> jebkāda materiāla un jāaizmirst par jautajumu
> apkure,mvai kādu tur apkures automātiku.

Ūja, ūja - pilnīgi pasīvo māju Latvijā? Vai tas ir reāli, ja runa ir kaut cik normāla izmēra māju.

Jo lielāka māja jo to vieglāk uzbūvēt kā pasīvo. Mitrums telpā nav ļoti saistīts ar konstrukciju bet ar gaisa apmaiņu. Ja ventilācija notiek caur neblīvu konstrukciju, tad telpā gaiss izžūst. Kā vējā žāvējam drēbes tā telpas mitrums izplūst ārā. Pa šķirbām nākošais svaigaiss gaiss, lai arā esot mitrs uzilstot savu mitrumu zaudē. Tā kā mitrumu telpā var darbūt:

1) Ar slapju gāzbetonu, kas mežonīgā daudzumā spēj sevī mitrumu uzņemt un ilgi atdot.
2) Ar saimniecisko darbību un cilvēku.
3) Dzīvojot blīvā ēkā un balasnējot starp CO2 un mitruma līmeni. Jo lielāks mitrums jo lielāks CO2, jo mazāks mitrums jo mazāks CO2. Jābalansē pa vidu.

Ja ēa ir blīva bet ar austuma tiltiem, tad pastāv pelējuma risks jo telpas mitrais gaiss sāk kondensēties un aukstām virsmām, švakiem logiem utt. un tad arī pelē, jo tam par labu nāk arī augsta CO2 koncentrācija.

Tā kā vīri sākam pierast pie siltunājuma dimensijām ap 30-40 cm un aizmirstam par visām kaitēm.

JanisJanis Wrote:
-------------------------------------------------------
>
> Tā kā vīri sākam pierast pie siltunājuma
> dimensijām ap 30-40 cm un aizmirstam par visām
> kaitēm.

Man šķiet, Tu smagi jauc, kas ir pasīvā māja - tā ir māja, kurā nav apkures. Kā Latvijā var būt māja bez apkures?

nu tā Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man šķiet, Tu smagi jauc, kas ir pasīvā māja
> - tā ir māja, kurā nav apkures. Kā Latvijā
> var būt māja bez apkures?

Var…
Ja var ticēt vikipēdijai, tad vairums pasīvo māju ir būvētas vācvalodīgajās valstīs un Skandināvijā. Ja jau Skandināvijas klimats ļauj uzbūvēt pasīvo māju, tad domāju, ka arī Latvijas klimats to ļauj. Cita lieta - vai Latvijas vidējais ienākumu līmenis un "mentalitāte" to ļauj…
Tā gluži nav, ka "nav apkures". Standarts nosaka, ka pasīvā māja drīkst patērēt 15kWh/m² gadā sildīšanai un tik pat dzesēšanai, VAI arī max patēriņš apkurei drīkst būt līdz 10W/m².
Kas vēl interesanti - pasīvās mājas standarts regulē ne tikai apkuri / kondiķi. Pasīvās mājas gadījumā apkurei, karstajam ūdenim un elektrībā drīkst patērēt līdz 120 kWh/m² gadā. Nav baigi maz, bet nav arī baigi daudz.
Tāpat arī ēkas "hermētiskums" tiek regulēts.
Protams, jo tālāk uz ziemeļiem, jo dārgāk izmaksā pasīvas mājas būvniecība. Par robežlīniju tiek pieņemts 60° platums - tālāk uz ziemeļiem var būvēt pasīvās mājas, taču tas ir daudz dārgāk. Latvijas ziemeļos ir kaut kas ap 58°, tātad nav nekas nereāls.

Uzbūvēt zero-energy māju gan laikam ir mazliet sarežģītāk… Lai gan arī nav nekas nereāls, arī Latvijā.

[www.building.lv]

Neko no tām lietām nesaprotu, bet šķiet, ka ciparus salikt kopā tā kā mācētu...

"Viens no pasīvo māju būvniecības koncepcijas nosacījumiem ir nosacījums, ka lineārais termiskais tilts nedrīkst pārsniegt Ψ≤0,01 W/(mK)."

a tas mezgls, ko viņi tur "atrisināja" ar zemāko lineāro siltuma zudumu vērtību ir Ψ= -0,032W/(mK).
vai arī es kautko jaucu, jo tā vērtība ir ar "mīnus" zīmi, kas man neliekas loģiska (sanāk, ka tur ir siltuma ieguvums nevis zudums...)

Kādas Jūsu domas?

Preses relīzēm nevar ticēt, tas nekas ka būvniecības portāls :) Viena sekretāre copy paste - otra tāpat un no domuzīmēs rodas mīnuss :D

Ja nav vēlēšanās veidot kopējo ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju, tad var uzstādīt katrai telpai ārsienā iemontējamās kompaktās vēdināšanas iekārtas ar rekuperatoru TwinFresh vai Micra. Par šo risinājumu ir labas atsauksmes gan LV, gan Skandināvijā. Izmaksu un laika ieguldījuma ziņā daudzos gadījumos tas būs labāks risinājums nekā kopējā ventilācijas ar rekuperāciju. Kā arī izmantojot šo risinājumu, nebūs problēmu ar iespējamiem putekļiem un nelabvēlīgiem bakterioloģiskiem organismiem, kas var rasties šādas kopējās sistēmas gaisa vados no nepietiekamas apkopes, hermetizācijas zuduma laika gaitā, no vibrācijām vai konstrukciju deformācijas.

Man jautājums par neapkurināmas gāzbetona garažas sienām (~25cm ar apmetumu bez siltinašanas), kāpēc veidojas pelējums uz iekšas sienām (uz kaļķa krāsojuma)- dēļ izsalšanas ziemas mēnešos, palielināta mitruma? Sākās tā kaite virs logiem (laikam izteiktāks aukstuma tilts), tagad jau ir par visu ziemeļu sienu un metas arī dienvidu pusē. Kā to varētu novērst? un tad galvenais jautājums, kāda būtu labākā konstrukcija jaunbūvētai neapkurināmai garažai, jo tajā noris ļoti krasas T un mitruma svārstības..

ja nav doma kurināt, tad garāžas vietā labāk uzbūvēt nojumi.
kāpēc esošajai garāžai veidojas pelējums? nav pietiekamas ventilācijas.
betona pārsedze virs loga ailas caursalst pirmā un uzrauj virsū sarmu, ko ņem no siltākā un arī mitrākā garāžas gaisa. īpaši ja vēl kāda siena pieslēgta mājai. sarmai izkūstot ūdens savelkas apmetumā, bez ventilācijas tas praktiski nekad neizžūst un tā ir ļoti piemērota vide pelējumam.
ar laiku mitrā zona kļūst plašāka un līdz ar to arī pelējums.
trakākais, kas ir redzēts, ka cilvēki domā mitrumu no āra nākam. tad līmē logus un visus caurumus ciet, un situāciju vēl pasliktina. tā vietā, lai atrautu visas cukas vaļā un ļautu telpai pastāvīgi ventilēties un žūt.