bj - nevajag uzdot jautājumus, kas forumā jau diskutēti.
Par mitrumu mājā runājot, cilvēkiem atšķiras komforta sajūta ne tikai pēc grādiem bet arī mitruma %. Es jūtos labi 45-50% robežā, ja ir mazāk, man deguns sāk kņudēt, ja vairāk, paliek auksti, "mitruma sajūta". Un pārspīlēt ar "labām ventilācijām" arī nav jēga, ja logos ir ziemas vēdināšanas režīms. Telpas ir jāvēdina, regulāri un daudz. Man ir daži logi, ko gandrīz nekad neaiztaisu līdz galam.

Sienu biezumus un siltinājumu biezumus var kombinēt un smuki salīdzināt parametrus minētajā www.u-wert.net

250 Classic bloks + 150 siltinajums ... cik reizes jau izrunats :)

Laikam jau sajāt var gan karkasnieci gan betonnieci... Man ir somumaja, un esmu ļoti apmierināts ar gala rezultātu, kautgan mūsu celtnieku dēļ mati sirmi jo sirmi palika :) Tvaika izolācija ir ļoti rūpīgi jāsargā, jāaizlīmē visas spraugas ar speciālo līmlenti (nevis iepakojuma skoču ko mūsu celtnieki pielieto bez sirdsapziņas pārmetumiem), apkuri ir pareizi jāsaplāno, ventilācija ir obligāta un manuprāt bez piespiedu ventilācijas tomēr grūti ir panākt komfortablus apstākļus vasarā... Bet... uzturēšanas pagājušā mēneša rēķins 58eiro par 140m2 izsaka visu. Un tas ir nekurinot ar malku (kas arī ir iespējams) bet tikai ar elektrību (gaiss-ūdens SS)

lai topošie cēlāji netiek sabiedēti ar lielo mitrumu gāzbetona mājās ("ju" komentārs iepriekš) minēšu, ka manā gadījumā ar dabisko (bez)ventilāciju 30 cm gāzbetons + 10 cm vate jau 1. apdzīvošanas ziemā mitrums iekšā pamatā grozās 40-50 % robežās. Tobiš - ideālajā diapazonā. Mūrēts un zem jumta 2012. gada vasarā/rudenī, kaut cik kurināts no 2012. gada decembra, siltināts 2013. gada vasarā, slapjie iekšdarbi pabeigti 2014. gada pavasarī.. Tā ka nezinu, kā panāk tos 60+ % pēc 4 gadiem. Rudenī - jā bija ap tiem 60%. Bet kopš, ja nemaldos, decembra nav redzēts virs 55% . Moš tiem 60 procentniekiem mežā māja vai jūras krastā (man pieRīga), vai akvāriji/baseini biezā slānī iekštelpās, vai viss ūberhermētiski uztaisīts un liela cilvēku koncentrācija uz m2..... Vai arī no mitruma mērītāja precizitātes atkarīgs....

apkure/siltais ūdens par 2015. gada februāri ap 105 EUR (zemes SS + elektro boileris ūdenim (kāpēc - garš stāsts), 150 m2, 5 cilvēki). Ar dabisko ventilāciju vasarā pietiek (tikai pretodu tīklus uz pāris logiem vajag) - betona grīdu, gāzbetona sienu inerce neļāva uzkāpt temperatūrai virs +23 +24 C karstajā periodā, lai gan 2014. gada vasara nebij diži karsta. Drīzāk ziemā, kad gribas gan svaigāku gaisu, gan taupīt apkures kapeiku neizlaižot siltumu kopā ar gaisu pa taisno ārā, aizdomājos par rekuperatoru. Bet nav tā, ka pietrūkst tik ļoti, lai nožēlotu neieguldītās pāris štukas latu.

Viss jau atkarīgs no konkrētās realizācijas.
Ja pareizi un kārtīgi uzceļ tad jau viss ir ok. Gan karkass gan gāzbetons.
Ar līkām rokām jau sačakarēt var vislabākos materiālus

Visiem tiem,kuri pēc diskusijas vēl joprojām domā(spriežot pēc komentāriem),ka mūra sienu uzdevums ir atdot siltumu telpām pēc apkures atslēgšanas,un kas to sauc par siltuma inerci-ieteiktu atgriezties 1.lapā un izlasīt PikkO ielikto linku. Nu ko var atdot telpai ārsienas mūris kura temperatūra ir zemāka par telpas temperatūru? Izņēmums ir siltās grīdas un ēkas starpsienas. Gaisa atdzišana telpās ir atkarīga no ēkas siltumnoturības,bet ārsienu funkcija ir krasu temperatūras svārstību amortizēšana,ko tad arī sauc par siltuminerci.
hm,ja māju būvēji 3gadus,tad nav jābrīnas,ka ar telpu mitrumu vis bija kārtībā. Visasāk šo problēmu izjūt tie,kas uzbliež māju vienā gadā,nosiltina to ar putuplastu un ziemā taisa iekšējo apdari. Tāda māja pēc tam žūs vismaz 3 gadus. Vēl ir svarīgi, cik mitrs gāzbetons bija mūrēšanas laikā, un cik dabūja lietu pirms tika jumts uzlikts.

Praktiķi,
nemanu te nevienu kas stāstītu ka mūra ārsienas būs krāsniņas vietā, savukārt gan jau piekritīsi, ka salīdzinot vienādi nosiltinātas mūra un vates ēkas - mūra māja gan ilgāk uzsils, gan arī ilgāk atdzisīs. un iemesls tam ir tas ka mūra materiālam ir lielāka siltumietilpība kā tas ir vatei.
Savukārt akumulētais siltuma enerģija materiālā = siltumietilpība*tilpummasa, kā rezultātā vatei tā ir ~ 6 reizes mazāka kā betonam.

Analoģiska situācija ar apkures sistēmu - čuguna radiatori pret tērauda paneļiem - vieni lēni iesilst un lēni atdziest, savukārt tēraudnieki ja padod +70grādus momentā ir karsti un tikpat fiksi atdziest, tiklīdz vairs netiek pievadīts siltums.

----------------------
Ja grib baigi ekonomēt uz apkures un zin ka mājā visu laiku neatradīsies, tad "ideālais" variants - koka karkasa māja vates pildījums, plēves, grīda nevis betons bet arī siltināts koka panelis. Apkures sistēma tērauda radiatori ar 3kāršu jaudas rezervi (lai var ātri celt temperatūru) un gāzes katls ar automātiku un SMS vadību. Saprogrammē, ka pusstundu pirms visi dodas prom apkure atslēdzas un pusstundu pirms ierodas ieslēdzas. Rezultātā kad esi mājā mājā ir silts, kad neesi temperatūra krīt. Sistēma labi reaģē uz saules siltumu, jo tikko sāk spīdēt saule, tā apkure automātiski off un tālāk silda saule.

Ja gribi nodrošināties ka māja ir ar maksimāli vienmērīgi temperatūra un droša pret ne pārāk ilgiem apkures pārrāvumiem (līdz 12h), tad mūra māja, siltināta, starpsienas mūra, grīdas betona. Pat ja apkure atslēgsies, tad pirmo brīdi pat nepamanīsi (max nokritīs par Praktiķa pieminēto 1 grādu līdz ārsienu temp), jo sienās mūra konstrukcijās būs pietiekuši daudz enerģijas. Tiesa par automatizāciju jāaizmirst, vai arī jāliek baigās apkures cikla nobīdes (4 un vairāk stundas), saulainās dienās noreaģēt uz saules siltumu nereāli, jo tikko saule iespīd, tā katls off, bet izmaiņas tikai pēc 3-4 stundām.

rbm,tavi minētie piemēri ir kardināli atšķirīgi. Sakurināt aukstu mūra māju-pareizi minēji-nāksies ilgi kurināt,jo notiek strauja temperatūras pacelšana,ko kavēs ēkas SILTUMINERCE. Turpretī-izslēdzot apkuri,mājas atdzišana notiek lēnām un siltuminece (ārsienas) šeit praktiski nepiedalās-visu nosaka ēkas norobežojošās konstrukcijas SILTUMPRETESTĪBA.

Prakstiķi, nē.
Mums ir 2 identiski novietotas mājas - viena mūrēta otra karkass ar vati. Abām ārsienas ir U=0.2W/m²K, ārsienu laukums 200m2. Ārā 0, iekšā 20 grādi. Tātad stundā abas mājas zaudē 0.2*200**(20-0)=800W. Apkures mums nav, saules nav. Vienīgais kas mums šajā brīdī ir ar +18gradu temperatūru ir ārsienu iekšējā daļa. Tad nu arī šī ārsiena sāk atdzist - siltums plūst ārā pārvarot siltuma pretestību. Kā saproti ātrums ar kādu abas mājas zaudē siltumu ir vienāds, jo siltumpretestība vienāda, bet mūris būs iekrājis daudz vairāk siltuma sevī un tātad spēs ilgāk atdot siltumu, jo tā vienkārši fizski ir vairāk konstrukcijā.

P.S. Uztaisām no 100mm bieza putuplasta divus 1x1x1m kubus. Vienu piepildām ar betonu, otru ar gaisu un uzsildām līdz betona/gaisa temperatūra ir +20grādi. Un tagad ieliekam abus kubus saldētavā. Jautājums - kurš ilgāk paliks silts? Tas pats arī pretēji - ieliekam abus kubus pirtī un jautājums kurš kuba saturs ātrāk uzkarsīs? Vai tiešām siltumietilpībai un siltuminercei šei nav nekāda teikšana?

rbm,tavā piemērā ir atbilde arī tev pašam-mūrētā ēkā visas iekšējās mūra starpsienas ir siltuma akumulatori,kas spēj akumulēt vairāk siltuma nekā attiecīgās ēkas gaisa kopējā kubatūra-tāpēc šo ēku atdzišanas ātrums atšķirsies par labu mūra ēkai.

Botāniskajā dārzā izvietotajās testa mājās ir pierādīts, ka gāzbetona mājas nevar būvēt. Tās žūst arkārtīgi ilgi un pelējuma risks ir augsts. Sevišķi ja siltina ar nepiemēroti plānu kārtu ap 10 cm.

Rbm eksperimenus jau veic dzivē. Www.eem.lv. Un beidziet pērties, jabūvē pasīvā maja no jebkāda materiāla un jāaizmirst par jautajumu apkure,mvai kādu tur apkures automātiku.

Nu kur var raut tādu mitrumu gāzbetona ēkās? Man pašam nepatīk tas sausais gaiss, tāpēc paliku pie gāzbetona, bet ar visu to jau no otrās sezonas mitrums apkures sezonās turās ap 25-35%, kamēr dzīvoklī 2x sausāks. Pat gaisa mitrinatāji palīdz pacelt tikai par 5-10%. Lai dabūtu tādus mitruma procentus virs 50% tiešām jāiebūvē mājā milzīgs akvārijs/peldbaseins vai slapjš gāzbetons jāiepako putuplastā.

JanisJanis, ja nemaldos, šai pašā topikā bija links uz šādiem tādiem video, kur tie eem.lv pseido-zinātniskie eksperimenti ir lieliski atspēkoti. Nomelnot jau var jebkuru tehnoloģiju, jautājums tikai - cik korekti un pamatoti…

J - Tev piespiedu ventilācija? Kura apkures sezona?

JanisJanis - lūdzu linku uz botāniskā dārza eksperimentiem. Bet pieļauju, ka botāniskajā dārzā ziemas nav un tātad mitrums iet no āra uz iekšu (no siltākās puses uz aukstāko) cauru gadu

ai labi, kļūdījos ātrumā - tās testa mājas jau nestāv siltumnīcā :)

ā, par šito eksperimentu ir runa? :) [www.youtube.com]

Ir taisīti dažādi eksperimenti un panakti interesanti rezultāti

sk [www.youtube.com]

[www.youtube.com]

[www.youtube.com]