izbūvējot pamatu plātni cik augsts cokols sanāk ???

Man projektā - 20cm, ir redzēti arī nedaudz augstāki risinājumi.

Ja ir stiprības ribas pa perimetru (un zem nesošām sienām), tad augstums ir 30 cm

Tātad plātnei kā pamatam un siltajai grīdai vienlaicīgi šādas problēmas.
Vienreizējās sākotnējās izmaksas - materiālam un darbam lielākas nekā lentveida pamatiem - jo darbs prasa palielinātu precizitāti. Jo precīzāk vajag, jo lielāks darbalaika tēriņš. Dārgāki pamatu materiāli - augstāka betona klase un siltumizolācija.
Sākotnējo projektu darba gaitā nevar (bez lielām papildusizmaksām) mainīt - jo zem betona plātnes stingri piesaistītas kanalizācijas, ūdensvada un apkures sistēmas elementi. Ja ar šiem elementiem ekspluatējot gadās ķibeles - tad jālauž kopā pamatus. Tapēc Līvu grupa negrib parakstīties par apsildāmo grīdu kontūru izveidi vienlaicīgi ar pamatiem.
Problēma ir arī dzīšanās pakaļ modei - vot tur Zviedrijā tā taisa - tātad viss tas, kas ir ārpus Latvijas ir labs un pareizs.
Plātnei sarežģīti izbūvēt augstu cokolu - virs 30cm.
Man personīgi nav pārliecības, ka ar "helikoptera" ierīci gludinātais betona varētu būt piemērots flīžu kvalitatīvai līmēšanai. Liekot flīzes uz 1..2.5cm cementa javas - pamats noteikti der.
Pozitīvais - praktiski nav jādomā par ēkas sēšanos - jo visa grīda ir pamats. Plātni var būvēt kaut vai purvā - kurš prātīgs cilvēks to gribētu darīt?

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Plātni var būvēt kaut vai purvā - kurš prātīgs cilvēks
> to gribētu darīt?

:) Varbūt tie kas dzīvo Mārupē un blakus rajonos :)

IMHO.
Ņemot par pamatu izplatītāko piegājienu abos gadījumos.
Izmaksas:
1. Plātnei nav nepieciešami veidņi, pietiek ar 2 dēļiem pa perimetru, lentveida pamatiem materiāla pirkšana vai veidņu noma ir ļoti dārga.
2. Putuplasts ir dārgs, plātnei to vajag labu ~200 kPa un vairāk, lentveida pamatiem mazāk, grīdai der pat EPS 100
3. Betona klase plātnei ir augstāka, bet betona daudzums krietni mazāks, cenu viegli piemest.
4. smilts un šķembas, šeit grūti teikt, atkarībā no grunts, iespējams pat ka lentveida pamatiem, ja izņem visu grunti, smilts būs vairāk m3.
5. Siltā grīda abos gadījumos vienāda.
6. armatūra un siets līdzīgi, plātne perimetrs 3x12 apakša 3x10 augša, siets grīdai 6 x 15x15, to pašu ieliks arī lentā.
visādi sīkumi nepieciešami abos gadījumos.
Darbs, tas ir atsevišķs jautājums, bet es uzskatu ka jebkuru darbu jāveic kvalitatīvi un atbildīgi.
Cenu katrs var pats aprēķināt dažādiem gadījumiem.

IMHO plānojums.
Īsti negribas ticēt, ka kāds sev atvēlētā laika gaitā radikāli maina plānojumu, kurtuve bija pie ieejas, bet pārnesam uz guļamistabu, vietā liekam virtuvi, trepes pārliekam, guļamistabu pieliekamā. Tā ir reāla mājas pārbūve.
Parasti tur, kur bija komunikācijas, tur arī viss paliek. Cilvēki remontu pat negrib taisīt, nerunājot par mājas pārbūvi. Par paaudžu maiņu nerunāsim, šeit forumā bija viedoklis, ka māja ir prece uz laiku.
Par komunikāciju remontu.
Ja plīst siltā grīda, to jebkurā gadījumā ir jālauž vaļā grīda. Tas pats ir kanalizācijai un ūdenim. Vienīgi brīvi komunikācijām var piekļūt, ja ir pagrabs, puspagrabs, vēdināma pagrīde u.t.t., bet tas ir cits jautājums un pamatu risinājums.

P.S. Jo es vairāk lasu un diskutēju par siltināto plātni, jo man šis risinājums šķiet pievilcīgāks un racionālāks gan naudas ziņā, gan siltuma zudumu.

Man gan šķiet, ka plātne tomēr būs mazliet, bet tomēr neracionālāks variants par klasisko lentveida.
Kas plātnei ir pārāks siltuma zudumu ziņā no lentas pamatiem?

Vēl plātnei vajag līdzenu pamatu, šķiet, ka nogāzē tādu nevar uztaisīt.

kā ar pamatnes sagatavošanu zem plātnes ???
Ko darīt ar mūsu putekļainajām un ūens piesātinātajām gruntīm ??
kādam jābūt pīrāgam zem plātnes ?
šķembas vajag ??? kādas ??? ....
30cm cokola augstums koka ēkām atbilst normatīviem ???
kāds plātnei nepieciešams stiegrojums???
hidroizolācija ???
siltinājums ???
komunikācijas ???


atbildot uz šiem (un vēl tikpat) jautājumiem un iztāmējot plātnes pasākumu pilnībā var nonākt pie secinājuma, ka privātmājām

SALIEKAMI BETONA BLOKU PAMATI IR LĒTĀKAIS VARIANTS

un pārējais ir tikai tukša runāšana

IMHO

Plātnes pamati atšķiras no citiem pamatu veidiem, ka tie praktiski nav jārok gruntī. Zemes darbi ir komunikācijas - kanalizācija un ūdensvads, varbūt elektrotīkla un vājstrāvu kabeļu ievads. Plātnes ir ērtas ar to, ka tās var izmantot ļoti vājās gruntīs - pat purvos. Likumsakarīgi izmantojamas tur, kur pamatne ir akmeņaina vai klintīs. Minētās nogāzes arī nebūtu problēma - ja nu vienīgi risinājums, kā ar mājas ārsienu uztvert no nogāzes augšas tekošos nokrišņus.
Siltums - loģiski ka ar plātņu pamatiem un zem tiem pilnībā izklātas siltumizolācijas - siltuma zudumi caur grunti būs mazāki nekā lentveida. Lentveida pamati veido aukstuma tiltiņus. Taču šis siltuma ieguvums pret kopējiem energo patēriņiem diezin vai būs tik ievērojams, lai to pasniegtu kā pietiekoši pamatotu argumentu - skaitliskā ziņā. Pat tradicionālām ēkām siltuma zudumi caur grunti nepārsniedz 10% - tas ir ja nesiltina grīdas.
Taču te būtiska var izrādīties grīdas siltumuztvere vasarā. Var būt tā, ka ēkas betona plātne vasarā OBLIGĀTI jāsilda, lai kāju pēdām nebūtu aukstuma sajūta. Un tieši tas - siltumpatēriņš vasarā var zaudēt uz visiem aukstuma tiltiņa plātnes ieguvumiem ziemā.

ing. Ivaram ir pilnīga taisnība.

Siltuma zudumi, armatūra un rasējums ir apskatāms šeit [www.forumhouse.ru]
pirmā atbilde apakšā PDF fails augšējā rinda kreisais. rasējums T001 DOROCELL
pašai vājākai konstrukcijai 10x10m plātnei 0.134 w/m2K

Ivar, labprāt ar jums pakonsultētos par pamatu liešanu savai mājai, uzrakstat man mailu lūdzu jurisduatyahoo.com