Latvijas būvnormatīvs LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"
Mālainas grunts sasaluma dziļums Rīgas apkārtne reizi desmit gados 1.15m ... ja grunts ir smilšana tad sasaluma dziļums ir 1.38 (20% vairāk)
Lentveida pamati ir jīebūvē zem sasaluma dziļuma ja nevēlies, lai sals tos izcilā.Ja būs mazāk tad izcilās noteikti.

Kas varētu būt lētāk, monolīti lentveida pamati vai plātne ar pareizi sagatavotu pamatni vēl var pastrīdēties ... mana pieredze saka, ka monolīta pēda un saliekamas pamatu sienas ir ātrāk un lētāk un ja vēl ir iespēja tikt pie "šoferu" blokiem tad noteikti būs lētāk.

pans rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kaimiņi tā nedara nav arguments. Kā reizi šodien
> skatījos video no Krievijas, kur vēl cenšas
> cilvēkiem pierādīt, ka gāzbetons ir drošs
> materiāls. Jo tur cilvēki ķieģeli zina, pārējais
> ir nedroši, nepareizi utt. Tur eksperimentāli
> parādīja, kā likt ķieģeļu kārtu uz pamatiem pirms
> gāzbetona ir pilnīgs sviests, bet cilvēki tā dara.
> Te nu ir tā kaimiņu lieta.
> Ja pareizi atceros, Biršs kādreiz pārfrāzejot
> teica 1,5m pamati nenozīmē 1,5m betons...

:D Latvieši tomēr ir tauta kam grūti pieņemt Jauno! :D Bet ja nopietni! tad nēsmu pret plātņu pamatiem, tik pagaidām cik esmu iepazinies ar pamatiem vēl mani tomēr pievilina Lentveida pamati, jo tos varu vasaras garumā pats izbūvēt...(ar cerību, ka tā būs lētāk) Tomēr nesmu vēl savu dzīvi sakārtojis tā, ka skanošis pilnas kabatas! Centīšos sazināties ar plātņu pamatu būvētājiem lai iedod tāmi! tad jau redzēs kas un kā!

ints45 rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Domu gājiens pareizs, es darīju līdzīgi, tikai es
> lietoju 16-18mm saplāksni un vītņustieņu vietā
> vienkārši savilku ar drāti. Bez tam gar malām
> dzinu sāniski 35mm dēļus kurus savilku ar to pašu
> drāti. Te kaut kur var atrast linku no mana
> objekta fotogrāfijām. Ar ko Tu zīmē, TomC?

Kā sauca Tavu rakstu... vai kā varu atras bildes?

Es zīmēju ar Sketchup.

PikkO rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Latvijas būvnormatīvs LBN 003-15
> "Būvklimatoloģija"
> Mālainas grunts sasaluma dziļums Rīgas apkārtne
> reizi desmit gados 1.15m ... ja grunts ir smilšana
> tad sasaluma dziļums ir 1.38 (20% vairāk)
> Lentveida pamati ir jīebūvē zem sasaluma dziļuma
> ja nevēlies, lai sals tos izcilā.Ja būs mazāk tad
> izcilās noteikti.
>
> Kas varētu būt lētāk, monolīti lentveida pamati
> vai plātne ar pareizi sagatavotu pamatni vēl var
> pastrīdēties ... mana pieredze saka, ka monolīta
> pēda un saliekamas pamatu sienas ir ātrāk un lētāk
> un ja vēl ir iespēja tikt pie "šoferu" blokiem tad
> noteikti būs lētāk.

Labi argumentēta ziņa par pamatu dziļumu, Šo noteikti piefiksēšu kad arhitekts man pateiks pamata dziļumu!

Ar "šofera blokiem " biji domājis FBS blokus (lieli monolīta bloki)?

[drive.google.com]

Bildē redzams pamatu siltināšana un vēl papildus pamati nosiltināti ar horizontālu siltinājumu zem zemes!

Viena tante man teica divas lietas!
1. Ja Tu nosiltini pamatus ar siltinājumu kas horzontāli zem zemes pie pamatiem!(80 grādos pret pamatu ) tad tu samazini zemes caursalšanas dziļumu!

2. Gruntsūdens principā zem zemes nesasalstot! (kas ir vismaz 80cm dziļumā!)

Jautājums? Vai tantei bija taisnība par sacīto?

>
> Kā sauca Tavu rakstu... vai kā varu atras bildes?
>
> Es zīmēju ar Sketchup.

[foto1.inbox.lv]

>>Lentveida pamati ir jīebūvē zem sasaluma dziļuma ja nevēlies, lai sals tos izcilā.Ja būs mazāk tad izcilās noteikti.>>



Tas tiesa. Maksimālais dabīgais grunts sasalšanas dziļums iepriekšējā gadsimtā Rīgā ir bijis 47 centimetri. Šajā gadsimtā varbūt max 25cm. Ja tīra nost sniegu (piemēram ietve pie ēkas), vai ne siltinātā pamata sienā sala laikā zāģē vējš, tad var sasaldēt arī līdz 1,2 - 1.3 metriem un to tad arī prasa būvnormatīvos. Bet daži centimetri putuplasta un sasalšanas dziļums pamatu zonā izmainās no 1,3m uz, teiksim 20cm. Un tas ir pat bez horizontālās siltumizolācijas, kuru dažkārt putuplasta ražotāji pārdošanas veicināšanai savos bukletos zīmē blakus pamatiem. Būvinženieri slinka tauta, paņem būvnormatīvu un izlasa, ka jābūvē zem sasalšanas robežas. Paskatās tabulā, ka Rīgā tā ir tāda, Liepājā citāda, bet aizmirst to, ka ar projektā iekļauto pamatu siltināšanu būtiski izmaina sasalšanas dziļumu un tas vairs nav metrs un vairāk. Cik dziļi sasals aprēķināt/pamatot neprot/nevēlas, tāpēc mauc old-school variantā ar normatīvu tabulām un par klienta naudu.

ar kaut ko iemuldesu....Ja tagad būvetu sev maju, tad tikai uz plāksnes. Tas stipri atvieglo visu pasakumu. Saliec gridas, komunikacijas, ielej betonu un aizmirsti..Tapat jau tas trubas būs javelk, grīda jalej..Kopuma jau nekas letaks nesanaks, tikai laiks un čakars lielaks.Un par lentveida pamatiem. Bildes jau viss izskatas labi, bet daba ir cita realitāte. Ne katra celtnieku brigāde var kvalitatīvi pamatus ieliet...Tad ko var izdarit cilveks bez pieredzes?Esmu kadu 8 pamatus lejis...gan vel sen, ar parastam delem, mešalku un diviem dzerajiem palīga, gan ar moderniem veidņiem. Ar tiem pavisam cita stradašana.Un rezultāts arī cits. Par to, ka gribi izmantot tas plaksnes vel kaut kam...Nu varbūt, bet parasti nekas labs no vinam tur nav.Būs sacaurumotas, izmirkušas, nosmerētas.Montejot nost kaut kas salauzsts. Ja vel no bruna finiera būtu, tad jā...Net lai nu izdodas.

Re: OSB 22mm veidni privātmājai.
Autors: TomsC (46.109.24.---)
Datums: 02/12/2020 22:39
>> [drive.google.com]

>>Bildē redzams pamatu siltināšana un vēl papildus pamati nosiltināti ar horizontālu siltinājumu zem zemes!>>

Bildē ir redzams aukstuma tilts iekšpusē starp pamatu un grīdu. Pasīvajā un "gandrīz nulles"enerģijas patēriņa mājās tā darīt nedrīkst. Ok, šajā gadījumā keramzīta blokam ir mazliet labāki siltumizolācijas parametri kā betonam un nav jau tik traki, bet kādēļ gan taisīt apzinātu kļūdu?

Piekrītu Aldiss par to arhitektu old-school. Ar tiem situācija bēdīga. Kad meklēju arhitektu mājai, tad visi kaut ko par plāksni bija dzirdējuši, bet neko konkrētu. Kad stāstīju par siltināto zviedru plāksni, tad teica- plāksne ir plāksne un viņiem pie kājas kā to saucu- par zviedru vai itāļu... viņiem vienkārši trūkst zināšanu. Ar būvinženieriem vēl labāk. Viens pat man stāstīja, ka plāksni vajag 1,5 metru dziļumā zem sasaluma robežas. Kad beidzot atradās īpaši dārgs, bet pieredzējis būvinženieris, kurš projektējis arī plāksnes, samierinājos ar cenu... rezultātā dabūju nesiltinātu plāksni, kura iziet vēl ārpus mājas gabarītiem, uz tās māja, tad iekšpusē uz plāksnes putoplasts, komunikācijas, un vēl viena plāksne virsū. Tagad saprotu kāpēc LV sabrūk lielveikali, rodas vienas no dārgākajiem tiltiem pasaulē vai superdārgās slimnīcas. Ja pats neesi pieredzējis būvnieks, tad situācija bēdīga, jo ne arhitekts, ne būvinženieris nekā jēdzīgi nepalīdzēs.

Aldiss rakstīja:

> Bildē ir redzams aukstuma tilts iekšpusē starp
> pamatu un grīdu. Pasīvajā un "gandrīz
> nulles"enerģijas patēriņa mājās tā darīt nedrīkst.
> Ok, šajā gadījumā keramzīta blokam ir mazliet
> labāki siltumizolācijas parametri kā betonam un
> nav jau tik traki, bet kādēļ gan taisīt apzinātu
> kļūdu?


No šīs bildes biju domājis tikai horizontālo siltunājumu kā risināju lai samazinātu caursalšanas dziļumu!

Aldiss rakstīja:

> Bildē ir redzams aukstuma tilts iekšpusē starp
> pamatu un grīdu. Pasīvajā un "gandrīz
> nulles"enerģijas patēriņa mājās tā darīt nedrīkst.
> Ok, šajā gadījumā keramzīta blokam ir mazliet
> labāki siltumizolācijas parametri kā betonam un
> nav jau tik traki, bet kādēļ gan taisīt apzinātu
> kļūdu?


No šīs bildes biju domājis tikai horizontālo siltinājumu kā risināju lai samazinātu caursalšanas dziļumu!

Nu gan jus te muldat. Plaksni tak jebkurs normals kantoris uztaisis, vismaz es zinu 2 kas man taisija. Protams, darbi zapara uz paris menesi.

Arī vertikālais siltinājums lentes pamatiem būtiski samazina sasalšanas dziļumu, kā rezultātā horizontālais nemaz nav vajadzīgs, ja vien pamati ir vismaz 50-70cm dziļi. Nesiltinātā variantā grunts pastiprināti sasalst dēļ kailā cokola, pa kuru reizi 10 gados zāģē mīnus 30 grādus auksts vējš. Zem siltinātu pamatu mājas grunts temperatūra ziemā būs plus 5-6grādi, ja aukstums (caur putuplastu) pie pamatiem tiek tikai no vienas puses, ar to nepietiek, lai sasaldētu pamatus un vēl vairāk-pamatu pēdu. Protams, ja vien pasākumu nesačakarē ar vertikālu siltumizolāciju pamatiem no IEKŠPUSES.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Arī vertikālais siltinājums lentes pamatiem
> būtiski samazina sasalšanas dziļumu, kā rezultātā
> horizontālais nemaz nav vajadzīgs, ja vien pamati
> ir vismaz 50-70cm dziļi. Nesiltinātā variantā
> grunts pastiprināti sasalst dēļ kailā cokola, pa
> kuru reizi 10 gados zāģē mīnus 30 grādus auksts
> vējš. Zem siltinātu pamatu mājas grunts
> temperatūra ziemā būs plus 5-6grādi, ja aukstums
> (caur putuplastu) pie pamatiem tiek tikai no
> vienas puses, ar to nepietiek, lai sasaldētu
> pamatus un vēl vairāk-pamatu pēdu. Protams, ja
> vien pasākumu nesačakarē ar vertikālu
> siltumizolāciju pamatiem no IEKŠPUSES.

Pareizi sapratu! iekšpusē neiesaka siltināt pamatu, jo tas var veicināt pamatu caursalšanu? Tāpēc nekur īsti nēsmiu redzējis ka no iekšpuses siltina !

Sqq rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nu gan jus te muldat. Plaksni tak jebkurs normals
> kantoris uztaisis, vismaz es zinu 2 kas man
> taisija. Protams, darbi zapara uz paris menesi.

Nesapratu isti līdz galam! Kādu plāksni? plātņveida pamatus tu domāji?

drusku nost no tēmas ! :D Bet vakars bija brīvs un nebija ko darīt, tāpēc uzskicēju palīginstrumentu!
Vajag vai nevajag?

[drive.google.com]
[drive.google.com]

Doma ka viens tāds gudrinieks...ja būtu vajadzība, tad sen jau būtu izgudrots, un varbūt jau ar ka ir. Bet..nav nekada vajadzība...Lielakiem blokiem jau ir gropes kur paņemot pirkstus iebāzst, šaurakiem tapat nekadas vajadzības nav.Vajadzigas lietas ir limes kausins, rīvdele, laba lieta ir uzparikte bloku zagesanai...Bet, tas atkarigs cik daudz jamura... Ta visas paļurkas nav letas. Kausina vieta izmantoju parasto lapstinu ar zobiniem, kas domata fizešanai. Zāgēšanai ar pietiek ar leņķi un zagi ar pabedīta zobiem.Bet tas ta, nelielai mūrešanai. Ja būtu ikdienas darbs...tad atkal cita lieta.Rīvdelis arī maksa vairakus desmitus eiro...Es nopirku Kuršos rīvdeli kas laikam paredzeta siltinajuma pierīvēšanai. Maksaja 6 eiro, rīvē loti labi.Kaut ka tā...bet pēc tadas pacelsanas uzpariktes vajadzība nav bijusi, un domaju ka nemaz nav erti...Līdzīgas lietas ir bruģētājiem, apmaļu nešanai. Bet tur citi smagumi, un nes pa diviem.

>>Pareizi sapratu! iekšpusē neiesaka siltināt pamatu, jo tas var veicināt pamatu caursalšanu? Tāpēc nekur īsti nēsmiu redzējis ka no iekšpuses siltina !>>

O-tad tev ir paveicies nesastapt tos, kas līmē putuplastu arī iekšpusē pie svaigi iebetonētiem pamatiem, jo tā būšot siltāk. Man gan tādi ir vairāki gadījušies. Neskaitīsim tos, kas lej betonu putuplasta formā ar mērķi izvairīties no smagumu cilāšanas un veidņu nomas-tur cits mērķis un pamatojums. Bet vertikālās hidroizolācijas uzklāšana lentveida pamatiem ir nākošais stāsts, vairumā gadījumu tai nav nekāda nepieciešamība. Bet, tā kā cilvis pie pamatu izbūves ir tikai celtniecības sākumā, tad izdara visādas muļķības, notērē naudu un projekta beigās sāk taupīt uz apdari, santehniku vai apkuri.

Te cilvēks Ādažu apkārtnē īstenojis un smuki aprakstījis vienu no daudzajiem plātņveida pamatu veidiem:
[buvetajs.wordpress.com]

Iesācējam, manuprāt, lielākais mīnus plātņveida pamatiem ir tas, ka samērā daudz būvniecības posmi saspiežas vienā - siltinājums, armatūra, siltās grīdas, ūdens un kanalizācijas trubas, varbūt arī elektrības kabeļi, betonēšana un betona apstrāde, lai grīda būtu gluda. Un tas viss ir jāiespēj samērā ātri, tāpēc ir jābūt skaidrībai par plānojumu, materiāliem un risinājumiem. Tāpat arī jābūt labai sapratnei par zemes darbiem - pamatnes sagatavošanu zem plātnes, blietēšanu, drenāžu. Ja to visu spēj izdarīt un apstākļi atļauj, es noteikti par plātni.

Lentveida pamatiem šajā ziņā viss vienkāršāk, jāzin tikai mājas dimensijas un vietas kur uztaisīt caurumus kanalizācijai, elektrībai un ūdenim. Arī zemes darbi nereti aprobežojas tikai ar augsnes noņemšanu un tranšejas izrakšanu. Pārējo var domāt pēc tam procesā soli pa solim.

Ja domā būvēt pats, tad noteikti vajadzētu saprast, kāpēc tu to gribi darīt pats:
- lai lētāk? Tad ņem FBS blokus. Būs lēti un salīdzinoši ātri;
- gribi aizpildīt brīvo laiku ar jaunu hobiju? Taisi plātni.

Manā skatijumā OSB veidņu izgatavošana un uzstādīšana aizņems vairāk laika, kā FBS bloku uzstādīšana. Un arguments par OSB izmantošanu pēc tam būvniecībā arī tāds nevisai. Es sev mājā nekādā paliekošā konstrukcijā neliktu netīrus, aplauztus, n mēnešus kaut kur nomētājušos OSB. Ja nu vienīgi būvlaukumā ir šķūnis, kur to visu sanest pēc betonēšanas.

Bet nu tas tā, tikai mans viedoklis. Jārēķina un jādomā pašam.

Būvējam sev māju:
[ekomaja.wordpress.com]