Sveiki!
domaaju, domaaju nosaukumu - nekas sakariigs iisti nenaaca praataa.
Sho topiku uztaisiiju aiz tam, ka gadu gaitaa, un it iipashi peedeejaa laikaa, intereseejos par tehnologijaam, kas paliidz samazinaat dabas piesaarnjoshanu, un energijas pateerinju, tai pashaa laikaa peec iespeejas nemazinot komfortu un citus svariigus faktorus. Ceru, arii citi sheit neliegs savu pieredzi un domas izklaastiit, ciktaal tas buus saskanjaa ar teemu.
taa, saakumam - dazas lietas ievadam.
1. silto griidu apkure ir efektiivaaka, par visaam citaam ( mazaaks energijas pateerinsh pie liidziiga komforta liimenja)
2. zemes siltumsuuknji ir efektiivaaki par gaisa siltumsuuknjiem ( pieljauju gan domu, ka pie sameeraa augstaam aara gaisa temperatuuraam - teiksim + 12 celsija graadi un vairaak - vareetu buut otraadi)
3. caurpluusmas uudens sildiitaaji ir efektiigaaki par boilertipa - kuros visa gada garumaa ir diezgan lieli siltuma, un taatad, energijas zudumi. paaugstinaat caurpluusmas sildiitaaju efektivitaati labi var, uzstaadot pirms tiem akumuleejosho tvertni ar uudeni, kuru savukaart sildiit, cik nu sanaak, ar saules kolektoriem - jo siltaaks uudens ievadaa, jo mazaak elektriibas jaapateeree lai sho uudeni liidz uzstaadiitajai temperatuurai sasildiitu...
4. ja ir doma veidot maaju,kura sildaas arii no saules, galvenokaart veesajos gadalaikos, maajas garaakaa ass jaaliek virzienaa austrumi - rietumi, lai viena no garaakajaam sienaam buutu uz dienvidiem. pie tam stiklotais logu laukums dienvidu pusee - ne vairaak par 7 procentiem no griidu kopplatiibas, tas pats ziemelju un rietumu pusee - pa 2 procenti, austrumu pusee - 4 procenti.
taa sauktais selektiivais stikls kas nodrosina labaaku siltuumpretestiibu par parasto shaadaa eekaa dienvidu pusee nebuutu racionaals, jo aiztur arii dalju saules starojums - vismaz taa apgalvo "The solar house: passive heating and cooling"

tas nu taa iisumaa, buus laiks veel kautko deriigu uzrakstiishu, ja viss shitas kaadu interesee, protams. btw, veel viena lieta, kas stipri ljauj uz apkures ietaupiit, kaa arii uz celtniec. izmaksaam - apakszemes maajas, liidziigi kaa lord of the rings filmaa ;)
guuglii par to var palasiit ievadot "earth sheltered house", krieviem ir shis tas shai linkaa:
[www.rodniki.bel.ru]

kas veel: ir iespeeja pa +/- cilveeciigaam cenaam tikt pie dozimetra, ja nu tas kaadu interesee ( pats ilgi mekleeju) - www. peoplesdosimeter.com

tas nu pagaidaam viss...

Nu labi, uzbūvēsi Tu to tā saucamo ekomāju. Dzīvosi tajā, vedīsi katru dienu bērnus uz skolu ar džipu, kurš patērē entos litrus benzīna, regulāri metīsi miskastē plastmasas pudeles un maisiņus, katru gadu mainīsi sadzīves tehniku, jo iepriekšējai ir novecojis dizains, u.t.t. Paies kādi gadi un tavi bērni izdomās celt jaunu māju vecās vietā, bet kur viņi liks visas tās kapara trubas, akmens vates, kilometus garos vara vadus polivinīlhlorīda izolācijā un selēna saules baterejas? Domājiet, ka kāds raks no zemes ārā siltumsūkņa trubas, pret kurām kurmis regulāri apdauza galvu(tas tā pajokam). Nav iespējama ģimenes ekomāja nemainot savu domāšanu un uzvedību, bet tas ir visgrūtākais. Šausmīgi tak gribās pazīmēties pa Rīgas sastrēgumiem ar jaunu džipu, kurš tukšgaitā nokurina vairāk benzīna nekā golfiņš braucot ar pilnu ātrumu, vai jaunu virtuves kombainu, kuram smukākas pogas un štrunts par to kurā izgāstuvē tūkstošiem gadu stāvēs vecais plastmasas kombains. Faktiski jau ekomāja arī ir tāda zīmēšanās. Lūk es esmu krutais "zaļais", kurš var atļauties uzlikt saules baterejas un pofig, ka materiāls no kā tās izgatavotas ir dabai daudz kaitīgāks nekā niecīgais enerģijas daudzums ko, mūsu platuma grādos, dod saules baterejas.
Par īstām ekomājām var uzskatīt mūsu senču guļbūves. Pēc simts gadiem to vietā labi ja ir palikusi akmeņu kaudze un kāda veca ābele. Sirdsmājiņas un miskastes bedri gribēdams neatradīsi, jo viss sen dabīgi pārstrādājies. Malciņa, ar kuru senči kurināja savas krāsnis, arī sen ataugusi pa diviem lāgiem. Nu nav iespējamas mūsdienās tādas mājas un tāds dzīvesveids! Nebija jau mūsu senči ar zaļo domāšanu. Vienkārši, viņiem pieejamie materiāli bija dabai nekaitīgi. Ja senčiem būtu bijusi akmensvate, tad diez vai viņi starp baļķiem liktu sūnas un pirtī jau arī noteikti ietu ar plastmasas ķipīti. Jāmainās ir cilvēku uzvedībai un sapratnei par apkārtējo pasauli, tikai tad var runāt par ekomājām.

Nu es nedomāju, ka cilvēks, kas nonācis pie domas par ekomāju, brauc uz darbu ar dzīpu un maina sadzīves tehniku katru gadu... Un nez vai viņam šī māja būs pakota ar akmensvati.... Bet par to, ka pirmām kārtām jāmaina domāšana, gan piekrītu pilnībā!)))

Nu,mana ekomaaju izpratne noteikti atskjiras no Didzisp izpratnes.
manaa skatiijumaa pirmajaa vietaa ir energijas taupiishana / iegaade, jo mees dziivojam taados laikos, kad tradicionaalie nafta un taas produkti / gaaze, utt saak izsiikt, attieciigi to cena jau tagad peedeejos gados ppasaules tirguu ieveerojami aug, un turpmaak augs arvien straujaak. taadeejaadi ir vitaali svariigi imho iekaartoties taa, lai tubvaa naakotnee visa sava alga nav jaaatdod par apkuri un elektriibu. turpretii par maajas sabrukshanu,utt peec 100 gadiem man ir pilniigi preteejs uzskats - jo ilgaak staavees, jo labaak ;)
par transportu - dzips no caurgaajamiibas viedokljaprotams, nav slikta lieta, bet degvielas pateerinsh vinjiem tiesaam neadekvaats imho. es driizaak skatiitos uz elektromobiilja pusi, jebshu toyota prius, jo tiiru elektrokaaru ir stipri problemaatiskaak dabuut. diemzeel ar liidzekljiem taa ir kaa ir,taa ka...:(
par saules baterijaam - neesmu dzirdeejis, ka ekspluataac ;laikaa shamaas kautko piesaarnjotu. lietuvieshi btw itkaa taisaas buuveet saules bateriju ruupniicu, taa ka peec kaadiem gadiem varbuut nedaargi varees iepirkt kaadus paarsimt m2 ;)
+ veel par veeja generatoru un saules kolektoru uudens sildiishanai jaapadomaa ... ;)

Man tuvāks ekoloģiskās būvniecības mazais mērogs - iespaids uz konkrētās mājas iemītniekiem un tuvāko apkārtni. Es apšaubu veselīgumu pasīvo standartu paģērētā mitruma režīma "mākslīgošanai" (arī earth-shelteros), tāpat gaisa cirkulācijas trūkumam telpās ar apsildāmām grīdām.
Globālo ekologu centieniem dažreiz gribas pārmest konsekvences trūkumu, piemēram: savās mājās mēs iegūsim tīru saules/vēja enerģiju, bet iekārtu izejmateriālu ieguves vietās varam bišķi pakakāt.
Guļbūvi bieži neuzskata par ekoloģisku ne tikai dēļ siltuma, bet arī dēļ iespaida uz dabu: rets meža apsaimniekotājs praktizē izlases cirtes, vairums, ja mežam var piebraukt, izved maksimāli iespējamo.
Nedomāju, ka Latvijai draud enerģētiska krīze, kamēr alkšņu un kārklu pilnas grāvmalas, komunikāciju tehnoloģijas ar laiku varētu reabilitēt tradicionālo dzīvi viensētās.
Latvijai viena no ekoloģiskākajām varētu būt salmu māja (ja izdodas kantainās ķīpas dabūt), arī "cordwood" (no tiem pašiem alkšņiem).

Antins, neiet jau runa par džipu kā mašīnu sliktumu vai lbumu, bet par domāšanu. Man gan liekas, ka tev izpratne par ekoloģiju ir tieši proporcionāla naudas daudzumam makā. Ja uz mājas apkuri varēs ietaupīt, tad būs iespēja pāri palikušo naudiņu notrallināt kautkur citur. Kādēļ jāizmanto importa naftas produkti mājas apkurināšanai? Tādēļ, ka ar malku lielāka čakarēšanās. Tā jāzāģē, jāskalda un jāsakrauj grēdā. Vieglāk tak atgriezt krānu. Tas nekas, ka no fiziskās bezdarbības aug aluspuncītis, var tak iziet, par bargu naudu, uz kādu sportazāli un pavingrot uz super-truper trnažieriem. Varbūt tomēr labāk gan ekoloģijai, gan veselībai, gan naudas maciņam, būtu paskaldīt veco labo malciņu.
Neviens jau nesaka, ka māja sbruks pēc simts gadiem(riģipša vates būdas gan diezvai sagaidīs piecdemit gadu jubileju), bet tā drīzāk apniks bērniem un tie gribēs būvēt savādāku. Parādiet man kaut vienu kurš gribētu dzīvot pirms simts gadiem celtā tam laikam atbilstoši labiekārtotā mājā. Mainās gan tehnoloģija, gan cilvēku prasības un lētāk iznāk vec māju nojaukt nekā pārbūvēt. Nu labi, ekomājā nebūs akmensvates, bet vara un plastmasas trubas, polivinilhlorīda elektrības vadi un citas neekoloģiskas lietas paliks. Nav iespējams uzbūvēt mūsdienu prasībām atbilstošu māju neizmantojot neekoloģiskas lietas. Tad jābūvē koka māja, veļa jānes mazgāt uz tuvējo upīti, udens jānes ar nēšiem no avotiņa un uz hauzīti jāiet ārā aiz stūra. Nu jā, kokus tak arī cirst nav humāni, tad jādzīvo māla kleķa vai salmu būdiņā.Tas nekas, ka mūsu klimatam šādas celtnes nav īsti piemērotas, toties ekomājas.

Nav pie mums tik slapjš, lai pareizi uzbūvētā un kaut nedaudz piekurinātā ēkā bojātos ķīmiski neapstrādāti dabīgi materiāli, mitrum-riskantāks ir materiālu sagatavošanas, uzglabāšanas un būvniecības laiks.
Māla kleķis ir labs siltuma uzglabātājs, bet ne izolators, tāpēc bez siltajām zemēm to iecienījuši vēl tikai angļi, kuriem ar siltumu saglabājušās "īpašas attiecības".

Nu skaidrs. kopsauceeja mums te, izskataas, nebuus, un vienam jaunizeptam "psihologam" pat uzbruuk uzmaaciigas domas ka esmu "biezais un turklaat stulbs", jo redziet man patiik braukaat ar dzipu pa pilseetu un vispaar vinjapraat nelietderiigi teereet naudu :D velnszin no kurienes gan taadas domas un uzskati rodas, bet nu Dievs ar vinju. jebkuraa gadiijumaa izskataas, ka turpinaat sho topiku jeegas nav, taadeelj ar sho beigshu she raxtiit...:\

Manas eko-domas par enerģiju no saules.
Pavisam nesen izmeklēju visas iespējamās vietas par PV paneļiem. Nekur nav lētāk kā 4.6usd/W. Tas nozīmē, ka pie 5kw sistēmas paneļi vien maksās 23000usd + akumulatori ~2000usd + pārveidotājs ~1500usd + stiprinājumi ~1000usd + transports un PVN uz Latviju. Latvijā var iegūt max 60% no paneļa jaudas, ziemā 40-45%. Tas nozīmē, ka reāli paneļu laukums jādubulto, un tātad arī cena gandrīz dubultojas. Vēl jāparedz dizainiski / ainaviski atraktīvs veids dienvidu pusē, kā nostiprināt ~50...100m2 PV paneļus, uzstādīšana arī ir pietiekami resursu ietilpīga. Tad var sākt domāt par atslēgšanos no Latvenergo. Un tagad jautājums - cik ilgā laikā Jūsu mājsaimniecība atpelnīs šo saules enerģiju? Teiksim optimistiskākajā scenārijā izmaksas būs ~40000usd. Man sanāca ~ 70 gados (es nedarbinu siltumsūkni)!

Un tad ir sekojošs jautājums, ko jau te pieminēja - cik daudz drazu ražotājs palaiž atmosfērā/zemē/ūdenī, lai to PV paneli uzražotu. Varbūt krietni vairāk, nekā 70 gadus griežot gāzes turbīnu vai kurinot alkšņus???

Tāpēc pievienojos, ka "zaļā domāšana" patiesībā ir dzīvesveids un izpratne par dabu un organismu/lietu dzīves ciklu, nevis skaļa bļaušana par roņu tiesībām un siltinātas paneļmājas. Mūsu senči ar mammas pienu iezīda izpratni par dabu un lietu kārtību tajā, tāpēc naivi būtu iedomāties, ka viss ir atrisināms tikai un vienīgi ar tehnoloģiju palīdzību šodien. Ieejiet kādreiz Latvijas tipiskajā mežā un paskaitiet cik egles Jums vajag, lai uzslietu vates karkasnieci. Un Jūs būsiet izbrīnīti, ka vajag tik daudz. Un tik daudz vajag katram, kurš grib dzīvot savā mājā. Un tad paskaitiet cik daudz solāreļļa ir jāsadedzina, lai no eglēm iegūtu dēļus. Un atkal liksies neticami, ka tik daudz. Tāpēc, pievienojoties iepriekšējiem komentētājiem, varu teikt, ka "zaļā domāšana" ir principā pretēja patērētājsabiedrības domāšanai, un stereotipu mūsdienās lauzt ir grūtāk kā 100 gadus atpakaļ, kad dotajam vārdam sev un citiem bija lielāka nozīme. Un kā jau teica, lielākoties tā ir kompromisu meklēšana - vairāk uz "zaļo" pusi vai mazāk, bet principā kompromisu starp savu sirdsapziņu, sabiedrības spiedienu un sadzīves vajadzībām.

saules energijas koncentreesanai var izmantot spoguljus, taapat saules baterija briiniskiigi juutas uz sliipaa jumta.
un runaajot par atmaksaashanos - kursh var pateikt, cik latvenergo kilovatstunda maksaas peec 10 gadiem? ir kaads naivais kas tic, ka 5-7 santiimus? :)
bet nu lab, katram savs...

Antins, es nekādi negribēju Tevi aizskart un varbūt Tu vismaz centies piekopt zaļu dzivesveidu. Vienkārši pirmais Tavs komentārs bija pārāk salasīts no grāmatām, kuras tagad izdot katrs kam nav slinkums. Kā tad Tu noorjentēsi savu māju austrumu rietumu virzienā, ja zemespleķis ir tāds kā ir un iela arī ir tur kur ir? Visi kaimiņi buvēs paralēli ielai, bet Tu savādāk? Vēl jau jāņem verā āderu starojums. A ko iesākt, ja kaimiņš pie sētas saules usē uzbūvē lielu māju un ziemā, kad visvairāk vajag saulīti, tā met ēnu uz precīzi noorjentēto Tavu māju. Tad taču pilnīgā bezjegā būs visi tie loga laukuma procenti pret grīdas laukumu. Kāds tad būs vajadzīgs elektrības pieslēgums, lai nobarotu ražīgu caurplūdes ūdens sildītāju? Cik zinu, siltajās grīdās starp zemi un sildītājtrubām liek putoplastu(nekāda ekovate jau tai vietā nederēs). Kāda tad tā būs ekomāja, ja pirmā stāva grīda visa piepičkāta ar putoplastu? Nu nav reāli pilsētā vai piepilsētā uzbūvēt ekoloģisku, veselīgu, pareizi orientētu māju un vēl ievērojot visus senču ticējumus. Laukos, ja ir liels zemes pleķis, var mēģināt būvēt tā saukto ekomāju. Varēs gan senču gudrības ievērot, gan visus tos logu procentus rēķināt, bet vienalga būs vajadzīgi kompromisi. Gribi ekonomēt kurināmo un ierīkot siltās grīdas, liec putoplastu. Negribi putoplastu, nesanāk siltā grīda, u.t.t.

Ideja par saules baterejām mūsu platuma grādos ir utopiska. Man negribās te pierādīt, cik saules enerģijas pie mums ziemas mēnešos saņem viens kvadrātmetrs virsmas. To, ka saules enerģija zimā ir smieklīgi maza var pierādīt savādāk. Daudzi noteikti vasarā nopirka gaismas dioži lukturīšus(tādus akciju ietvaros tirgoja gandrīz visos lielveikalos) un ap jāņiem priecājās, kā tie visu nakti spīd. Vai ievērojāt, kad tie pārstāja spīdēt? Jau septembrī saules batereja nespēja uzlādēt akumulatoru, lai diode varētu kaut stundu spīdēt. Par oktobri un ziemassvētkiem vispār nav ko runāt, tad visi lukturīši bija mierā, lai gan ne sniegs ne aukstums netraucēja tiem spīdēt. Gribējās tak lai tie lukturīši spīdētu tā pat kā pa jāņiem arī ziemassvētkos, bet nekā-saules pie mums Latvijā ziemā ir pārāk maz.

Kāpēc uzreiz norakt labas idejas? manuprāt - ļoti labi, ja cilvēks domā, kā mazāk piesārņot dabu. Un jja viņbš tā vismaz domā, tad rēāli sākot būvēt apdomās katru pirkumu, kurš no tiem būtu videi draudzīgāks. pareizi te kāds teica, ka pilnīgi nekaitēt dabai vairs mūsdienās nevar, ja negrib pārvākties uz mežu un kopt savu naturālo saimniecību skalu gaismā. Bet neviens jau to arī neaicina darīt. Aicina padomāt, kā mazāk kaitēt. Tāda bija arī mana motivācija, būvējot māju - kā uzbūvēt max. nekaitīgāku sev un videi, lai gan reizēm tas nozīmēja arī - dārgāk. Domāju, ka esmu Tuvu tam. Jā, plastmasas trubas un vadi ir arī manā mājā (ir alternatīva?), putiks pamatos un zem grīdas arī, bet māja ir labi izolēta ar ekovati un fibrolītu, nav nekādas plēves, siltumsūkņa apkure, bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, selektīvie stikli, koka logi un durvis.... Būtu tanī laikā bijusi informācija par salmu paneļiem starpsienām, būtu arī starpsienas tādas.
Par saules baterijam starp citu var palasities www.siltumsuknis.lv. Manuprāt, nav nemaz tik dārgi un bēdīgi, kā te izsakās Martell

ziemai vispaar parasti izmanto hidro vai veeja energiju. tb saules baterijas platuma graados liidziigos muuseejiem parasti as stand-alone neizmanto, bet gan tandeemaa. tas pats veejsh arii ir ar sezonaalu raksturu - ziemaa vish puush vairaak un aatraak, nekaa vasaraa. as so, vasaraa ir labi baroties no saules baterijaam un kolektoriem, ziemaa veejageneratoru deldeet. ja ir upiite / strauts ar pietiekamu razhiibu un kritumu blakaam, tad ir pavisam labi...
runaajot par "kaiminji buuveejas taa, a tu ko- savaadaak??" - mani nekad seviski nav uztraucis, ko un kaa kaiminji dara. mana dziives filozofija ir - izveeleeties to, ko pasham gribaas, un pat bez mega $$ pagaidaam man tas kautkaa izdodas - ne bez kompromisiem protams...
bet tos kas dziivo ar filozofiju " sapnjoju par bmw, bet nopirku fordu, kursh baigais suuds, utt, bet leets" vai " zemi dabuuju / nopirku ciemataa, a tur visi liek savas maajas netaadaa virzienaa kaa es gribu, taapeec likshu savu maaju taapat "kaa citiem", un peec tam visu atlikusho muuzhu iideeshu, kaa man neiet, utt" - nu, goda vaards, nezinu pat ko pa taadiem teikt. un taadu muusu sabiedriibaa diemzeel nav mazums...
btw par biol attiiriish iekaartaam ar domaaju, bet augsne man maalaina. ir gan melioraacijas graavis, bet noteikumos raxtiits ka notekuudenjus tur ievadiit nevar. kaukas buus jaadomaa..

===> Inesei
Siltumsūknis.lv pārdod siltā ūdens kolektorus, kas ir pavisam cits, kā PV paneļi, kas ražo elektrību. Turpinu savas eko-domas par šo produktu...

Visi ir ievērojuši, ka mašīna uzsilst atrodoties saulē (jebkurā gadalaikā), jo nenotiek gaisa / enerģijas apmaiņa starp slēgto (auto) un atvērto (vide) sistēmu. Uz šo pašu principu darbojas kolektors, kas netā maksā ~3000Ls, tikai tur slēgtajā sistēmā cirkulē ūdens. Visi ir ievērojuši, ka apmākušā dienā auto iekšējā temperatūra (vasarā) ir tikai nedaudz lielāka, kā apkārtējā vidē. Tātad izdaram secinājumu, ka bez tiešas saules staru iedarbības enerģijas apmaiņa nenotiek cerētajā apjomā, tātad arī kolektorā ūdens temperatūru varam sagaidīt tikai nedaudz siltāku kā gaisa temperatūru vidē. Tālāk ņemam talkā statistiku, cik Latvijas tipiskajā vasarā ir saulainu dienu (maijs-oktobris). Man domāt, ka sanāks ap 60-70 dienām. Pie vismazākām aizdomām par āra temp zem 0 grādiem ūdens ir jātecina ārā, kas teorētiski vēl samazina izmantojamo laika posmu. Un tagad atkal ir jautājums par lietderību, jeb cenas / efekta attiecību. Konkrēto gadījumu slinkums rēķināt, bet domāju, ka būs ap 15-20 gadiem.

Man kādreiz laukos dārzā bija izbūvēta tāda kā sirdsmājiņa, tikai ar melni krāsotu 200l mucu uz jumta, kurā no akas regulāri tika satecināts ūdens, kas saulainās vasaras dienās uzsila pietiekami, lai mēs visa ģimene varētu ieiet dušā, kas bija ierīkota "sirdsmājiņā". Izmaksas minimālas, efekts - maksimāls. Čakars - jā, zināma atteikšanās no ērtībām, bet tas atkal ir stāsts par "zaļo domāšanu".

===> Antiņš
Nu necepies, necepies. Neviens jau nenoliek idejas, dažkārt izpildījumu gan :)

Es laikam esmu pesimists, bet par vēja enerģiju un hidro-enerģiju arī varu ko bilst. Sākšu ar hidro... Biju reiz senatnē, šķiet ap 2000.gadu pie Zilupes, kur gribēju iepirkt zemes pleķi ar izbūvēm kādreizējam kolhoza Hes-am (nolaižamu dīķu/ezeriņu sistēma, kas pildījās uz apkārtējo purvu meliorēšanas pamata, upīte ar 4m kaskādi savienoja 2 dīķus). Sēdēju, rēķināju, zīmēju uz vietas. Pie dubultā tarifa atdeve bija iespējama ~8 gados pie ieguldījuma ~40000Ls, kas tam laikam bija milzu nauda. Pasākumu nerealizēju, jo jau tad bija debates par dubultā tarifa atcelšanu un nezināju vai paspētu. Bez tam nebija pārliecības, ka spēšu tai pagastā atrast kādu uzticamības personu, kas varētu ar ikdienas darbiem Hesā nodarboties. Nu lūk, rezumē ir tāds, ka pat pie patreizējām el-enerģijas cenām, kaskādes turbīna sanāk nesamērojami dārga, turklāt LE un Austrumu tīkli jau tad bija ļoooti skeptiski noskaņoti uz pieslēguma līgumu. Tikai priekš sevis tādu būvēt - nu tad ir jābūt piesaistītai ražotnei (tipa dzirnavas), kas tiek darbināta tad, kad līmenis ir sasniegts un turbīna griežas, bet pārējā laikā enerģija tiek ņemta no citiem avotiem. Tas tādēļ, ka pat mazās turbīnas ir gana jaudīgas, lai mājsaimniecība viena pati nevarētu enerģiju sagremot (šķiet 50kw vai taml), kamēr tā ir. Bet ekonomiskā jēga ir tikai tad, ja tā noslogota uz pilnu klapi.

Vēja rotors... Standarts mājsaimniecībai ~5kw. Tornis - 15m, rotors + tinumi ~200kg, spārnu diametrs 2.5...4m. Izmaksas spriežot pēc www piedāvājuma ~15000Ls. Pirmkārt, es personīgi tādu monstru piemājas saimniecībā negribētu - troksnis + izčakarēta vide. Otrkārt, mūžīgais jautājums par cenu / lietderību. Treškārt, vieta. Cik stipri un kādā virzienā pūš vidējais statistiskais vējš konkrētā vietā. Šķiet, ka Grobiņā vīriem tas projekts atmaksājas, lai gan esmu dzirdējis no LE speciem, ka viņiem esot problemātiska iekļaušanās tīkla frekvencē, salāgotāji esot dārgi un pazemina lietderību jūtami. Nu tas tā - "viena tante teica" līmenī.

Kopumā ņemot, mūsdienās "zaļās tehnoloģijas" ir spējīgas darboties tikai rūpnieciskā apjomā (manā skatījumā). Tas nebūt nenozīmē, ka es nolieku ideju kā tādu, bet tikai vēlos atgādināt, ka lietderība vienmēr pamatojas ar elementāru matemātiku.

5 kw saimnieciibai - pa traku nebuus? parasti jau reekina videejo diennakts / meenesha peteerinju, un izejot no taa skataas turbiinas jaudu, nevis peec momentaanaa pateerinja. par troksni - ar nez. pats gan veel nevienam veeja gengerim klaat staaveejis neesmu, bet cik ir lasiits, mazie generatori daudz netroksnjo, turklaat troksnis ir proporcionaals veeja turbiinas griesshanaas aatrumam, kursh savukaart ir atkariibaa no spaarnu skaita t.s. vairaak spaarnu - mazaaki apgriezieni, lielaaks griezes moments.
bet nu tas taa - katram savas domas, protams. manaa skatiijumaa veela generators ainavu nebojaa, driizaak otraadi ;)
turklaat kaa parasti zemajaas tehnologijaas, ir iespeeja buuveet pasham, un attieciigi stipri samazinaat izmaksas tiem pat saules siltaa uudens kolektoriem un veeja generatoriem.
sheit ir interesanti resursi: www.otherpower.com
[dragonflypower.com]

runaajot atkal par saules kolektoriem un aspraatiigo saliidzinaashanu ar automashiinas salonu - saules kolektors tiek labi siltumizoleets, salona kraasai autoobiljos ar taalu liidz tam melninaajuma paarklaajumam, ko lieto kolektoros, un arii dubultais stiklojums ir ne katrai mashiinai. ar visu sho saules kolektori saulainaa laikaa arii ziemaa silda uudeni, un hi-tech razhotie caurulju vakuumkolektori peec razhotaaja staastiitaa silda arii pie izkliedeetaas gaismas, ne tikai pie tiesha saules starojuma....bet cena taadiem, protams, diezgan fantastiska...

===> Antiņš
5kw - hmm. Cepeškrāsns - 2.2kw, gludeklis 1.0kw, tējkanna - 1.0kw, veļmašīna, televizors, apgaismojums, apkure utt. Baidos, ka aktīvi darbojoties 5kw būs par īsu. Kad es aktīvi visu saslēdzu dzīvoklī, tad 16A korķi izšauj, ka nemetas. Tie ir 3.5kw.
Par kolektoriem - var jau būt, ka izteicos pārāk prasti, bet ideja sastāv iekš tā, ka tikai tiešie saules stari pēc iespējas taisnākā leņķī nodrošina max lietderību. Pārējais laiks ir viena liela varbūtības teorija. Jāpēta Latvijas statistika konkrētā rajonā (ir tādas kartes), lai varētu konkrētākus secinājumus izdarīt.
Vēl par vēja ģeneratoriem aizmirsu pateikt, ka mazjaudas tie parasti ir zemsprieguma - 12V vai 24V. Tātad atkal - akumulatori (ar visām "nezaļajām iekšām"), pārveidotājs. Visu rakstam ailītē "costs". Jo diezvai gribēsi mazgāt veļu tikai tad, kad pūš vējš :)

costs ta costs, toties var iztikt ar mazaakaam energijas razotaaju max jaudaam, kas dod ietaupiijumu, kaa arii esam garanteeti uz n dienaam ar elektriibu neatkariigi no latvenergo un veetraam, kas shim stabus izgaaz taa, ka katru reizi turpat puslatvija kaadu laiku seezh ar sveciiteem rokaas, jo nau elektriibas :D
par visiem tiem 12/24/48 voltiem es zinu - kaa jau tiku mineejis, ne pirmo gadu par to visu intereseejos un lasu.no citas puses zemspriegums toties ir relatiivi droshs - maz iespeeju tapt nosistam ar 12 / 24 voltu spriegumu.arii elektromagneetiskais lauks pie taadiem spriegumiem, ja nemaldos mazaaks.
anyway, es jau neaicinu visus un tuuliit pat paariet uz autonomiem energijas avotiem, vienk dodu vielu paardomaam un dazus faktus tiem, kam par to ir interese. un taa kaa energoneseeju cenas aug, un turpinaas augt, iespeejams pat ka shaada "pasdarbiiba" atmaksaasies. visaadaa zinjaa, kaa paarvaakshos dziivot uz laukiem, saakshu experimentus...;)

Janvāra vētra 2005.gadā... Ja manā mežā pāris 100-gadīgi skujkoki tika pārlauzti vērpes rezultātā, tad baidos, ka vēja tornis ar visām lāpstām būtu sadalīts elementārdaļās pa pus pagastu. Un būtu jāsēž ar svecītēm enīvej :)