UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Privātmāju būvniecība :  Building.Lv Forums

Iet uz lapu: 12Nākošā
Pašreizējā: 1 no 2
grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Antins (---.ev.lv)
Datums: 07/02/2007 18:07

Sveiki!
man te inzeniergeologija izdeva shaadu rezultaatu plaanojamajam maajas placim:

moreenas maalsmilts plastiska/cieta(Il=0.0-0.3) ar granti,oliem < 15%

bliivums 2.15 g / cm3
porainiibas koef 0.45
saiste, kPa 21
iekseejaas berzes lenkis 30 graadi
deform modulis,MPa 45
Apreekina pretestiiba, kPa 320

cik tur reaali nestspeeja ir, var smagu pusotrstaava maaju bez ar taisnu pamatu buuveet, bez pamatu peedas?
shitaa grunts, cik saprotu, kuukumojas nevaaji,un ir maz uudenscaurlaidiiga? vieta liidzena, pazeminaajumu kur izvadiit drenaazu nav - saakumaa biju domaajis ap pamatiem kaadu metru platu zemes streeli aizbeert ar granti, lai kuukumoshanaas uz pamatiem nespiezh, bet kaa to granti dreneet? buus man ap pamatiem uudensbedre ... ;(
kas veel - shitais grunts sastaavs ir peec urbuma uz 6 m dziljumu, virskaarta no melnzemes un paarskalotas maalsmilts sastaada apmeeram metru. tas ir gana pietiekoshi laivareetu buut droshs,ka kaads smilshu spilvens,kursh varbuut teoreetiski zem to 6 metru dziljuma vareetu atrasties, buuvi neietekmees?
paldies jau ieprieksh!

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Antins (---.ev.lv)
Datums: 07/02/2007 18:09

ak jaa, aizmirsu - gruntsuudens netika konstateets. kautgan virspuse laukam diezgan slapja un grimstiiga, peec lietus pie plusgraadiem mashiinu tur ieseedinaat - kaa divus pirkstus....

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (87.110.160.---)
Datums: 10/02/2007 03:45

Gruntij pretestība kPa 320..3kg/cm2 ir ļoti laba nestspēja. To netieši norāda arī blīvums 2150 kg/m3..tas aptuveni vienāds ar smilšu betona blīvumu.
Tātad ēkai principā var projektēt stabveida pamatus, tos iedziļinot zem sasalšanas līmeņa. Lentveida pamati ir naudas izsviesšana vējā. Risinājums ar stabveida pamatiem samazinātu to pamatu perimetra daļu, kuru grunts kūkumošanas rezultātā varētu izcelt. Augšpusē ~20cm zemē un 30 vai vairāk cm no zemes varētu būt stiegrota vainagsija. Izcilāšana vainagsiju vairs neietekmētu.

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Antins (---.balticom.lv)
Datums: 11/02/2007 18:03

Paldies par atbildi. es gan nestaados priekshaa, kaa var sakombineet pilnu pagrabu ar stabveida pamatiem, bet nu labi...

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: būvinženieris Ivars Brinkamanis (87.110.160.---)
Datums: 11/02/2007 23:50

Mans tāds jautājums? Ko tu pagrabā taisies darīt, jo es saprotu, ka zemes pleķis tev pietiekoši liels. Tev pagrabu vajag tikai apkures katla izvietošanai...vai darbnīcas ierīkošanai..pirti. ja gribi glabāt kartupeļu maisus, tad manuprāt pratīgāk ir taisīt apbēro pagrabu, jo tajā tev vieglāk nodrošināt nemainīgu temperatūru un mitrumu, bet tai zaptes burciņai virtuvē ieplāno auksto skapi.

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Antins (---.balticom.lv)
Datums: 12/02/2007 02:11

Nu, viens no buutiskaakajiem iemesliem ir tiesaam apkures katls.
+ graustu noliktava - diezgan daudz man visaadu kraamu kurus zheel izmest, jo "var nodereet" ;))
tad veel ir doma taadu kaa nelielu sporta zaali bez apkures tur ieriikot, kaa arii servertelpu, jo 24/7/365 straadaajoshs kompis guljamistabaa diezko laba doma nav laikam...
nu,veel kaads plekjhiitis zapteem un so. tad veel atseviskjs kambariitis hidroieriiceem - kanalizaacijas izvads no maajas, uudens ievads, uudens filtri,suuknis ar spiedienkatlu. apkurei veel aciimredzot siltumakumulators. tad veel dereetu kaukaadu autonomo elektrogeneratoru negadiijumiem.
tad veel kaadu telpu kur lietainaa / aukstaa laikaa kautko pakiimikot - tipa mazas darbniicas. nu un veel tas pagrabs domaats kaa neliela patversme atomkara / zemestriices / etc gadiijumaa, kaut gan to vajadzeetu buuveet atseviskji,un nedaudz citaadi. bet pagrabs zem maajas tuvaaks tomeer sasniedzamiibas zinjaa.
taa apmeeram, laikam daudziem liksies murgaini, bet nu katram savi tarakaani ;)
kas veel - man skjiet ka pagrabs zem maajas izmaksaas un laika pateerinjaa sanaak izdeviigaaks, nekaa atseviskjais, jo tai maajai pamati taapat jaataisa....

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Antins (---.balticom.lv)
Datums: 12/02/2007 02:27

par apbeertajiem - apbeerto plaanoju taisiit garaazu, un, iespeejams, viesu naminju - kad ievaaksos tai zemee dziivot, briivajaa laikaa paeksperiomenteeshu arii ar to. krievi itkaa staasta ka apbeerto maajeli reaali pa leeto un nelielaa laika periodaa no balkjiem varot uzstelleet, un apkuri minimaali vajagot, un mitrs neesot - taisni paradiize. tik nez, kaa uz taadaam ar buuveeshanas atljaujaam, projektiem, uttp birokraatiju...
btw, taapat plaanos kaadreiz ir torni uzstelleet uz kaadu metru 12 - 15 augstuma. tur laikam buuvinzenieri ar vajadzees, taapeec laiciigi paintereseeshos par iespeeju nedaargi sanjemt paliidziibu shai jautaajumaa ;)
domaaju, tas projekts buus aktuaals ne agraak kaa peec paaris gadiem gan...?

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Didims (87.110.2.---)
Datums: 12/02/2007 06:01

Pagrabs, kā palīgtelpu iegūšanas līdzeklis, ir ļoti dārgs veids. Ja vien zeme atļauj, tad ekonomiski pamatotāk ir būvēt virszemes palīgēkas. Tas ar visu to, ka jātaisa atsevišķi pamati un konstrukcijas, bet tas toties ir krietni vienkāršāki un attiecīgi arī lētāki. Sakņu un zaptsburku glabāšanai var izbūvēt klasisku apbērto pagrabu. Tādai būvei nav tik kritiski ar hidroizolāciju ierīkošanu, kā pagrabam zem dzīvojamās mājas un uzberot 1 m zemes slāni tiek atrisināts arī siltumizolācijas jautājums. Arhitektoniski arī tādu apbērto pagrabu ir iespējams ieplānot ērti pieejamu arī no dzīvojamām telpām (ar nojumēm, jumta plaknes pagarinājumu virs pagraba etc.). Tad jau drīzāk to garāžu un hlamu noliktavu taisīt zem viena jumta ar māju (kaut virs pagraba).

Par tām apbērtajām būvēm no koka elementiem un sausajiem apstākļiem iekšpusē??? Tas jādomā nav īsti piemērots mūsu apstākļiem, kur gruntsūdens līmenis ir ļoti augsts un piejūras klimats salīdzinoši mitrs. Vēl tādās nesiltinātās pazemes būvēs nedabūt normālu temperatūru bez lieliem siltuma zudumiem un ar visu to sajūta būs drēgna kā pagrabā.

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (80.232.161.---)
Datums: 13/02/2007 17:15

Tas pardomas par Antina tarakaniem.
Manuprāt ūdens saimniecības mezglu visprātīgāk organizēt akā. Respektīvi līdz gruntsūdenim ir 1m grodi, bet zemes virspusē 1,5 vai 2m grods ar vāku. Tad visus sūkņus un spiedtvertni var ievietot šajā augšējā grodā, bet vienmēr saglabājas iespēja ūdeni no akas izmelt ar spaini. Tas tā 'atomkara' gadījumam, kad nebūs degviela tam elektroģeneratoram.
Par tiem krāmiem, nu nezinu, varbūt mēbeles, grāmatas un 'savus miroņus' labāk glabāt bēniņos. Vismaz mans vectēvs bēniņos glabāja savu zārku.
Jā varētu siltumakumulatoru, bet te atkal jādomā par to 'atomkaru'. man liekas tad vienkāršāk būs uzturēt kārtībā vienu krāsni un visiem ģimenes locekļiem apmesties - gulēt vienā telpā.
Darbnīca, man tāda ir. Bet to izmantoju tikai ziemā, vasarā telpa pārāk maziņa un zema un auksta. Es nevaru izgrozīt remontējamās durvis. Te būtu vajadzīga telpa 20m2 un apmēram 3m augstumā. Bet es domāju, ka varbūt labāk būtu bēniņos, kur varētu ierīkot 4..5m augstu telpu un remontējies cik tīk.
Redz kur mēs nonākam aplūkojot grunts fizikāli0- mehāniskās īpatnības.

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Antins (---.ev.lv)
Datums: 13/02/2007 19:50

1. akaa trakot neparociigi buutu mainiit filtrus, un citaad to visu saimnieciibu apkalpot. un ja nu kkas notiek pa ziemu ar suukni vai so? tomeer pagrabaa daudz eertaak imho. viens suuknis gan shaakaataa akaa jaatur, nesuuks jau taadu gabalu to uudeni...
beeninjos man nekaada telpa nisanaak, pa cik ir 40 graadu jumts un pusotrs staavs, tad virs beeninjiem pavisam nenopietns un auksts kambariitis sanaak, un vispaar - to kraamu jau daudz, un ar gadiem mazaak nekljuust ;)
tik lielu remonteejamu durvju, ko pagraba telpaas nevareetu izgroziit, man, imho nebuus, taa ka visam vaidzeetu buut ok. domaaju veel laikam likt pa visu pirmo staavu siltaas griidas, bet jaaapstaas veel ar izmaksaam radiatori vs siltaas griidas. buutu labi jau pa 1 st griidas, otrajaa radiatori, lai neveidojas bardaks. tekoshi un netekoshi uudenji mani, par laimi nebiedee - galugalaa visi mees eksisteejam pateicoties tam, ka muusu kermenjos vislaik cirkulee uudens ;)
bet tas nu taa. pagaidaam jaadomaa ko dariit ar grants apbeerumu ap pagrabu ( pa cik grants - maalsmilts no kaukaadas mureenas ;))), gribu apmeeram metra attaalumaa no sienaam taas aizbeert ar granti, lai kuukumoshanaas neuzbruuk pie saliem. bet pa cik taa maalsmilts diezcik labi uudeni cauri nelaizh, ka tik man tur pagrabam apkaart diikjis neveidojas. reljefs liidzens, taa ka ar drenaazu ar taa ir kaa ir,laikam....
sarezgiiti, vienvaardsakot.
veel te vecais keerc, ka ruberoiids hidroizolaacijai esot trakoti daargs, esot kaukaadas leetas un labas pleeves. kaukaa mani par to visu shaubas maac ...:\

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: v_t (195.13.178.---)
Datums: 13/02/2007 20:45

tad, kad salīdzināsi radiatoru un silto grīdu izmaksas, pie siltajām grīdām nepieskaiti izolācijas, betonu, grīdas segumu, armatūru. jo to visu vajadzēs šākātā. tikai trubiņas un kolektoru.

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (80.232.161.---)
Datums: 13/02/2007 21:01

No sākuma es saprotu , ka māja vēl tikai projektā, tad jau mainīt šobrīd var bez problēmām gan bēniņu telpas,gan konstrukcijas kā tev vajag.
Par ūdeni. Ja tu pats neesi sūkņa meistars, tad vien pīpis, kur tas sūknis tev saplīst. Tas jāmontē nost ša vai tā un, ja vaina ir sarežģīta, tad uz darnnīcu prom. Tā ka tā ūdens no akas brītiņu jāsmeļ. Var jau likt otru sūkni blakus, ja daudz lopiņu ko dzirdīt. Bet, ja ir aka, tad ūdeni vienmēr var dabūt. Var gan braukt un pirkt veikalā vai iet pie kaimiņa.
Ūdens filtri? Vai tad tev ūdenim kādi traki piemaisījumi, ka tajos nevar mazgāties vai neder atejai. Deršanai, liec filtrus tikai virtuves krānam, jo no tiem es parasti ņemu ūdeni ēdiena gatavošanai, bet katra saimniece var darīt kā labpatīk.
Apkure ir cita tēma, paskaties rakstos.
Pagrabam, kas izbūvēts atsevišķi, tā grunts kūkumošanās nu lielu skādi nenodarīs. Vai tad taisies sienas flīzēt un parketu ieklāt tiem kartupeļiem.

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Antins (---.balticom.lv)
Datums: 14/02/2007 02:22

Jaa, projektaa veel, bet toties ir ierobezojums uz maajas augstumu arhitektuuras uzdevumaa, taa ka neko iisti pamainiit es tur iespeeju neredzu. nee, nu var jau protams otrajam staavam uztaisiit griestus nevis 2.5m, bet teiksim 1.7 m, un tad buus beeninji plashi, bet ar shaadiem priekslikumiem pie kaada cita luudzu ;)
esmu arii suuknja meistars pie nepieciesamiibas. turklaat kaa tev skiet, kyr to suukni demonteet ir vienkaarsaak un vieglaak ziemaa, kad aaraa kupenas - nokaapjot pagrabaa, vai rokot nost sniegu no akas vaaka, celjot shamo nost, lienot pa kkaadaam kaapneem akaa,un censoties neizmest instrumentus no rokaam, un pasam akaa neiezauties? par filtriem - ir arii taada lieta kaa sadziives tehnika. velas mashiinas, boileri, trauku mashiinas, un kas tik veel ne. ne vienmeer tas uudens peec tiiriibas, cietiibas, uttp ir stipri ok. nee, es neko nesaku, var jau aprobezoties ar filtrkruuzi pa 7 ls arii...
pagrabu atseviski buuveet netaisos, aber zemmaajas pagrabam kuukumoshanaas imho ir aktuaala. kaiminjam nesen ar kiegeliem apsuutai gulbuuvei pussiena izgaazaas kuukumoshanas rezultaataa - kaukas nepareizi shamam ar pamatiem. man taadu prieku nevajag :)
nez, man skiet ka es esmu izveeleejies sev vislabaako variantu ar zemmaajas pagrabu, jo taisiit pagraba vietaa lielus beeninjus, likt tur malkas apkures katlu, stiept malku katru dienu - nezinu gan vai tas buutu labaaks risinaajums.un pirmajaa staavaa no otras puses man briivas vietas nav - tikai tikai sanaak 2 gulamistabas, biblioteeka, lielaa istaba, virtuve, dusastelpa,sauna un so. ja tur meeginaat iebaazt veel katlutelpu un telpu kur kaadu malkas kraajuminju tureet, + atsevisku ieeju uz so telpu no aara, lai kattreiz ar malkas kleepjiem pusmaajai cauri nav jaalaacho un jaapiegruzo - sit kaut nost, bet es labaak palieku pie sava paardomaataa varianta ar normaalu pilnu pagrabu ar ~2.5 m griestiem. vietas nekad nav par daudz, un manaa skatiijumaa nekaadi lielie papildizdevumi uz taadu pagrabu nav, turklaat imho taada konstrukcija ir ar daudz lielaaku drosiibas rezervi t sk uz nepareizu stiegroshanu, ne gluzi pareiza sastaava betonu, zemestriiceem, uttp, nekaa uz stabveida pamatiem. vispaar jau cik nopratu no discovery science, pretzemestriicu eekas vislabaak taisiit uz teerauda konstrukcijaam, bet uz taadaam lietaam man diemzeel budzets galiig nesniedzas, taa ka meeginaasim tikt cauri tradicionaali....
btw, varbuut kaads ir dzirdeejis / redzeejis kautkur pie mums lv uzbuuveetu privaatu mazu observatoriju? buutu interesanti apskatiit, parunaaties. tomeer ir sava specifika, it seviski kupola uzbuuvee un stiprinaashanaa....?
P.S. ja kaads domaa, ka esmu megabiezais, paskaidroshu,ka astronomija iesaakuma liimenii ir pieejama katram - iesaaceeja liimenja teleskops ir nopeerkams apmeeram no 70 - 100 ls un uz augshu...;)

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (87.110.160.---)
Datums: 15/02/2007 03:09

Dotais normatīvs par jumta augstumiem, respektīvi LBN209, tas ir pagaidu normatīvs nav spēkā. Ja nepieciešams varu pa e pastu vai faksu nosūtīt tam apstiprinājumu.
Par to sūkni. Vismaz šobrīd sūkņi individuālai ēkai ir ļoti mazi. Man pašam līdz 1993. gadam bija 'sovjetu 'laikos ražots trīsfāzu sūkni ~60..80 kg svarā. Taču šogad montēju radiniecei sūkni 1m diametra groda akā, sver uz 15..18kg un ir 60x45x70cm izmērā. Es netaisos uzspiest dzīves stilu, bet kā parunā saka, septiņreiz nomēri un tad griez. Jo, kas notiks, ka tu nebūsi mājā un saplīst sūknis. Tad vismaz pie akas ūdeņa tu tiec normāli.
Par tam mašīnām un ūdens tīrību. Ja jau pie sūkņa tev ir sīko daļiņu filtrs, tad vai jēgas pirms visām iekārtām uzstādīt vēl ķimiskos filtrus. Labi tu ķīmiski iztīri ūdeni pirms veļas mašīnas vai trauku māšinas vai atejas un uzreiz tam piegāz klāt fosfātus, nitrātus un citas ķīmiskas vielas. Kur te saprāts. Un uz dārzu?
Labi.. izcilāšana pamatiem. Iespējams, ka kaimiņam to ēku cilāja jau iepriekš, bet guļbūvei tas vis viens. Taču ja gribi pagrabu , taisi. Te vienīgi pamatu ārpusē ir jāstiprina 5cm siltumizolācijas plātnes. Tad kūkumošanas rezultātā tās slīdēs pa pamata virsmu uz augšu, bet ēka paliks uz vietas. Un pamata virsmai ārpusē jābūt pēc iespējas gludākai, izmanto saplākšna veidņus vai apmet virsmu. Ja iespējams, tad vēlams ēku projektēt tā, lai daļu no pagrabā izņemtās grunts varētu piebērt ap ēku un veidotos slīpa uzeja pie mājas ~2,5..3,5 m zonā. Tas nodrošinās virszemes ūdeņiem labāku aizteci no ēkas.

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Antins (---.balticom.lv)
Datums: 15/02/2007 03:56

LBN? es taa sapratu, ka tas kautkaads vieteejais buuvvaldes izdomaats ierobezojums - 10 metri...taga vispaa esot augstuma ierobezojums 9 metri, bet pacik mums plaanoshanas uzdevumaa ir 10, vismaz kaukaads prieks.
ta saki tas viss ir fignja, un nau njemams veeraa? tas buutu labi. bet nu pamatdomas anyway paliek vietaas - imho eertaak ir pagrabs, nekaa beeninji...
par domu kas notiks, ja man neesot maajaa suuknis nopliist - domu galiigi nesapratu. kursh ta konstatees ka suuknis nopliisis, un liidiis shim pakalj, ja neviena maajaas nebuus? :-O
par izcilaashanu -jaa,domaaju apm no metra dziljuma zem virsmas liimenja un uz augshu ar kkaadu izolaac apsuut - nez tik kaadu labaak, putuplastu vai akmensvati...
taapat sienu aizbeersanai domaaju lietot granti, kas pati pa sevi jau man liekas, noveersiis cilaashanu. veel labaak laikam buutu ar keramziitu aizbeert, bet tam taga taada cena, ka traks var palikt...;(

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Vienstāvs (---.lmt.lv)
Datums: 15/02/2007 18:03

Brālēniem pagrabs zem visas mājas, t.sk. darbnīca. Kaut tur ir gana sauss un nekas nepelē, man klimats nešķiet patīkams, ilgāk pastrādājot es gandrīz vienmēr dabonu iesnas.
Tikmēr virszemē gan bērnībā vectēva caurvējainajā vāgūzī, gan tagad jaunbūvē pie temperatūras virs 0° jūtos labi.
Tāpēc arī apšaubu veselīgumu bieži ekologu apjūsmotajiem earth-shelteriem.

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Antins (---.ev.lv)
Datums: 15/02/2007 18:17

nu,kaa lai saka - tajos earth shelteros cilveeki gadu desmitiem jau dziivo. diezinvai vinji tur taa dziivotu, un veel juusmotu, ja suudiigi tur justos, kaa tev skiet? ;)

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (87.110.160.---)
Datums: 16/02/2007 03:01

Ap pamatiem ārpusē ieteicams lietot putuplastu materiālu. Paskaties Dobeles "Tenax" saitā, var izmantot arī Dow firmas polistirēnus , zilas krāsas plātnes. Ir arī citas.
Bez šaubām, ja tuvumā ēkai ir pieejama grants, tad to apkārt var apbērt un ir ieteicams, bet noteikti aizvadāms no jumta tekošais lietusūdens, tam nedrīkst ļaut plūst pie ēkas.
Vēl viens risinājums, ir speciāls biezs melns polietilēns ar izspiestām pumpām, tas arī var veikt šo atdalošo funkciju, bet tas netaupa siltumu, ja pagrabā tu gribi kaut ko ilgāk darīt vai strādāt.

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Antins (---.balticom.lv)
Datums: 16/02/2007 04:05

Paldies!
par to siltuma taupiishanu - man vairaak taa pagraba sienas daljas siltinaashana kas virs grunts liimenja, un uz grunts caursalshanas dziljumu - deelj tam,lai tai pagrabaa temperatuura no nulles nekriit, jo, viens pat dzelzsbetons diezkaads siltumizolators jau itkaa nav...

Re: grunts fizikaali-mehaan iipasiibas?
Autors: Didims (87.110.40.---)
Datums: 16/02/2007 07:15

Tu vēl piemini tās dimantu raktuvju alas, kas jaunzēlandē laikam bija (vien.dok.filmu pa TV kasti garāmejot manīju), kur ļautiņi itin labi dzīvo pat 18 metru dziļumā zem zemes. Viņiem tur visas ērtības, ūdens, ventilācijas pievadi un aizvadi etc. Un esot tādi, kas ārā iznākot lab ja pa pārs mēnešiem reizi.
A atšķirību grunts sastāvā un klimatiskajos apstākļos moš arī piefiksēji?

Iet uz lapu: 12Nākošā
Pašreizējā: 1 no 2


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 **     **  **     **  **         ******   **      ** 
 ***   ***  ***   ***  **        **    **  **  **  ** 
 **** ****  **** ****  **        **        **  **  ** 
 ** *** **  ** *** **  **        **        **  **  ** 
 **     **  **     **  **        **        **  **  ** 
 **     **  **     **  **        **    **  **  **  ** 
 **     **  **     **  ********   ******    ***  ***  

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727