Ir gan laikam zibensuztvērējs (pievilinātājs). Varbūt var nebāzt pārāk augstu (kā man, bēniņos).
Aparātu glābj tas, ka tipveida metāliskā uz vienu frekvenci noskaņotā antenā viss ir galvaniski sazemēts, turklāt aiz tās vēl stāv pastiprinātājs. Kautkur lasīju, ka lielāka varbūtība ir dabūt pārspriegumu no elektrotīkla nekā antenas. Brālēniem reiz negaisa laikā izsita pastiprinātāju, nolēmu paķidāt - bija jāmaina tikai barošanas trafs.
Ir nopērkami pārsprieguma aizsargi, slēdzami kabelī. Vienai frekvencei (digitālās TV gadījumā apmēram tā ir) ceturtdaļviļņa aizsargu var uztaisīt pats no kabeļa gabala. Glābs protams līdz zināmai spēriena enerģijai.

Tak jebkura antena uz jumta ir jāiezemē. Ja būs tiešais zibens trāpijums, tad var tikailūgt Dievu, lai māja nenodeg, bet tv vienalga bus beigts, bet ja zibens sper tuvuma, tad pret elektromagnetiskās indukcijas impulsiem zibens novedējs pasargā. Parsprieguma aizsargi bez zemējuma ir pilnīgi bezjēdzīgi. Būtībā jau katra TV ieejā tāds aizsargs ir, bet pret kartīgu zibens bliezienu tas nepasargās.
Ja runa par digitālo TV, tad normālu bildi var dabūt tikai ar āra antenu. Ar istabas antenu nekas prātīgs nesanāk, jo te jau teica- digitalā bilde vai nu ir vai nav un neiesi tak istabas antenu katru brīdi grozīt pēc līmeņa indikatora.

Saistībā ar citu nesen aprunātu jautājumu iznāk, ka antenas zemējumu konstruktīvi būtu jāizpilda kā zibensnovedēju pa ēkas ārpusi? Vai (arī) tāpēc padlaikā daudzi privātmāju īpašnieki TV antenām taisīja vai nu tikai divslīpu jumta kores galam piedurošos pārkares attālumā no sienas vai pat pilnīgi atsevišķi stāvošus mastus?

Tad uzreiz jautājums - ja pērku, piemēram, to Bļatelekom rekomendēto āra antenu - viņai nāk jau defoltā zemējuma kontakts kaut kur? Un kā viņu zemēt, ar cik resnu un kādu vadu? Nekad neesmu piedalījies antenas montāžā, tāpēc tādi "gudri" jautājumi.
Man gan tur mežs tieši priekšā, laikam tāpat būs jāņem viņu DSL TV, bet tas nav par brīvu...

Vēl viens alternatīvas piemērs - maniem brālēniem decimetru un 6-12 kanāla antenas pieriktētas pie 2. stāva balkona margām. Māja gan atrodas kalnā, balkons torņa pusē un tuvumā augstāku šķēršļu nav. Ja logs torņa pusē, varētu būt jēga āra antenu (ar lielāku pastiprinājumu) turēt telpā.

Trubu ar antenu gala slēja mājas gala krievu laikos, kad tāda truba izmaksāja polšu, kurs vel pec darbu veikšanas tika kopīgi nodzerts:). Mūsdienas pati truba izmaksās ievērojami dārgāk par antenu. Kā zemejums jau truba darbojas perfekti. Antenu mierīg var nostiprinat uz mājas kores pie nelielas caurules. Tagad pat visādus gumījas specialus blīvējumus var celtniecības bodēs nopirkt, lai ūdens netek iekšā. Tālāk jau masta trubai pievieno dzelzs drāti, ne tievāku par 4mm, kuru pilnīgi pietiek iespraust zemē. Nebūs jau šāds zemējums ideāls, bet antenas pastiprinātāju pasargās noteikti. Kā jau es teicu, ja būs tiešais zibens trāpijums, tad atliek tikai lūgt Dievu.Skaidrs, ka labāk izveidot nopietnu zibensaizsardības sistēmu ar kuru tad savieno antenas mastu.

Nedaudz vēl par virszemes digitālo TV. Savādāk patrioti dod informāciju, ka vismaz 80% procentos Latvijas teritorijas TV nevarēs redzēt. Koku un purvu šaj valstī diezgan daudz. Galu galā puvā kociņi zemi, bet ar ozolu nav jāmērās zariņiem - pāri šamējam nepārkāpsi, bet zem vainaga signāls būs pietiekoši ģeldīgs. Tagad nepateikšu jums par precīziem zīmoliem un nosaukumiem, bet apstāstīšu aptuveni. Viss tas pasākums, kā jau te minēja notiek decimetru diapazonā, bet ir viens BET.
Tiek izmantots viss decimetru diapazons līdz pat 69 čannelim. Veselam lērumam ļaužu esošās antenas tik augstu nemaz nevilks. Līdz kādam 45. un viss. Pakalpojumu pakas sadalītas aptuveni tā, ka bezmaksas 5 programmas ir diapazona apakšējā daļā, ekonomoiskās pakas lielākā daļa (ar dažu kanālu izņēmumu)pa vidu, pārējie kanāli no pamata pakas vairāk augšējā galā. Tātad tos kanālus, kas pa brīvu bija līdz šim, ja decimetri(no Rīgas LNT un TV3) rādija bez trokšņiem, vajadzētu rādīt normāli arī turpmāk. Uz pārējo kanālu skatīšanos bez antenu sistēmu maiņas skatos visai skeptiski. Kaut gan var būt izņēmumi. Jāpiebilst, ka visas (!) Lattelecom piedāvātās antenas ir aktīvā tipa. Tātad ar pastiprinātāju. Pat istabas antenas(kuras gan sevišķi neiesaka) ir aktīvā tipa. +5V barošana, kuru nodrošina uztvērēja antenas ieeja (vismaz Lattelecom piedāvātam modelim). Cik zinu, tad no vesela bara uztvērēju dotais bijis izvēlēts kvalitāte-cenas attiecības dēļ. Antenas savukārt ņemtas tīri pieredzes un kvalitātes dēļ. Šamējie ražotāji šķiet apgādājuši arī visas Nīderlandes TV digitalizāciju.
Par zemējumu te jau bija. Ja ir zibensnovadīsanas sistēma, tad antenai jābūt "drošajā" zonā - zemāk bar zibensnovedēju. Vai arī zibensnovedēji jāliek augstāk.
Aptuvenais materiālu ceņņiks te [www.lattelecom.lv] Tur vēl var parakties par iegādes un uzstādīšanas iespējām. Ja izvēlēsies kaut ko vairāk, nekā brīvos kanālus papildus vienreizēja kartes cena Ls6. Iespējamie koaksiālie kabeļi ar nekur komplektos nav piedāvāti un pierēķināti. Pakalpojums - antenas uzstādīšana + iekārtas palaišana izmaksās aptuveni vēl Ls40. Vai tur materiālu (kronšteinu, mastu) cena ierēķināta, nezinu.

Lattelekom antenas tehniskie parametri ir doti nekorekti. Nu nedrīkst dot antenas un pastiprinātāja kopējo pastiprinājumu, jo tas pilnīgi neko neizsaka un pec tā nevar novērtēt antenu. Tā dara tikai poļi, kuri savām režģa antenām komplektā pārdod pastiprinātājus nevis decibelos, bet kilometros:). Signālu uztver tikai antena, bet pastiprinātājs kompensē zudumus kabelī līdz televizoram. Ja tā nebūtu, tad jau pietiktu nopirkt poļu antenas pastiprinātāju uz 28dB un skatīties TV. Pastiprināšanas kaeficents ta tāds pats kā Lattelekoma antenai, bet, tak visiem skaidrs, bez antenas bildes nebūs. Optimāli ir izmantot antenas pastiprinātāju ar 10-20dB. "krutāku",kā parasti piedāvā tirgū, pastiprinatāju pirkt ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo bilde no tā neuzlabosies, drīzak pasliktināsies. Raidītāja tuvumā vispār nekādi pastiprinātāji un aktīvās antenas nav vajadzīgas. Nu nafig teiksim Salaspilī aktīvo antenu, ja pa logu var redzēt TV torni. Es nesaku, ka Lattelekoma antenas ir sliktas, bet pareizi būtu piedāvāt atsevišķi antenu un atsevišķi pastiprinātāju un antenai uzrādīt pastiprināšanas koeficentu decibelos. Atkārtoju vēlreiz- signālu uztver tikai antena un jo lielāks tās pastiprināšanas koeficients jo labāk. Parasti antenas pastiprināšanas koeficients nav lielāks par 18dB un tad šāda antena jau ir pamatīgi gara un atgādina zivs asaku. Ja antenai pastiprinājums dots virs 18dB, tad tā ir aktīva antena un decibeli pilnīgi neko neizsaka.
Konkrēti Lattelekoma antenas pastiprināsanas koeficentam vajadzetu būt kaut kur ap 10-15db un aptuveni tāds pats ir arī pastiprināšanas koeficents pastiprinātājam. Tā kā viss ar šo antenu ir kārtībā. Cita lieta, ka raidītāja tuvumā labāk būtu izmantot anteniu bez pastiprinātāja. Ogrē ideāli strādā Argusā pirkta sešpadsmit elementu antena ar 14 dB pastiprināšanas koeficientu bez jebkāda pastiprinatāja. Tai pat laikā uz uztveršanas zonas robežas vajadzetu iegādāties antenu ar 18db pastiprinajumu. Lattelekoma antena varetu būt par švaku.

Pilnībā piekrītu par nekorektiem aprakstiem un savdabīgo piedāvājumu. Gaidīsim tikpat savdabīgas atsauksmes par "pārstūrētiem" signāliem ;) Laikam jau mārketings bez izpratnes, vai jocīga mērķauditorija :(

3 mēneši bez televīzijas, un konstatēju, ka esmu pat pārstājis interesēties par antenas iegādes un uzstellēšanas iespējām.