DLRTC laikos uz 610 MHz (tagad raida uz 650 un laikam ar lielāku jaudu) man 25 km no torņa eksperimentāli noskaidroju, ka nevainojamākā kvalitāte bija pastiprinātājam uzgriežot max pastiprinājumu (mainīt var +10...+30 dB). Vai tagad varētu būt jēga mazināt? Kā Didzis novērtē Laiielecom kvalitāti? Es jau minēju par vienas programmas izkritumiem, kamēr otra tai pat frekvencē iet normāli. Tipiski - LTV1 iet normāli, TV3 raustās. DLRTC laikā "apdalītais" (ar bitreitu?) kanāls bija TV5.

:)
Lai arī esmu patriots - par virszemes TV zinu maz.
spk - tas ko Tu raksti ir apsveicami, katram novēlu piedzīvot ko tādu. (Situācija kautkādā ziņā piespieda , bet beidzot parādas laiks ģimenei un sev ). Pats ar tādu situāciju saskāros pirms iegādājos TV (pirms 7 gadiem).
EjTakTu un Vienstāv - sorry interaktīvā TV, manuprāt vienkārši nevar būt slikta. tas ir absurds. Kvalitāte visām digitālajām TV (ja tās ir pieejamas )ir lieliskas, neatkarīgi no pakalpojuma piegādātāja.
(vienīgā lieta, ko nenoliegšu mani kā patriotu un LTC ITV lietotāju tracina ir TV programmu saturs. - nav neviena VIASATA kanāla, proti nav TV3(pagaidām), TV6, TV1000, TV3+, ViaSata Sport utt. )

A antena (domāts noteikti dekoders) slikts - bulshits... pērc dārgāku, labāku, neviens to neaizliedz.
Tas ir tā pat kā pateikt, ka alus ir slikts - nu bli.n....
nevajag dzer visādus optima līnija alus, tirgū tak esmu redzējis arī tērvertes, užavas, galu galā bauskas alus.

Par tām Db fīčām neesmu kompetent DigiTV lietās, bet analogajiem TV daudz dz;ivokļu mājās :) atliek vieticamāk augšējā stāvā atrast TV kabeli ar tādu uzliku (visticamāk ferrīta gredzenu) virsū.
uz pirkstiem - Ja nekļūdos šis ferrīta gredzens neļauj elektroniem pārvetoties tuvu kabeļa ārējai malai, bet savukārt fizikas 7 klases stundā stāstot par elektrību, skolotājs pieminēja ka augstas frekvences elektroni skrien pa kabeļa ārējo malu. Tas ir atbilde par iemeslu kāpēc ekanomiskā paka ir ar zemu frekvences vilni, bet papiuldpakas ar lielāku.

ruukiitis , katram jau savas kvalitātes prasības:) Es uzskatu, ka virszemes televīzija patreiz raida vienkarši atbaidoši zemā kvalitātē.Pietiek vienas un tās pašas programas salīdzīnat ar bildi no satelīta un uz to murgu vairs skatīties negribas.Nu nevar vienā kanalā pārraidīt tik daudz programas vienlaicīgi. Arī vietējo programu bildes kvalitāte ir zemāka par bildi no analogajiem raidītājiem. Man Lielvārdē ir iespējas abas bildes salīdzināt pie labas antenas, labiem uztveršana sapstākļiem un uz profesionāla studija smonitora. Diemžēl, digitalās TV bildes kvalitāte atpaliek no analogās TV bildes.
Nesapratu, kas domāts ar ferrīta gredzenu maukšanu uz kabeļa, bet ja TV antena skabelis pareizi ierīkots un salāgots abos galos,tad uz tā var bāzt vienalga ko- bilde nemainīsies. Tāpēc jau tas ir koaksiālais kabelis un kabeļa zeķe ekranē centrālo dzīslu.

Nevar būt slikta? Reiz mani pieaicināja paskatīties, kas vainas kādam datoram ar Laiielecom DSL interneta pieslēgumu. Kamēr lejupielādējās antivīrusu programmas updeits ~35 MB, es nogaidīju 2 stundas! Protams, vairumā vietu pieslēgumi strādā ātrāk.
Augstākos kanālus diez vai atfiltrē koaksiālo kabeli aptinot ap ferīta gredzenu.
Teorētiski ideāli aptīta gredzena esamībai nebūtu nozīmes, jo turp-atpakaļ strāvas summā dotu nulli. Praktiski divus vadus nevar satīt kā vienu un acīmredzot tāpēc gredzenus liek uz tīkla vadiem un citur traucējumu atfiltrēšanai. Iespēja iegūt nesalāgojumus saliecot kabeli mazā rādiusā (ielaužot) manuprāt būs lielāka par atfiltrētajiem traucējumiem.
Diez vai ir jēga apskatīt virsmas efektu koaksiālam kabelim, kurā vispār ir tikai plānas kārtiņas plāna vidējās dzīslas apvarojuma un plānas folijas ar simbolisku dažu tievu vadiņu apvijumu veidā. Bet, ja reiz tā taisa, acīmredzot ar to pietiek. Šodien māk uzputot dielektriķi tā, lai vismaz tajā zudumi būtu minimāli un kopsummā mazāki kā padlaika kabelim ar trekni pītu vara ekrānu.

Par interaktīvo TV sūdzas tiešām ļoti daudzi cilvēki, vismaz cik esmu runājis - vairāk sūdzas, nekā nesūdzas. Digitālās bļatelekom TV kvalitāte ir tikai un vienīgi atkarīga no tīkla ātruma, resp. no lejupielādes ātruma. Ir vietas, kur tiešām nets ir lēns un reizēm izteikti sabremzējas. TV ir kaut kāds minimālais bitreic, pie kuras viņa rāda bez traucējumiem un ideāli, bet tiklīdz nokrīt zem tā - tā ir bildes iesalšana, kvadrātu parādīšanās un skaņas raustīšanās. Starp citu, tagad bļatelekoms pacēla lejupielādes ātrumu lielākajai daļai klientu. otrā mājas paka, kas bija ar 5 Mbit ātrumu, tagad ir pacelta uz 8. Tajā laikā, kad otrai mājas pakai pie esošajiem 5 Mbit pieslēdza interaktīvo TV nets automātiski tika pacelts uz 10 Mbit/sek. Ja TV ir ieslēgts, resp. tā viņu kaste, tad 5 Mbit tika rezervēti TV, bet, ja tas ir izslēgts, tad lejupielāde iet ar 10 Mbit. Tur gan, liekas, ir arī saregulētas prioritātes, ka TV dabū pirmais, i-nets pēc tam. Bet vispār saikne ar bļatelekom serveri parasti viņu pieslēgumiem ir maksimāli ātra, kāpēc reizēm neiet - nevar saprast - laikam tiek izsmelta apakšstaciju kapacitāte vakaros, kad daudz lietotāju, plus kaut kādi zudumi/traucējumi.

Mārtiņ! Necel neslavu uzņēmumam, kurā strādā. Kaut aiz patriotiskām jūtām, bet tomēr nav smuki. Te neviens uzņēmumu nenoliek, bet runā tīri par praksi. Daudzviet pakalpojumi tiek piedāvāti tādi, kuri tai apkaimē nemaz nav pieejami. Solīti lielāki ātrumi, nekā konkrētajā vietā tehnoloģiski patreiz iespējams. Uzsēdinot pakalpojumu uz līnijas un datu plūsmas, kas knapi pēc resursiem izvelk, nevar gaidīt labu kvalitāti. Ir jau aizvien labāk. Un optisko tīklu attīstība situāciju tikai uzlabo.
Pateikt, ka ciparu TV ir super tāpēc, ka tā ir ciparu, ir mazākā mērā naivi. Lai taupītu resursus un labotu kļūdas notiek nemitīga pakešu aizvietošana. Būtībā tiek veidots attēla (skaņas)surogāts. Kamēr nekas nekur nav jāaizvieto viss ir kārtībā. Cieti, tehniski, bez smalkām niansēm, bet kārtībā. Tālāk nāk jau minētais surogāts. Kad vairs nav tādu resursu, ar ko aizvietot neesošo - aparatūra aizvieto bildi ar melnu fonu un skaņu ar tukšumu. Līdzībās MP3 skaņas kompresēšanas standarts arī ir resursu taupošs, nevis kvalitātes pasākums.
Neviens te nav teicis, ka tiek piedāvāts sliktas antenas, bet gan, ka doti nekorekti tehniskie dati. Piesaistīt kanālu izvietojumu kaut kādā veidā virsmas efektam vispār ir maigi izsakoties nesaprotami, jo tas ir organizātoriskas, nevis tehniskas dabas jautājums.
Cik saprotu, pašlaik ir grūtības ar to, ka nevar visus čanneļus laist ar daudzmaz vienādām jaudām. Gaisā takš vēl ir daudzi gan Latijas(analogā TV [www.lvrtc.lv] ), gan kaimiņu decimetru viļņu raidītāji. Visa tā herņa jau savstarpēji jāsalāgo arī. Un tā kā bez Lattelecom apraidē ir iesaistīts arī LVRTC, tad tā signālu izlaizīšana ies lēnāk, nekā gribētos.

Ne tikai jauda vienāda, bet pat kanāls viens - 650 MHz, kura ietvaros vienlaicīgi viena no deviņām programmām raustās, cita - nē. Varbūt programmām ir atšķirīgas prioritātes (kādai lielāks bitreits vai vairāk kļūdu korekcijas bitu)?

Vienstāvam.
Nez vai tur būs prioritātes. Vēl jau jāņem vērā signālu pārveidošanas ceļš. Neesmu pētījis konkrēto sistēmu, bet pieļauju, ka ienākošie signāli ir visai dažādi. Nepienāk jau viņi visi mpeg4 vai analogā formātā. Uztver jau pārsvarā no satelīta , tad lieto visādus transkoderus, lai dabūtu vajadzīgo formātu. Ir tāda aizdoma, ka tik smalka padarīšana, kā signāla izķidāšana līdz analogam līmenim, tā koriģēšana līdz noteiktiem parametriem un atkal pārveidošana vajadzīgajā ciparu signālā nez vai notiek. Varbūt arī kļūdos. Bet par TV3 gļukiem nevajadzētu satraukties, jo tie parādās arī analogajā apraidē. Kad pa analogo TV3 čanneli redzu tipisku ciparu signāla gļukus - sāk birt kvadrātiņi, apstāties kadri, pazūd bilde pavisam, bet nesošā paliek, skaidrs, ka nav vainīgs raidītājs, bet padotais signāls. Sieva skaišās, bet es ņirdzu, ka atkal satelīts nogāzies ;) Pēdējā laikā tas ir aizvien biežāk. TV3 apraide Latvijas analogajā tīklā notiek šādi. Signāls uz LVRTC raidītājiem tiek padots no satelīta, nevis pa RRL no Rīgas, kā tas ir ar LTV1 un LTV7. Nu kāds tur brīnums, ka tāds signāls tiek padots arī digitālajā versijā. Nezinu, kur šamējiem tas vājais punkts, bet zinu, ka Lattelecom satelītu šķīvji paliek arvien lielāki :D

labāk būtu, ja bilžu kaste nerādītu vairāk par 2 - 3 programmām, un 23:00 pīkstētu "neaizmirstiet izslēgt tv"

Nešaubīgi, ka kvalitātei ar trim h264 programmām vienā radiokanālā būtu jābūt izcilai.