nu sūknis kāds tas ir - kravinieks ar krānu kam klāt truba - velk līdz tiem 24m. bet klāt štellējām trubas, lai sasniegtu kopā ap 50m to garumu. protams viņiem jau tur vēl ir visāda tehnika, kā viņi paši izteicās - "vienmēr jau var to betonu ieliet, tā vai savādāk" - tikai katram pasākumam attiecīgas cenas.

te nelaime nav šķidrumā, tieši šķidru tur, kāreiz tai bīstamajā sākumā, kamēr nav caur visām trubām izgājusi normāla žļurga nemaz nedrīkst likt, jo ūdens izskalo prom cementu, un tad paliek tai trubā tikai akmeņi un grants, kas vēl jo feināk sablīvējas un nosprostojas. tur nevis ūdenī tas labums, bet betona treknumā - jo vairāk cements klāt, jo labāka masa, ķepīgāka sanāk, un masa labāk uztur sevī ūdeni un tātad ir plastiska un piemērota trubām.

ar tik garām trubām man arī senāk nebij nekas darīts. parasti lēja ar reni no bumbiera, un ekstrēmākās vietās ar sūkni, bez tās neskaitāmo trubu pagarināšanas.

akjā - par sašķidrināšanu - pirms gāzt iekšā, noteikti vajag sarunāt par šķidrināšanu, jo tā ir ļoti noderīga pašrocīgi un piemājas apstākļos betonējot pamatus - kad nav plānota nopietna vibrēšana. tad parocīgāk ir iegāzt šķidru žļurgu, kas labi saplūst, un neveido sevī tukšumus.

protams cita lieta ir betona kvalitāte, no šī viedokļa lieks ūdens nav vajadzīgs. bet nu viss ir jāapsver savu iespēju robežās, turklāt ir gadījumi kad daži procenti kvalitātes krituma neatsver papildu izdevumus vibrātora īrei un papildus darbarokām utt.

Nestrīdēšos, tiešām nezinu kas notiek, kad vēl 25m piešauj klāt (cik saprotu, no "miikstajām" trubām?), esmu tikai redzējis, kā čalis fermu ceļot to galu ar frontālo staipa apkārt, lai kā Ansis saka nav ārprātā jāvingro, neesmu gan lietas kursā, kāda klase betonam bija (ljoti apšaubu, ka kautkas īpašs), bet nu attālums bija paliels (>30 noteikti), bet notikās viss raiti un bez problēmām. Jebkurā gadījumā - ja būtu jāriskē ar būvbedres aizbrukšanu (un kur nu vēl bumbiera iesēšanos), noteikti pielietotu sūkni.

Otrdien ielēju:
[www.failiem.lv]
Pasūtīju B25 no tās pašas firmas B, šoreiz iedeva līdzi dozēšanas izdruku.
Tanī, ja pareizi saprotu: 2149 kg cementa, 7536 kg šķembas ar 188 kg ūdens tai skaitā, 5581 kg smilšu ar 279 kg ūdens tai skaitā, un 866 kg ūdens atsevišķi.
Beigās sanāk šitāda pļura, kam ūdens pa virsu peld:
[www.failiem.lv]
Plastifikatoru nelieto - manuprāt pagājušā gadsimta līmenis.
Nākamai kārtai no viņiem ņemšu tikai, ja varēs sarunāt jaukt pēc pasūtījuma ar mazāk ūdens un manis atvestu plastifikatoru, vai arī mēģināšu jaunu laimi kādā citā firmā.

Vienstāv - kas tev tur tāds interesants top?

Jā, paskaidro sīkāk, kas tur notiek - ko apakšā ķīvītea dara? Tas dībeļainais puķiks ķipa ir piestiprināts veidnim no iekšpuses, lai pēc tam gatavai sienai nevajadzētu no āras dībeļot klāt? Kā viņš turās pie veidņa laminētā finiera? Tiem apalajiem stūrīšiem ir kāda tehnoloģiska nozīme, vai tas ir vipendrons? Un kāda ir doma ar tiem pēdējā bildē nobildētajiem armatūras/savilcēj apgrieztajiem U burtiem? Vispār jau smuki un akurāti tu strādā - prieks skatīties, iemet vairāk bilžu, ja ir.

Par apaļajiem stūriem esmu lasījis grāmatā par dārzeņu glabāšanu:
1) try to keep maximum possible moisture and sufficient ventilation flow, but avoid any air turbulences and thus condensation;
2) vislabākie pagrabi esot vecie velvju, gluži tāds nebūs, bet vismaz sienām stūri būs ar radiusu 10 cm, griestiem, ceru, ka ar vēl lielāku.
Es jau reiz forumā uzdevu jautājumu, vai ulmaņlaikā apaļos stūrus taisīja aiz neko darīt, cik atceros, neviens neko prātīgu neatbildēja.
Priekštelpā noapaļojumu nav (ir, tikai radiuss 2 cm).
No Siguldas Bloka nocenotajiem dobajiem taisīju pēdu zem sienām, zem kurām nebija priekštelpas jau 0 kārtā ielietā grīda. Bija iecerēts veidņus likt uz blokiem un caurumus aizliet reizē ar sienu, tomēr darbi negāja tik ātri, sākās lieti, caurumos plūda māls un beigās dabūju tos betonēt ciet ar rokām + vēl 5 cm paaugstinājumu.
Ideju par iepriekš ievietotiem dībeļiem forumā šoruden pameta Ivars Brinkmanis, un man tā iepatikās. Atklāju tikai, ka dībeļi ir jānospriego. Pie veidņa putuplastu turēja tanī ieskrūvētas kokskrūves, tomēr šķiet, ka betons tos nekur nenorāva/nepacēla. Atrāva vienu veidni blakus kāpnēm vietā, kas it kā nebija augsta un ko nebiju stiprinājis ar caurejošo vītņstieni.
Veidņus es savilku ar vītņstieņiem, kas neņemsies ārā, bet kam galā ir garie uzgriežņi. Ārpusē tie pēc veidņu noņemšanas vairs nebūs vajadzīgi, bet iekšā pie viņiem varēs skrūvēt plauktus vai ko citu. Esošie likti ar soli 50 x 50 cm, un, kaut tā netrāpīja 1 kārtas betonējumā, trešo savilcējstieņu rindu tomēr ieliku "uz kātiņiem", lai otrajai kārtai veidņus var vienkārši pacelt un pieskrūvēt caur tiem pašiem vecajiem caurumiem tikai jau agstākā pozīcijā.

Par ulmaņlaikiem runājot - tad apaļas velves, manuprāt taisīja, jo citādas bija mājas apstākļos grūti uztaisīt - pārsegumu paneļu nebija, koku arī pagrabam neliksi, mūrēja no ķieģeļiem - un tur jau tikai apaļa iespējama. Turbulences novērst, manuprāt, bez sarežģītiem aprēķiniem un modelēšanām nebūs tik vienkārši. Ļoti atkarīgs no kurienes nāk gaiss, uz kurieni iet utt. Varbūt lieks apaļums griestos tieši otrādi, to gaisu uzvirpuļo. Mājas apstākļos gaisa plūsmu visvieglāk ir pārbaudīt ar dūmiem - telpu piedūmo un skatās kas notiek.
Un kā tu domā nodrošināt maksimālu mitrumu? Vai pagrabam nebūs grīdas, vai ir paredzēts turēt kādu vaļēju ūdens trauku?

Par velvēm skaidrs, ka tas bija tehnoloģiski, bet ar apmetumu noapaļotās kantes, gan mūra mājās ar koka pārsegumu gan koka mājās?
Grīdas nebūs pēc definīcijas (būs tikai priekštelpā un 1m radiusā ap durvju enģēm). Ceru, ka ar to pietiks un nevajadzēs nekādu trauku vai ūdens sūknēšanu uz pagrabu.
LR interneta arhīvā sameklēju ļaužu ieteikto Jura Novika stāstījumu LR1 par pagrabiem, noklausījos un varu teikt: onkulis stundu runāja un smalki izstāstīja, kā izveidot ērtu telpu zem grunts līmeņa krāmu noliktavai vai sazin kam, taču par dārzeņu glabāšanas ieteicamajiem apstākļiem šķiet viņam jausmas nebija. Sakarīgākais raidījumā manuprāt bija kāda klausītāja zvans, kam tikai trešais pagrabs bija izdevies apmierinoši.
Par turbulencēm un mitrumu varētu būt taisnība kaut vai vērojot mitruma virpuļus ap asām lidmašīnas detaļām
[upload.wikimedia.org]
(tur gan, protams, ir citas kārtas spiedienu starpības)

Noteikti jau esi par to domājis, bet mums laukos, lai arī pagrabs zem mājas bija labu labais no mikroklimata viedokļa, bet kaut kāds ārprāts bija ar grauzējiem - pilnģi neko nebija iespējams saglabāt, jo viss tika nevis sagrauzts, bet gan naturāli apēsts (laikam žurkas). Visu itkā taisījām ciet, nav saprotams, kā viņas tur tika iekšā, bet tika. Lai gan, maģijas jau tur arī nekādas nav, ja caurumu nekādu nav un viss ir labi noizolēts un ventilācijas caurumi ar sietu priekšā - nevajadzētu imām tikt iekšā.
Kā esi domājis ierīkot ventilāciju? Un kā ir ar ventilačijas atverēm - vai sals netiek iekšā, ja tās ir par daudz?
Par grīdu runājot - ja gribas atstāt pliku zemi, var uzlikt plastmasas ģeorežģi - tādas bišu šūniņas ar cauriem vidiem - liela nestspēja, zeme vaļēja, bet nav jāmīcas pa dubļiem.